marts

Posted on 2016.03.07 at 02:55
man:: nenāk miegs
Tags:
man šķiet, ka tiem, kuri nevīžīgi lieto valodu, ir arī nevīžīgas domas.

______________________________
man patīk, ka cilvēki individualizē valodu, lieto stilistiski ekspresīvus līdzekļus, spēlējas ar valodu, utt. forši, ka viss nav izlaizīts un bezpersonisks un vienveidīgs. bet man drausmīgi kaitina, ja visādi, tā saucamie, gara gaismas nesēji - mākslinieki, kultūras darboņi, latvisko vērtību sargātāji, amatpersonas, cilvēki ar vienu vai vairākām augstākajām izglītībām, neatšķir "ka" no "kad", neko nezina par "īt, īties, ināt, ināties", viņu runas "iet", vispār netiek domāts par valodas labskanību ("viss tas", kas runājot izklausās pēc "vistām"), utt. ok, runājot jau var vēl kaut kas nejauši pasprukt, bet, kad es lasu tekstus, kuros vanabī lietišķais stils sastāv no bezjēdzīgām kalku virknēm, kuros dominē liekvārdība un nedodievs parādās "toletes", "mikrafoni", "alkahols" utt. (turklāt, skaidri redzams, ka tā nav pārrakstīšanās kļūda) man vispār sirds aptekas.

citi skata vīru no cepures, citi vērtē pēc apaviem vai apģērba zīmola, bet, manuprāt, valoda ir tāda pati "vizītkarte" kā drēbes. turklāt, ja kāds bomzīga paskata cilvēks atver muti un tur nāk ārā krāšņa un bagāta valoda, viņa vērtība krietni paceļas. vismaz manās acīs. man ir ļoti grūti uztvert nopietni cilvēku ar, piemēram, maģistra grādu humanitārā jomā, kura valoda ir tāda, kāda drīzāk piederētos Oļai ar nepabeigtu pamatskolas izglītību, ja vienīgā atšķirība starp "Oļu" un humanitāri izglītoto cilvēku ir tas, ka humanitāriķis ir saklausījies visādus svešvārdus, kurus dāsni bārsta savās runās un rakstos, turklāt radot šaubas par to, vai šo vārdu nozīme tam vispār ir skaidra. ja cilvēks ar tādu valodu turklāt ir izvēlēts par kādas kultūras iestādes, piemēram, teātra, reprezentētāju, tad es gribot negribot sāku aizdomīgi skatīties arī uz attiecīgo iestādi. par publicistiku vispār nerunāsim.

man pašai ir šādi tādi grūtie jautājumi attiecībās ar valodu. piemēram, interpunkcija. gan jau ir arī stila kļūdas vai nepareizas līdzskaņu mijas, bet es par to visu domāju un, vismaz pati savā galvā, jūtu sakarību "nevīžīga valoda => nevīžīgas domas" vai "pavirša valoda => paviršas domas". man patīk rotaļāties, izmantot vienkāršrunas vārdus, piešķirt vārdiem citu nozīmi vai darināt jaunus vārdus, apzināti izmantot nepareizas konstrukcijas, lai iekrāsotu tekstu, bet es saprotu arī, ka tas visiem neinteresē un nepadodas. tomēr, man liekas, ka piedomāt par savu valodu nozīmē izrādīt cieņu tiem, kuriem tas jālasa vai jāklausās, īpaši jau publiskā/oficiālā/reprezentatīvā telpā.

p.s. man tagad skolai jālasa vairāki vācu okupācijas laika romāni. tur krodzinieku meitas runā izmantojot frāzes "cogito, ergo sum" utt., un mežziņi vairāku lappušu garumā reflektē par grieķu mītiem, bet es domāju - diez, cik daudz autori ņēmuši no reālās dzīves, veidojot tēlus savos sacerējumos?

