[liriskā atkāpe] es kā parasta latviešu lauku meitene krējumu pie kuskusa uzskatu par zaimošanu [liriskās atkāpes beigas]

nu un kā parasta latviešu lauku meitene, kura mūžā nav bijusi marokā, kuskusu parasti izmantoju šitādā veidā: lielajā pannā sasautē "zupas bāzi" - rīvēts burkāns, sarkanais sīpols, ķiploks, nu un bez purava jau arī neiztikt. tad klāt nāk vistas krūtiņa mazos gabaliņos, tikmēr arī kuskuss blakus katliņā uzbriest, barbariski apliets ar ūdeni, un pēdējā minūtē tiek iemaisīts pannas saturā. īpaši labi vēl tam visam piešaut saldo zaļo čili mērci.

ideāla bļoda gadījumiem, ka māja pilna iereibušu novusa spēlētāju, kuriem briesmonīgi gribas ēst, un namamātei štīmī briesmonīgi gribas kaut ko fiksi pagatavot.

(Reply to this) (Thread)

man šķiet, ka pie šī plašpatēriņa kuskusa sākummateriāla šī ir pareizā recepte.
tādējādi kuskuss ar jūras produktiem (kas man kārojas visļotāk) varētu izskatīties šāds:
ņem paprāvu zivi (lasis un karpa nederēs, vajag baltu jūras zivtiņu), kādus vēžus, gliemenes, mīkstmiešus-daudzkājus. zivi nofilē no asakas, vēžus izģērbj no čaulām, gliemenes no vākiem, mīkstmiešus sastrādā sīkākos kumosos.

no drazas vāra buljonu. gliemeņu vākus, šķiet, derētu atstāt ārpusē, tāpat nekāda prātīga garša tur nebūs - ja nu vienīgi nav vēlēšanās pēc vieglas jūrassūdu buķetes. buljona ūdens daudzumu ņem samērā ar kuskusa daudzumu.

cēlmateriālu lielajā smagajā klārajā katlā eļļā sacep (moš nosautē) gatavu - sāk ar zivi, kam vajag vairāk, pašās beigās pievieno vēžu mīkstumus un gliemenes. pārpaliku buljonu citā traukā uzlej kuskusa materiālam. tas piesūcas kā lops. piesūkušos kuskusu gāž katlā pie zivs, visu izmaisa un voila.

lidojums slēpjas buljona savircošanā un cēlmateriāla cepšanas papildinājumos. lai tie viens otru neizbeidz, bet sadziedas. un visu vienkārši. zivīm, piemēram, nedaudz sāls, piparu, desertvīna glāze un vēl kāds sīkums. buljonam - figviņzin, lauru lapas, ķiploks, pētersīļu buntīte.. nu, te vēl jāpadomā.

(Reply to this) (Parent)