es nezinu ko nozīmē "paviršs un nevīžīgs". manā vērtību sistēmā tā ir moralizēšana. man viss vienmēr ir bijis "paviršs" un "nevīžīgs". drēbītes netīras, bizītes izjukušas, es jau 4 gadu vecumā uzzināju, ka šo iemeslu dēļ es nederu ne dzīvei ne laulības tirgum. līdz 4.klasei bija divnieki matemātikas un latviešu valodas burtnīcās - viss bija pareizi, tikai ar ķēpājumiem. tāpēc es nespēju normāli uztvert šos vārdus. man visa "pamošanās" ir bijusi caur saprašanu, ka būtiskais slēpjas kaut kur citur, nevis čaklumā un tīrībā.
savukārt primitīvs valodas lietojums bieži norāda uz zemu intelektu - bet vai tad to izvēlas?
"es jau 4 gadu vecumā uzzināju, ka šo iemeslu dēļ es nederu ne dzīvei ne laulības tirgum" - šis ļoti izklausās pēc mana piemēra par Igoru.
tikpat labi par moralizēšanu var uztvert arī tiekšanos uz loving kindness. turklāt es šajā postā tomēr vairāk par tādiem publiskiem piemēriem. ja amatpersona vai kultūras darbinieks runā primitīvā valodā, turklāt, tāpēc, ka tam ir zems intelekts, tad es nesaprotu kāpēc šis cilvēks atrodas attiecīgajā amatā.
nu labrīt. tāpēc ka LV ir valsts ar ļoti primitīvu sabiedrību un zemu izglītības līmeni, un toni visur nosaka viduvējības. pilsoniskā sabiedrība neattīstīta, varas morāle ir zema, galvenais motivators ir nauda.
vai tas ir slikti, ka toni nosaka viduvējības? ja slikti, tad vai ir kāds, kurš uzskatāms augstāks par viduvējo līmeni un runā nabadzīgā un paviršā valodā? kas atšķir viduvējību no ne-viduvējības?
te visai sausi statistiskie dati no pēdējās tautas skaitīšanas (2011) "Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, redzams, ka iedzīvotāju izglītības līmenis 2011. gadā bija paaugstinājies. Augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) ieguvušo īpatsvars 15 un vairāk gadu vecuma iedzīvotāju kopskaitā palielinājies no 13,9 % līdz 23,1 %, ar profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītību – no 20,2 % līdz 30,2 %, vienlaicīgi samazinoties personu īpatsvaram ar vispārējo vidējo izglītību no 31,0 % uz 23,8 %, ar pamatizglītību no 26,5 % uz 18,7 % un ar sākumskolas vai zemāku izglītību – no 8,4 % uz 4,2 %. Salīdzinoši dati par vīriešu un sieviešu augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni liecina, ka no visiem iedzīvotājiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, 64,6 % bija sievietes un 35,4 % – vīrieši, bet savukārt doktora grādu ieguvušo vidū 53,5 % bija vīrieši un 46,5 % – sievietes. "
valodas kultūras pamatus, ar kuriem pilnīgi pietiek, lai runātu "normāli" māca pamatskolā un vidusskolā.
nē, tie ir tikai statistikas dati. es jau saku, ka valodas kultūras pamatus māca pamatskolā. piemēram, man ir radiniece - alkoholiķe, kura padomju laikā strādāja par manikīra meistari mazpilsētas frizētavā un pēc tam nolēma vairs nestrādāt vispār. dzīvo visai nabadzīgi, bet viņa, pilnīgi noteikti, valodu lieto labāk nekā, hmm, piemēram, Andris Bērziņš.
Kaut kur valodas grupās bija rakstīts, ka izglītotie cilvēki patiešām runā mazāk normētā valodā. Būtībā viņu lietojums ir daudzveidīgāks, tātad bagātāks.
Bet Andris Bērziņš varbūt negrib līdzināties kaut kādai alkoholiķei no mazpilsētas, tāpēc viņš cenšas runāt ļoti ierobežotā leksikā. Ko padarīsi, ja tauta pieprasa politkorektumu valodas lietojumā. :D
Tas arī tur nebija jāmeklē, tos citēju tejai vispārējā izglītības līmeņa sakarā. Ja nepamanīji, tad manā postā ir par valodas kultūras problēmām tieši augsti skolotu ļaužu valodas lietojumā, nevis piesiešanās mazizglītotajiem
Jā, bet vai tavs vērojums ir fakts, kas apstiprināts ar datiem?
