|
Novembris 9., 2023
| (Anonymous) | 11:59
vai tev tiešām šķiet, ka ir cilvēki, kuri vienmēr, jau no sākta gala, dzīvē ir bijuši ļoti laimīgi par to, kādi ir un ka viņi tādi ir katru dienu? PILNĪGI VISIEM neatkarīgi no viņu dzimuma ir savi ups and downs, visi kaut kā mēģina adaptēties ļoti sarežģītā pasaulē, visiem uznāk šaubas par sevi, savām spējām, saviem talantiem, neviens nezina, kāpēc mēs šeit esam radīti un kāds ir šīs spēles mērķis. vislabāk, šķiet, pielāgojas tie, kuri iedziļinās un meklē atbildes sevī, saredzot savus trūkumus un savus talantus, un tad attiecīgi uz tiem strādā, nevis čeko, kur kaut kas no ārpuses (savas krūtis, tie pretīgie patriarhi, kapitālisms you name it) atkal traucē būt priecīgam. reāli, dažbrīd šķiet, ka vismazākās problēmas ar sevis pieņemšanu ir tiem, kuriem reāli dzīve ir kaut ko nozīmīgu atņēmusi - kāju, roku, sievu vai bērnu – jo viņi saprot, ko var mainīt un ko nevar, un viņi saprot, ka mēs šeit operējam starp kaut ko ļoti skaistu un vienlaikus ļoti sāpīgu un skaudru, bet visilgāk sevi moka tie, kuri tiecas pēc nemitīgas eiforijas ielejas, kāda uz šīs pasaules vienkārši nepastāv.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |