*

vakar dabūjām labu mācību - ja pa ilgiem laikiem ir kopīga brīvdiena, kuru plānots izlietāt eckursejai, noteikti nevajag tai pašā dienā agri no rīta abiem iet pie zobārsta. savukārt, ja kautkas tik muļķīgs tomēr izdarīts, tad par katru cenu neturēties pie iepriekšplānotā, bet labāk iet uz kino.
tātad bijām nelielā eckursejā pa Kurzemes piekrasti - Engurē un Mērsragā. abi tādi samiegojušies un pie zobārsta izbesījušies. man redz bij sācis mazliet kustēties viens priekšzoba kronis, kuru ieguvu sava lieliskā velovaroņdarba rezultātā pirms trim gadiem. zobārste izdomāja, ka jālauž vaļā un jācementē pa jaunu, kas arī tika darīts, lai beigās secinātu, ka man tās traumas dēļ kustās pati zoba sakne (un blakus zobiem arī, tātad ar šo viss vēl nav beidzies). pēc šīs procedūras es eckursejai biju gatava pieslēgties tikai pēc tam, kad Kārlis Kauguru aptiekā bij izstāvējis neticami garu rindu pēc četrsimtā ibuprofēna. turklāt viņam pašam ar sāpēja svaigi saplombētais zobels.
pašam braucienam jau nebij ne vainas un maršruts smuks ļoti. tik paši tādi, nekādi - ne baigā interese bij iekšā, ne īpaši staigāt gribējās. laikapstākļi gan arī nebij paši mīlīgākie eckursīvām aktivitātēm, lai gan tas mūs parasti nemēdz ļoti traucēt.
( bet kauko jau tomēr apstījāmies )

šodien bij doma vai nu braukt pie Radika vai iet pie Upenes, bet laikam nedarīšu neko. mēģināšu mācīties autoskolai un, ja pārvarēšu slinkumu, ta piepumpēšu riepas un atklāšu velosezonu. pēdējā laikā dzīve notiek tik intensīvi, ka man nepietiek laika visu to informācijas gūzmu sagremot, apstrādāt un salikt pa pa attiecīgajām mapītēm.

p) šodien bija Pelnu diena. vecāmamma stāstīja, ka tad, kad viņa gāja skolā, ta visi jau laicīgi gatavojušies šai dienai šūnot mazus auduma maisiņus un berot tajā pelnus. kad tā pelnu diena pienākusi, ta vajadzējis mēģināt nemanāmi, ar kauko skrepkveidīgu, pieāķēt citiem viņus pie apģērba. vislielākais izaicinājums bijis piekārt tādu skolotājiem. a mūsdienās tik kaukādas rozīgi salkanas valentīndienas atzīmē;
v) man kaukāds 7dienu-1dienu vārgums piemeties. iepriekšsvētdien uz treniņa beigām likās, ka kaukas ne tā - atnācu mājā un iekritu dīvānā - spēka nav, liekas, ka no ķermeņa pazuduši visi kauli un palikusi tik ļengana miesa, galva dulna un vēl drebuļi krata, bet vairāk par 37,3 nevienā brīdī neuzkratīja. novāļājos turpat pa dīvānu arī pirmdien, bet otradienas rītā viss kā ar roku atņemts. vakar atkal bij 7diena un es uz treniņu nemaz neaizgāju - spēka nav, galva dulna un drebuļi krata. šodien viss tas pats, bet temprtūra tāpat ne lielāka par tiem pašiem 37,3. nesaprotu kas tas viss ir tāds, bet paļaušos uz to, ka rīt otrdiena.

