vai ir vērts un vai "cure is worse than disease" es vienmēr iesaku apdomāt.

(Reply to this) (Thread)

Whoa, cik bieži tad trans- cilvēki ar Tevi personiski konsultējas?

Un again, kurā brīdī Tev šķiet, ka dzimtes eiforija ir slimība?

(Reply to this) (Parent)

jāpiekrīt. manuprāt, daļa no diskusijas ir tieši par negatīvām un neatgriezeniskām sekām, kuras var būt traumējošas. tās nepiedzīvo visi, bet tomēr tādi gadījumi ir un liek uz to visu raudzīties ar lielāku piesardzību. manas domas par šo visu salika kopā diezgan skaudra intervija ar kādu jaunu meiteni, kura pusaudzes gados uzsāka hormonu terapiju. pēc dažiem gadiem viņa saprata, ka tranzīcija nebija tas, kas viņai vajadzīgs, ka problēma vispār nebija saistīta ar dzimti un uzsāka detranzīciju. uz jautājumu, vai viņai ir par kaut ko žēl, ar lielām skumjām atzina, ka visvairāk viņa nožēlo savu zaudēto balsi – hormonu terapijas ietekmē jau bija noticis balss lūzums, principā liedzot viņai iespēju vairs jebkad runāt savā īstajā balsī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...un mans piedāvājums ir nedefinēt šo pasākumu primāri caur ciešanu un nelaimju prizmu, Tev tas nepatīk ekzakti kāpēc?
Nu, t.i., vai Tu katram cilvēkam, kas apsver iespēju taisīt bērniņu, dzenies pakaļ ar eksplicītiem stāstiem par to, kā tas var noiet greizi? Jo es esmu diezgan pārliecināta, ka "gribējām bērniņu, tagad ir negatīvas un neatgriezeniskas sekas" ir daudz lielāki procenti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

te runa nav par neparedzamām sekām, tas nebija negadījums. tas, ka notiks balss lūzums, bija diezgan skaidrs, uz to taču tas viss arī iet. vienkārši meitene bija par jaunu, par apjukušu, lai aptvertu, ko tas nozīmēs gadījumā, ja viņa pārdomās, un neviens pieaugušais nenostāvēja klāt, lai palīdzētu tādā brīdī. es domāju, ka zināmā mērā viņas dzīve, viņas iespējas uz autentisku dzīvi ar šo arī ir izčakarētas. bet varam jau, protams, šo visu uztvert kā svinības. lai lūzeri, kuri cerēja uz eiforiju, bet saņēma smagu vilšanos, kaut kur klusi stūrī pašņukst. man vienkārši ir viņas žēl.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es ceru, ka šībrīža top tēmā "pēcdzemdību depresija" Tu arī raksti tikpat sirsnīgus komentārus par nabaga sievietēm, kuras neviens nepabrīdināja un kā Tevī viņas vienkārši žēl

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tāda svarīga nianse, ka pēcdzemdību depresija ir pārejoša, ar to var strādāt, ar ar to var kaut ko darīt. balsi tai meitenei nekas neatgriezīs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cik savādi, ka Tu neesi tāds pats cilvēciski želabains speciālists/-e par neatgriezeniskām izmaiņām sievietes ķermenī pēc dzemdībām, tas taču ir it kā biežāk sastopams fenomens

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav izslēgts ka ar specifisku ķirurģiju to balsi varētu dabūt atpakaļ, šito dažreiz dara traumu un audzēju gadījumos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interesanti, kā tas nākas, ka transsievietes bariem vien spēj dabūt sev sievišķīgas balsis ar hormonu terapijas un balss treniņu palīdzību, bet te balss detranzīcija tiek pasniegta kā absolūti neiespējama vai sasniedzama tikai ar sarežģītu ķirurģiju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var dabūt smalkāku/ rupjāku ar hormoniem bet drāma laikam bija par to ka nevar dabūt precīzi ``kā bija``, tas gan debatējams koncepts jo nav jau references kā bija.

(Reply to this) (Parent)

Augstāk minētajos ķirurģiskajos gadījumos tas gan vairāk ir par situācijau kad balss pazudusi vispār, mēģina atjaunot vienalga kādu

(Reply to this) (Parent)

Man šķiet, ka būtiskās viedokļu atšķirības šajā jautājumā ir meklējamas faktā, ka viens flangs uzskata, ka faktiskā ķermeņa realitāte, ja vien nav traucētas izdzīvošanai būtiski svarīgas funkcijas, nevar radīt stresu – ka stress rodas no indivīda attieksmes pašam pret sevi, nevis šo sajūtu rada ķermenis. No šāda viedokļa nošķīrums "ķermeņa eiforija" vs. "ķermeņa disforija" neeksistē. Ir sava ķermeņa pieņemšana – reizēm tas rada patīkamas sajūtas, reizēm nepatīkamas, bet tas ir tāds, kā ir, tās ir izdalītās kārtis, ar kurām jāspēlē. Es, piemēram, ļoti labprāt dzīvotu bez mēnešreizēm, es varētu sevi iedomāties "apmierinātāku, laimīgāku" bez mēnešreizēm, bet tas nenozīmē, ka man vajadzētu vai ka es baigi vēlētos darīt visu iespējamo, lai man mēnešreižu nebūtu.

Otrs flangs uzskata, ka esošais fiziskais ķermenis var radīt psiholoģiskas sāpes arī tad, ja nav skaidru fizisku, izdzīvošanai būtisku traucējumu. Attiecīgi cilvēkam ir jājūtas par savu ķermeni vai nu "eiforijā" (viss ir zašibisj, esmu laimīgs) vai "disforijā" (šitais neder, neesmu laimīgs, viss dirsā).

Sitiet mani nost, bet, manuprāt, pieeja, kurā cilvēks savā ķermenī var justies vienlaikus laimīgs un dziļi nelaimīgs, ir ceļš uz mieru un briedumu. Es šajā karkasā esmu tikai īrnieks. Man par to ir jārūpējas, ja gribu te dzīvot pēc iespējas ilgi. Reizēm mans karkass uzstāda pats savus noteikumus, kuri galīgi nesaskan ar manām vēlmēm vai laimes standartiem. Es gribētu visu dienu pārtikt no cepumiem un cigaretēm, a šitais īblis ņem un aptaukojas un no dūmiem klepo un saka: tā jau vari, a mož nē?