Comments:


gnidrologs
[info]gnidrologs at 2016-03-07 04:21 (Saite)
Krodzinieku meitām koģitēšana un kārtīga, tvirta ergo summa gan jau bija noderīgs atribūts, savukārt mežziņi ir nopietns bizness.>:]

Problēma ar ''kad'' ''ka'' vietā ir kaut kāda atkarība, no kuras, šķiet, tie kas uzkāpuši, nespēj atlauzties. Līdzīgi ar ''patreiz'' lietotājiem. Ir viens kekss, pie tam eksakti izglītots (cibā arī mēdz boksterēt), kuram pie tam ļoti patīk daudz runāt par eksaktuma krutumu un kā pār pasauli vajadzētu valdīt tikai zinātniekiem, jau vismaz ~10 gadus spītīgi ignorē manus aizrādījumus par šo (tiešām nepatīk šīs divas kļūdas - laikam tas labskanīgums trūkst).
extranjero
[info]extranjero at 2016-03-07 10:41 (Saite)
Tā nav atkarība, tās ir mūsdienu valodas intonācijas izmaiņas, kas pieprasa, lai starp vārdu, kas beidzas ar ka un nākošo vārdu, kas sākas ar a, tiktu iesprausts kāds līdzskanis. Šādas izmaiņas valodā notiek neapzināti, bet to nevar saukt par cilvēka paviršību.
gnidrologs
[info]gnidrologs at 2016-03-07 11:25 (Saite)
Man neviens neko nepieprasa. Iztieku bez līdzskaņa tīri labi.
Bet domu sapratu un tas varētu būt latents aizguvums no ingliša, kur pirms nenoteikta lietvārda, kas sākas ar patskani, jābūt artikulam ''an'', nevis ''a''.
gnidrologs
[info]gnidrologs at 2016-03-07 11:27 (Saite)
Kaut gan tas ''kad'' tiek lietots arī pirms vārdiem, kas sākas ar līdzskaņiem. Vairums to, kas 'lieto' šo kļūdu vispār aizmirsuši par ''ka'' kā saikli.
Ūūlę
[info]chimera at 2016-03-07 11:36 (Saite)
tie, kas jauc kad un kad, vnk ir sirdīs trve balti, kas neapzināti-arhetipiski-whatever izmanto senāko formu. lietuviešiem, piemēram, kuri lepojas ar savas valodas nesamčkātību ar ģermāņu uzslāņojumiem un senatnīgumu, ka=kad.
*
[info]inese_tk at 2016-03-07 13:08 (Saite)
es 1x kaukam piesējos par "patreiz", sakot, ka pareizi ir "pašreiz" un dabūju iekšās, ka "patreiz" esot tā īsteni senā un pareizā un arhaiskā forma. pēc tam mēģināju (kusli) tam sadzīt pēdas un tā arī nesadzinu
*
[info]inese_tk at 2016-04-08 01:43 (Saite)
Bet viņiem tāpat taču ir nozīmes šķīrums - ka - kad un kad - kada. ir taču atšķirība vai es zinu, ka viņš atgriezīsies vai es zinu, kad viņš atgriezīsies.
Ūūlę
[info]chimera at 2016-04-08 09:16 (Saite)
(sākumā vispār neapratu, par ko bazars)

jā, jā, bet no nodevīgā d nekādi nevar atkratīties :)
extranjero
[info]extranjero at 2016-03-07 11:57 (Saite)
Tu tiešām esi pārliecināts, ka nekad neiespraud savā runā kaut ko starp ka un a? Ok, es negribu tevi sāpināt, kā to izdarīja Stīvens Pinkers ar vienu skolotāju. Angļu valodā ir tāds intrusive r, un šī skolotāja ļoti kritizēja, kuri to lieto. Pinkers vienreiz ierakstīja šīs skolotājas runu un lika viņai to paklausīties, un ierakstā varēja ļoti labi dzirdēt, ka arī viņa neapzināti lieto iesprausto r.
gnidrologs
[info]gnidrologs at 2016-03-07 14:15 (Saite)
Baidos, ka tiešām parasti neiespraužu. Varbūt mēdz būt kādi hrumšči un mmmi, bet tas vairāk aiz domīguma. Man tiešām ''kad'' ekskluzīvi asociējas ar laiku, nevis kā robežzīmi starp frāzēm un, kad uzzināju, cik tā kļūda izplatīta, biju izbrīnīts. Tieši tā ''kad'' intruzivitāte to man padara ļoti ''out of place'', kad raiti jāsavieno divas vienkāršas teikuma daļas.