Varbūt izglītotie cilvēki patiešām ir vairāk lasījuši un tāpēc viņu valodas lietojums ir bagātāks un mazāk normēts (ko it kā apstiprina dažu valodnieku pētījumi). Bet tev nepatīk tieši viņu valodas daudzveidība, jo tu gribi ielikt viņu valodu pūristu izdomātos rāmjos.
Šis ir mans mazais emuāriņš, kurā paužu savu viedokli un novērojumus, nevis zinātnisks pētījums, kurš prasa atsauces un datus. Skaista valoda ir atkarīga lielākoties no cilvēka paša nevis izglītības līmeņa, lai gan tas ir ietekmējošs faktors
Ļoti žēl, ka tā, bet tas nav kaut kas, ar ko jālepojas un, ja tā ''pamošanās'' nozīmē vēlmi savu nevīžību propagandēt kā normu (ignorance is strength, vai ne?), tad vēl jo sliktāk. Nav jābūt valodas pūristam, nē, bet valodu un kultūru sajaukšanās, kā Inese teica, noved pie tieši pretējā - nabadzības. Bagātība no daudzveidības pastāv tikai tad, kad ir autonomija. Tā pat mēs labi zinām kāds ''loving kindness'' pastāv multikulta smēdēs kā Krievija, ASV vai Brazīlija.
Ar sajaukšanos domāju vairāku valodu pārtapšana vienā. Sanāk tas pats, ka sajaucot visas spektra krāsas plastilīna kārbā - pelēkbrūns kartupelis. Sajaukšanās kā multivalodība, kur ar vien vairāk cilvēku spēj saprast un pat domāt daudzās valodās ir labi.
Es tev piekrītu. Tikai atceros, ka tevi pašu kaitināja vārda naudiņas lietojums. Kaut kā visi valodas jautājumos ir baigi pretrunīgie – ienīst gan atšķirīgu lietojumu, gan pūristus, kas ienīst šādu lietojumu :D
nu davai, padefinē un pamētājies vēl ar saukļiem, balstoties uz savu absolūto unikālo un exceptional pieredzi, tā, it kā tev jau no agras bērnības pats dievs tas kungs ar visām nevīžībām, paviršībām būtu sniedzis kādu atklāsmi, ko no sava šaurā punktiņa visumā izmantot kā argumentu citu saukšanai par nacīšiem. btw, nacīšiem bija koncepts "kārtība" un "disciplīna" - un no tā tu, balstoties savā neticamajā subjektīvismā (solipsismā) izvedini, ka jebkāda kārtība un jebkāda disciplīna ir nacisms.
patiesībā viss, ko tu dari - bīdi prātu, lai mūžīgi attaisnotu kaut kādus savus netikumus. piemēram, pieņemsim, tu esi izklaidīga. sākumā tev ir nemiers, jo, redz, citiem nepatīk tava nevīžība. a bet tad vienu dienu pār tevi nāk atklāsme un tu visu galvā sagrozi tā, ka "nevīžība, tas patiesība ir forši, a bet visi, kas ir pret nevīžību ir nacīši". tavi izvairīšanās, pašapmāna un coping mehānismi ir līdz primitīvismam apbrīnojami. t.i., apbrīnojami, jo tu tos pasniedz kā labo vēsti.
kārtība un disciplīna nav nacisms pats par sevi, bet ir ļoti ļoti overrated, ar milzīgu moralizējošu uzslāņojumu, respektīvi tā ticība, ka pie kārtības viss būs labi, turēt cilvēkus bailēs, tā vietā lai vestu ārā no bailēm. es tagad sāku domāt, varbūt esmu kādreiz atraidījusi tavas jūtas? man nav ne jausmas, kas tu esi, un man ir žēl, ka tev ir jādzīvo tik šausmīgās iekšējās sāpēs un dusmās.
savukārt primitīvs valodas lietojums bieži norāda uz zemu intelektu - bet vai tad to izvēlas?