Kad es klausos, es šiem noteikumiem pakļaujos.

Jautājums: vai tie, kuri tiecas sasniegt sava ne-bioloģiskā dzimuma realitāti, to darot, klausās sevī vai savā ķermenī?

Ja gadījums ir otrais, respekt.

(Reply to this) (Thread)

Mani šobrīd interesē, kas ir "šis jautājums", par ko Tu runā, jo tas diezgan noteikti nav tas, par ko es runāju

(Reply to this) (Parent)

Nē nu labi, tbh, neinteresē xD cilvēki, kas runā par "šo jautājumu" pat nepasakot, kas tas ir par jautājumu, ir vagons un mazi ratiņi & man tas ir apnicis ar savu vienveidīgo "padzirdēju vārdu "trans", izteikšu savas domas neatkarīgi no situācijas, jo mans viedoklis!!!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar "šis jautājums" es domāju "dzimtes identitāte", kura šobrīd tiek, pamatoti vai nē, putrota arī iekšā "dzimuma disforijas" jautājumā – laikam tāpēc, ka sāk nākt klajā gadījumā, kad viens patiesībā ir bijis otrs. Daļa sabiedrības izrāda bažas, cita – klaju paranoju – ka šaubas par pirmo automātiski novedīs pie nākamā.

Un, jā, gadījumā, ja jūti, ka mana izpratne par to, kas ir "trans" nav pilnīga, varbūt varam domāt par nepilnīgu skaidrojošo darbu. Manuprāt, ir pilnīgi pamatoti tas, ka viena daļa sabiedrības ar grūtībām saprot, ko nozīmē "meitene ar peni", tāpēc, ka viņiem vienīgais vārda "meitene" skaidrojums ir "cilvēks bez peņa" vai "cilvēks ar vagīnu". Tāpat nav viegli paskaidrot ko nozīmē "jūtas kā sieviete". Pat bioloģiskā sieviete to nevar paskaidrot, jo viņas tābrīža jūtas ir vienīgā eksistējošā realitāte un viņai nav iespēju empīriski pārliecināties, kāda ir sajūta pretējā dzimuma ķermenī un vai sajūta maz ir citādāka (eksperimentālā kārtā sabliežot sevī testosteronu var, protams). Daudz vieglāk ir uztvert skaidrojumu "obsesīva vēlme atbrīvoties no saviem dzimumorgāniem", bet ar to nekādīgi netiek implicēts, ka šī atbrīvošanās viennozīmīgi nesīs laimi (ar to es neimplicēju, ka nenesīs).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuvot, eiforijas jēdziena ieviešana ļautu pārdefinēt to visu padarīšanu uz pozitīviem terminiem

Es ar trans- saprotu ļoti pašu spektru, kur pilna ķirurģiska un hormonāla tranzīcija ir salīdzinoši mazāks procents, nekā varētu padomāt - man tas meiko sensu, jo lielākajai daļai tas tā nav, t.i., cilvēks totāli var būt transpersona, arī neko nemainot savā ķermenī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paga vai mēs runājam par transseksuāļiem, kuri jebkurā tērpā jūtas ne savā ķermenī

vai par transvestītiem, kuri ērtāk jūtas cita dzimuma tērpā (veči pat ūsas neskuj nēsājot kleitas)

tobiš problēma ir skatuviskais tēls kā dragiem vai personiskais ķermenis


man zināmiem tansvestītiem nav problēmu ar savu dzimumu un/vai ķermeni

ko nevar teikt par transseksuāļiem

jeb es kaut ko esmu palaidis garām ar visiem tiem 900 dzimumu vietniekvārdiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ugh, ja mēs pieveram acis uz max debīlo terminoloģiju,

es negribētu tur baigi nošķirt šīs dažādās kategorijas, jo, manuprāt, tur ir milzums dažādu izpausmju, kā cilvēkam patīk eksistēt, un ļoti bieži to, kas un kā patīk, uzzina procesā. kādam pietiek ar pretējā dzimuma apģērbu, kādam nepieciešams patiešām izskatīties kā pretējā dzimuma pārstāvim, kāds negrib ne pēc kā izskatīties, kādam ir "drusku hormonu, lūdzu", kādam vajag citu vārdu un vietniekvārdus, kādam ir diskomforts par visu, kas atgādina ne to dzimumu, un tas viss kombinējas diezgan unikālos veidos
tāpat kā, teiksim, vīrieši, kas ir dzimuši vīrieši, ir vīrieši ļoti dažādos veidos

bet jā, oriģinālajā ierakstā bija domāts arī par cilvēkiem, kam nav problēmu ar savu dzimumu un ķermeni, bet būt pretējā dzimumā sagādā labas emocijas [obviously es ar to negribu teikt, ka viņiem tagad kaut kas jāmaina savā ķermenī, vēl jo vairāk tāpēc, ka es vispār neko negribu teikt par to, kam kas jāmaina vai nav jāmaina savā ķermenī]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu mani tomēr neķer

būt citā dzimumā kardināli nošķiras no būt cita dzimuma tērpā

pieņemsim daņilko ar savu veru serdjučku

vai visi latex fani

vai dragi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, nē, tas nav tik kardināli. Dragi kā reiz ir ļoti labs piemērs, jo daļa no viņiem obviously fano par šovu, kamēr cita daļa drīzāk tur ir tāpēc, lai eksplorētu to, vai un kādā mērā viņiem tas patīk, un daži no viņiem var atklāt, ka vēlas būt pretējais dzimums arī ikdienā, vai, teiksim, grib būt non-binary, vai pat ka grib būt pretējais dzimums arī ikdienā, un viņu drag persona ir pilnīgi kaut kas cits nekā tas, kas viņi grib būt ikdienā, un reāli no pirmā acu uzmetiena nevar pateikt, kurš ir kurš
un es neredzu arī vajadzību mēģināt nošķirt, kurš ir kurš, priekš kam

