*

konstatēju, ka man ir mainījusies aukstuma sajūta. vakar biju peldēties un patiešām arī peldēju. ļoti ilgu laiku, kopš es vispār sāku līst ūdenī (gadi 3?), kas vairumam cilvēku liekas peldēšanai nepiemērots (nu, jo gadalaiks vai klimatiskie apstākļi neatbilst vispārpieņemtajam uzskatam par peldēšanai piemērotu laiku), tā vairāk bija iegremdēšanās, ne peldēšana. es, bieži vien nelabi brēcot, ietesos ūdenī, iemērcos līdz kaklam, apcirtos riņķī un tesos ārā. reizēm to atkārtojot 2-3 reizes. vakardien, karjerā, kurā ir visai auksts ūdens arī karstā laikā, piefiksēju ka diezgan mierīgi ieeju līdz vidum, tad metos peldus, appeldu maziņu, maziņu līkumiņu un tikai tad dodos ārā. atkārtoju šo procedūru 3x. mierīgi un bez brēkšanas.

interesanti, kur tieši ir notikušas galvenās izmaiņas - galvā vai ķermenī. jo manā līšanā aukstā ūdenī nav nekādas regularitātes, sistemātikas vai kādas citas fiškas. daru to tad, kad ir ērti (piemēram, atrodos tuvu kādam peldamam ūdenim) un ir vismaz relatīvi jauki laika apstākļi - t.i. nav briesmīgi auksts, slapjš, vējains, sniegains vai ledains. un tas notiek reti. nekādas kontrastdušas utt. nepiekopju un ikdienā esmu visai salstīgs un siltummīlošs radījums. lekt āliņģī pagaidām nekārojas. man ļoti patīk sajūta un pēcsajūta, ko dod tā līšana aukstajā ūdenī, bet esmu pārāk slinka, lai tam pievērstos kaut kā nopietnāk.

fun fact - mana vecāpapa brālis ir roņu kustības aizsācējs Latvijā (un es savā pašdarbībā pilnībā ignorēju viņa teorētiskos priekšrakstus par pakāpenisku sagatavošanos, regularitāti etc. etc.).

mana pieckapeika homeopātijas cepetī. man pašai nekas no mazliet pamēģinātā nav līdzējis, bet Kārlim, piemēram, ir tādi drausmīgu migrēnu periodi, kad ir gandrīz katru dienu migrēnas ar aurām un nelabumiem, mošanās naktīs ar drausmīgām sāpēm utt. nu lūk, un viņam palīdz 2 lietas. viena ir homeopātiskais preperāts Spigelon, otra, bet maziedarbīgāka - ļoti stipra lavandas tēja. ja tie nav pieejami, tad var izmisumā iztriekt sauju ar četrsimtajiem ibumetīniem bez jebkādas iedarbības.
pie ārsta ir gājis, dabūjis kaut kādas, par ibumetīnu indīgākas, recepšu pretsāpjušaibas. bet neviens nav atradis un novērsis to migrēnu cēloņus. so, man ir pilnīgi vienalga, ka tas spigelons ir cukurtabletīte, man ir svarīgi, ka viņš palīdz vīram pret lēkmēm, ko savukārt nedara ibumetīns un citas alopātiskās tabletes. pati izturos ļoti piesardzīgi gan pret homeopātiskajiem, gan alopātiskajiem medikamentiem. ir viens ajurvēdiskais augu pulverītis, kurš palīdz pret mēnešreižu krampjiem, ja tas nav pie rokas, tad 1x mēnesī ietriecu to ibumetīnu. tas īsumā arī viss, ko lietoju. un dzeru savas pašvāktās zāļu tējas un šādus tādus uztura bagātinātājus, kuriem jūtu konkrētu un vēlamu efektu (magnijs, d vitamīns un tamlīdzīgas lietas).

