*

kā arī, esmu par valodu sajaukšanos, jo katra valoda ir cita perspektīva uz realitāti. jo vairāk apgūst citas valodas, jo vairāk tu paplašini savu perspektīvu uz realitāti, ietver un pieņem savā galvā pasauli visās tās formās.

es nedomāju, ka kultūru (tai skaitā valodu) daudzveidība pati par sevi jelkā traucē loving kindness. tai traucē tikai stulbums un fanātisms.
un, pieķeršanās kaut kam, galīgi nav tas pats kas cieņa. var cienīt nepieķeroties arī un apmēram par to arī ir šis posts.

kas attiecas uz valodu sajaukšanos, tās rezultāta valoda arvien vairāk noplicinās, paliek nabagāka un vienveidīgāka. man tas asociējas ar Orvela jaunrunu. toties, tas, ka vairāku valodu zināšana paplašina redzesloku un domas plašumu ir skaidrs.

http://theconversation.com/how-the-language-you-speak-changes-your-view-of-the-world-40721

nacistiski tas var izklausīties tikai gadījumā, ja to uztver nevis "igors ir foršs cilvēks, tikai neprot locīt vārdus atbilstoši deklinācijām", bet "igors ir stulbenis, idiots, muļķis, jo neprot locīt vārdus atbilstoši deklinācijām", t.i. liekot vienādību starp cilvēku un darbību.

pavirša un nevīžīga valoda ir tas pats, kas ar atkritumiem piemētātas grāvmales, kāds gan tam sakars ar nacismu.

"es jau 4 gadu vecumā uzzināju, ka šo iemeslu dēļ es nederu ne dzīvei ne laulības tirgum" - šis ļoti izklausās pēc mana piemēra par Igoru.

tikpat labi par moralizēšanu var uztvert arī tiekšanos uz loving kindness. turklāt es šajā postā tomēr vairāk par tādiem publiskiem piemēriem. ja amatpersona vai kultūras darbinieks runā primitīvā valodā, turklāt, tāpēc, ka tam ir zems intelekts, tad es nesaprotu kāpēc šis cilvēks atrodas attiecīgajā amatā.

vai tas ir slikti, ka toni nosaka viduvējības? ja slikti, tad vai ir kāds, kurš uzskatāms augstāks par viduvējo līmeni un runā nabadzīgā un paviršā valodā? kas atšķir viduvējību no ne-viduvējības?

te visai sausi statistiskie dati no pēdējās tautas skaitīšanas (2011)
"Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, redzams, ka iedzīvotāju izglītības līmenis 2011. gadā bija paaugstinājies. Augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) ieguvušo īpatsvars 15 un vairāk gadu vecuma iedzīvotāju kopskaitā palielinājies no 13,9 % līdz 23,1 %, ar profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītību – no 20,2 % līdz 30,2 %, vienlaicīgi samazinoties personu īpatsvaram ar vispārējo vidējo izglītību no 31,0 % uz 23,8 %, ar pamatizglītību no 26,5 % uz 18,7 % un ar sākumskolas vai zemāku izglītību – no 8,4 % uz 4,2 %. Salīdzinoši dati par vīriešu un sieviešu augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni liecina, ka no visiem iedzīvotājiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, 64,6 % bija sievietes un 35,4 % – vīrieši, bet savukārt doktora grādu ieguvušo vidū 53,5 % bija vīrieši un 46,5 % – sievietes. "

valodas kultūras pamatus, ar kuriem pilnīgi pietiek, lai runātu "normāli" māca pamatskolā un vidusskolā.

nē, tie ir tikai statistikas dati. es jau saku, ka valodas kultūras pamatus māca pamatskolā.
piemēram, man ir radiniece - alkoholiķe, kura padomju laikā strādāja par manikīra meistari mazpilsētas frizētavā un pēc tam nolēma vairs nestrādāt vispār. dzīvo visai nabadzīgi, bet viņa, pilnīgi noteikti, valodu lieto labāk nekā, hmm, piemēram, Andris Bērziņš.

statistikas dati no šejienes http://www.csb.gov.lv/dati/2012gada-informativie-apskati-34498.html

Tas arī tur nebija jāmeklē, tos citēju tejai vispārējā izglītības līmeņa sakarā. Ja nepamanīji, tad manā postā ir par valodas kultūras problēmām tieši augsti skolotu ļaužu valodas lietojumā, nevis piesiešanās mazizglītotajiem

Šis ir mans mazais emuāriņš, kurā paužu savu viedokli un novērojumus, nevis zinātnisks pētījums, kurš prasa atsauces un datus. Skaista valoda ir atkarīga lielākoties no cilvēka paša nevis izglītības līmeņa, lai gan tas ir ietekmējošs faktors

nē, tu esi ar zemu attīstības līmeni, lauķe Briselē, that's all there is, no krūmiem un nevīžības pie shining lights un emancipācijas

Ļoti žēl, ka tā, bet tas nav kaut kas, ar ko jālepojas un, ja tā ''pamošanās'' nozīmē vēlmi savu nevīžību propagandēt kā normu (ignorance is strength, vai ne?), tad vēl jo sliktāk.
Nav jābūt valodas pūristam, nē, bet valodu un kultūru sajaukšanās, kā Inese teica, noved pie tieši pretējā - nabadzības. Bagātība no daudzveidības pastāv tikai tad, kad ir autonomija. Tā pat mēs labi zinām kāds ''loving kindness'' pastāv multikulta smēdēs kā Krievija, ASV vai Brazīlija.

Ar sajaukšanos domāju vairāku valodu pārtapšana vienā. Sanāk tas pats, ka sajaucot visas spektra krāsas plastilīna kārbā - pelēkbrūns kartupelis. Sajaukšanās kā multivalodība, kur ar vien vairāk cilvēku spēj saprast un pat domāt daudzās valodās ir labi.

Es tev piekrītu. Tikai atceros, ka tevi pašu kaitināja vārda naudiņas lietojums. Kaut kā visi valodas jautājumos ir baigi pretrunīgie – ienīst gan atšķirīgu lietojumu, gan pūristus, kas ienīst šādu lietojumu :D

nu davai, padefinē un pamētājies vēl ar saukļiem, balstoties uz savu absolūto unikālo un exceptional pieredzi, tā, it kā tev jau no agras bērnības pats dievs tas kungs ar visām nevīžībām, paviršībām būtu sniedzis kādu atklāsmi, ko no sava šaurā punktiņa visumā izmantot kā argumentu citu saukšanai par nacīšiem. btw, nacīšiem bija koncepts "kārtība" un "disciplīna" - un no tā tu, balstoties savā neticamajā subjektīvismā (solipsismā) izvedini, ka jebkāda kārtība un jebkāda disciplīna ir nacisms.

patiesībā viss, ko tu dari - bīdi prātu, lai mūžīgi attaisnotu kaut kādus savus netikumus. piemēram, pieņemsim, tu esi izklaidīga. sākumā tev ir nemiers, jo, redz, citiem nepatīk tava nevīžība. a bet tad vienu dienu pār tevi nāk atklāsme un tu visu galvā sagrozi tā, ka "nevīžība, tas patiesība ir forši, a bet visi, kas ir pret nevīžību ir nacīši". tavi izvairīšanās, pašapmāna un coping mehānismi ir līdz primitīvismam apbrīnojami. t.i., apbrīnojami, jo tu tos pasniedz kā labo vēsti.