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kamēr tu esi cirvis

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ahjē, bans ček lol

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es ceru, ka man! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm, totāli

(Reply to this) (Parent)

vai vari, lūdzu, precizēt, ko tu domā ar "būt pretējā dzimumā"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ne pārāk, jo šeit es to izmantoju kā umbrella term visām dažādajām formām, kā cilvēks to var darīt

t.i., ja mēs pieņemam, ka mēs runājam par cilvēku, kas jūt pretējās dzimtes eiforiju, tad "būt pretējā dzimumā" attiecīgi nozīmētu "būt tajā stāvoklī, kas rada vai pietuvojas dzimtes eiforijai

es zinu, ka tas ir reāli shitty termins, bet dažādiem cilvēkiem tas var būt tik dažādi, ka es neatļautos spekulēt + man jau īsti nav šīs dzimtes eiforijas pieredzes, tātad vispār

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es domāju, ka tāda dzimtes eiforija pēc būtības nepastāv, jo vairums cilvēku ikdienā nedomā par savu dzimumu tāpat kā nedomā par saviem kāju pirkstiem vai aknu darbību, un tāpēc ne tu, ne es viņu neesi pieredzējusi. interesanti, ka esi izvēlējusies terminu, ar kuru, galvenokārt, apzīmē pacilātumu, kas visbiežāk neatbilst objektīvajai realitātei, kas ir pārspīlēts, lai gan saprotu, ka laikam te lielāks uzsvars bija uz vārdu spēli disforija-eiforija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

m, es "izvēlējos" terminu, kas atrodams internetā un vispār eksistē :D

bet es neietu uz slippery slope par tēmu "vairums cilvēku ikdienā nedomā par to" uz "pēc būtības nepastāv". Man šķiet, ka lielai daļai cilvēku dzimtes eiforija kā pārejošs stāvoklis ir pazīstama, piemēram, tad, ja izdodas veiksmīgi noperformēt/izskatīties/tikt atzītam kā savas dzimtes izcilam pārstāvim, kas nu kam to nozīmē.

nu, tur vīrietim "omg es dzemdināju dēlu, tātad esmu īsts vecis" vai "salaboju krānu" vai "dēm, mana bārda izskatās labi" vai "mana sieviete uz mani paļaujas" (es, godīgi sakot, īsti nezinu)
vai sievietei "šodien man ir perfektas drēbes un perfekta kosmētika, es izskatos sievišķīgi" vai "akdies, cik labi, ka mans vīrietis par mani parūpējas" vai "man instagramā ielika sirsniņu un pateica, ka esmu hot" (atkal: es īsti nezinu)

bet es zinu to, ka esmu redzējusi, kā no malas izskatās tas, ka cilvēks, kas ir bijis ikdienišķi sasprindzis un nomākts, kaut kādā brīdī atklāj to "omg es varu būt arī šādi un tas ir tik labi"

nu, teiksim, ja es esmu piedzīvojusi kaut kādu "akadēmisko eiforiju", kad tu, cilvēks, pabeidz rakstiņu un dēm, tur ir pateikts kaut kas gudrs un sarežģīts, tad tas nenozīmē, ka man tagad tā eiforija būs visu laiku (pēc tās parasti seko peer review disforija xD), bet tas nenozīmē, ka tas pēc būtības neeksistē

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai tad šāds uzstādījums - ka sievietei jājūt eiforija, darot "sievišķīgas" lietas un vīrietim "vīrišķīgās" nav tieši tas, no kā mēs gribam virzīties prom? kāpēc to uzstādīt par pamatmērķi?

proti, manuprāt, uzsvars būtu liekams nevis uz stereotipiskiem panākumiem, ko diktē kaut kādas nerakstītas, dzimumlomās balstītas normas (vīrietim dzemdēt dēlu, sievietei izskatīties iekārojamai), bet personas pašas autentisku vēlmi dzīvē sasniegt to vai šito. vēlmi, kas nav atkarīga ne no kā cita kā tikai paša iekšējiem apsvērumiem.

džeks, kurš skatās spogulī, un priecājas par savu bārdu, visticamāk, neizjūt dzimumeiforiju, viņš vienkārši jūtas labi par sevi po žizņi. tieši tikpat labi var justies arī džeks, kuram bārda neaug. nav nekāda objektīva iemesla, kādēļ viņam par to būtu jājūtas slikti vai tā it kā viņš tā dēļ nekad nespēs izjust dzimumeiforiju. to, kuru izjūt "īsti veči" ar īstām bārdām. ja mēs šīs birkas atmestu tur, kur tās patiešām neko nenozīmē un vispār ir diezgan triviālas, tad ieguvēji būs pilnībā visi, arī dzimumapjukušie un tie, kas interešu vai rakstura ziņā neiekļaujas sava dzimuma stereotipā. tādā pasaulē puiciskās meitenes un meitenīgajiem puišiem, iespējams, klātos daudz vieglāk sevis pieņemšanā un jautājums par to, ka varbūt kaut kas nav kārtībā ar manu dzimumu, vienkārši atkristu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(pirmkārt, atpisies ar frāzi "dzimumapjukušie", lol, identitātapjukušais anonīmiķi :D)

here's the thing, es nevienā brīdī neapgalvoju, ka eiforija būtu jājūt, nav ne mazākās vajadzības to kaut kā darīt, ja tas nenotiek, mēs katrs ķeram kaifu no citām lietām. es tikai norādīju, ka ir cilvēki, kas to var izjust (un es neredzu iemeslu, kāpēc man vai tev būtu tiesības/ekspertīze pateikt, ka citu cilvēku dzīvotā pieredze patiesībā nepastāv)

bet "tiem, kas to jūt, nebūtu tā jājūt un būtu labāk, ja neviens nejustu" ir uzstādījums, kas ir vai nu absurds (kopš kura laika kādam ir tiesības/iespējas izlemt, ko citiem būtu vai nebūtu jājūt), vai vardarbīgs (ja nu kāds izdomā, ka šim pienākas tiesības/iespējas lemt par to, ko citi jūt)

(Reply to this) (Parent)

Reāli dzīvē eiforija (lielākajā daļā gadījumu) pēc kāda laika pāriet un tad sākas tiesas lietas pret tiem, kas mudināja uz transcīziju, neņemot vērā šos psiholoģiskos aspektus.

