Ja "reāli dzīvē eiforija pārietu", tad cilvēkiem, kuri ir ļoti laimīgi par to, ka ir piedzimuši tādi, kādi ir, arī tā būtu - un visas "sievišķīgās sievietes", piemēram, kādā brīdī sāktu tiesas darbus pret tiem, kas viņas ir piespiedušas staigāt papēdīšos, apmeklēt solāriju un lietot dekoratīvo kosmētiku.

Also man šķiet, ka Tavā izpratnē par "reālo dzīvi" iekļaujas arī pieņēmums, ka Tu esi eksperts visās jomās, kas liek ļoti apšaubīt tavus priekšstatus par reālo dzīvi kopumā, ja jau viena daļa no tā ir tik deluzionāla.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūdzu, mazāk šādu uzbraucienu.

(Reply to this) (Parent)

vai tev tiešām šķiet, ka ir cilvēki, kuri vienmēr, jau no sākta gala, dzīvē ir bijuši ļoti laimīgi par to, kādi ir un ka viņi tādi ir katru dienu? PILNĪGI VISIEM neatkarīgi no viņu dzimuma ir savi ups and downs, visi kaut kā mēģina adaptēties ļoti sarežģītā pasaulē, visiem uznāk šaubas par sevi, savām spējām, saviem talantiem, neviens nezina, kāpēc mēs šeit esam radīti un kāds ir šīs spēles mērķis. vislabāk, šķiet, pielāgojas tie, kuri iedziļinās un meklē atbildes sevī, saredzot savus trūkumus un savus talantus, un tad attiecīgi uz tiem strādā, nevis čeko, kur kaut kas no ārpuses (savas krūtis, tie pretīgie patriarhi, kapitālisms you name it) atkal traucē būt priecīgam. reāli, dažbrīd šķiet, ka vismazākās problēmas ar sevis pieņemšanu ir tiem, kuriem reāli dzīve ir kaut ko nozīmīgu atņēmusi - kāju, roku, sievu vai bērnu – jo viņi saprot, ko var mainīt un ko nevar, un viņi saprot, ka mēs šeit operējam starp kaut ko ļoti skaistu un vienlaikus ļoti sāpīgu un skaudru, bet visilgāk sevi moka tie, kuri tiecas pēc nemitīgas eiforijas ielejas, kāda uz šīs pasaules vienkārši nepastāv.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai Tu šādi komentē arī, piemēram, sievietes, kas ir kā tādas uztvertas jau jo dzimšanas, katru dienu staigā papēdīšos un lieto visvisādu kosmētiku un taisa insta selfijus, un jūtas patiesi laimīgas, īstenojot savu sievišķību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Neesmu oriģinālā komentāra autors):

Ir pamatotas aizdomas, ka daļa pārmērīgi "sievišķīgo" un vienmēr it kā superlaimīgo sieviešu patiesībā izspēlē ilūziju par laimi un, kad kosmētika ir novākta un kurpes novilktas, jūtas dziļi, dziļi nedrošas. Līdz ar to nav skaidrs, no kurienes daļai, hm, attiecīgās kopienas, ir sajūta, ka ceļš uz laimi ir izspēlēt tieši šos "sievišķības" aspektus.

Man vispār liekas, ka mēs šeit runājam par sajūtām, kuras stāv aiz kultūras izpausmēm, kurām ar bioloģisko realitāti (t.i., kad drēbes ir novilktas) nav daudz sakara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki vispār ir dziļi nelaimīgi un nedroši, jo īpaši ja viņiem novelk drēbes un pasaka "akvai, bioloģiskā realitāte"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

em, bioloģiskā realitāte neatklājas tikai tāpēc, ka tu novelc drēbes un/vai kāds pasaka, ka tāda ir. viņa pastāv neatkarīgi no domām, jūtām, aizspriedumiem, stereotipiem, dzimtes teorijām vai visa pārējā, vari kaut no deviņām ādām līst, bet tur-neko-nav-iespējams-mainīt. arī līdzšinējie risinājumi ar dzimummaiņas operācijām ir vien vājš mierinājums, ja vien nesasniegsim brīdi, kurā puišiem varēsim implantēt olnīcas, krūšu dziedzerus utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man, protams, sirsnīgi žēl, ja Tu esi viens no tiem nedaudzajiem trans cilvēkiem, kas nebūs mierā ar dzīvi, kamēr nebūs sasniegta 100 % bioloģiskā sakritība; lielākā daļa man zināmo vairāk saskaras ar domu-jūtu-kultūras-stereotipu daļiņu, nevis "omg man nav olnīcu mana dzīve ir beigusies"

beeeeet tagad es esmu ienākusi diskusijā par "bioloģisko realitāti" ar cilvēku, kurš uzskata, ka vīriešiem nav krūšu dziedzeru xD

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir arī krūts vēzis reizēm

(Reply to this) (Parent)

paldies par norādi, faktoloģisko kļūdu par dziedzeriem atzīstu :)

(Reply to this) (Parent)

Tiesas darbus sāka pret NHS un tas visdrīzāk ir galvenais iemesls, kāpēc Tavistoka klīnika jau ir slēgta. Līdz ar klīnikas slēgšanu daudziem eiforija par transcīziju tiks liegta.

Teikt, ka tu neesi domājusi tikai šādus trans, ir tipisks mote un beilijs. Protams, vājāko argumentu tu vari aizstāvēt. Bet izrādās, ka tas tā praksē nestrādā – tiem, kurus iedrošina uz mazumu, arī biežāk ir vajadzīgs pilns ceļš nekā tiem, kurus uz to neiedrošina.

Savukārt terapeiti parasti nedod rekomendācijas lietot kosmētiku vai valkāt augstpapēdenes. Tu būsi kaut ko sajaukusi.

