*

es tā arī nesapratu, kas man īsti kaitēja. vakardienu pārsvarā pavadīju nespēkā guļot vai pusmiegā. līdz ap astoņiem vakarā mani pamodināja mammas zvans - pēc tā pamodos un - sajutos visai normāli. temperatūra vēl bija mazliet paaugstināta, bet kopumā - nekāda vaina. miegs vairs nenāca, līdz pieciem no rīta lasīju Tīta Aleksejeva "Svētceļojumu" (igauņu literatūra ir tik kruta). šorīt piecēlos - itinkā nekas nebūtu bijis. iesnu nav, deguns vaļā, temp. nav. jāatzīst, ka vienīgais medikaments ar ko ārstējos, neskaitot čagas un ingverus, bija kopumā 4 antihistamīna tabletes, jeb precīzāk - zyrtec. svētdien, kad deguns bija tā aizmakrofleksējies, ka likās, ka vai nu nosmakšu vai pārsprāgs galva, tas bija vienīgais mājās esošais medikaments, uz kura palīdzību varēja kaut mazliet cerēt. un reāli nostrādāja. varbūt man vienkārši bija alerģija pret kaut ko X?
tā vispār es ne visai labi māku slimot, gripas man nav bijis 10+ gadus un reizēm gadās gadi, kad tā arī nenoķeru nevienu puņķi un klepi. tāda ritīga augsta temperatūra pēdējo 10 gadu laikā ir bijusi 2x.

pavasaris gan tāds ar baltiem diegiem šūts. aizbraucu apsveikt zirdziņu 16. dzimšanas dienā un ļoti ātri gribējās kāpt mašīnā un braukt atpakaļ mājās. sabaroju zirdziņu ar svētku banāniem, pakasīju spalvmetošo kažociņu un tā arī darīju. virs Mūkusalas apļa redzēju vairākus varenus putnu kāšus laižamies. rīt jābrauc pabeigt Līgu pH3 ieraksts!

K. ar Tesiņu aizbrauca uz Valmieru un es jau biju sapriecājusies par home alone dienām un sadomājusies ko darīšu un kā baudīšu vienatni, bet kā zibens no skaidrām debesīm, man piemetās drausmīgas iesnas, galva kā spainis, nepārtraukti šķaudu un tagad žēl, ka nav neviena, kam pažēloties un pieprasīt tēju vai palūgt, lai aiziet uz veikalu pēc augļiem. runājot par augļiem - slimojot man pārsvarā gribas tikai augļus, bet mājās ir tikai daži cietumcieti kivi un... kāposts. guļu gultā, šķaudu, graužu kāpostu.

diez man ir veģetatīvā distonija?
īsumā: ik pa laikam manā dzīvē ir periodi, kad es naktīs drausmīgi svīstu. nu tā, ka jānomaina vairāki tkrekli un jāguļ uz dvieļa. pirmo tādu reizi atceros no 2008. gada rudens (kas nenozīmē, ka nav bijis iepriekš). tādi periodi uznāk un pāriet, reizēm var būt viena nakts, reizēm vairākas, reizēm ilgstoši (piemēram, pērnruden, kad strādāju reklāmas kantorī), svīšanas intensitāte arī atšķiras. reizēm ir viens slapjš krekls, reizēm nomainu vairākus - līdz pat 6-7 krekliem. kad man atklāja c hepatītu, svīšana tika norakstīta uz to. tāpēc biju visai nepatīkami pārsteigta un arī nobijusies, kad svīšana parādījās pēc izārstēšanās no hepatīta. so, kopš rudens esmu aktīvi nodarbojusies ar dažādiem izmeklējumiem, analīzēm un diagnostikām. vakar beidzot sagaidīju rindu uz sonogrāfiju par valsts naudu un šo fizisko problēmu meklēšanas procesu noslēdzu. rezultāti: man nav ginekoloģisku problēmu, nav problēmu ar estrogēna līmeni un citiem hormoniem, nav pāragra menopauze, nav vairogdziedzera problēmu, nav problēmu ar kādu vitamīnu trūkumu, nav tuberkulozes, nav problēmu ar nierēm un virsnierēm un sirdi, nav c hepatīta un HIV, nav hronisku iekaisuma procesu, nav limfomas un nav palielinātu limfmezglu vispār.
atliek psihosomatika un veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi. laikam tiešām jāsaņemas aiziet pie psihiatra, jo psihoterapeite tikai plātīja rokas.

Vija Celmiņš piestāv muzeja kupola zālei gandrīz tikpat labi, kā Boiko Sāls kristāli. atkārtoti apmeklēju "1243 ziņas", atkārtoti patika. pēc tam piezvanīju mammai, paziņoju, ka gribu ēst un, ka pēc stundas būsim. pasaulē joprojām nav nekā daiļāka par Vilnīti. un šodien iznāca mana mīļā Efrima Menuka jaunais soloalbis.

dzīvei būtu jābūt skaistai, bet man sāp gudrības zobs un līdz tikšanai pie manas zobārstes jāgaida vēl gandrīz viss mēnesis. toties man kaut kas ir normalizējies attiecībās ar tēvu. vairāk liekas mīļš, nekā kaitinošs. ceru, ka šī sajūta nav pārāk pārejoša.