(Reply to this) (Thread)

Ja "reāli dzīvē eiforija pārietu", tad cilvēkiem, kuri ir ļoti laimīgi par to, ka ir piedzimuši tādi, kādi ir, arī tā būtu - un visas "sievišķīgās sievietes", piemēram, kādā brīdī sāktu tiesas darbus pret tiem, kas viņas ir piespiedušas staigāt papēdīšos, apmeklēt solāriju un lietot dekoratīvo kosmētiku.

Also man šķiet, ka Tavā izpratnē par "reālo dzīvi" iekļaujas arī pieņēmums, ka Tu esi eksperts visās jomās, kas liek ļoti apšaubīt tavus priekšstatus par reālo dzīvi kopumā, ja jau viena daļa no tā ir tik deluzionāla.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūdzu, mazāk šādu uzbraucienu.

(Reply to this) (Parent)

vai tev tiešām šķiet, ka ir cilvēki, kuri vienmēr, jau no sākta gala, dzīvē ir bijuši ļoti laimīgi par to, kādi ir un ka viņi tādi ir katru dienu? PILNĪGI VISIEM neatkarīgi no viņu dzimuma ir savi ups and downs, visi kaut kā mēģina adaptēties ļoti sarežģītā pasaulē, visiem uznāk šaubas par sevi, savām spējām, saviem talantiem, neviens nezina, kāpēc mēs šeit esam radīti un kāds ir šīs spēles mērķis. vislabāk, šķiet, pielāgojas tie, kuri iedziļinās un meklē atbildes sevī, saredzot savus trūkumus un savus talantus, un tad attiecīgi uz tiem strādā, nevis čeko, kur kaut kas no ārpuses (savas krūtis, tie pretīgie patriarhi, kapitālisms you name it) atkal traucē būt priecīgam. reāli, dažbrīd šķiet, ka vismazākās problēmas ar sevis pieņemšanu ir tiem, kuriem reāli dzīve ir kaut ko nozīmīgu atņēmusi - kāju, roku, sievu vai bērnu – jo viņi saprot, ko var mainīt un ko nevar, un viņi saprot, ka mēs šeit operējam starp kaut ko ļoti skaistu un vienlaikus ļoti sāpīgu un skaudru, bet visilgāk sevi moka tie, kuri tiecas pēc nemitīgas eiforijas ielejas, kāda uz šīs pasaules vienkārši nepastāv.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai Tu šādi komentē arī, piemēram, sievietes, kas ir kā tādas uztvertas jau jo dzimšanas, katru dienu staigā papēdīšos un lieto visvisādu kosmētiku un taisa insta selfijus, un jūtas patiesi laimīgas, īstenojot savu sievišķību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Neesmu oriģinālā komentāra autors):

Ir pamatotas aizdomas, ka daļa pārmērīgi "sievišķīgo" un vienmēr it kā superlaimīgo sieviešu patiesībā izspēlē ilūziju par laimi un, kad kosmētika ir novākta un kurpes novilktas, jūtas dziļi, dziļi nedrošas. Līdz ar to nav skaidrs, no kurienes daļai, hm, attiecīgās kopienas, ir sajūta, ka ceļš uz laimi ir izspēlēt tieši šos "sievišķības" aspektus.

Man vispār liekas, ka mēs šeit runājam par sajūtām, kuras stāv aiz kultūras izpausmēm, kurām ar bioloģisko realitāti (t.i., kad drēbes ir novilktas) nav daudz sakara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki vispār ir dziļi nelaimīgi un nedroši, jo īpaši ja viņiem novelk drēbes un pasaka "akvai, bioloģiskā realitāte"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

em, bioloģiskā realitāte neatklājas tikai tāpēc, ka tu novelc drēbes un/vai kāds pasaka, ka tāda ir. viņa pastāv neatkarīgi no domām, jūtām, aizspriedumiem, stereotipiem, dzimtes teorijām vai visa pārējā, vari kaut no deviņām ādām līst, bet tur-neko-nav-iespējams-mainīt. arī līdzšinējie risinājumi ar dzimummaiņas operācijām ir vien vājš mierinājums, ja vien nesasniegsim brīdi, kurā puišiem varēsim implantēt olnīcas, krūšu dziedzerus utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man, protams, sirsnīgi žēl, ja Tu esi viens no tiem nedaudzajiem trans cilvēkiem, kas nebūs mierā ar dzīvi, kamēr nebūs sasniegta 100 % bioloģiskā sakritība; lielākā daļa man zināmo vairāk saskaras ar domu-jūtu-kultūras-stereotipu daļiņu, nevis "omg man nav olnīcu mana dzīve ir beigusies"

beeeeet tagad es esmu ienākusi diskusijā par "bioloģisko realitāti" ar cilvēku, kurš uzskata, ka vīriešiem nav krūšu dziedzeru xD

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir arī krūts vēzis reizēm

(Reply to this) (Parent)

paldies par norādi, faktoloģisko kļūdu par dziedzeriem atzīstu :)

(Reply to this) (Parent)

Tiesas darbus sāka pret NHS un tas visdrīzāk ir galvenais iemesls, kāpēc Tavistoka klīnika jau ir slēgta. Līdz ar klīnikas slēgšanu daudziem eiforija par transcīziju tiks liegta.

Teikt, ka tu neesi domājusi tikai šādus trans, ir tipisks mote un beilijs. Protams, vājāko argumentu tu vari aizstāvēt. Bet izrādās, ka tas tā praksē nestrādā – tiem, kurus iedrošina uz mazumu, arī biežāk ir vajadzīgs pilns ceļš nekā tiem, kurus uz to neiedrošina.