s) iemēģinājām svaigēdāju restorānu Raw Garden - baigi labs - ļoti, ļoti ņam ņam pieēdām pilnu vēderu, forša apkalpošana un mājīgi arī. tik tas, ka bijām tur vienīgie apmeklētāji - ejat jūs ar, lai viņš nebankrotē;
t) šausmīgi sapriecājos, kad ieraudzīju savu tantiņu. nu ir tāda tantīte ar zaļu lakatiņu, kas pa retam stāv uz Dzirnavu/Barona un pārdod papīra kabatslakatus vai pildspalvas. nezinu kāpēc, bet man viņa ļoti patīk, ne reizes neesmu pagājusi garām neieberot sauju naudiņas un pieklājības pēc paņemot arī kabatslakatu paciņu. veselu mūžību nebija redzēta, vismaz tais diennakts laikos, kad kursēju gar turieni - sāku jau uztraukties, ka šī pavisam švaka palikusi vai, nedodies, aizgājusi viņāsaulē. viņas satikšana man vienmēr liekas kā laba zīme un rada tādu siltu sajūtu iekšā;
m) pabeidzu pa ārstiem iešanas epopeju - biju pie jukušas neiroloģes, uz parastu rentgenu un pie jaukas fizioterapeites. neiroloģe neko jēdzīgu nepateica, par visu vari izrakstīja pretsāpju zāles (es viņai saku - man TĀ nesāp, tikai ir jūtīga pie noteiktām kustībām, viņa tik - nē, ja jūs esat atnākusi, tad sāp un grūž man to recepti rokās), kuras protams nepirkšu. rentgens uzrādīja, ka kritienā mugurkauls nav bojāts, toties kopš bērnības ir izveidojies nepareizs mugurkaula izliekums (lordoze) - starp krustiem un jostasvietu krietni par daudz uz priekšu. neiroloģe teica, ka neesot ieteicams jāt vispār, fizioterapeite tomēr vēlīgi atļāva, tomēr piezīmēja, lai labāk nelecot (varot jāt soļos un sīkā riksītī - jā, kā tad!). ar jōgu ar jāuzmanoties un dažas āsanas esot ļoti neieteicamas - piemēram, visas tās riebīgās, kas jātaisa guļot uz vēdera.
diezgan šokējoši liekas, ka ja man nebūtu darba apmaksātas apdrošināšanas, tad viss šitas man tai ARSā būtu izmaksājis 50 Ls. un es kopumā pie tiem ārstiem un rentgeniem pavadīju ne vairāk kā stundiņu, turklāt tā neirolģe patiešām nelikās laba speciāliste;
b) braukšanas nodarbībā gan šodien negāja. viss juka un es kko nejēgā nervozēju. karoč neesmu rīta cilvēks - dienas pirmajā pusē ir problēmas ar koncentrēšanos. pēcpusdienās man iet 10x labāk;
l) vannasistabā atkal līst;
k) nerakstās man šite pēdējā laikā, bet tādi periodi jau ik pa laikam uznāk. šausmīgi gribas pavasari.

šodien bija ārkārtīgi produktīva diena. neatceros, kad es (lielais un mājās dirnošais slinkumaiss) pēdējoreiz būtu tik daudz visu ko vienā dienā izdarījusi.
atzīmēšanas vērtas no tā visa liekas trīs lietas:
ā) beidzot aizvedu savu, pirms diviem mēnešiem no zirga nokritušo, muguru pie ārsta. ja kāds man būtu pateicis cik tas ir vienkārši, būtu uzreiz to izdarījusi (ņem savu, darbā piešķirto Gjensidige platīna polisi, aiziet uz ARSu, parāda un apmeklē kādus speciālistus tik ievajagas). uztaisīja rentgenu, rīt būs rezultāti, ta redzēs;
bē) iestājos autoskolā. nodarbības sāksies 15.02. ceru, ka šis piegājiens būs veiksmīgāks, nekā iepriekšējais, kas bij pirms kādiem 7 gadiem;
cē) eju pa ielu un domāju par vienu cilvēku. divas minūtes pēc tam viņš izaug no zemes tieši manā priekšā. krutākais, ka viņš tipa nemaz nav LV. nu ir, bet uz tik, tik īsu laiciņu, kas tas neskaitās. absolūti lieliski, absolūti nejauši un absolūti necerēti.

aij, nesanāca man nekāda slimošana. vakar līdz 2iem naktī spēlējām Citadeles un daudz smējāmies, bet šorīt no slimuma sajūtas vairs ne vēsts. nebūtu man vakar vakarā bijis garlaicīgi un slinki, ij nemaz nebūtu to termometri pajēmusi un vispār kauko piefiksējusi.