šodien nobastoju skolu tikai tāpēc, ka ļoti gribējās uztaisīt random kūku. pagaidām esmu ļoti apmierināta ar izdarīto izvēli. sesijas laikā droši vien domāšu citādāk.

tā vispār, ir baigi iekrājies nogurums un enerģijas trūkums. sāk besīt, ka katru vakaru jābūt prom no mājām, jo lekcijas ir līdz 21:30 (mājās esmu īsi pirms 23iem), ja nav lekcijas ir darbs, tai skaitā nedēļas nogalēs. un, jā, man ir katastrofāli zems d vitamīna līmenis - 6 (norma 30-100, vēlams 50-80). kādas divas nedēļas triecu iekšā milzu devu, bet pagaidām rezultātus nejūtu. visu laiku gribas gulēt, negribas neko darīt un kustēties. gaidu, kad paliks tik silts, lai salstīgā es varētu atkailināt plašākus ķermeņa laukumus un dirnēt saulē.

kas attiecas uz ēst gatavošanu - pēdējā laikā baigi maz esmu normāli gatavojusi, pārsvarā kaut ko pa fikso - nu tur pseidoāziskās miso zupiņas vai ko tamlīdzīgu. šodien sapratu, ka regulāra ēst taisīšana ir vitāli svarīga manai psihoemocionālajai veselībai. vispār fiziskajai arī - laika un enerģijas trūkuma dēļ pēdējā laikā patērēts daudz ātro ogļhidrātu, kas ir atstājis nevēlamu ietekmi uz manu apjomu.

( sīkāk par kūku )

aizgāju pie ģim.ā. viņa man ieteica padzert mildronātu.

(un asinsanalīžu papīrā visus izmeklējumus ieķeksēja maksas ailītē, jo zina, ka man ir polise. tas, nekas, ka polise nav bezizmēra un man, kā cītīgam nodokļu maksātājam pienāktos valsts sponsorētas analīzes. es gan to pamanīju tikai jau laboratorijā. atpakaļ bija slinkums iet)

pierakstījos pie zobārstes (tuvākais pieejamais laiks - 23. maijs), pie ģimenes ārstes (jau nākamnedēļ) un pie hepataloģes (uz maija pašām beigām. beidzot tur kāds pacēla klausuli). kā arī, sarunāju jāšanas treniņu nedēļas beigās. šai pasākumā jūtos iztērējusi visu dienas enerģiju. vajadzētu vēl kko ar depresiju pasākt, bet vispirms gribu pārbaudīt vairogdziedzeri (tāpēc arī pierakstījos pie ģim.ā.). tas, draugi, īsumā viss.

ā, nē, nav viss. man negaidīti ir jauna plīts, nu, ne jauna, bet lietota. ja arī šajā nevarēs izcept mafinus un keksus, tad es uz mūžīgiem laikiem atteikšos no mafinu un keksu cepšanas. cepšu tikai kāļus un rāceņus.

p.s. saņēmos vēl arī iesniegt deklarācijas par 2014 un 2015. tagad jāgaida, kad kontā ienāks lielā nauda.

*) esmu mazliet aizrāvusies ar sutartinēm, vienu sākām mācīties kopā ar Skaistajām Līgām. no mūsu izrunas gan jebkuram leitim droši vien ausis novīstu;
*) biju Austrā. tur bija nenormāli garšīgs biezpiena pīrāgs, bet porcija bija tik neticami maza, ka es sākumā nemaz nespēju viņu ieraudzīt;
*) drīz pēc tam kārtīgi paēdu blaumaņielas nepāļos;
*) biju uz aborigēnu mākslas izstādi Biržā. tas bija daudz interesantāk nekā man likās, ka būs, bet pastāstiet man, lūdzu, kāds - kāpēc tur visas izstādes ir pilnīgā tumsā?
*) pusi dienas & pusi pilsētas izvazājos ar noberztu kāju, līdz atjēdzos, ka man darbā stāv mīkstas un mazliet par lielu esošas šņorkurpes;
*) 3x izmantoju studenta atlaides.

