par ārstiem neko nezinu, bet par tām skolām cīnās, jo nu tas ir vienkārši - nebūs skolu, nebūs cilvēku. šitā te rajonā pag.vasarā atkal pēc runām, ka viena mazā jāklapē ciet prom no pagasta pārcēlās 2 ģimenes. viena ar septiņiem bērniem, otra ar trim. protams, ka tur vajag celt izglītības kvalitāti, bet tas ir koks ar diviem galiem - nu kā lai tā nabaga konkrētās skolas direktrise ceļ to kvalitāti, ja rajona izglītības padome šeimo un mobingo. tā pati padome, kuru tā skaisti vada vienas no mazpilsētas lielajām skolām (šķiet, ka arī vannabī ģimnāzijas) direktrise. skaidrs jau, ka dala to lāčādu, bet nu nav jau īsti normāli, ka darbiniekiem vēl augusta beigās nevar pateikt cik lielas būs algas un kādas darba stundas, jo nozarē vnk bardaks. nu jā un tur jau skaidrs ka nekādi lielie IIN ienākumi nebija, bet nu kkādi jau bija

Viens gals ir 'nepieciešamība nodrošināt visiem latvijas bērniem izglītību, kas ļauj nokārtot pārbaudījumus un turpināt izglītību nākamajā līmenī', un otrs 'uzturēt fikciju, ka pagastā totāli ir skola, lai ar viltu pārliecinātu cilvēkus tur dzīvot'.
Skolas primārā funkcija ir nevis būt darba devējam, bet izglītot jauno paaudzi par darba devējiem un ņēmējiem. Pārējais tā, sekundāri.

Gan jau arī redzēji pētījumu par Bauskas rajona skolām, kas rādīja, ka vidusskolas līmenī tāpat neviens tuvākajā skolā nemācās, visi smuki brauc uz blakuspagastu (pie tam abpusēji) - lai gan īstenībā no trijām vidusskolām sanāk vien kārtīga vidusskola ar vēl vienu nelielu pamatskolu, un viss. bet nevar jau reformēt. Politiska pašnāvība. Pat ja viss rāda, ka tā bērnu izglītība būs labāka.

Bet bērniem nav balstiesību. Un vecākiem var samelot, ka vainīgi paši bērni/vecāki. Slaisti tak mūsdienās, sliņķi, skolotājus nerespektē, ne kā mūslaikā.

Varbūt nav vajadzīga direktrise katrai miniskolai. Varbūt ir nepieciešamas radikāli citas pieejas mācību plāna veidošanai mācību gada ietvaros, nevis vecais labais nedēļas stundu plāns.



Pretētējā gadījumā šobrīd ir tas brīnišķīgais aburds, kur skolēnu skaits no gada uz gadu paliek mazāks, (tātad lāčāda skolēnstundas kļūst plānāka), bet skolotāju skaits (uz ko šo ādu sapluinīt) turpina pieaugt. Bet tas, diemžēl, nenotiek uz, piem skolotāju palīgu ieviešanu.

Tai pašā laikā skolēnu sniegums aizvien vairāk korelē ar vecāku izdevumiem bērnu izglītībai ārpus skolu sistēmas.


Skolotājiem par šo galvai varbūt nav jāsāp. Direktrisēm gan.

