par ārstiem neko nezinu, bet par tām skolām cīnās, jo nu tas ir vienkārši - nebūs skolu, nebūs cilvēku. šitā te rajonā pag.vasarā atkal pēc runām, ka viena mazā jāklapē ciet prom no pagasta pārcēlās 2 ģimenes. viena ar septiņiem bērniem, otra ar trim. protams, ka tur vajag celt izglītības kvalitāti, bet tas ir koks ar diviem galiem - nu kā lai tā nabaga konkrētās skolas direktrise ceļ to kvalitāti, ja rajona izglītības padome šeimo un mobingo. tā pati padome, kuru tā skaisti vada vienas no mazpilsētas lielajām skolām (šķiet, ka arī vannabī ģimnāzijas) direktrise. skaidrs jau, ka dala to lāčādu, bet nu nav jau īsti normāli, ka darbiniekiem vēl augusta beigās nevar pateikt cik lielas būs algas un kādas darba stundas, jo nozarē vnk bardaks. nu jā un tur jau skaidrs ka nekādi lielie IIN ienākumi nebija, bet nu kkādi jau bija

Viens gals ir 'nepieciešamība nodrošināt visiem latvijas bērniem izglītību, kas ļauj nokārtot pārbaudījumus un turpināt izglītību nākamajā līmenī', un otrs 'uzturēt fikciju, ka pagastā totāli ir skola, lai ar viltu pārliecinātu cilvēkus tur dzīvot'.
Skolas primārā funkcija ir nevis būt darba devējam, bet izglītot jauno paaudzi par darba devējiem un ņēmējiem. Pārējais tā, sekundāri.

Gan jau arī redzēji pētījumu par Bauskas rajona skolām, kas rādīja, ka vidusskolas līmenī tāpat neviens tuvākajā skolā nemācās, visi smuki brauc uz blakuspagastu (pie tam abpusēji) - lai gan īstenībā no trijām vidusskolām sanāk vien kārtīga vidusskola ar vēl vienu nelielu pamatskolu, un viss. bet nevar jau reformēt. Politiska pašnāvība. Pat ja viss rāda, ka tā bērnu izglītība būs labāka.

Bet bērniem nav balstiesību. Un vecākiem var samelot, ka vainīgi paši bērni/vecāki. Slaisti tak mūsdienās, sliņķi, skolotājus nerespektē, ne kā mūslaikā.

Varbūt nav vajadzīga direktrise katrai miniskolai. Varbūt ir nepieciešamas radikāli citas pieejas mācību plāna veidošanai mācību gada ietvaros, nevis vecais labais nedēļas stundu plāns.



Pretētējā gadījumā šobrīd ir tas brīnišķīgais aburds, kur skolēnu skaits no gada uz gadu paliek mazāks, (tātad lāčāda skolēnstundas kļūst plānāka), bet skolotāju skaits (uz ko šo ādu sapluinīt) turpina pieaugt. Bet tas, diemžēl, nenotiek uz, piem skolotāju palīgu ieviešanu.

Tai pašā laikā skolēnu sniegums aizvien vairāk korelē ar vecāku izdevumiem bērnu izglītībai ārpus skolu sistēmas.


Skolotājiem par šo galvai varbūt nav jāsāp. Direktrisēm gan.