extranjero
[info]extranjero at 2016-03-07 14:34 (Saite)
Cilvēks jau parasti pats tādas lietas nedzird. Bet nestrīdos, tā noteikti vēl nav 100% parādība, jo šobrīd intonācijas latviešu valoda ir diezgan plūstoša lieta. Kādas "kļūdas" gūs virsroku, ir grūti paredzēt.

Visas valodas ir kļūdu sakopojums. Ja tā nebūtu, tad mēs visi vēl runātu vienā pirmvalodā :D
gnidrologs
[info]gnidrologs at 2016-03-07 16:52 (Saite)
Dažas kļūdas ir kļūdainās par citām.>>:
extranjero
[info]extranjero at 2016-03-07 17:24 (Saite)
:D Un daži ir vienlīdzīgāki par citiem.
porcelāna lellīte
[info]neraate at 2016-03-07 08:28 (Saite)
tur, pa vidu es tev piekrītu. es vienreiz pasūtīju džeku, kas man ļoti patika, jo es nespēju tikt pāri tam, kā viņš raksta īsziņas un vēstulītes draugiem.lv man vnk pārgāja visa kāre bučoties :(

man pašai ir problēmas ar īt/īties/ināt/ināties un izteiksmēm. tasir es parasti runāju (diemžēl arī rakstu) pavēles izteiksmē. ar interpunkciju ir labāk, jo pārveidoju teikiumus lai esmu droša par to, kur kas jāliek. vismaz cenšos. gan jau tāpat kadās kādas kļūdiņas. un vēl es neprotu pareizi lietot defisi
[info]samta at 2016-03-07 08:35 (Saite)
"tomēr, man liekas, ka piedomāt par savu valodu nozīmē izrādīt cieņu tiem, kuriem tas jālasa vai jāklausās, īpaši jau publiskā/oficiālā/reprezentatīvā telpā." jā, man arī tā liekas. man bija kolēģe, kas rakstiskā saziņā ar mani un citiem kolēģiem nelietoja garumzīmes, pieturzīmes, steidzoties bieži aprāva vārdus vai 1 vārdu bezjēgā sadalīja ar atstarpi pa vidu. es saprotu, ka varbūt darbīga diena un tā, bet tas, ka man pēc tam ntās minūtes jāpavada, burtojot viņas rakstīto, mani nudien aizskāra. turklāt savos soc. portālos un saziņā ar klientiem viņa lietoja visnotaļ ok valodu. tad jājautā, kādu nopelnu (vai nenopelnu) dēļ man jālasa tās drazas?!? :(
nejauks
[info]nejauks at 2016-03-07 09:38 (Saite)
Pilnīgi un galīgi piekrītu. Tāpat regulāri nožēloju, ka personīgā rakstu valoda visticamāk nav tik labā līmenī kā gribētos. Bet skolā savulaik nedomāju, ka pēc beigšanas manu latviešu valodu vairs neviens nepielabos.
Scorpse
[info]scorpse at 2016-03-07 09:41 (Saite)
This: "citi skata vīru no cepures, citi vērtē pēc apaviem vai apģērba zīmola, bet manuprāt valoda ir tāda pati "vizītkarte" kā drēbes."
Jā. Es to "manuprāt" liktu komatos gan, bet ļoti piekrītu. :)
*
[info]inese_tk at 2016-03-07 13:09 (Saite)
paldies, es jau minēju, ka man problēmas ar interpunkciju
rūsganais sprakšķis
[info]mufs at 2016-03-07 10:33 (Saite)
iespējams, dēļ tādiem kā Tu,es un pārējie komentāros, ir attīstījusies jauna pasuga - kas gribētu rakstīt pareizi,bet īsti nezin kā, tamdēļ bāž komatus visur,kur izskatās pēc divdabja vai vēl neiedomājamakās vietās.

esmu tos piefiksējusi FB komentāros, kur viņi mēdz ļoti cieņpilni pārstāvēt kādu viedokli (visbiežāk,ehm,alternatīvu), bet tad tas komats...