* turpinu būt pro-prokrastinatore;
* nolūza vēl viens puszobs;
* mums ir biļetes uz Londoniju;
* šodien pirmo reizi nepieleca Mondiņš (laikam būs aķis jāmaina);
* auksts laiks + jebkāda veida A vējš šajā dzīvoklī ir no, no, no;
* mazāk nekā nedēļa līdz Līgu ierakstam.

jau aizvakar sāku justies tā pussūdīgi (37.2) un ļoti iesnaini. zsv vakaru vēl pārcietu, bet vakardien atteicos braukt uz Saldu pie vīrvecākiem (vīramāte atkal uzdāvināja dāvanu kartes uz operu!!!) un pavadīju brīnišķīgu dienu. pa ilgiem laikiem pilnīgi viena pati sēdēju mājās un nedarīju pilnīgi neko (t.i. gulēju, dirnēju internetā, ēdu un mazliet spēlēju KOTOR). toties šodien jau deviņos biju stallī, lai cauri lietum, dubļiem, ledum, vējam, purviem dotos 20km, 4h garā pārgājienā, kopā ar vēl astoņiem zirgu/cilvēku pāriem. bija ļoti kruti, izņemot to, ka divi zirgi (to skaitā mans) pļavā iepinās drātīs un viens zirgs līdz vēderam iegrima purvā. bet viss beidzās laimīgi.
man ļoti, ļoti patīk mans zirgs. man ļoti patīk, kā šo gadu laikā ir izaugušas un izveidojušās mūsu attiecības. draudzība ar zirgu ir kaut kas baigi medžik.
vēl mums ar K. sāk gribēties suni. pāris reizes esmu sākusi skatīt patversmju lapas, bet parasti tas beidzas ar to, ka es apraudos par to, ka Radžas vairs nav. nujā un ņemot vērā to, ka mēs abi šobrīd esam bezdarbnieki ar neskaidru nākotni un dzīvojam dzīvoklī Rīgā, suns droši vien nav ļoti prātīga doma. vismaz pagaidām.

pirmo reizi ir tā, ka vēl vairākas dienas pēc miega paralīzes ik pa laikam noreibst galva. tāda diezgan krīpīga sajūta

man ir ļoti foršs ginekologs. ginekoloģiskā apskate un psihoterapijas seanss vienlaicīgi.

sekss ar itāļu klientu turpinās, viņiem vajag neiespējamas lietas, neiespējamā ātrumā, piemēram HQ print failus ar viņu atsūtītajām google image finderī atrastajām bildēm. priekšniece pa telefonu no atvaļinājuma priecīgi saka - neuztraucies, tā ir vienkārši ikdiena. bet man sāk gribēties atsākt smēķēt (iepriekšreiz man skaidrā prātā gribējās smēķēt, kad atklāju, ka man pēc pāris stundām jālido uz Šveici ar nederīgu pasi).

vakar biju palīdzēt savai JRT pēctecei ar Kārkliem. ļoti forši pārmaiņas pēc justies profesionālai, in total control par visu, sajust, kā mana klātbūtne uz aktieriem iedarbojas nomierinoši, darīt visu pilnīgi mierīgi, relaksēti, bet ātri un precīzi, utt. tas gan nenozīmē, ka es gribētu atgriezties. es vienkārši gribētu tā justies.

vēl man liekas, ka man ir kaut kādi veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi.

par dzīves paradoksiem - nesen priecīgi berzēju rokas sajūsmā par to, ka darbs man vairs netraucēs vakaros apmeklēt mākslas un kultūras pasākumus, bet darba dēļ netiku uz Vlada "3 māsu" ģenerāli, netikšu uz Džesiku Mosu Zemlikā un uz Ex Eye Ventspilī ar droši vien nepaspēšu.

toties pirmo reizi mūžā nopirku abonementu kačalkā. iešu uz jōgu pie Taņas Bindes. man liekas, ka es nekad mūžā neesmu tik daudz sēdējusi kā šogad. sāku ar maģistra darbu, tad jūlijā kādus 4000 km nosēdēju mašīnā un tagad sēžu kantorī. mugurai dirsā.

hmm, esmu tikusi pie pirmajām šī gada iesnām. visu ziemu un pavasari (un vasaru arī) tīri labi biju iztikusi bez.

