*

7dien biju Saļikā, joprojām pastkastē nebija oktobra Rīgas Laika. 1dien uzrakstīju RL, ka nav un, ko man darīt. RL vērsās pie pasta, pasts atbildēja RL, ka piegādāts esot 7.10., bet toč nebija. mamma ziņoja, ka žurnāls atnests 1dien vai 2dien un, ka manas sūdzības dēļ tagad atlaidīšot pastnieci. kā man tagad par to jājūtas? mamma uzskata, ka jāiet uz pastu un jāmelo, ka žurnāls tomēr bija pasta minētajā datumā un, ka mēs vienkārši nepamanījām, jo pastniecīte jau tāpat strādājot par kapeikām utt. utjpr. Bet es jau pat nesūdzējos par viņu, es vienkārši gribēju zināt, kur ir mans žurnāls.

šodien gāju nodot asinsanalīzes Āgenskalna Gulbī. sākās ar to, ka viņa pieprasīja no manis naudu, apgalvojot, ka mana polise nepieciešamos izmeklējumus nesedzot. es labticīgi samaksāju. pēc tam zvanīju apdrošinātājam un noskaidroju, ka nebija nekāda pamata ņemt no manis naudu. BET trakākais bija tas, ka viņa ņēma analīzes BEZ CIMDIEM. kamēr ņēma, es neskatījos, tāpēc arī nebija iespējas neko aizrādīt. pagriezu galvu, kad viņa jau ar plikām rokām ar vatīti tīrīja brūcīti un līmēja virsū plāksteri. kamon, ar plikām rokām. tas jau tā ir kreizī, bet man pat uz nosūtījuma bija norādīta diagnoze (B18 - jebšu c hep). uzrakstīju sūdzību Gulbim. diez kas sanāks no šī visa.