*
[info]inese_tk at 2016-03-07 13:06 (Saite)
es labāk nelieku nemaz, nekā lieku par daudz, ja neesmu droša, ka ir pareizi
extranjero
[info]extranjero at 2016-03-07 11:04 (Saite)
Mani atkal kaitina valodas pūristi, kuri iedomājas, ka valodai ir jābūt primitīvai un visur un vienmēr ir jābūt tikai vienam stilam, pie tam tādam pašizdomātam ideālam, bet visbiežāk pamatskolotāju nepareizo štampu izveidotam.

Runa iet ir pilnīgi normāls izteiciens pat akadēmiskos izdevumos. Tie, kam nepatīk, var iet ieskrieties :)

Par rakstību arī nav tik vienkārši. Man piemēram nepadodas labi rakstīt īsziņas, jo reti to daru un nevaru atcerēties visus saīsinājumus, kādi šodien ir modē – r (are) u (you) tom (tommorrow) utt.. un tad vēl visi tie smailiji, kuros esmu iestrēdzis pie 3 vai 4.

Un vispār, kuru interesē, lai sarunrakstībā visi vārdi būtu uzrakstīti pareizi un būtu salikti visi komati? Vai tas kādam traucē lasīt? Man ne. Ja kādam ir grūtības, tad jāsāk domāt, ka viņam vai viņai ir nelielas lasīšanas vai valodas uztveres grūtības.
*
[info]inese_tk at 2016-03-07 13:09 (Saite)
pūristi mani arī kaitina.
 Stiller Ozean
[info]klusais_okeans at 2016-03-07 12:14 (Saite)
mhm. Ikdienas saziņā man slikta valoda sevišķi netraucē/neietekmē iespaidu, bet t.s. "romantiskajās attiecībās" gan, es spēju iemīlēties tik cilvēkos ar krāšņu, izkoptu valodu
[info]xena at 2016-03-07 15:13 (Saite)
+
judging the mice
[info]rasbainieks at 2016-03-07 14:17 (Saite)
āmen
atmiņas par domām
[info]teja at 2016-03-07 15:20 (Saite)
es nepiekrītu un uzskatu šādu attieksmi par zināmas formas nacismu

jo vairāk es domāju par valodu jo vairāk man šķiet, ka pieķeršanās individuālai valodai tāpat kā individuālai nacionalitātei un identitātei in general ved prom no apgaismības & loving kindness
atmiņas par domām
[info]teja at 2016-03-07 15:24 (Saite)
kā arī, esmu par valodu sajaukšanos, jo katra valoda ir cita perspektīva uz realitāti. jo vairāk apgūst citas valodas, jo vairāk tu paplašini savu perspektīvu uz realitāti, ietver un pieņem savā galvā pasauli visās tās formās.
*
[info]inese_tk at 2016-03-07 15:30 (Saite)
es nedomāju, ka kultūru (tai skaitā valodu) daudzveidība pati par sevi jelkā traucē loving kindness. tai traucē tikai stulbums un fanātisms.
un, pieķeršanās kaut kam, galīgi nav tas pats kas cieņa. var cienīt nepieķeroties arī un apmēram par to arī ir šis posts.

kas attiecas uz valodu sajaukšanos, tās rezultāta valoda arvien vairāk noplicinās, paliek nabagāka un vienveidīgāka. man tas asociējas ar Orvela jaunrunu. toties, tas, ka vairāku valodu zināšana paplašina redzesloku un domas plašumu ir skaidrs.

