If I may - varbūt cilvēks varētu būt laimīgs, nezinu, būdams slavens tenisists, bet viņam ir kaut kāda fizioloģiska problēma ar roku, kas viņam traucē par tādu kļūt. Tai pat laikā viņam nav ne jausmas, ka viņš varētu veikt rokas operāciju, un spēlēt tenisu visaugstākajā līmenī, attiecīgi viņš neuztaisa šo operāciju. Bet ja roka sāp, un sāp tieši dēļ tās pašas problēmas, kuras dēļ viņš nevar spēlēt tenisu, tad jau operācijai ir pavisam cita motivācija.

If you follow my idea.

Es, protams, spekulēju, kas ir tās sāpes, ko izjūt cilvēki ar dzimuma dismorfiju. Man to var izskaidrot racionāli, bet empātiski, protams, man šis varētu būt nesasniedzami.

(Reply to this) (Thread)

Disforiju xD

Bet šis patiesībā nav slikts piemērs, nu, ja būtu iespēja salabot roku cilvēkam, kas necieš, bet būtu laimīgs, ja roka būtu salabota, vai par to sāktos morāla panika "ak nē tā ir tāda traģēdija, es kā reiz redzēju šausmīgu video ar vienu cilvēku, kas pēc operācijas ir nelaimīgs"?
Lai gan, tbh, pie sabiedrības vēlmes stāstīt citiem, kas viņiem jādara ar savu ķermeni, es nebrīnītos

Bet arī: nu, teiksim, es zinu trans cilvēkus, kam ir izteikta, dzīvi kropļojoša disforija, bet es zinu arī tādus, kam nav izteiktas disforijas. Bet lielākoties viņi izskatās laimīgāki, ja ir tādi, kādi grib būt. T.i., eiforija varētu būt vienojošāks parametrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jēziņ, izklausās, ka tu zini kādus trīsdesmit vismaz, un personīgi, tā ir?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja ņemam ļoti plašu spektru, t.i., arī cilvēkus, kas nav necessarily tranzicionējoši un, iespējams, nekad to nedarītu, un sevi neapzīmē kā transpersonas, bet kā, piemēram, non-binary, tad pazīstu labi kādus 2, labi paziņas vēl 2-3, "esmu dzīvē redzējusi, uz ielas varbūt sasveicinātos" vēl 4, "esmu redzējusi publiskās situācijās, kurās cilvēks reflektē par to, ko tas nozīmē" daudz un dažādus

(Reply to this) (Parent)