Iebilst ne jau par koppraksem ka tadam, doktorati un poliklinikas pastav gan riga, gan periferija, bet gan par ideju, ka sis kopprakses piederes pasvaldibai un arsti no praksu ipasniekiem klus par pasvaldibu darbiniekiem. Tevis pieminetas mazas skolas ir viens no piemeriem, kapec pasvaldibam LV papildus autonomija nav vajadziga. Es ari saprotu LV kolegu nevelesanos but atbildiegiem par vakaru un ned.nogalu dezuram - ta ir nvd atbildiba un nvd tas ir jaorganize, visas valstis ar to ir problemas, bet neviens nepiespiez gim.arstus ar varu nodrosinat kaut kadas dezuras. Ja nvd define, ka sadas dezuras ir vajadzigas, lai mekle papildus naudu un maksa paaugstinatu tarifu, ka notiek visur R.eiropa, un tad bus tas dezuras. Jautajums gan ir, kam tas ir vajadzigas, jo gim.arsts nav nmpd, arkartas gadijumos tapat jabrauc atrajiem, turklat ipasi pie hron.slimibam ir jazina ieprieksejie med. und mazliet jazina pacients, lai varetu kvalitativi arstet, ta ka ari tur labak doties pie sava gim.arsta, kas vismaz aktualas zales un tos med., kas lidz sim nav palidzejusi, zin. Es varu saprast, ka gim.arstu gribas pieejamu vienmer, bet ari gim.arstiem ir privata dzive, berni no skolas nak majas tad pat, kad visi citi berni utt. Arstam nav jabut piesietam pie prakses 20h diena, lai tikai visi var atnakt, kad ir ertak. Var piedavat 1x nedela pienemsanu velak, kas ari tiek darits, tapat ir iespejams vienoties par majas viziti. Un par to e-veselibu - tur ir ne tikai piejamibas un savietojamibas jautajumi (ir pietiekosi daudz arsti, kas privati lieto kadu prakses progammu, tapec ir jautajums, ka tas savietot, nenemot atvalinajumu), par whatsapp - datu aizsardibas likums nelauj neko whatsappa sutit, ne no datora, ne telefona, jo pati sistema nav testeta uz drosumu, ja tas tiek darits, tas ir likuma parkapums. Skumji sai stasta ir tas, ka, ja atri netiks kas mainits, LV tiesam dabus tikai privato medicinu, kas manai gimenei un draugiem, kas vel LV nebutu problematiski, bet loti liela dala, ipasi laukos, vienkarsi nebus spejigi samaksat par veselibas aprupi, un bus ka USA.

>>'iebilst ne jau pret koppraksēm kā tādām'

Mans īdējiens bija kā reiz par to, ka es gribu zināt, pret ko tad TIEŠI iebilst. nevis' pret reformas ieviešanu esošajā formā'.

Kopprakses bija ģā piederošais variants, nevis pašvaldībām, pašvaldībāb bija veselības centri. Abiem gan ir kaut kāda pacienta konsultācija ārpus ģā izvēlētā darba laika un kaut kāda informācijas aprite.


Par to 'dežūras ir NVD atbildība' ir diezgan slideni... Vispār kā reiz šobrīd tā uz papīra ir Ģā atbildība, tikai nevis 'nodrošināt dežūru', bet paģērot, lai ģā profilaktiski nodrošina, ka pacientam nekāda dežūrpalīdzība ārpus absolūti neatliekamā ('life or limb') ārpus ģā nav nepieciešana vairāk, kā iespējams nodrošināt tajās 12.5% prakses laika, tā dēvētajās, 'akūtajās stundās'.

Protams, ka nez vai ir kāds ģā, kas to spēj praksē nodrošināt, tāpēc tas nefunkcionē.


Vai, pareizāk, funkcionē uz slimnīcu uzņemšanas rēķina - kas, šobrīd, vai vismaz līdz ļoti nesenam laikam (jo TĀ veselības aprūpes reformas daļa laikam nav tieši atkarīga no ģā reformas?) definējas kā neatliekamā, nevis steidzamā palīdzība, lai gan nesūta prom arī citus. Jaunā sistēma pat nodefinē, ka uz steidzamu pienākas doties arī, piem, tad kad problēma vienkārši ir ģā par sarežģītu.

Jo šī brīža veselības aprūpe (vismaz līdz nesenam laikam) izliekas, ka mums pārsvarā ir divas kategorijas veselības problēmu - tās, kurām vajag palīdzību stundas/dažu stundu laikā (neatliekamā), un tās, kuras var gaidīt 4..6 nedēļas līdz ārstēšanas sākumam (jo uz izmeklējumiem teorētiski drīkst nosūtīt tikai pēc klātienes konsultācijas, uz kuru jāgaida 2 nedēļas, tad ir daļa nosūtījumu, kurus drīkst veikt tikai pēc atradnēm citos nosūtījumos (+2 nedēļas, piemēram tādai eksotikai, kā urīna uzsējumam urīnceļu infekcijas gadījumā), un tad zāles atkal izrakstīt tikai klātienes konsultācijā (vēl +2 nedēļas). Tiešām ar katru urīnceļu infekciju jādodas uz slimnīcas uzņemšanu, ja negribas 6 nedēļas gaidīt?