vot, es te tieši pāra dienas apakaļ domāju, ka pagājšgad (un man šķiet arī aizpagājšgad) tā arī ne reizes ritīgi nepaslimoju. bij pāris gadījumi ar nedaudz pastiprinātu papuņķošanos un pavasarī div dienas paaugstināta temprtūra sakarā ar gudrības zoba nākšanu pasaulē, bet tas arī viss.
šodien biju uz pirmo šī gada treniņu, kurā gāja visnotaļ labi, bet pašās beigās, tieši uz atsoļošanu parādījās ass, mitrs un vispār pretīgs vējš, tāpēc normāli nosalu. kad, nu jau daudzas stundas pēc atnākšanas mājās, drebulis kā negrib tā negrib rimties, ta iebāzu termometri un konstatēju, ka ir trīsdesmitseptiņi. pagaidām.
katrā ziņā mani tas īpaši neuztrauc - man priekšā ir 2 gab brīvas dienas un esmu diezgan droša arī par iemesliem kāpēc tas tā (ne jau nu treniņš), tāpēc man labpatīk domāt, ka neparkādu mirstamo kaiti tas neizvērtīsies (tfu, tfu, tfu). jāizdara tas, ko neizdarīju vakar un viss būs okej.

vakar, pēc neliela pārtraukuma, biju uz jogas nodarbību (man tak pusotru mēnesi taisni jōgas laikos bi tās lekcijnodarbības pie Svirska) un bij baigi, baigi kruta. tieši trāpīju uz viskā jauna mācīšanos un darīšanos. likās arī, ka ies grūtāk, bet laikam tie pāris ikrīta saules sveicieni kauko tomēr dod. un traumētajai mugurai arī ļoti, ļoti patika. karoč, izjōgošanās apvienojumā ar to, ka vakar pēc visas tās izēšanās iztaisīju pilnīgās neēšanas dienu, radīja tādu viegluma sajūtu, ka likās, ka vienīgais, kas mani notur pie zemes ir smagie brienamzābīši. vispār vakardiena bija iekšēji ļoti skaista diena - no paša rīta, līdz pašam vakaram, bez kāda speciāla iemesla jutos pavisam mierīgi, priecīgi un labi.

šodien jāiet izmēģināt jaunie jāšanas termozābaki un pēc tam vēlreiz sabrauks Ziemassvētki.

nē, kaķīši, šitā ziema viennozīmīgi nav priekš manis. man salst un salst un neapstājas. šodien ar nenormāli pārsalu ņemoties pa stalli. un es tak pagājšziem tieši tādā pašā prikidā gāju jāt arī -17 grādos, a šodien tik tādi paknapi -10. rīt plānā uz visu dienu braukt uz Dabaszirgiem, pie savas zirgu guru - nesaprotu, ko lai savelk mugurā tā, lai būtu silti, bet varētu arī brīvi pakustēties.
un pagājšnakt gulēt ejot arī nevarēju sasildīties. pieprasīju vēl vienu deķi pa virsu. man šķiet, ka nekas tāds ar vēl nekad iepriekš nebija atgadījies (kopš esu ar Kārli kopā).

+
sliktā ziņa: joprojām sāp mugura pēc kritiena no Kapellas. vispār taustot mugurkaulu atklāju, ka viens skriemelis krietni sajūtamāks nekā pārējie. tāds izbīdījies un jūtīgs;
labā ziņa: ašā gaitā bridu mājā no staļļa. galva nodurta, deguns ierauts džempera apkaklē. vienbrīd paceļu acis - a tur padsmit metru attālumā divas milzu stirnas lēniem, pavisam mierīgiem un cēliem lēcieniem šķērso ceļu un aizdodas tālāk savās gaitās.

