nu davai, padefinē un pamētājies vēl ar saukļiem, balstoties uz savu absolūto unikālo un exceptional pieredzi, tā, it kā tev jau no agras bērnības pats dievs tas kungs ar visām nevīžībām, paviršībām būtu sniedzis kādu atklāsmi, ko no sava šaurā punktiņa visumā izmantot kā argumentu citu saukšanai par nacīšiem. btw, nacīšiem bija koncepts "kārtība" un "disciplīna" - un no tā tu, balstoties savā neticamajā subjektīvismā (solipsismā) izvedini, ka jebkāda kārtība un jebkāda disciplīna ir nacisms.
patiesībā viss, ko tu dari - bīdi prātu, lai mūžīgi attaisnotu kaut kādus savus netikumus. piemēram, pieņemsim, tu esi izklaidīga. sākumā tev ir nemiers, jo, redz, citiem nepatīk tava nevīžība. a bet tad vienu dienu pār tevi nāk atklāsme un tu visu galvā sagrozi tā, ka "nevīžība, tas patiesība ir forši, a bet visi, kas ir pret nevīžību ir nacīši". tavi izvairīšanās, pašapmāna un coping mehānismi ir līdz primitīvismam apbrīnojami. t.i., apbrīnojami, jo tu tos pasniedz kā labo vēsti.
kārtība un disciplīna nav nacisms pats par sevi, bet ir ļoti ļoti overrated, ar milzīgu moralizējošu uzslāņojumu, respektīvi tā ticība, ka pie kārtības viss būs labi, turēt cilvēkus bailēs, tā vietā lai vestu ārā no bailēm. es tagad sāku domāt, varbūt esmu kādreiz atraidījusi tavas jūtas? man nav ne jausmas, kas tu esi, un man ir žēl, ka tev ir jādzīvo tik šausmīgās iekšējās sāpēs un dusmās.
patiesībā viss, ko tu dari - bīdi prātu, lai mūžīgi attaisnotu kaut kādus savus netikumus. piemēram, pieņemsim, tu esi izklaidīga. sākumā tev ir nemiers, jo, redz, citiem nepatīk tava nevīžība. a bet tad vienu dienu pār tevi nāk atklāsme un tu visu galvā sagrozi tā, ka "nevīžība, tas patiesība ir forši, a bet visi, kas ir pret nevīžību ir nacīši". tavi izvairīšanās, pašapmāna un coping mehānismi ir līdz primitīvismam apbrīnojami. t.i., apbrīnojami, jo tu tos pasniedz kā labo vēsti.
es tagad sāku domāt, varbūt esmu kādreiz atraidījusi tavas jūtas? man nav ne jausmas, kas tu esi, un man ir žēl, ka tev ir jādzīvo tik šausmīgās iekšējās sāpēs un dusmās.