tikpat labi par moralizēšanu var uztvert arī tiekšanos uz loving kindness. turklāt es šajā postā tomēr vairāk par tādiem publiskiem piemēriem. ja amatpersona vai kultūras darbinieks runā primitīvā valodā, turklāt, tāpēc, ka tam ir zems intelekts, tad es nesaprotu kāpēc šis cilvēks atrodas attiecīgajā amatā.
te visai sausi statistiskie dati no pēdējās tautas skaitīšanas (2011)
"Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, redzams, ka iedzīvotāju izglītības līmenis 2011. gadā bija paaugstinājies. Augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) ieguvušo īpatsvars 15 un vairāk gadu vecuma iedzīvotāju kopskaitā palielinājies no 13,9 % līdz 23,1 %, ar profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītību – no 20,2 % līdz 30,2 %, vienlaicīgi samazinoties personu īpatsvaram ar vispārējo vidējo izglītību no 31,0 % uz 23,8 %, ar pamatizglītību no 26,5 % uz 18,7 % un ar sākumskolas vai zemāku izglītību – no 8,4 % uz 4,2 %. Salīdzinoši dati par vīriešu un sieviešu augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni liecina, ka no visiem iedzīvotājiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, 64,6 % bija sievietes un 35,4 % – vīrieši, bet savukārt doktora grādu ieguvušo vidū 53,5 % bija vīrieši un 46,5 % – sievietes. "
valodas kultūras pamatus, ar kuriem pilnīgi pietiek, lai runātu "normāli" māca pamatskolā un vidusskolā.
piemēram, man ir radiniece - alkoholiķe, kura padomju laikā strādāja par manikīra meistari mazpilsētas frizētavā un pēc tam nolēma vairs nestrādāt vispār. dzīvo visai nabadzīgi, bet viņa, pilnīgi noteikti, valodu lieto labāk nekā, hmm, piemēram, Andris Bērziņš.
Kaut kur valodas grupās bija rakstīts, ka izglītotie cilvēki patiešām runā mazāk normētā valodā. Būtībā viņu lietojums ir daudzveidīgāks, tātad bagātāks.
Bet Andris Bērziņš varbūt negrib līdzināties kaut kādai alkoholiķei no mazpilsētas, tāpēc viņš cenšas runāt ļoti ierobežotā leksikā. Ko padarīsi, ja tauta pieprasa politkorektumu valodas lietojumā. :D
Varbūt izglītotie cilvēki patiešām ir vairāk lasījuši un tāpēc viņu valodas lietojums ir bagātāks un mazāk normēts (ko it kā apstiprina dažu valodnieku pētījumi). Bet tev nepatīk tieši viņu valodas daudzveidība, jo tu gribi ielikt viņu valodu pūristu izdomātos rāmjos.
Nav jābūt valodas pūristam, nē, bet valodu un kultūru sajaukšanās, kā Inese teica, noved pie tieši pretējā - nabadzības. Bagātība no daudzveidības pastāv tikai tad, kad ir autonomija. Tā pat mēs labi zinām kāds ''loving kindness'' pastāv multikulta smēdēs kā Krievija, ASV vai Brazīlija.
Pat paši ekstrēmākie pidžinvalodu piemēri praksē ļoti ātri normējas ar diezgan sarežģītu gramatiku.
patiesībā viss, ko tu dari - bīdi prātu, lai mūžīgi attaisnotu kaut kādus savus netikumus. piemēram, pieņemsim, tu esi izklaidīga. sākumā tev ir nemiers, jo, redz, citiem nepatīk tava nevīžība. a bet tad vienu dienu pār tevi nāk atklāsme un tu visu galvā sagrozi tā, ka "nevīžība, tas patiesība ir forši, a bet visi, kas ir pret nevīžību ir nacīši". tavi izvairīšanās, pašapmāna un coping mehānismi ir līdz primitīvismam apbrīnojami. t.i., apbrīnojami, jo tu tos pasniedz kā labo vēsti.
es tagad sāku domāt, varbūt esmu kādreiz atraidījusi tavas jūtas? man nav ne jausmas, kas tu esi, un man ir žēl, ka tev ir jādzīvo tik šausmīgās iekšējās sāpēs un dusmās.