http://theconversation.com/how-the-language-you-speak-changes-your-view-of-the-world-40721
*
[info]inese_tk at 2016-03-07 15:39 (Saite)
nacistiski tas var izklausīties tikai gadījumā, ja to uztver nevis "igors ir foršs cilvēks, tikai neprot locīt vārdus atbilstoši deklinācijām", bet "igors ir stulbenis, idiots, muļķis, jo neprot locīt vārdus atbilstoši deklinācijām", t.i. liekot vienādību starp cilvēku un darbību.

pavirša un nevīžīga valoda ir tas pats, kas ar atkritumiem piemētātas grāvmales, kāds gan tam sakars ar nacismu.
atmiņas par domām
[info]teja at 2016-03-07 16:00 (Saite)
es nezinu ko nozīmē "paviršs un nevīžīgs". manā vērtību sistēmā tā ir moralizēšana. man viss vienmēr ir bijis "paviršs" un "nevīžīgs". drēbītes netīras, bizītes izjukušas, es jau 4 gadu vecumā uzzināju, ka šo iemeslu dēļ es nederu ne dzīvei ne laulības tirgum. līdz 4.klasei bija divnieki matemātikas un latviešu valodas burtnīcās - viss bija pareizi, tikai ar ķēpājumiem. tāpēc es nespēju normāli uztvert šos vārdus. man visa "pamošanās" ir bijusi caur saprašanu, ka būtiskais slēpjas kaut kur citur, nevis čaklumā un tīrībā.

savukārt primitīvs valodas lietojums bieži norāda uz zemu intelektu - bet vai tad to izvēlas?
*
[info]inese_tk at 2016-03-07 16:10 (Saite)
"es jau 4 gadu vecumā uzzināju, ka šo iemeslu dēļ es nederu ne dzīvei ne laulības tirgum" - šis ļoti izklausās pēc mana piemēra par Igoru.

tikpat labi par moralizēšanu var uztvert arī tiekšanos uz loving kindness. turklāt es šajā postā tomēr vairāk par tādiem publiskiem piemēriem. ja amatpersona vai kultūras darbinieks runā primitīvā valodā, turklāt, tāpēc, ka tam ir zems intelekts, tad es nesaprotu kāpēc šis cilvēks atrodas attiecīgajā amatā.
atmiņas par domām
[info]teja at 2016-03-07 16:16 (Saite)
nu labrīt. tāpēc ka LV ir valsts ar ļoti primitīvu sabiedrību un zemu izglītības līmeni, un toni visur nosaka viduvējības. pilsoniskā sabiedrība neattīstīta, varas morāle ir zema, galvenais motivators ir nauda.
*
[info]inese_tk at 2016-03-07 16:25 (Saite)
vai tas ir slikti, ka toni nosaka viduvējības? ja slikti, tad vai ir kāds, kurš uzskatāms augstāks par viduvējo līmeni un runā nabadzīgā un paviršā valodā? kas atšķir viduvējību no ne-viduvējības?

te visai sausi statistiskie dati no pēdējās tautas skaitīšanas (2011)
"Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, redzams, ka iedzīvotāju izglītības līmenis 2011. gadā bija paaugstinājies. Augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) ieguvušo īpatsvars 15 un vairāk gadu vecuma iedzīvotāju kopskaitā palielinājies no 13,9 % līdz 23,1 %, ar profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītību – no 20,2 % līdz 30,2 %, vienlaicīgi samazinoties personu īpatsvaram ar vispārējo vidējo izglītību no 31,0 % uz 23,8 %, ar pamatizglītību no 26,5 % uz 18,7 % un ar sākumskolas vai zemāku izglītību – no 8,4 % uz 4,2 %. Salīdzinoši dati par vīriešu un sieviešu augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni liecina, ka no visiem iedzīvotājiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, 64,6 % bija sievietes un 35,4 % – vīrieši, bet savukārt doktora grādu ieguvušo vidū 53,5 % bija vīrieši un 46,5 % – sievietes. "