Savukārt terapeiti parasti nedod rekomendācijas lietot kosmētiku vai valkāt augstpapēdenes. Tu būsi kaut ko sajaukusi.

Tāpat “eiforija” ir ļoti spēcīgas emocijas. Varbūt tā atkal ir tikai motes un beilija makšķere?

Izglītošanos šajā jomā es tiešām tev varētu ieteikt. Ne visu var apgūt ar personīgiem uzbraucieniem pret tiem, kas tev personīgi nepatīk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) es jau ierakstā pilnīgi konkrēti runāju par dzimtes eiforiju un pilnīgi noteikti biju domājusi transpersonas plašā šī termina versijā, ja bija kādas neskaidrības, tad varēji pajautāt, pirms pieņēmi savu šauro izpratni
2) Izcila loģika, malacītis. Protams, ka cilvēki, kas nevar dabūt pat minimālas korekcijas, nevar statistiski biežāk izvēlēties plašākas korekcijas.
Pēc šīs loģikas: praksē ir tā, cilvēki, kuri nekomentē manā žurnālā, statistiski retāk saņem uzbraucienus manā žurnālā, bet izbanotie vispār nesaņem indīgas atbildes uz saviem komentāriem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Es saprotu, ko tu domā ar dzimti un dzimumu, bet reāli nav jēgas šos jēdzienus kaut kā nodalīt. Bija kritika par Stambulas konvenciju, ka tur gender, lai gan definēts pašā sākumā kā dzimte, tālāk joprojām ir iztulkots kā dzimums. Es pilnīgi piekrītu profesoru skaidrojumiem, kāpēc tāds tulkojums ir pamatots.

Protams, ir minoritātes, kas nepiekrīt šādam skaidrojumam. Šis tikai labi parāda, ka mēģinājums veidot nodalījumu tikai ar valodas līdzekļiem īsti nestrādā. Ir vajadzīga arī kāda realitāte, kas nošķirtu dzimti no dzimuma, un tās diemžēl nav.

2) Cilvēki vienmēr var izvēlēties minimālas lietas cita dzimuma atdarināšanā. Tam nav vajadzīga klīnika, terapeiti vai kaut kas tamlīdzīgs. Šeit ir par to, ka JA iesaka kādu lietu, ko kāds vēl nav iedomājies, tad tas rada ķēdes reakciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cilvēki nevar vienmēr izvēlēties atdarināt citu dzimumu pēc tiem kritērijiem, kas viņiem ir minimāls, lai justos šajā dzimumā. Jā, ja Tev, piemēram, pietiktu ar to, ka zem ikdienas drēbēm uzvelc sieviešu apenītes, lai justos kā sieviete, good for you, bet ir cilvēki, kuriem ar to ir par maz.

Un es stipri šaubos, ka, ja Tu nebiji iepriekš iedomājies par iespēju staigāt sieviešu apenītēs, tad mans ieteikums to izdarīt raisīs ķēdes reakciju līdz full transition.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es negribu justies kā sieviete. Bet ja man nopietns terapeits krīzes brīdī ieteiktu – varbūt tu esi pārāk stingrs, tev jākļūst nedaudz maigākam, sievišķīgākam, varbūt pavalkā sieviešu biksītes, un es padomātu, jā, forši. Un sāktu to darīt, tad ar zināmu varbūtību ar to vien viss vēl nebeigtos. Kaut kāds procents izdomātu aiziet arī līdz pilnai operācijai. Bet vai tas kopumā uzlabotu personas garīgo stāvokli?

Šeit ir tieši par to, ka nedrīkst rekomendēt lietas, par kurām nav pierādījumu, ka tās palīdz. Tavs mēģinājums šo principu kritizēt ar absurdiem piemēriem nav ne pārliecinošs, ne saprātīgs.

Psihiatrija ir viena bēdu ieleja. Arī par bērnības traumām bieži ir tā, ka nav bijušas pašas traumas, bet terapeitu pierunātas izdomas. Cilvēkiem ir milzīga spēja ticēt izdomātām lietām (placebo un nocebo problēma medicīnā).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es redzu, ka Tu darbojies pēc pieņēmuma "cilvēkiem ir raksturīgi tas, ka viņi ir viegli ietekmējami, pasvied viņiem kādu ideju, un viņi drīz vien saies sviestā"
Bet, pēc šī pieņēmuma darbojoties, Tev būtu jāpieņem arī doma, ka Tu pats, dabūjis kādu ideju, drīz vien saej sviestā (ietverot Tavas idejas par trans- problemātiku), līdz ar ko būtu labāk paklusēt lupatiņā, nevis stāstīt, kas ir kā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu tikai spēlējies ar tādiem vārdiem kā “pasvied”. Tas nav nopietni. Ja terapeitu vai ārstu rekomendācijas nebūtu svarīgas, tad varbūt medicīnai vispār nav nekādas jēgas?

Tavi aizrādījumi jau pašā sākumā bija “ar cik cilvēkiem ar šo problēmu tu esi runājis utt.” Es tikai atgādinu, ka tā galīgi nav pareizā pieeja, kādu šobrīd izmanto medicīnā. Personīgai pieredzei ir ļoti maza vērtība.

Pat atsevišķiem pētījumiem ir maza vērtība, ja tie ir zemas kvalitātes. Visai kovida sāgai, sākot no ivermektīna, maskām un vakcīnām jau vajadzēja kaut ko iemācīt.

Man pašam nav dziļas intereses par šo tēmu. Tik vien, ka tīri profesionāla interese, ko es varu teikt cilvēkiem, kas jautā, kādas ir jaunākās vadlīnijas vai pierādījumi šajā jomā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atgriežamies pie "eksperts par to, par ko neko daudz nezina ne no pieredzes/sarunām, ne arī no padziļinātas pētnieciskas intereses pat ne līmenī, lai saprastu, vai vispār runa ir par medicīnu"

(Reply to this) (Parent)

Es tik tā domāju - ja nebūtu tik polārs iedalījums dzimtēm cilvēku kultūras prātos, tad varbūt nebūtu arī ciešanas saistībā ar to, kāds ķermenis ir cilvēkam. Tāpēc es piekrītu, ka vajag neitralizēt polarizāciju, bet daudz kam, ko narcisistiski cilvēki, kas sevi dēvē par trans, dara un saka, es piekrist nevaru.
Dzimtes eiforija - vai tas ir tas, kas liek cilvēkiem polarizēt dzimtes?

