Iemetīšu savu pieckapeiku, bet vai nav tā, ka cilvēkiem vispār kaut kādā posmā tiek iemācīts, ka "būt laimīgam ir grēcīgi un anomāli, ciešanas ir mūsu viss", pat ne tikai dzimtes sakarā.
Un ir jābūt ļoti pašpietiekamam, lai stāvētu pāri šim uzstādījumam, lai gan tā, manuprāt, būtu pareizā attieksme.

(Reply to this) (Thread)

Tā būtu, jā. Un man šķiet, ka cilvēki, kuri reāli izvēlas ceļu uz to, kas viņus dara laimīgākus, ļoti bieži arī nostājas tam pāri.

Bet (ok, es esmu kreņķīga un tā), kā mēs redzam komentāros, tas jau nenozīmē, ka visi pārējie beigs viņus definēt caur "akdies, ciešanas ciešanu galā, vai tiešām ir nepieciešamas ciešanas, ja var dabūt ciešanas?" prizmu.

(Reply to this) (Parent)