Protams, ka gan nosūtījumi gan slimības lapas faktiski kaut kā jau tiek izrakstītas bez šīm vizītēm - vai telefoniski, vai liekot formāli pacientam patusēt akūtajā rindā, lai tiktu līdz 30 sekunžu sarunai ar medmāsu, kas tad aiziet un izdrukā attiecīgo papīru. Protams, tas tāpat ir likumpārkāpums...Nākas visiem cerēt, ka neuztrāpīsies slepenais pircējs, un neizvazās pa avīzēm.

Ja streiks turpināsies pāris mēnešus, tad redzēsim, kādas problēmas nonāks uz citu speciālistu pleciem.
Bet tik ilgs tas visticamāk nebūs. Un īstermiņā, pat ja slimnīcu uzņemšanā pacientu skaits būtiski nepieaug, nevarēsim pateikt, kas tad mums īsti ir - patiesībā tiešām gandrīz 90% problēmu ir 'var pagaidīt 6 nedēļas', vai tomēr ģimenes ārsti ir kļuvuši par ļoti dārgiem medicīnas un socpakalpojumu pieejamības administratoriem, faktisko primāro aprūpi nogrūžot uz slimnīcu uzņemšanu pleciem arī ikdienā, kā dēļ streika laikā nekas nemainās.

>>whatsapp

Nebūtu tik droša, ka mums ir gana strikts regulējums, lai whatsapp lietošana kaut ko tiešām pārkāptu, jo īpaši ja arhīvs tiek dzēsts.
Whatsapp saziņai ar pacientiem sporādiski lieto pat ASV, kur tehniski tas, protams, ir hipaa pārkāpums (jo sertifikācijas whatsapp nav), bet praktiski tas notiek un netiek aktīvi izskausts, jo īpaši, ja enkriptēta ir arī ierīce un backups. Problemātiskāks ir, piem, tas pats Skype, kuru lieto NVD organizētais ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis. Whatsapps ir drošāks par skype.

Tāpat - telefonsarunas ir ārkārtīgi nedrošas pēc savas būtības (t.i, nevis 'aww nav pārbaudīts vai tiešām drošs, bet ir pārbaudīts un ir nedrošs), un virkne telefonu tāpat tīrās balss vietā pie izdevības izmanto VoIP (kas ir tāds pats 'aaaaa nav pārbaudīta drošība' protokols), ka daļa laboratoriju nosūta izmeklējumu rezultātus epastā plaintextā un citas nodod izmeklējumu rezultātus privātām trešajām nemedicīnas personām; Un tas viss pat nerunājot par to, ka šobrīd pacienti tiek telefoniski konsultēti citu pacientu konsultācijas laikā un citiem pacientiem dzirdot, un sienas ārstu praksēs ir ļoti jau nu plānas.


Pārkāpumi ir un ir daudz, enkriptēta softa lietošana saziņai kopējo situāciju būtiski nepasliktina, drīzāk nedaudz uzlabo (ja saziņas metodes prasībās iekļautu konkrētu client side end-to-end kriptogrāfijas līmeni, bez datu glabāšanas serverī pa vidu, tad whastapps, atšķirībā no tā paša Skype, to pat izpilda. Iztrūkst enrkipcija data storage/backup galā, kas ir jārealizē ierīces līmenī atsevišķi.). Šā vai tā tas ir drošāk par balss sakariem, epastu un sms un sporādiski tiek lietots saziņai ar pacientiem pat zināmajā HIPAA valstī, kur tas, tehniski, protams, ir pārkāpums.

Jā, lietot funkcionējošu, drošu eveselības mobilo aplikāciju būtu vēl labāk - bet tādas šobrīd nav.