1) kritiena-no-zirga trauma nav tik traka, kā sākumā likās. 6dien no rīta uz darbu ejot, gan gribējās pie katra soļa caur zobiem izšņākt garu, nīgru auuuu. bet aizgāju līdz teātrim, nebija laika auināties un kaukā iekustējos, ielocījos, iestaipījos un pa lielam viss okej. nu ir mugura tāda jūtīgāka, bet tas jau normāli;
2) toties vakardien pusi dienas sāpēja galva. tas ir ļoti, ļoti streindž, jo man galva praktiski nekad nesāp un vispār pirmās īstās galvassāpes savā mūžā, es izjutu tikai pagājšgad. nujā, karoč visa diena bija jātorčī pa teātri, tāpēc aiz garlaicības iegāju pastīties bērnu izrādi "Skolotājs Jāps un viņa klase". izrāde forša, bet kaukur uz beigām man piemetās tās galvassāpes un nepārgāja līdz brīdim, kad apmēram 22os biju mājās un dzīvesbiedrs man kārtīgi izmasēja muguru. šorīt līdz ar pamošanos viņas ir atpakaļ. iegāju dušā, pajōgoju bišķi, pakoncentrējos un pameditēju - sāp joprojām. un tās sāpes tādas lēnas, vieglas, bet kaitinošas. brīžam vairāk ta ka spiež, nevis sāp. un, ja mēģina viņas tā papētīt, ta var sajust kā viņas lēni staigā riņķī apkārt pa galvu - te iegriežas pakausī, te pierē, te augstāk, te zemāk. jā, vot šito es galīgi nesaprotu;
3) jau trešo gadu ir tā, ka rudenī ritīgi nokrītos svarā, pati to ilgu laiku pat nepamanot. aizvakar nebija ko vilkt, iekāpu tievajās džinsās, kuras reti velku, jo viņas parasti man gurnos spiež (labākajā gadījumā. sliktākajā es viņas nemaz nevaru uzvilkt) un izrādījās, ka šoreiz vispār nekas nekur nespiež.

n) pagājšnedēļa arī bija laba nedēļa. tikai ļoti jocīga;
z) vakar pa ilgiem laikiem tiku uz natural horsemanship treniņu. tā kā manai zirgu guru pirms pāra nedēļām piedzima meitiņa, nodarbību vadīja Dace. bija šausmīgi interesanti un kaukas man tomēr ir iesēdies iekšā no retajām iepriekšreizēm. spēlēs gāja ļoti, ļoti labi, kaukā neticami labi veicās ar iekšējās enerģijas pārraidīšanu, dozēšanu, pacelšanu un nolaišanu. spēlējos ar ļoti enerģisku un ātrdomājošu ķēvi - Fairu un ja, pagājšreiz šī mani pārsvarā vazāja aiz deguna, ta šoreiz izveidojās ļoti laba sadarbība. pārsvarā reaģēja uz prasīto jau no domas, līdz 4. fāzei tikām reti. jāšana gan nu tā, jo Fanta meklējās, taisīja savu kvī, kvī, kvī un vispār necik negribēja manī klausīties.
ā un paldies, _adriana_ - mana zirgu guru bija pilnīgā sajūsmā par Tevis taisīto lacīti;
b) mans pēdējā laikā iecienītākais brokastēdiens ir ar ūdeni aplietas auzu pārslas, sajauktas ar banānu-šoko pudiņu (kopā sablendēts banāns + medus + kakāvo);
v) pēdējos divus vakarus gan drausmīgs pārgurums. 23os vakarā liekas, ka ir jau kaukāds nakts vidus, bet to manliekas tas mans piepuņķojies deguns pastiprina.


!!!) un man šausmīgi vajag, lai kāds mani tuvākajā laikā aizved līdz Mazsalacai un atpakaļ!

vo, vo, vo, redzkur ķermenis sniedz skaidru atbildi uz manu iekšējo jautājumu vai vakar bišķi par daudz nesabļāvu uz garderobes jauniņo. sabļāvu gan, jo kakls nepārprotami taisās uz sāpēšanu. bet mazliet pelnījusi viņa bija, jo īsi pirms jāsākas izrādei, sataisīja pilnīgu haosu mazajā zālē un nevis prasīja palīdzību, bet mēģināja izlikties, ka viss ir pilnīgā kārtībā un vēl runāja pretī. tā ka man nekas cits neatlika kā tapt bargai, lai ieviestu kaukādu kārtību. nekas, sataisīj daudz ingverenes ko jemt līdzi uz šodien paredzēto torčīšanu darbā. dzeršu to, nīkšu un domāšu daudz, daudz visādas labas domas.

a pāris Sveicieni Saulei katru rītu ir baigi kūl.

abiem vienlaicīgi gudrības zobi sarosījušies. vai nau jauki un solidāri?
man kreisajā (iņ) pusē, viņam, kā jau vīrietim pieklājas - labajā (jaņ).