*vakar nosvinēju savas 11. teātra sezonas beigas. savādi, jo sezonas noslēguma ballīte bija, bet vēl līdz Jāņiem iet izrādes. akording tu administrācijas statistika, šosezon es esmu ģērbēja nr1 ar nostrādātām 150 izrādēm;
*šorīt pirmo reizi apmeklēju Rokkafejnīcu. es, protams, nebiju gaidījusi neko īpaši foršu, bet tādu trašu arī nē. un, kur cilvēki ņem naudu, lai dzertu alu pa 3.80 tādā trešā?
*salūza viens lielais zobs, uz pusēm, bet turas iekšā. pieraksts pie manas zobārstes ir pilns līdz septembrim, bet no citām man ļoti bail;
*šodien bez desmit desmitos jozu uz piemājas veikalu pēc aliņa gaidāmajiem ārzemju viesiem, kas pie mums šonakt nakšņo. bez maka, ar sīknaudu saujā. un man prasīja dokumentus! uz savas paģirainās sejas fona, uztveru to kā ārkārtīgu komplimentu (dokumentu man nebija, bet alu tomēr dabūju).

man ir ļoti sarkana seja, trīsstūrains sarkans pleķis dekoltejā, iesauļojies rokaspulkstens un piedurknītes.

kad pms sakrīt ar (pre)pilnmēnesi, es esmu gatava apēst visas pasaules kūkas un picas (veģetārās). un visus nogalināt. šoreiz, par brīnumu, man gribas tikai kūkas.

kas man šodien patika - Jura plates dizains, 7 neveiklas seksa reizes un garāžu filma. vēl man patika daudz, daudz ēst (Kārļa plovs, mana tomātu zupa, kārtainās mīklas/magoņu/kanēļa/brūnā cukura cepumiņi/burkānzivs maizītes/smūtijs/snikers). pludmales sezonas nebūs, sesijas barojums dzīvos mūžam.

rīt jāiet raut gudrībszobs

ko jau ir paspējis atnest 2017. gads?

1 gab alerģisku dermatītu uz sejas. man. nav zināms, no kā (paldies, šodien liekas ir jau labāk)
1 gab operāciju sunim. Radžai. rīt. pa ~250 eur
1 gab mazliet, mazliet applūdušus griestus virtuvē (bēniņos uzlikts sūdīgs krāns, kas bija ilgstoši pilējis)
1 gab prātā sajukušu wc skalojamo kasti (sīkāk lasīt pie K.)

pagājšnakt sapnī dziedāju. sajūta bija tik reāla, ka moka ziņkāre vai es nedziedāju pa īstam. bet Kārlis gulēja savā ierasti ciešajā miegā un neko nav dzirdējis. nogulēju kaukādas 13h pēc praktiski negulētās nakts Saldū.

+ dīvaini, bet es pēc svētkiem sveru par kg mazāk nekā pirms.

šovakar uz Salaspili (no Londonijas atbraukuši brālis ar draudzeni, kuri viens otru ienīst, viņu bērni, būs arī brāļa draudzenes māte ar patēvu), rīt uz wild, wild Kurzemi/Saldu.

vakar nolūza puse no gudrības zoba, šodien sākās mēnešreizes un saplīsa veļasmašīna (kurā es mazgāju izrādes kostīmus).

toties mums mājās ir brīnumskaista, maza eglīte. tā kā šie ir pirmie Ziemīši kopš dzīvojam divatā, ļoti gribējās.

7dien biju Saļikā, joprojām pastkastē nebija oktobra Rīgas Laika. 1dien uzrakstīju RL, ka nav un, ko man darīt. RL vērsās pie pasta, pasts atbildēja RL, ka piegādāts esot 7.10., bet toč nebija. mamma ziņoja, ka žurnāls atnests 1dien vai 2dien un, ka manas sūdzības dēļ tagad atlaidīšot pastnieci. kā man tagad par to jājūtas? mamma uzskata, ka jāiet uz pastu un jāmelo, ka žurnāls tomēr bija pasta minētajā datumā un, ka mēs vienkārši nepamanījām, jo pastniecīte jau tāpat strādājot par kapeikām utt. utjpr. Bet es jau pat nesūdzējos par viņu, es vienkārši gribēju zināt, kur ir mans žurnāls.

šodien gāju nodot asinsanalīzes Āgenskalna Gulbī. sākās ar to, ka viņa pieprasīja no manis naudu, apgalvojot, ka mana polise nepieciešamos izmeklējumus nesedzot. es labticīgi samaksāju. pēc tam zvanīju apdrošinātājam un noskaidroju, ka nebija nekāda pamata ņemt no manis naudu. BET trakākais bija tas, ka viņa ņēma analīzes BEZ CIMDIEM. kamēr ņēma, es neskatījos, tāpēc arī nebija iespējas neko aizrādīt. pagriezu galvu, kad viņa jau ar plikām rokām ar vatīti tīrīja brūcīti un līmēja virsū plāksteri. kamon, ar plikām rokām. tas jau tā ir kreizī, bet man pat uz nosūtījuma bija norādīta diagnoze (B18 - jebšu c hep). uzrakstīju sūdzību Gulbim. diez kas sanāks no šī visa.

upeņu balzams ar uzsildītu granātābolu sulu (un kanēļstandziņu) garšo ekselenti. pie šīs brīnišķīgās atziņas es nonācu šodien nobraucot ~13km ar velo pa lietu un pēc tam slapjai (gan no iekšpuses, gan ārpuses) sēžot fakultātē, kurā nav pieslēgta apkure. + vēl mēnešreizes fonā.