|
16. Apr 2009|14:18 |
gandrīz kā tikko no Marokas, kuskusa patēriņa lielvalsts.
Uzzināju, ka tā kā to mēs te esam gatavojuši - aplej ar ūdeni un sabriedina - tādu metodi viņi uzskata par indīgu.
Pareizi esot tā: paņem kuskusu un drusku aplej ar aukstu ūdeni (let the couscous to drink! - teica Abdou Laghferni, sahrawi iedzimtais), tad ūdeni nolej, paņem plaukstās eļļu un visu apjomu pamazām ņem saujās un sarīvē ar eļļu (piemēram, olīvu virgin). Īsāk sakot, viss pagatavojamais apjoms ir delnās jāizmasē un jāsaeļļo. Tad katliņā kaut kādā liec sautēties dārzeņus - visu, kas mājās, piemēram burkānus, kartupeļus, zirņu, papriku. Apakšā nedaudz eļļas, ūdens tik minimāli, cik vien minimāli var, jāpanāk sākumā situācija, ka no dārzeņiem izplūst dabiskā sula un uz maga lēnas uguns tā izspiežas laukā un dārzeņi peld sevī. Te drīkst piedalīties arī gaļa - dajebkāda, izņemot cūku, lōģiski! Noņem vāku, uzliec katlam virsū sietu smalkacainu, tik smalkacainu, lai iegūtā kuskusmasa nekrīt lejā cauri. Un uz tās pašas megalēnās uguns turpina sautēties dārzeņi (kuros drīkst piedalīties gaļa), savukārt katla tvaikos tvaikojas kuskuss, kuru ik pa mirklim jāsakrata, lai virsa nokļūst lejā un apakšau augšā, vopšem - vienmērīgi tvaikojas viss sastāvs. Process aizņem pailgu laiku (spriežot pēc tā, cik ilgi mēs gaidījām Abdou māmiņas gatavojumu), bet ir to vērts.
Beigās kuskusu iegāž šķīvi, smuki pa virsu uzkārtojot dārzeņus, kuros drīkstēja piedalīties arī gaļa. Pāri palikošajā šķidrumā 'izdomā mērci'.
Dārzeņus sautējot drīkst apbērt ar marokāņu tradicionālajām garšvielām vai to maisījumiem - kurkumu, ground cumin (nezinu latviski), ras-el-hanout, spice-mix pour tagine, utt. utt. |
|