Tāpat “eiforija” ir ļoti spēcīgas emocijas. Varbūt tā atkal ir tikai motes un beilija makšķere?

Izglītošanos šajā jomā es tiešām tev varētu ieteikt. Ne visu var apgūt ar personīgiem uzbraucieniem pret tiem, kas tev personīgi nepatīk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) es jau ierakstā pilnīgi konkrēti runāju par dzimtes eiforiju un pilnīgi noteikti biju domājusi transpersonas plašā šī termina versijā, ja bija kādas neskaidrības, tad varēji pajautāt, pirms pieņēmi savu šauro izpratni
2) Izcila loģika, malacītis. Protams, ka cilvēki, kas nevar dabūt pat minimālas korekcijas, nevar statistiski biežāk izvēlēties plašākas korekcijas.
Pēc šīs loģikas: praksē ir tā, cilvēki, kuri nekomentē manā žurnālā, statistiski retāk saņem uzbraucienus manā žurnālā, bet izbanotie vispār nesaņem indīgas atbildes uz saviem komentāriem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Es saprotu, ko tu domā ar dzimti un dzimumu, bet reāli nav jēgas šos jēdzienus kaut kā nodalīt. Bija kritika par Stambulas konvenciju, ka tur gender, lai gan definēts pašā sākumā kā dzimte, tālāk joprojām ir iztulkots kā dzimums. Es pilnīgi piekrītu profesoru skaidrojumiem, kāpēc tāds tulkojums ir pamatots.

Protams, ir minoritātes, kas nepiekrīt šādam skaidrojumam. Šis tikai labi parāda, ka mēģinājums veidot nodalījumu tikai ar valodas līdzekļiem īsti nestrādā. Ir vajadzīga arī kāda realitāte, kas nošķirtu dzimti no dzimuma, un tās diemžēl nav.

2) Cilvēki vienmēr var izvēlēties minimālas lietas cita dzimuma atdarināšanā. Tam nav vajadzīga klīnika, terapeiti vai kaut kas tamlīdzīgs. Šeit ir par to, ka JA iesaka kādu lietu, ko kāds vēl nav iedomājies, tad tas rada ķēdes reakciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cilvēki nevar vienmēr izvēlēties atdarināt citu dzimumu pēc tiem kritērijiem, kas viņiem ir minimāls, lai justos šajā dzimumā. Jā, ja Tev, piemēram, pietiktu ar to, ka zem ikdienas drēbēm uzvelc sieviešu apenītes, lai justos kā sieviete, good for you, bet ir cilvēki, kuriem ar to ir par maz.

Un es stipri šaubos, ka, ja Tu nebiji iepriekš iedomājies par iespēju staigāt sieviešu apenītēs, tad mans ieteikums to izdarīt raisīs ķēdes reakciju līdz full transition.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es negribu justies kā sieviete. Bet ja man nopietns terapeits krīzes brīdī ieteiktu – varbūt tu esi pārāk stingrs, tev jākļūst nedaudz maigākam, sievišķīgākam, varbūt pavalkā sieviešu biksītes, un es padomātu, jā, forši. Un sāktu to darīt, tad ar zināmu varbūtību ar to vien viss vēl nebeigtos. Kaut kāds procents izdomātu aiziet arī līdz pilnai operācijai. Bet vai tas kopumā uzlabotu personas garīgo stāvokli?

Šeit ir tieši par to, ka nedrīkst rekomendēt lietas, par kurām nav pierādījumu, ka tās palīdz. Tavs mēģinājums šo principu kritizēt ar absurdiem piemēriem nav ne pārliecinošs, ne saprātīgs.

Psihiatrija ir viena bēdu ieleja. Arī par bērnības traumām bieži ir tā, ka nav bijušas pašas traumas, bet terapeitu pierunātas izdomas. Cilvēkiem ir milzīga spēja ticēt izdomātām lietām (placebo un nocebo problēma medicīnā).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es redzu, ka Tu darbojies pēc pieņēmuma "cilvēkiem ir raksturīgi tas, ka viņi ir viegli ietekmējami, pasvied viņiem kādu ideju, un viņi drīz vien saies sviestā"
Bet, pēc šī pieņēmuma darbojoties, Tev būtu jāpieņem arī doma, ka Tu pats, dabūjis kādu ideju, drīz vien saej sviestā (ietverot Tavas idejas par trans- problemātiku), līdz ar ko būtu labāk paklusēt lupatiņā, nevis stāstīt, kas ir kā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu tikai spēlējies ar tādiem vārdiem kā “pasvied”. Tas nav nopietni. Ja terapeitu vai ārstu rekomendācijas nebūtu svarīgas, tad varbūt medicīnai vispār nav nekādas jēgas?

Tavi aizrādījumi jau pašā sākumā bija “ar cik cilvēkiem ar šo problēmu tu esi runājis utt.” Es tikai atgādinu, ka tā galīgi nav pareizā pieeja, kādu šobrīd izmanto medicīnā. Personīgai pieredzei ir ļoti maza vērtība.

Pat atsevišķiem pētījumiem ir maza vērtība, ja tie ir zemas kvalitātes. Visai kovida sāgai, sākot no ivermektīna, maskām un vakcīnām jau vajadzēja kaut ko iemācīt.

Man pašam nav dziļas intereses par šo tēmu. Tik vien, ka tīri profesionāla interese, ko es varu teikt cilvēkiem, kas jautā, kādas ir jaunākās vadlīnijas vai pierādījumi šajā jomā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atgriežamies pie "eksperts par to, par ko neko daudz nezina ne no pieredzes/sarunām, ne arī no padziļinātas pētnieciskas intereses pat ne līmenī, lai saprastu, vai vispār runa ir par medicīnu"

(Reply to this) (Parent)