vai tev tiešām šķiet, ka ir cilvēki, kuri vienmēr, jau no sākta gala, dzīvē ir bijuši ļoti laimīgi par to, kādi ir un ka viņi tādi ir katru dienu? PILNĪGI VISIEM neatkarīgi no viņu dzimuma ir savi ups and downs, visi kaut kā mēģina adaptēties ļoti sarežģītā pasaulē, visiem uznāk šaubas par sevi, savām spējām, saviem talantiem, neviens nezina, kāpēc mēs šeit esam radīti un kāds ir šīs spēles mērķis. vislabāk, šķiet, pielāgojas tie, kuri iedziļinās un meklē atbildes sevī, saredzot savus trūkumus un savus talantus, un tad attiecīgi uz tiem strādā, nevis čeko, kur kaut kas no ārpuses (savas krūtis, tie pretīgie patriarhi, kapitālisms you name it) atkal traucē būt priecīgam. reāli, dažbrīd šķiet, ka vismazākās problēmas ar sevis pieņemšanu ir tiem, kuriem reāli dzīve ir kaut ko nozīmīgu atņēmusi - kāju, roku, sievu vai bērnu – jo viņi saprot, ko var mainīt un ko nevar, un viņi saprot, ka mēs šeit operējam starp kaut ko ļoti skaistu un vienlaikus ļoti sāpīgu un skaudru, bet visilgāk sevi moka tie, kuri tiecas pēc nemitīgas eiforijas ielejas, kāda uz šīs pasaules vienkārši nepastāv.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai Tu šādi komentē arī, piemēram, sievietes, kas ir kā tādas uztvertas jau jo dzimšanas, katru dienu staigā papēdīšos un lieto visvisādu kosmētiku un taisa insta selfijus, un jūtas patiesi laimīgas, īstenojot savu sievišķību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Neesmu oriģinālā komentāra autors):

Ir pamatotas aizdomas, ka daļa pārmērīgi "sievišķīgo" un vienmēr it kā superlaimīgo sieviešu patiesībā izspēlē ilūziju par laimi un, kad kosmētika ir novākta un kurpes novilktas, jūtas dziļi, dziļi nedrošas. Līdz ar to nav skaidrs, no kurienes daļai, hm, attiecīgās kopienas, ir sajūta, ka ceļš uz laimi ir izspēlēt tieši šos "sievišķības" aspektus.

Man vispār liekas, ka mēs šeit runājam par sajūtām, kuras stāv aiz kultūras izpausmēm, kurām ar bioloģisko realitāti (t.i., kad drēbes ir novilktas) nav daudz sakara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki vispār ir dziļi nelaimīgi un nedroši, jo īpaši ja viņiem novelk drēbes un pasaka "akvai, bioloģiskā realitāte"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

em, bioloģiskā realitāte neatklājas tikai tāpēc, ka tu novelc drēbes un/vai kāds pasaka, ka tāda ir. viņa pastāv neatkarīgi no domām, jūtām, aizspriedumiem, stereotipiem, dzimtes teorijām vai visa pārējā, vari kaut no deviņām ādām līst, bet tur-neko-nav-iespējams-mainīt. arī līdzšinējie risinājumi ar dzimummaiņas operācijām ir vien vājš mierinājums, ja vien nesasniegsim brīdi, kurā puišiem varēsim implantēt olnīcas, krūšu dziedzerus utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man, protams, sirsnīgi žēl, ja Tu esi viens no tiem nedaudzajiem trans cilvēkiem, kas nebūs mierā ar dzīvi, kamēr nebūs sasniegta 100 % bioloģiskā sakritība; lielākā daļa man zināmo vairāk saskaras ar domu-jūtu-kultūras-stereotipu daļiņu, nevis "omg man nav olnīcu mana dzīve ir beigusies"

beeeeet tagad es esmu ienākusi diskusijā par "bioloģisko realitāti" ar cilvēku, kurš uzskata, ka vīriešiem nav krūšu dziedzeru xD

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir arī krūts vēzis reizēm

(Reply to this) (Parent)

paldies par norādi, faktoloģisko kļūdu par dziedzeriem atzīstu :)

(Reply to this) (Parent)