sesija beidzās ar mēnešreizēm kaķa bērniem, kuras savukārt beigsies ar pilnmēnesi. ar ko vēl tas beigsies, neviens nezina. nervi, mani nabaga nervi + drausmīgs cukura overdōzs.

es darbiņā

kaukādi +38 vai vairāk

Visai aizraujoši. Pēdējā pusgada laikā esmu cilājusi glāzīti (un drusku smēķējusi arī) vairāk nekā iepriekšējos četros gados kopā. Un man ir vislabākās aknu analīzes pēdējo četru gadu laikā.

kā trijos naktī sāku vemt, tā vēmu līdz rītam, kad Kārlim apnika un viņš izsauca ātros.
pārmaiņas pēc man nav nekā slikta ko teikt par med.iestādi - uzņemšana Gaiļezerā bija pilnīgi ok - viss pieklājīgi un laipni.
analīzēs un sonogrāfijā neko īpašu neatrada, lai gan teica, ka pēc vīrusa arī neizskatās. palaida mājās, piedāvājot iespēju arī palikt.

Ir cerība ka mani atbrīvos no šīs izrādes, jo man ir visai ievērojama alerģija no lateksa un te ir daudz lateksa himantijas. Šovakar vēl jāizvelk ar sarkanu un plēkšņainu un sūrstošu ģīmi.

Runājot par jogu, mums vakar bija lekcija par šatkarmām, šodien pēc joga klās mūsu jōga tīčer priecīgi aicināja mūs uz tādu jocīgu pagalmiņu, kur pulcējās viņa indiešu stjūdenti ar ūdens traukiem un sāls pakām rokās. Rezultātā mums tika paraugdemonstrētas dažādas attīrīšanās krijas, piemēram 4 smaidīgas indietes dzēra litriem silta sālsūdens, bāza pirkstus rīklē un vēma, viens čalis ierija un atrija sālsūdenī izmērcētu 7m garu kokvilnas strēmeli, vēl cits lēja mutē ūdeni un tecināja to ārā pa degunu, utt.

Tā, vispār, es paradoksālā kārtā esmu saaukstējusies. Rūmmeits lika man iebērt degunā probiotikas kapsulu. Tas bija pretīgi.

sveicieni no mana ķermeņa. viņš tagad izdomājis, ka īstā temperatūra būs 36,4. jau otro dienu. gudrības zobs turpina nevarēt ieriktēties, attiecīgi turpina nevērties žoklis līdz galam un sāpēt smaganas.
nedēļu nebiju satikusi zirdziņu. bijām pastaigāties uz mežu. tur viss bija piesūcies ar slapjumu, dūmakains un ledaini slidens. bet foršs. zirdziņš saēdās sūnas, mētras un viršus un izvārtījās sniegā, kas mežā vēl visai dziļš. es šausmīgi piekusu. atbraucu mājās un ilgi gulēju.

šīs bija ar dažādām ķermeniskām pieredzēm ļoti piesātinātas dienas.

augsta temperatūra, nenormāls spiediens galvā, galvassāpes, kakla (es teiktu ka piedzītu mandeļu) sāpes, aizlikta aizdegune, puņķi, mēnešreizes, aukstumpumpa, drausmīga svīšana naktīs (4 izgriežami t-krekli un peļķe gultā kā minimums), dibena mīkstumu un sānu sāpes (!), zobu sāpes, dažas jaukas drudža vīzijas un svaigu augļu diēta (es neko citu nedz gribēju, nedz varēju ieēst).

izcilākā bija nakts no piektdienas un sestdienu, kad es vēkšēju, ka manī ir iemiesojies sātans un, ka gribu atdalīties no sava ķermeņa.

vakardien, kad bija jau labāk un beidzot spēju arī lasīt grāmatu ne tikai gulēt un gārgt, atklājās, ka man ir pietūkušas smaganas ap vienu pusizlīdušu gudrības zobu un viņš ir vairāk pusizlīdis nekā pirms tam. var jau būt, ka viņš vnk bija izdomājis pievienoties, lai padarītu visu augstākminēto buķeti krāšņāku, bet man tikpat labi liekas, ka vainīgs pie tā visa bija tieši viņš.