šorīt, kamēr Kārlis strādāja un es izgulēju vakardienas Skaņu Meža nolaupīto miegu, vecāki bij atkal aizgāzuši uz Tomes mežiem. atbrauca ar pieciem piesēņotiem spaiņiem. mamma pat skaitījusi līdz cik baravikas atradusi - 99 gab. cik tētim nezinu, bet man tā skaitīšana liekas smieklīga (mums kaimiņi vispār ķerti uz šito, nāk vienmēr atskaitīties un izlielīties un salīdzināties). nav ne jausmas, kur visu šito lērumu likt, jo sāk jau apnikt. un godīgi sakot, man gailenes garšo labāk nekā visas tās bekas. rīt plānā gaileņu risoto.
bet vēl reizīti pasēņot pašai, gan šogad vēl gribētos aizbraukt.

( kaķofori un sēnes )

p.s. vēl es šodien pēc vairāk nekā gada pārtraukuma krāsoju matus. ar to Logonas 100% dabisko krāsu uz hennas bāzes. galīgi nejutos labi ar savu dabīgo krāsu, kura turklāt vēl krietni izbalējusi saulē. nesanāca tik tumši cik gribējās, bet enīvei ir mazliet labāk. ir atpakaļ kaut kripatiņa no mana ierasti drūmā paskata.

*) Mīlas Vasara bija jauka un mīlīga, kā jau allaž. patika siltā nakts, patika nepiedzerties, patika beidzot nomēģināt Andrīša brūvēto aliņu, patika krītošās zvaigznes un ļoti jēdzīga saruna ar cilvēku, kurš dzīvo Jēzū Kristū. patika, ka tēta Volvo pikaps piedāvā lielu, horizontālu platību gulēšanai, jo telšu celšanas un gulēšanas ārā man laikam jau līdz kaklam. patika aizmigt ar vienu aci pa bagažnieka stiklu, kā pa TV, vērojot pēdējās grupas uzstāšanos (ļoti jocīgs kaukas), kas dziedāja dziesmu par to, ka kantrī patiesā dzimtene ir Smiltene. patika arī piecelties 8os no rīta, aiziet pavisam vienai nopeldēties Gaujā un tad gulšņāt, lasot grāmatu par budismu un gaidīt, kad modīsies Kārlis;
*) Mīlas Vasarā nepatika tas, ka tie pārsimts cilvēki pamanījās sataisīt lielāku miskasti nekā 3000 Labas Dabas apmeklētāji. un šausmīgi nepatika apdzērušies latviešu bērni, kuri nepārtraukti lamājās un vispār izrunājās nenormāli prasti, trakāk vēl par pieaugušiem krievu urlām;
*) jā, bet laikam labāk par pašu festivālu man patika rīta eckursija uz Sietiņiezi. nebiju bijusi nekad. ļoti skaista un mierīga vieta. kaukādu enerģiju arī tur sajutu. izstaigājām iezi un pieņēmām ļoti jauku peldi burvīgā Gaujas līkumā, kur Gaujas siltie ūdeņi mijās ar tajā ietekošās upītes ledainajiem. beidzām līdz ar negaisu. negaiss bija arī virs Rīgas, pa gabalu redzējām kā spurainzobainas zibens saknes sazobē Kosmosu ar zemi;
*) un viss, man ballīšu un nakšņošanu ārpus mājas ir līdz ūkai gana. drausmīgi negribu redzēt savā tuvumā nevienu piedzērušos cilvēku. tagad es gribu pavisam mierīgi un rātni dzīvot mājās. gribu atjaunot bišķi parisušo saikni ar suni (suns vispār liekas krietni pieaugušāks un patstāvīgāks kļuvis), gribu atsākt kārtīgi iet darīt jōgu, gribu izdzīt Gruzijā uzēstos taukus no riepas un vēl visu ko tādu;
*) ir vēl viens liels, liels plāns, bet par to nākamnedēļ un/vai tad, kad tas jau būs patiešām noticis.