(Reply to this) (Thread)

+1

(Reply to this) (Parent)

1) es vienubrīd arī domāju, ka, ja nebūtu dzimtes polarizācijas, nebūtu problēmas, bet šobrīd man drīzāk šķiet, ka nebūtu (vai būtu mazākas) sociālās problēmas, kas, protams, arī ir cool
2) vienlaikus runāt par cilvēku kultūru "bez dzimtes vispār" ir jauki, bet diezgan sf, nu, jo man šķiet, ka daudziem cilvēkiem tas ir nenormāli dziļi iesēdies
3) aha, un es nepiekrītu arī daudzam, ko saka narcisistiskas cispersonas, ko nu? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sf nozime?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinātniskā fantastika

(Reply to this) (Parent)

Par (2) nē nu ir garš saraksts ar cilvēku raksturojošiem parametriem kā temperaments/ mentalitāte, zināšanas, prasmes, IQ, reakcija/ veiklība, atmiņa, garšas/ pārtikas preferences, fiziskais spēks, raksturs vispār, uzskati un pārliecības un tur kaut kur pa vidu tajā parametru listē ir arī dzimums, dzimte, seksuālā orientācija un tipa kad runā par kultūru tad ņem vērā visus parametrus bet neviens nav vienīgais. OK tie kas saistīti ar intelektu varētu būt svarīgākie bet kultūru ietekmē visi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gan jau ir kaut kādi parametri, kuri objektīvi eksistē, bet kultūru neietekmē vispār vai ļoti retos gadījumos un nenes līdzi nekādus vaigos marķierus

(Reply to this) (Parent)

Tu izšķīri dzimumu un dzimti kā atsevišķus parametrus - tas bija ar nolūku? Ja jā, paskaidrosi? Es, šķiet, neesmu pilnīgi pārliecināta, ka saprotu, kā tu to domāji. Mana versija - kad dzimte atšķiras no dzimuma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu kā es to saprotu - dzimums (sex) - bioloģija - šūnu, anatomijas līmenī. Dzimte (gender) - smadzeņu iekšējā ķermeņa kartē esošais priekšstats. Parasti tie sakrīt. Dažreiz nesakrīt un tad ir dzimuma disforija vi kompensētos gadījumos transpersona. Vēl citreiz tā smadzeņu karte laikā mainās un tad ir gender fluid vai tml situācijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

K, tā arī sapratu. Paldies par izskaidrojumu.

(Reply to this) (Parent)

Otrais punkts ir dramatisks pārspīlējums, bet arī interesants domu eksperiments, lai noskaidrotu personīgās iekšējo attieksmju formācijas. Kā tādu, iesaku ;)
Trešajā punktā man šķiet, ir daudz sāls. Tajā, kā cilvēki atpazīst narcisistiskus personāžus un kā - atšķir tos no diskursa, uz kā tie parazitē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, labi, LGBT+ kopiena neatšķiras no citiem cilvēkiem xD es kaut kad konstatēju, ka visdrošākais veids, kā noteikt, ka cilvēks tādus praktiski nepazīst, ir frāze "es pazīstu gejus, viņi visi ir ļoti jauki cilvēki", mhm kā tad

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D Bet varbūt baidās tā kārtīgi paskatīties uz viņiem kā cilvēkiem, lai noskaidrotu, kādi tad viņi ir. Tā vispār vienkāršāk.
Bet jā, mans komentārs par narcisistiem bija ne tikai par LGBT+ piederošajiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nēnu publiskajā telpā ar plašu vēzienu izpausties vispār ir žests, kas prasa citādi uzbūvētu psihi (ar ko es protams negribu teikt, ka visi, kas ir publiskajā telpā, ir narcisi, bet tur ir cita domāšana),
ajmīn es te mazajā cibiņā kaut ko iezīmējos un jau tagad jūtos kā "fuck, kam man to vajadzēja, tikai bēda un kreņķis"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Drāma pa lēto! Bet man gan patika parunāties, paldies :).

(Reply to this) (Parent)

Ķirurģiska operācija, kas no laimīga pataisa vēl laimīgāku?

(Reply to this) (Thread)

Go educate yourself or gtfo

(Reply to this) (Parent) (Thread)

I choose gtfo.

(Reply to this) (Parent)

Iemetīšu savu pieckapeiku, bet vai nav tā, ka cilvēkiem vispār kaut kādā posmā tiek iemācīts, ka "būt laimīgam ir grēcīgi un anomāli, ciešanas ir mūsu viss", pat ne tikai dzimtes sakarā.
Un ir jābūt ļoti pašpietiekamam, lai stāvētu pāri šim uzstādījumam, lai gan tā, manuprāt, būtu pareizā attieksme.

(Reply to this) (Thread)

Tā būtu, jā. Un man šķiet, ka cilvēki, kuri reāli izvēlas ceļu uz to, kas viņus dara laimīgākus, ļoti bieži arī nostājas tam pāri.

Bet (ok, es esmu kreņķīga un tā), kā mēs redzam komentāros, tas jau nenozīmē, ka visi pārējie beigs viņus definēt caur "akdies, ciešanas ciešanu galā, vai tiešām ir nepieciešamas ciešanas, ja var dabūt ciešanas?" prizmu.

(Reply to this) (Parent)

You made my day! <3

P.S. Diskusiju labāk nemaz neskatīšos...