šodien jau skaitās, ka man ir labi - temperatūras nav (lai gan es daudzas stundas svīdu naktī, guļot uz frotē dvieļa un mainot tkreklus), tikai drusku šņaukājos. nu un žokli nevar atvērt pilnā amplitūdā, jo tur tas mans mazais princis pa smaganām grozās un sāpina

p.s. mans vīrs ir īsta māte Terēze. nu vai Bodhisattva.

Interesanti, interesanti. Pirmo reizi vismaz 8 gadu laikā man ir temp augstāka par 38 celsiusiem. Patiesībā pat 39,3 šobrīd. Ok man 1x bija augsta temp kad nāca 1 no gudrības zobiem, bet tas ir savādāk un neskaitās. Un es guļu ar kreiso galvas pusi uz termofora kas pildīts ar verdinātu ūdeni jo tā ir vieglāk elpot un mazāk sāp galva.

vēl es varu jums pastāstīt, ka
a) ar magniju esmu izārstējusi Kārļa migrēnu. ok, izārstējusi ir pārāk skaļš vārds, teiksim tā - apturējusi vai ierobežojusi. droši vien lieki piebilst, ka tad, kad viņš mēģināja šo problēmu risināt medicīnas iestādēs, neviens nekādu magniju nemaz nepieminēja, tikai recepšu pretsāpju zāles;
b) esmu eksperimentālā kārtā pierādījusi, ka Kārļa depresīvajiem stāvokļiem un hroniskajam nogurumam kājas aug glutēna (vai kviešu) intolerancē.

p.s. man gan ir briesmīgas iesnas, aukstumpumpa, nedaudz paaugstināta temperatūra un laikam jau arī PMS.

bija traka nedēļa. pavisam traka. par spīti slimības lapai nācās iet uz darbu, jo divas pirmizrādes vienā nedēļā, nav kas strādā utt. tad vēl nāca gatava mūsu jaunās virtuves grīda - piektdienspēcpusdienā vēl šuvoja flīzes, man 7dien ciemiņi nāca, vajadzēja līdz tam kautcik iekrāmēties. ir mums tagad atsevišķa virtuve. viss tādā pagaidu vairantā - griestiem paredzētie dēlīši vēl pāris mēnešus žāvēsies Saldū, škafčikiem un sienu flīzēšanai un krāsošanai naudas nav, tāpēc salasījām pa māju kaukādas nebūt mēbeles/plauktus un ievācāmies. bet plīts ir, ledusskapis ir, izlietne ir, mājīgi, mīlīgi un visā visumā nenormāli forši ir. vēl mazliet pārkārtošanās darbu un mēs būsim nodalījušies no maniem vecākiem atsevišķā mājas daļā. ar roku laikam būs ok, biju šodien uz neirogrāfiju - nav man tas karpālā kanāla sindroms. t.i. nav hronisks un tas, kas bija (ir?) visdrīzāk kaukāds akūts iekaisums.

