| |
[7. Feb 2026|18:37] |
|
piecgadnieks katla vāciņu sauc par popkorna jumtiņu |
|
|
| |
[7. Feb 2026|18:16] |
|
Huizhou Huibao |
|
|
| |
[7. Feb 2026|09:33] |
mani ir noķērusi reklāma, par kuru nācās aizdomāties.
lego meiteņu līnija, ar spēcīgu un jautru dziesmiņu.
kinda jau viss forši- meitenes arī var spēlēties ar lego
bet, kapēc tur ir tikai puķītes un delfīniņi un kaķēniņi un all other "girlie stuff"
tā nav iekļaušana, tā ir turpmākā segredācija, radot esoša produkta jaunu segmentu
jā, protams, meitenēm parasti patīk delfīniņi un kaķēni, bet vai arī viņas nevarētu gribēt uzcelt vienkārši lego sienu.
jauns produkts, viss skaisti (valentīnas dienas puķes ir vēl krutāks grieziens), bet, ja tiek uzsvērts, ka VIŅA to ceļ, kapēc tā celšana joprojām ir "pareizi" meitenīgā? |
|
|
| |
[7. Feb 2026|00:37] |
|
Kāpēc gan dzirdēju S. Jēgera Rēdereju? Visiem hi, visiem ha |
|
|
| |
[7. Feb 2026|00:07] |
|
Varbūt vārds Krustiņš arī nav nejauši. Krusts, kas jānes. |
|
|
| |
[6. Feb 2026|23:50] |
Almost Famous (2000) |
|
|
| |
[6. Feb 2026|21:01] |
|
pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr mēs ar spotifaju sadraudzējāmies, bet tagad viņš man skandina soft lounge, un tā mūzika der pilnīgi visam. |
|
|
| |
[6. Feb 2026|18:52] |
|
Oh, limbic games |
|
|
| |
[6. Feb 2026|18:50] |
|
Epstein stain |
|
|
| KINO: Marty Supreme |
[6. Feb 2026|16:29] |
Parasti par savām sliktajām filmu pieredzēm es nerakstu, bet ja filma ir nominēta Oskariem gada labāko filmu kategorijā, domāju, ka tai nekaitēs daži skarbi vārdi no random džeka, kuru tuvākie cilvēki reizēm dēvē par snobu. Un es nepiekasos kaut kādām tehniskajām nominācijām, manis pēc var runāt par lielisku aktiera darbu, inovatīvi trīcošu kameru, vai izteiksmīgākajām pumpām uz galvenā varoņa sejas, bet par ko bija šis gandrīz trīs stundas garais lieliskā Mārtija stāsts? Džons Stjuarts kāreiz šonedēļ veldzējās atmiņās par to, cik "patīkama" vieta bija Ņujorka viņa jaunībā, un ja mums šobrīd pietrūka sliktu priekšstatu par Ameriku no ziņām, tad šī filma lieliski mēģināja pastāstīt, ka Amerika varbūt tāda ir bijusi vienmēr. Uzreiz pēc filmas es noskatījos Stjuarta kolēģa sižetu par Melānijas doķenes pirmizrādi, un pirmizrādes viesi apstiprināja visus stereotipus, ko par viņiem bija iespējams iedomāties.
Bet runājot par aroda prasmēm, varbūt Šalamejs ir labs aktieris, bet es viņu esmu redzējis Dune pirmajā daļā, vienā SNL epizodē, un šinī šedevrā, un tagad šis būs mans priekšstats par viņu kā par aktieri, ja vien apvārsnī neparādīsies kaut kas, kas šo priekšstatu mainīs. Piedāvājums līdz šim nav bijis tāds, ka es skrietu pirkt kino biļetes. Varbūt Džonijs Deps ir sūdabrālis, bet viņš, piemēram, līdz pat pirātiem savu jaunā aktiera tēlu veidoja piedaloties projektos, kas varbūt reizēm bija jocīgi, bet ne klaji sūdīgi. Un jāsaka, ka arī pirāti lielākajā daļā bija gana izklaidējoši. Kas vēl mums ir ar savdabīgu bagāžu? Keidžs?