(Reply to this) (Thread)

banu norāvās tikai viens, otrs patlaban cīnās, bet kopumā ir diezgan depresīvi, jā :D

(Reply to this) (Parent)

If I may - varbūt cilvēks varētu būt laimīgs, nezinu, būdams slavens tenisists, bet viņam ir kaut kāda fizioloģiska problēma ar roku, kas viņam traucē par tādu kļūt. Tai pat laikā viņam nav ne jausmas, ka viņš varētu veikt rokas operāciju, un spēlēt tenisu visaugstākajā līmenī, attiecīgi viņš neuztaisa šo operāciju. Bet ja roka sāp, un sāp tieši dēļ tās pašas problēmas, kuras dēļ viņš nevar spēlēt tenisu, tad jau operācijai ir pavisam cita motivācija.

If you follow my idea.

Es, protams, spekulēju, kas ir tās sāpes, ko izjūt cilvēki ar dzimuma dismorfiju. Man to var izskaidrot racionāli, bet empātiski, protams, man šis varētu būt nesasniedzami.

(Reply to this) (Thread)

Disforiju xD

Bet šis patiesībā nav slikts piemērs, nu, ja būtu iespēja salabot roku cilvēkam, kas necieš, bet būtu laimīgs, ja roka būtu salabota, vai par to sāktos morāla panika "ak nē tā ir tāda traģēdija, es kā reiz redzēju šausmīgu video ar vienu cilvēku, kas pēc operācijas ir nelaimīgs"?
Lai gan, tbh, pie sabiedrības vēlmes stāstīt citiem, kas viņiem jādara ar savu ķermeni, es nebrīnītos

Bet arī: nu, teiksim, es zinu trans cilvēkus, kam ir izteikta, dzīvi kropļojoša disforija, bet es zinu arī tādus, kam nav izteiktas disforijas. Bet lielākoties viņi izskatās laimīgāki, ja ir tādi, kādi grib būt. T.i., eiforija varētu būt vienojošāks parametrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jēziņ, izklausās, ka tu zini kādus trīsdesmit vismaz, un personīgi, tā ir?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja ņemam ļoti plašu spektru, t.i., arī cilvēkus, kas nav necessarily tranzicionējoši un, iespējams, nekad to nedarītu, un sevi neapzīmē kā transpersonas, bet kā, piemēram, non-binary, tad pazīstu labi kādus 2, labi paziņas vēl 2-3, "esmu dzīvē redzējusi, uz ielas varbūt sasveicinātos" vēl 4, "esmu redzējusi publiskās situācijās, kurās cilvēks reflektē par to, ko tas nozīmē" daudz un dažādus

(Reply to this) (Parent)

Par tranzīciju domāt ne tikai disforijas, bet arī eiforijas kategorijās noteikti ir ļoti noderīgi tieši pašiem transcilvēkiem. Vai tas ir noderīgs plašāk kā arguments, ko ieviest publiskajā diskursā par transcilvēku tiesībām? Stipri šaubos.

Labākajā gadījumā tas neko nedod. Vairumam ciscilvēku, acīmredzot, ir tik neiespējami grūti empatizēties ar transcilvēkiem, ka pat izklāsti par disforijas pieredzēm knapi viņus aizkustina. To var redzēt jau tepat augstāk diskusijā: stāsts par "apjukušo meiteni", kurai tagad nekad nebūs koloratūrsoprāna balss tembrs, tiek izmantots kā arguments, lai vērstos pret visiem tiem, kuriem tranzīcija ir burtiski izglābusi dzīvību. (Statistiski tranzīciju nožēlo niecīgs daudzums, tur ir runa par nulle komats procentiem). Ja nespēj empatizēt ar ciešanām, tad saprast prieku un labsajūtu būs vēl grūtāk.

Sliktākajā gadījumā, pieredzes ar transcilvēku dzimuma eiforiju ļaunprātīgi izmantos TERFs, lai rādītu ar pirkstiem un spiegtu: "Redzat? Mēs taču teicām, ka trans ir tikai seksuāla perversija!"

Btw, es arī īsti neesmu izjutusi sava dzimuma eiforiju. Tuvākais, ko varu iedomāties, ir agrā jaunībā, kad man bija "not like other girls" periods. Tad cilvēki mēdza ar atzinīgu apbrīnu komentēt, ka man ir tipiski vīrišķīgas intereses un hobiji, vai tieši pretēji - vispār trūkst intereses par tipiski sievišķīgām lietām. Un tad man tiešām bija emocionāla eiforija no tā, ka mani atpazīst un novērtē kā dzimum-netipisku. Bet tad es sapratu, cik īstenībā seksistisks ir šitais "not like other girls", un tagad es to vairs neuztveru kā komplimentu. (Redzi? Kārtējais piemērs, kur feminisms visu sabojāja. :D )

(Reply to this) (Thread)

Ah.

1) paldies par komentāru, drusku mierina
2) bet bļe, nu, taisnību Tu raksti, bet nu no otras puses, ffs, tā sažņaudzas sirsniņa, domājot par to, ka "nujā, domāt par to šādā veidā būtu noderīgi transcilvēkiem, bet ne jau viņu domāšanas veids te ir izšķirošais"
what is wrong with us as a society

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mani vispār šausmina tas, pie kā šobrīd ir nonācis diskurss par transcilvēkiem. Ir aktīvistu grupas, kas mierīgi izplata burtiskus melus par transcilvēkiem, un redz, sabiedrība pavelkas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tīri pašizglītībai - kādi ir izplatītākie meli par transcilvēkiem?

OK `` viņi visi ir nelaimīgi un ja nav tad būs`` varētu būt #1, šitas ir standarts, sk. nelaimīgos gejus, nelaimīgos ateistus, nelaimīgos šķirteņus, nelaimīgos atturībniekus, nelaimīgās bezbērnu sievietes, nelaimīgos ..... [ierakstīt vajadzīgo].