*) 1dien pirmoreizi nolūza zobs. trešdaļzoba. ieliku mutē mazsālīta gurķīša šķēlīti, pārreiz apkožļāju un izņēmu no mutes gabaliņu zoba. bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma vai sāpēšanas vai kā tāda;
*) 2dien pirmoreizi braucu skatīties zirgu. nu pirkšanai. bet neņemšu. nav manējais. ja būtu daudz naudas un daudz zemes paņemtu, jo zirgs ļoti bēdīgs un nelaimīgs. nav labi viņam gājis šai dzīvē un turpina neiet;
*) 3dien pirmoreizi cepām paši maizi. vairāk jau Kārlis cepa, es asistēju. ar visādiem zaļumiem un olīvēm. sanāca laba, tik garoziņa nezinkāpēc šausmīgi bieza un cieta;
*) naktī no 3dienas uz 4dienu pirmoreizi iepirkāmies nakts tirgū - 700 g mellenes, 7 gab bakližāni un arbūzio.

rītdienai/šodienai pagaidām nav nekāda pirmāreize paredzēta. ā, moš, jālieliek pāra bakližāni burkā - ziemai. ja kādam laba recepte priekšautā ieslēpta, tad kāds tiek velkomēts vilkt to ārā.

1) uz Vardziu shoreiz nea, tur izraadaas jaabrauc krietni ilgaak nekaa bijaam iedomaajushies, bet mums vairs nav laika, jo;
2) nopirkaam biljetes uz nakts vilcienu uz Erevaanu riitvakar. cerams viizu mieriigi dabuusim uz robezhas. kur palikties pagaidaam nav kur;
3) vasaraas uzbarojos kaa zoss uz rudens kaushanu. pagaajshvasar pati nezinu kaa uzeedu 6 kiilo dziivsvara (rudenii vinji tikpat mistiski pazuda). tagad ar aizdomiigi skatos uz savaam miesaam - liekas, ka no visiem shitiem gruziinu balto miltu izstraadaajumiem esu apveelusies kaa taads kukuliitis

tikko mazgājoties pēctreniņa dušā konstatēju, ka kopš esmu pievērsusies regulārām jāšanas nodarbībām man ir krietni uzauguši un uzcietējuši ikru musīši (kreisajai kājai nezkāpēc vairāk). ciskas arī palikušas stingrākas (diemžēl vairāk iekšpusē), bet tās varbūt tik man tādas patīkamas iedomas.
nuvot, tagad zināšu, ka varu kārtīgi iespert, ja man kaukas nepatīk.

un šovakar pēdējais šīs sezonas vakars teātrī!

Kārlis šorīt ierosināja aizbraukt līdz kūdras purvam, pafotoaparātēt kukainīšus, bet ārā tāds vējš, tāds vējš, ka visi kukainīši nervozi, nervozi - skrien un ņudzinās un tekalē un nekā nevar iestindzināt bildē iekšā.
a es vakar esmu kaukur sastiepusi, sagriezusi sānu. droši vien jājot, bet nemanīju kā tas notika, tik vakarā jutu bišķi stīvumiņu. un pēc šitā riteņizbrauciena sāns nu ir pavisam pagalam - sāp un es tagad tizla.

( kūdras purvs gaišā dienas laikā )

esmu nonākusi līdz tam, ka manas skaistās dvēseles brīnišķā tempļa ārējai apkopei pa lielam pietiek ar linsēklām un kokosriekstu eļļu.
matu mazgāšana ar linsēklām gan līdz galam nepavilka, tāpēc nopirku Biotēkā šampūnu. un droši vien būs kaukad jānopērk arī skropstene, priekš izejamajamiem gadījumiem, ikdienā tāpat gandrīz vairs nemaz nelietoju.
pamazām vajadzēs ķerties pie sadzīves ķīmijas izvētīšanas, bet tas rādās būt cietāks riekstiņš, jo 1) pašai viss jāsaprot; 2) jātiek galā ar vecākiem; 3) jāizdomā ko darīt ar visu to ķīmijas kvantumu, kuru vecāki savilkuši mājās vēl laikos, kad Rīgā strādāja.