( daži filmas spoileri )
Lai vai kā, kopumā es esmu dusmīgs par to, ka es apklusināju savu intuīciju, noticēju Leterboksa četrām zvaigznēm un Oskaru nominācijai, un pakāsu savu single kino vakaru šādam mēslam. Dažas filmas es neizvēlējos, jo varētu tās mēģināt skatīties kopā, bet arī tad es varēju saīsināt savu darba dienu, un aiziet vienkārši uz Džārmušu, pat ja viņš nav lielisks. Man jau tā ar visiem treniņiem un plānu saskaņošanu laika filmām ir mazāk, kā man gribētos, un kino industrijas vilciens traucas uz priekšu ar nenormālu ātrumu. Un nav arī tā, ka visas festivālu pieredzes un obligātās latviešu filmas ir lieliskas, bet ar visu to tās neatstāj tik ļoti lielu pakāsta laika sajūtu. Man šķiet, ka uz Oskara nominācijām es turpmāk skatīšos ne tikai ar aizdomām, bet nu jau ar nicinājumu. |
|
|
| |
[6. Feb 2026|14:13] |
ko jūs domājat par sirmiem matiem sietietēm ‘normālā’ vecumā?
par tādiem, kas ir viscaur un acīmredzami sirmi, nekrāsoti nevienu unci
viens no spilgtākajiem piemēriem ir santa didžus šobrīd
(mani neinteresē, ko jūs domājat par santu, bet par principu kā tādu) |
|
|
| |
[6. Feb 2026|13:09] |
|
Dodos uz Valmieras teātri, laikam "Pazudušais dēls", ja pareizi atceros. |
|
|
| |
[6. Feb 2026|13:08] |
pirms 20 gadiem šajā dienā:
"mēs palīdzam jums nebūt, nebūt pavisam tuvu, nebūt tālumā, nebūt tā, ka nejūt, nebūt tā, ka nevar pieskarties, nebūt tā, ka neaizsniegt arī stāvot uz pirkstgaliem, mēs jums palīdzam" |
|
|
| |
[6. Feb 2026|12:37] |
|
no rīta atveru durvis. silti! aizeju paskatīties, cik tad grādu, - plusi, vai?
-7.5 pēc celsija
|
|
|
| |
[6. Feb 2026|08:50] |
|
Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks." |
|
|
| |
[5. Feb 2026|23:09] |
|
Padumnieks/-ce |
|
|
| Dienas prieks |
[5. Feb 2026|19:42] |
- Vai tu esi atradis Jēzu?
- Jūs atkal viņu pazaudējāt? Jums jāsāk lietot lielākas naglas. |
|
|
| |
[5. Feb 2026|15:22] |
|
Es domāju, ir jābūt īpaši naivam, lai domātu, ka uz cilvēkiem ar naudu un varu attiecas tie paši noteikumi, kas uz visiem pārējiem. Mazliet mazāk naivi, bet tomēr ļoti naivi būtu uzskatīt, ka mēs dzīvojam kaut kādā dieva azotē, kas globālai organizētai noziedzībai nebūtu sasniedzama. Svaigāko Epstīna materiālu publicēšana atmaskoja naivumu manī par to, ka eksistē kaut kādas morālas normas, kuras nevarētu izgaist līdz ar bezgalīgu nesodāmību. Es pieņemu, ka principā eksistē cilvēki, kuru iekšējās barjeras ir spēcīgākas par apstākļiem, bet ja atmetam kaut kādas reliģiskas pārliecības, šādu cilvēku varētu izrādīties pavisam maz. Katrā ziņām tā diezgan pavirši sekojot informācijas drupatām, ik pa laikam nākas atgriezties pie atziņas: “Tiešām pat viņš?” Te jau bez visiem Epstīna failiem vairs nebija skaidrs, par kuriem māksliniekiem būtu jābeidz priecāties. Katra filma un katrs mūzikas albums nu jau kļūst par ētisku aerobiku, un uzvarēt šinī disciplīnā nu jau praktiski nav iespējams. |
|
|
| |
[5. Feb 2026|10:14] |
|
Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen." |
|
|