Krodzinieku meitām koģitēšana un kārtīga, tvirta ergo summa gan jau bija noderīgs atribūts, savukārt mežziņi ir nopietns bizness.>:]
Problēma ar ''kad'' ''ka'' vietā ir kaut kāda atkarība, no kuras, šķiet, tie kas uzkāpuši, nespēj atlauzties. Līdzīgi ar ''patreiz'' lietotājiem. Ir viens kekss, pie tam eksakti izglītots (cibā arī mēdz boksterēt), kuram pie tam ļoti patīk daudz runāt par eksaktuma krutumu un kā pār pasauli vajadzētu valdīt tikai zinātniekiem, jau vismaz ~10 gadus spītīgi ignorē manus aizrādījumus par šo (tiešām nepatīk šīs divas kļūdas - laikam tas labskanīgums trūkst).
Tā nav atkarība, tās ir mūsdienu valodas intonācijas izmaiņas, kas pieprasa, lai starp vārdu, kas beidzas ar ka un nākošo vārdu, kas sākas ar a, tiktu iesprausts kāds līdzskanis. Šādas izmaiņas valodā notiek neapzināti, bet to nevar saukt par cilvēka paviršību.
Man neviens neko nepieprasa. Iztieku bez līdzskaņa tīri labi. Bet domu sapratu un tas varētu būt latents aizguvums no ingliša, kur pirms nenoteikta lietvārda, kas sākas ar patskani, jābūt artikulam ''an'', nevis ''a''.
Kaut gan tas ''kad'' tiek lietots arī pirms vārdiem, kas sākas ar līdzskaņiem. Vairums to, kas 'lieto' šo kļūdu vispār aizmirsuši par ''ka'' kā saikli.
tie, kas jauc kad un kad, vnk ir sirdīs trve balti, kas neapzināti-arhetipiski-whatever izmanto senāko formu. lietuviešiem, piemēram, kuri lepojas ar savas valodas nesamčkātību ar ģermāņu uzslāņojumiem un senatnīgumu, ka=kad.
es 1x kaukam piesējos par "patreiz", sakot, ka pareizi ir "pašreiz" un dabūju iekšās, ka "patreiz" esot tā īsteni senā un pareizā un arhaiskā forma. pēc tam mēģināju (kusli) tam sadzīt pēdas un tā arī nesadzinu
Bet viņiem tāpat taču ir nozīmes šķīrums - ka - kad un kad - kada. ir taču atšķirība vai es zinu, ka viņš atgriezīsies vai es zinu, kad viņš atgriezīsies.
Tu tiešām esi pārliecināts, ka nekad neiespraud savā runā kaut ko starp ka un a? Ok, es negribu tevi sāpināt, kā to izdarīja Stīvens Pinkers ar vienu skolotāju. Angļu valodā ir tāds intrusive r, un šī skolotāja ļoti kritizēja, kuri to lieto. Pinkers vienreiz ierakstīja šīs skolotājas runu un lika viņai to paklausīties, un ierakstā varēja ļoti labi dzirdēt, ka arī viņa neapzināti lieto iesprausto r.
Baidos, ka tiešām parasti neiespraužu. Varbūt mēdz būt kādi hrumšči un mmmi, bet tas vairāk aiz domīguma. Man tiešām ''kad'' ekskluzīvi asociējas ar laiku, nevis kā robežzīmi starp frāzēm un, kad uzzināju, cik tā kļūda izplatīta, biju izbrīnīts. Tieši tā ''kad'' intruzivitāte to man padara ļoti ''out of place'', kad raiti jāsavieno divas vienkāršas teikuma daļas.
Cilvēks jau parasti pats tādas lietas nedzird. Bet nestrīdos, tā noteikti vēl nav 100% parādība, jo šobrīd intonācijas latviešu valoda ir diezgan plūstoša lieta. Kādas "kļūdas" gūs virsroku, ir grūti paredzēt.
Visas valodas ir kļūdu sakopojums. Ja tā nebūtu, tad mēs visi vēl runātu vienā pirmvalodā :D
Problēma ar ''kad'' ''ka'' vietā ir kaut kāda atkarība, no kuras, šķiet, tie kas uzkāpuši, nespēj atlauzties. Līdzīgi ar ''patreiz'' lietotājiem. Ir viens kekss, pie tam eksakti izglītots (cibā arī mēdz boksterēt), kuram pie tam ļoti patīk daudz runāt par eksaktuma krutumu un kā pār pasauli vajadzētu valdīt tikai zinātniekiem, jau vismaz ~10 gadus spītīgi ignorē manus aizrādījumus par šo (tiešām nepatīk šīs divas kļūdas - laikam tas labskanīgums trūkst).
Bet domu sapratu un tas varētu būt latents aizguvums no ingliša, kur pirms nenoteikta lietvārda, kas sākas ar patskani, jābūt artikulam ''an'', nevis ''a''.
jā, jā, bet no nodevīgā d nekādi nevar atkratīties :)
Visas valodas ir kļūdu sakopojums. Ja tā nebūtu, tad mēs visi vēl runātu vienā pirmvalodā :D