valodas kultūras pamatus, ar kuriem pilnīgi pietiek, lai runātu "normāli" māca pamatskolā un vidusskolā.
extranjero
[info]extranjero at 2016-03-07 17:05 (Saite)
Tas viss smagi izklausās pēc aizspriedumiem, ka neizglītotās sabiedrības daļas lietotā valoda ir mazāk pareiza un tāpēc mazāk vērtīga un cienījama.
*
[info]inese_tk at 2016-03-07 17:13 (Saite)
nē, tie ir tikai statistikas dati. es jau saku, ka valodas kultūras pamatus māca pamatskolā.
piemēram, man ir radiniece - alkoholiķe, kura padomju laikā strādāja par manikīra meistari mazpilsētas frizētavā un pēc tam nolēma vairs nestrādāt vispār. dzīvo visai nabadzīgi, bet viņa, pilnīgi noteikti, valodu lieto labāk nekā, hmm, piemēram, Andris Bērziņš.
extranjero
[info]extranjero at 2016-03-07 17:20 (Saite)
Hmm, kur var iepazīties ar šo statistiku?

Kaut kur valodas grupās bija rakstīts, ka izglītotie cilvēki patiešām runā mazāk normētā valodā. Būtībā viņu lietojums ir daudzveidīgāks, tātad bagātāks.

Bet Andris Bērziņš varbūt negrib līdzināties kaut kādai alkoholiķei no mazpilsētas, tāpēc viņš cenšas runāt ļoti ierobežotā leksikā. Ko padarīsi, ja tauta pieprasa politkorektumu valodas lietojumā. :D
extranjero
[info]extranjero at 2016-03-07 17:22 (Saite)
Neatradu neko par valodas bagātību tajos.
*
[info]inese_tk at 2016-03-07 17:42 (Saite)
Tas arī tur nebija jāmeklē, tos citēju tejai vispārējā izglītības līmeņa sakarā. Ja nepamanīji, tad manā postā ir par valodas kultūras problēmām tieši augsti skolotu ļaužu valodas lietojumā, nevis piesiešanās mazizglītotajiem
extranjero
[info]extranjero at 2016-03-07 17:48 (Saite)
Jā, bet vai tavs vērojums ir fakts, kas apstiprināts ar datiem?

Varbūt izglītotie cilvēki patiešām ir vairāk lasījuši un tāpēc viņu valodas lietojums ir bagātāks un mazāk normēts (ko it kā apstiprina dažu valodnieku pētījumi). Bet tev nepatīk tieši viņu valodas daudzveidība, jo tu gribi ielikt viņu valodu pūristu izdomātos rāmjos.
*
[info]inese_tk at 2016-03-07 17:57 (Saite)
Šis ir mans mazais emuāriņš, kurā paužu savu viedokli un novērojumus, nevis zinātnisks pētījums, kurš prasa atsauces un datus. Skaista valoda ir atkarīga lielākoties no cilvēka paša nevis izglītības līmeņa, lai gan tas ir ietekmējošs faktors
atmiņas par domām
[info]teja at 2016-03-07 18:01 (Saite)
es ar izglītību biju domājusi kaut ko diezgan abstraktu, vairāk par vērtībām un redzesloku.
[info]saka_taisniibu at 2016-03-09 23:23 (Saite)
nē, tu esi ar zemu attīstības līmeni, lauķe Briselē, that's all there is, no krūmiem un nevīžības pie shining lights un emancipācijas
atmiņas par domām
[info]teja at 2016-03-10 14:46 (Saite)
? es tev atņēmu džeku vai amatu, saki kā ir :)
gnidrologs
[info]gnidrologs at 2016-03-07 17:06 (Saite)
Ļoti žēl, ka tā, bet tas nav kaut kas, ar ko jālepojas un, ja tā ''pamošanās'' nozīmē vēlmi savu nevīžību propagandēt kā normu (ignorance is strength, vai ne?), tad vēl jo sliktāk.
Nav jābūt valodas pūristam, nē, bet valodu un kultūru sajaukšanās, kā Inese teica, noved pie tieši pretējā - nabadzības. Bagātība no daudzveidības pastāv tikai tad, kad ir autonomija. Tā pat mēs labi zinām kāds ''loving kindness'' pastāv multikulta smēdēs kā Krievija, ASV vai Brazīlija.
extranjero
[info]extranjero at 2016-03-07 17:11 (Saite)
Vismaz valodu ziņā nav nekādu liecību, ka sajaukšanās padarītu valodas nabadzīgākas.