( sīkāk )

p.s. nez, vismaz man atklāsme par to cik vienkārši, kvalitatīvi, nedārgi, videi un sev draudzīgi ir iespējams sevi apkopt, ļoti silda sirdi.

r) no rīta mūs modināja saule un bija forš sehs;
z) nodzīvojos stundas četras pa stalli. sākumā kādu stundu tīrījām zirgus - tik cītīgi, it kā taisītos jāt parādē par godu pašai Pasaules Mātei. pēc tam vairāk nekā stundu jādelējām riņķī pa Botānisko dārzu. viss smaržoja, satikām vairākus lielus, brūnus zaķus, kuri pat īpaši nebaidījās, taurēntiņi lidinājās un vispār viss forši. bišķi arī pastrādāju pie vadības - pamēģināju sakopotos/paplašinātos rikšus un lēkšus. tiesa gan jājot apvidū tas ir krietni sarežģītāk nekā uz laukuma, jo tie zvēri grib vienkārši skriet. vēl pēc tam, pēc tam iztīrīju savai preilenei boksu no sūdiem. nez, kur tā zirgkope, kam tas jādara, bija aizdzīvojusies;
d) punktā z) aprakstītais mani aizvedināja uz pārdomām, nafig vispār kaukāda māksla un kultūra. to visu var dabūt arī no vienkārši būšanas par būtni, par planētas pilntiesīgu sastāvdaļu. nu Tu, piemēram, draudzīgi komunicējot jāj ar to zirglopiņu un priecājies kā lēkā zaķīši un saulīte spīd un ir prieks un līksme un pēc tam mēz tos sūdus un ir tas smagums un it kā nesmukā puse - viss ko vajag un pavisam vienkārši. vienīgais, ko no dabas nevar dabūt ir samākslotība, bezjēdzīgas konstrukcijas un sarežģītība, ar ko arī principā nodarbojas mūsdienu māksla un kultūra;
t) atvilkos pārgurusi, bet sajūsmas pilna mājās un jau uzreizi bi jātaisās baudīt māksla un kultūra. un es Jums teikšu, ka Ziedonis un Visums ir mans absolūts pēdējā laika feivorits. cik Melnais piens ir drūms, tik šitas dzīvespriecīgs. šausmīgi jauki, silti un smalki un glauni, gaumīgi un eleganti. visa tā nenormāli mīlīgā tizlošanās līdz pilnīgam absurdam. uuuuu. šitas būs man tāds pats sirdshīts kā Latviešu mīlestība, ko es ar iešu skatīties 10x un, kas pilnīgi noteikti iefolklorizēsies manā personīgajā konversācijas vārdnicā. un vēl tas būūūrvīgais ēēēzelis (vispār tā ir viņa un sauc viņu Lilī un es ar viņu šodien beidzot iepazinos);
s) kas attiecas uz ārēji nesaskanīgajiem punktiem d) un t), tad man pašai liekas, ka viņi ir absolūti saskanīgi un draudzīgi. bez tam Znotiņziedonis kaut ko ļoti līdzīgu manai domai, kas apcerēta punktā d) turpināja apcerēt arī izrādē;
h) man laikam jāsāk cilāt hanteles. jau vakar jōgā likās, ka man nezkāpēc vārgas rokas. šodien vispār - Upenei vēderjostas līdz galam nevarēju pievilkt un mēģinot ar saviem 54.5 kg (no rīta svēros) noturēt sakopotos lēkšos apmēram 500 kg smagu, brīvi skriet gribošu zirgu, biju pārgurusi jau pēc pirmajiem 10 m. pēc tam stalli tīrot roku musīši jau vnk brutāli raustījās no overdōza;
ē) par spīti visiem šīs dienas trādirīžiem, sanāca arī diezgan normāla atslodzes diena;
v) vispār šodien tāda absolūta inese_tk un Visums diena!