Comments: |
nu, marokāņi jau nav vienīgie, kas kuskusu brūķē. ir arī brīnišķīgas sicīliešu receptes. (kas, lōģiski, nav mazāk rafinētas)
ja stāsts nav par paša rokām berzto kuskusu, bet paciņu no lielveikala, uz kuras tā arī rakstīts - ņem graudus, aplej ķipjatoku, pieliek sviestu (jēziņ, kas par sviestu) un gatavs, tad ko citu te attīstīt gandrīz nav iespējams.
ir divas dažādas bildes, kas manā prātā figurē kuskusa sakarā. pirmā - kuskuss ar piciņu aizdara pa vidu (arābu stails) un tad tas, ko redzēju sicīlijas salās - pēc kopīgā paskata tuvāks risoto. pēdējo esmu arī ēdis, un man mežonīgi garšoja.
man mežonīgi garšo risoto, bet nevaru uzķert pareizo recepti uzķert.
āāāāā! man atkal sanāk tīri tā neko.
Kā, ak jele, pastāsti man lūdzams, šo noslēpumu. Man sāk brāķi.
kā tad tu viņu taisi? nekā ļoti sarežģīta tur nav.
Es taisu nepareizi, tur nav ko pat stāstīt, jo 2x mēģināju, sanāca nekas. Pastāsti, kā ir pareizi, kur rodas maģiskais skābumiņš/pikance/utt. Fenhneļa noslēpums?
davai rīt :) man šodien besis. biju ekskursijā uz romu. nav dukas pat sādus tādus bilžus salikt. t.i. atgādini, ja? citādāk aizmirsīšu. | |