Pat paši ekstrēmākie pidžinvalodu piemēri praksē ļoti ātri normējas ar diezgan sarežģītu gramatiku.
gnidrologs
[info]gnidrologs at 2016-03-07 18:54 (Saite)
Ar sajaukšanos domāju vairāku valodu pārtapšana vienā. Sanāk tas pats, ka sajaucot visas spektra krāsas plastilīna kārbā - pelēkbrūns kartupelis. Sajaukšanās kā multivalodība, kur ar vien vairāk cilvēku spēj saprast un pat domāt daudzās valodās ir labi.
extranjero
[info]extranjero at 2016-03-07 17:08 (Saite)
Es tev piekrītu. Tikai atceros, ka tevi pašu kaitināja vārda naudiņas lietojums. Kaut kā visi valodas jautājumos ir baigi pretrunīgie – ienīst gan atšķirīgu lietojumu, gan pūristus, kas ienīst šādu lietojumu :D
[info]saka_taisniibu at 2016-03-09 23:22 (Saite)
nu davai, padefinē un pamētājies vēl ar saukļiem, balstoties uz savu absolūto unikālo un exceptional pieredzi, tā, it kā tev jau no agras bērnības pats dievs tas kungs ar visām nevīžībām, paviršībām būtu sniedzis kādu atklāsmi, ko no sava šaurā punktiņa visumā izmantot kā argumentu citu saukšanai par nacīšiem. btw, nacīšiem bija koncepts "kārtība" un "disciplīna" - un no tā tu, balstoties savā neticamajā subjektīvismā (solipsismā) izvedini, ka jebkāda kārtība un jebkāda disciplīna ir nacisms.

patiesībā viss, ko tu dari - bīdi prātu, lai mūžīgi attaisnotu kaut kādus savus netikumus. piemēram, pieņemsim, tu esi izklaidīga. sākumā tev ir nemiers, jo, redz, citiem nepatīk tava nevīžība. a bet tad vienu dienu pār tevi nāk atklāsme un tu visu galvā sagrozi tā, ka "nevīžība, tas patiesība ir forši, a bet visi, kas ir pret nevīžību ir nacīši". tavi izvairīšanās, pašapmāna un coping mehānismi ir līdz primitīvismam apbrīnojami. t.i., apbrīnojami, jo tu tos pasniedz kā labo vēsti.
[info]nulle at 2016-03-10 00:20 (Saite)
Es tik labi nespēju.
atmiņas par domām
[info]teja at 2016-03-10 14:50 (Saite)
kārtība un disciplīna nav nacisms pats par sevi, bet ir ļoti ļoti overrated, ar milzīgu moralizējošu uzslāņojumu, respektīvi tā ticība, ka pie kārtības viss būs labi, turēt cilvēkus bailēs, tā vietā lai vestu ārā no bailēm.
es tagad sāku domāt, varbūt esmu kādreiz atraidījusi tavas jūtas? man nav ne jausmas, kas tu esi, un man ir žēl, ka tev ir jādzīvo tik šausmīgās iekšējās sāpēs un dusmās.
basta
[info]basta at 2016-03-08 02:43 (Saite)
Vaita mēs ne mītos, bet gramatiski pareizos teikumos domājam? Ja es stostos un visādi citādi nesakarīgi izrunājos, esmu galīgi neglābjams?
*
[info]inese_tk at 2016-03-08 03:44 (Saite)
izglābsim tevi, draudziņ
basta
[info]basta at 2016-03-08 03:54 (Saite)
Hu!
Previous Entry  Next Entry