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Viņi visi ir psihiski slimi" ir #1

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā tāpat kā kreiļi, nedzērāji, introverti untātālāk nerunājot nemaz par jebkuriem ticīgajiem [kuri parasti ir tie kas brauc virsū apspriežamajām kategorijām un uz sevi nepaskatās]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko
Es ne reizes neesmu dzirdējusi, ka kāds kaut ko tādu teiktu vai kā masas to uztvertu nopietni
Nevajag jau nu nonivelēt situāciju, tipa "kas tad šiem kaiš, kreiļiem ir tā pati problēma"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es drīzāk par to ja kāds brauc virsū tām pašām transpersonām ka šamie ir ``nenormāli`` tad var indīgi atbāzt piemēram `` normālais atradies, dievam tic`` , nu tb ja drusku nopietnāk tad ir īpatnōbas un ir patoloģijas, īpatnības ir tas kas pašam un citiem netraucē, patoloģijas ir tas no kā pats cieš/ citus apdraud. Ja cilvēkam ir labi no tā ka viņš iet uz baznīcu vai lieto kosmētiku vai neēd gaļu tad viņš ir normāls cilvēks kas iet uz baznīcu vai lieto kosmētiku vai neēd gaļu un visādus morālistus kuri mēģina viņu piespiest būt kā visi vajag [ nu Putins reiz pateica ko vajag]

(Reply to this) (Parent)

Tīri pašizglītībai atliek palasīt tipiskos komentārus pie taviem daudzajiem ierakstiem par transpersonu tēmu. Principā, praktiski viss, ko raksta tavas cibas biežākais viesis gnidrologs.

Biežākie un bīstamākie meli ir apgalvojumi, ka transpersonas ir izvirtuši pedofīli, kas nāk pēc mūsu bērniem. Šeit vnk nav nekādu pierādījumu, ka transpersonu vidū būtu vairāk pedofīlu nekā populācijā vispār.
Zem "viņi nāk pēc mūsu bērniem" apakšā iet arī pašreizējā panika par bērnu masveida tranzīciju. Pirmkārt, tur ir meli ar statistiku, apgalvojot, ka nepilngadīgu transpersonu skaits ir pieaudzi par 300-ciktur-procentiem. Taču realitātē tas ir pieaugums no 0 komats x uz 0 komats y procentiem no nepilngadīgo populācijas. Nekas masveidā nenotiek. Tāpat arī nav nekādu masveida nožēlošanu. Precīzus datus meklē pats, ja interesē. Es šodien nevēlos piestrādāt par Googli.
Tas pats arī nu jau par mēmi kļuvušais "veselus bērnus liek zem skalpeļa". Nevienā valstī bērnus zem skalpeļa neliek. Tur bija daži piemēri ar pusaudžu vecuma transpuišiem, kuriem veiktas krūšu samazināšanas operācijas, taču, pirmkārt, tie vairs nav bērni, otrkārt, tas notiek ārkārtīgi reti, parasti gaida līdz 18+ vecumam. Treškārt, ir liekulīgi sašust par burtiski dažiem 16-gadīgiem transpuišiem, bet nesašust par n-tajiem gadījumiem, kad plastiskās operācijas veic nepilngadīgām pusaudzēm, kuras nav trans.

Otri tikpat bīstami meli ir tas, ka transsievietes ir drauds cissievietēm. Atkal, nav nekādu pierādījumu, ka šie apgalvojumi būtu patiesi. Visa panika par tualetēm un cietumiem ir balstīta fantāzijās. Šeit atliek palasīt black_robin cibu, lai redzētu, ka ir tikai baiļu fantāzijas, bet pierādījumu nav. Cik reāli gadījumi ir notikuši, kur transsieviete ir uzbrukusi cissievietei? Pa visām Eiropām un ASV kādus dažus piemērus varbūt savākt varēs.

Trešā grupa ar meliem ir visādas fantāzijas par transpersonu iekšējo motivāciju. Respektīvi, atrast jebkādu citu izskaidrojumu, tikai ne noticēt tam, ko transpersonas par sevi saka paši. Nu šeit ir viskautkas, sākot no meliem, ka trans identitātes ir moderns izgudrojums un agrāk nekā tāda nebija, līdz dīvainām teorijām par trans identitātēm kā autoerotisku fetišu. Arī, vnk palasi komentārus savā cibā, palasi gnidrologu, palasi black_robin - tur tas viss tiek atkārtots n-tās reizes bez jebkādu pierādījumu bāzes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak jā, paldies, par šo es jau biju veiksmīgi piemirsusi. :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, un es aizmirsu piebilst, ka tas nebūt nav izsmeļošs saraksts ar melu piemēriem. :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iekritu vikipēdijas mellajā caurumā, drusk šķērmi palika

(Reply to this) (Parent)

Also drusku jocīgi ka samērā retus gadījumus tā izbazūnē. Ir daudz citu veidu cilvēki ar spec vajadzībām kurus jāņem vērā, piemēram vājredzīgie un neredzīgie vai ja mēs nerunājam par traucējumiem/ bojājumiem - gluži vienkārši introverti, bet par tiem tāda trokšņa nav. Mana hipopotēze -tāpēc ka viss kas saistīts ar dzimti un seksualitāti ir laba barotne parazītmorālistiem. Tā kā seksualitāte daidziem cilvēkiem ir būtiska, parazīti cenšas cilvēkus caur viņu kontrolēt.

(Reply to this) (Parent)

Nu labi no gnidrologa vēl tikai vēsturi vispār un ebreju vēsturi konkrēti pamācīties, bet OK, tātad tas ir par standarta gnidroloģiju, skaic.

Tas kas iespējams [atkal, man tagad nav laika meklēt norādes] varētu meikot sensu ir teorija ka biežākas nobīdes reproduktīvajā psihosomatikā ir tāpēc ka mēs esam piesārņojuši vidi ar samērā stabilām steroīdu veida molekuklām, tas ir - hormonālajiem kontraceptīviem. Nu un tagad tās vielas ir visur vidē un visi tās uzņem, atkal bija kaut kādi pētījumi par jūras dzīvnieku pārošanās un reprodukcijas traucējumiem steroīdu piesārņojuma rezultātā, no turienes aug kājas šai hipotēzei.

(Reply to this) (Parent)

Izrādās, pat bans ir bans, nav pag transpersonai jāuzbrauc

(Reply to this) (Parent)