"es jau 4 gadu vecumā uzzināju, ka šo iemeslu dēļ es nederu ne dzīvei ne laulības tirgum" - šis ļoti izklausās pēc mana piemēra par Igoru.
tikpat labi par moralizēšanu var uztvert arī tiekšanos uz loving kindness. turklāt es šajā postā tomēr vairāk par tādiem publiskiem piemēriem. ja amatpersona vai kultūras darbinieks runā primitīvā valodā, turklāt, tāpēc, ka tam ir zems intelekts, tad es nesaprotu kāpēc šis cilvēks atrodas attiecīgajā amatā.
nu labrīt. tāpēc ka LV ir valsts ar ļoti primitīvu sabiedrību un zemu izglītības līmeni, un toni visur nosaka viduvējības. pilsoniskā sabiedrība neattīstīta, varas morāle ir zema, galvenais motivators ir nauda.
vai tas ir slikti, ka toni nosaka viduvējības? ja slikti, tad vai ir kāds, kurš uzskatāms augstāks par viduvējo līmeni un runā nabadzīgā un paviršā valodā? kas atšķir viduvējību no ne-viduvējības?
te visai sausi statistiskie dati no pēdējās tautas skaitīšanas (2011) "Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, redzams, ka iedzīvotāju izglītības līmenis 2011. gadā bija paaugstinājies. Augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) ieguvušo īpatsvars 15 un vairāk gadu vecuma iedzīvotāju kopskaitā palielinājies no 13,9 % līdz 23,1 %, ar profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītību – no 20,2 % līdz 30,2 %, vienlaicīgi samazinoties personu īpatsvaram ar vispārējo vidējo izglītību no 31,0 % uz 23,8 %, ar pamatizglītību no 26,5 % uz 18,7 % un ar sākumskolas vai zemāku izglītību – no 8,4 % uz 4,2 %. Salīdzinoši dati par vīriešu un sieviešu augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni liecina, ka no visiem iedzīvotājiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, 64,6 % bija sievietes un 35,4 % – vīrieši, bet savukārt doktora grādu ieguvušo vidū 53,5 % bija vīrieši un 46,5 % – sievietes. "
valodas kultūras pamatus, ar kuriem pilnīgi pietiek, lai runātu "normāli" māca pamatskolā un vidusskolā.
nē, tie ir tikai statistikas dati. es jau saku, ka valodas kultūras pamatus māca pamatskolā. piemēram, man ir radiniece - alkoholiķe, kura padomju laikā strādāja par manikīra meistari mazpilsētas frizētavā un pēc tam nolēma vairs nestrādāt vispār. dzīvo visai nabadzīgi, bet viņa, pilnīgi noteikti, valodu lieto labāk nekā, hmm, piemēram, Andris Bērziņš.
Kaut kur valodas grupās bija rakstīts, ka izglītotie cilvēki patiešām runā mazāk normētā valodā. Būtībā viņu lietojums ir daudzveidīgāks, tātad bagātāks.
Bet Andris Bērziņš varbūt negrib līdzināties kaut kādai alkoholiķei no mazpilsētas, tāpēc viņš cenšas runāt ļoti ierobežotā leksikā. Ko padarīsi, ja tauta pieprasa politkorektumu valodas lietojumā. :D
Tas arī tur nebija jāmeklē, tos citēju tejai vispārējā izglītības līmeņa sakarā. Ja nepamanīji, tad manā postā ir par valodas kultūras problēmām tieši augsti skolotu ļaužu valodas lietojumā, nevis piesiešanās mazizglītotajiem
Jā, bet vai tavs vērojums ir fakts, kas apstiprināts ar datiem?
Varbūt izglītotie cilvēki patiešām ir vairāk lasījuši un tāpēc viņu valodas lietojums ir bagātāks un mazāk normēts (ko it kā apstiprina dažu valodnieku pētījumi). Bet tev nepatīk tieši viņu valodas daudzveidība, jo tu gribi ielikt viņu valodu pūristu izdomātos rāmjos.
Šis ir mans mazais emuāriņš, kurā paužu savu viedokli un novērojumus, nevis zinātnisks pētījums, kurš prasa atsauces un datus. Skaista valoda ir atkarīga lielākoties no cilvēka paša nevis izglītības līmeņa, lai gan tas ir ietekmējošs faktors
tikpat labi par moralizēšanu var uztvert arī tiekšanos uz loving kindness. turklāt es šajā postā tomēr vairāk par tādiem publiskiem piemēriem. ja amatpersona vai kultūras darbinieks runā primitīvā valodā, turklāt, tāpēc, ka tam ir zems intelekts, tad es nesaprotu kāpēc šis cilvēks atrodas attiecīgajā amatā.
te visai sausi statistiskie dati no pēdējās tautas skaitīšanas (2011)
"Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, redzams, ka iedzīvotāju izglītības līmenis 2011. gadā bija paaugstinājies. Augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) ieguvušo īpatsvars 15 un vairāk gadu vecuma iedzīvotāju kopskaitā palielinājies no 13,9 % līdz 23,1 %, ar profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītību – no 20,2 % līdz 30,2 %, vienlaicīgi samazinoties personu īpatsvaram ar vispārējo vidējo izglītību no 31,0 % uz 23,8 %, ar pamatizglītību no 26,5 % uz 18,7 % un ar sākumskolas vai zemāku izglītību – no 8,4 % uz 4,2 %. Salīdzinoši dati par vīriešu un sieviešu augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni liecina, ka no visiem iedzīvotājiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, 64,6 % bija sievietes un 35,4 % – vīrieši, bet savukārt doktora grādu ieguvušo vidū 53,5 % bija vīrieši un 46,5 % – sievietes. "
valodas kultūras pamatus, ar kuriem pilnīgi pietiek, lai runātu "normāli" māca pamatskolā un vidusskolā.
piemēram, man ir radiniece - alkoholiķe, kura padomju laikā strādāja par manikīra meistari mazpilsētas frizētavā un pēc tam nolēma vairs nestrādāt vispār. dzīvo visai nabadzīgi, bet viņa, pilnīgi noteikti, valodu lieto labāk nekā, hmm, piemēram, Andris Bērziņš.
Kaut kur valodas grupās bija rakstīts, ka izglītotie cilvēki patiešām runā mazāk normētā valodā. Būtībā viņu lietojums ir daudzveidīgāks, tātad bagātāks.
Bet Andris Bērziņš varbūt negrib līdzināties kaut kādai alkoholiķei no mazpilsētas, tāpēc viņš cenšas runāt ļoti ierobežotā leksikā. Ko padarīsi, ja tauta pieprasa politkorektumu valodas lietojumā. :D
Varbūt izglītotie cilvēki patiešām ir vairāk lasījuši un tāpēc viņu valodas lietojums ir bagātāks un mazāk normēts (ko it kā apstiprina dažu valodnieku pētījumi). Bet tev nepatīk tieši viņu valodas daudzveidība, jo tu gribi ielikt viņu valodu pūristu izdomātos rāmjos.