bet laikam jāpastāsta atkal stāsti par mūsu medicīnas sistēmu. karoč, man sabojājās tā roka un ģim.ārste nosūtīja pie neirologa. pierakstījos tai pašā poliklīnikā, pie kuras vnk ātrāk varēja tikt - t.i. dakteres Turlajas. dabūju noklausīties nazālā, pīkstošā balsī izteiktās piezīmēs par to, cik vārga ir mūsdienu jaunatne, kaut ko padara un roka jau pagalam. vairākas reizes uzdeva vienu un to pašu jautājumu, turklāt vispār neklausījās ko es atbildu. slimības lapu atteicās pagarināt - neiešot jau papīrus smērēt, lai ejot nākamajā dienā uz akūto stundu pie ģim.ā. nujā un izrakstīja nosūtījumus uz rentgenu un neirogrāfiju. uz rentgenu aizgāju tai pašā poliklīnkā. kamēr tiku līdz rentgena taisīšanai mani vairākas reizes dzenāja šurpu turpu sakot - jums jāmaksā pirmajā stāvā/jums jāmaksā trešajā stāvā un kad beidzot, bija izdevies samaksāt (ne jau bez stāvēšanas rindā), tad trīs krievu bābas tur savā starpā vēl manis dēļ salecās. cik sapratu divas nebija apmierinātas ar to, ka mani tā dzenā, bet vienai likās, ka tas ir normāli. kas attiecas uz neirogrāfiju - to veic tikai dažās vietās Rīgā. ārste uzrakstīja uz lapiņas tās vietas un numurus, uz kuriem zvanīt, lai pierakstītos. zvanu uz vienu - man atbild ginekoloģijas nodaļa. zvanu uz otru - atbild, ka nekādas neirogrāfijas viņi neveic. ā, jā vēl jaukā neiroloģīte uz ražotāja reklāmlapiņas izrakstīja man multivitamīniņus.
ģim.ārste man ir sakarīga, bet sēdēšana akūtajās stundās pie viņas kab.durvīm (pieraksts kādu pusotru nedēļu uz priekšu) ir arī tāds nervus kutinošs piedzīvojums. dažādu tautību seniori bez maz matus plēš viens otram laukā, lai tiktu iekšā kabinetā. un es tomēr neeju uz kādu Maskačkas vai Ķengarga poliklīniku, es eju uz Pulss 5, kas ir blakus teātrim. agrāk gāju uz ARSu, bet tur nekas diži labāks nebija. ir nojausma, ka VC4 ir labāk, vismaz OVP tur bija ļoti patīkami iet (un tas attiecīgi maksāja par 9 Ls vairāk nekā Pulss 5), bet man viņš kaukā baigi nav pa ceļam.
esiet veseli, dārgie draugi!

vienbrīd viss gāja diezgan kūl, bet nu ir atkal dūms klātu.
šodien atvēru slimības lapu - mana pašdiagnoze izrādījās precīza. man ir labās rokas karpālā kanāla sindroms, kas īsi izsakoties ir diezgan normāls pizģec rokas nervam. ārste neieteica pat maizi griezt ar to roku. šodien nodevu analīzes arī uz aknu rādītājiem, lai paskatītos kas notiek, it kā jau jūtos labāk nekā rudenī. toties zirgam baigi traki ar klepu un elpošanu, izskatās ka ir ticis līdz emfizēmai un neatgriezeniskām izmaiņām alveolās. nezinu ko par to domāt, jo pusotra gada laikā, kopš klepus sākās viņu ir apskatījuši trīs krutākie LV vetārsti, kruta krievu osteopāte un viņš ir mēģināts ārstēt gan tradicionāli ar ķīmiju, gan homeopātiju, gan fitoterapiju, gan ezotēriku (pat ļoti modīgā Ragaciema Agnese nepalīdzēja). turklāt klepus sākās apstākļos, kādos parasti zirgus ar elpošanas problēmām ārstē - t.i. dzīvojot ārā. visam piedevām ar naudu atkal sūdīgi, jo nopirku zirgam cita veida ķīmiju pamēģināt un remonts rij baisi daudz naudas. remontu laikam nekad nepabeigsim, bet ir doma vākties tādā puspabeigtā virtuvē iekšā, citādi es sajukšu prātā. nu grīda gan jāpabeidz, nekas iegrābšos atkal overdraftā. rokas dēļ stallī ar neko nevaru atstrādāt.
karoč ir mans mīļākais mēnesis gadā un viss ir tādā normālā pakaļā.

bet kam nepatīk lasīt manas žēlabas, varbūt patiks palasīt manu rakstiņu par LV 90.to gadu andergraundu http://www.alternative.lv/zinas/latvijas-underground-90ie-405/