Lūk bērni, vismaz maziņi, tur neko nemaina. Tās, kam ir prioritāte visu pārējo pakārtot savam hobijam 'būt sakoptām' mierīgi noorganizē sev 5h garus masāžas rituālus pirmajās pēcdzemdību nedēļās, pilnīgi štruntspadsmit kādus nervus tas prasa dezignētajam pieskatītājam. Šopavasar aktuāls vārdiņš ir 'sieviešu emocionālais, neapmaksātas darbs' - lūk šī ir viena no tā izpausmēm, tikai par to nerunā, jo ieguvējas gandrīz vienmēr ir sieviešu kārtas.

Prioritātes mainīt mēdz jaunas attiecības - ja ieviešas kopīgi, vai vismaz kopīgi pārrunājami hobiji ar augstāku prioritāti par pašdekorēšanos. Protams, gan jau reizēm arī attiecības ar bērniem pamaina prioritātes, vienkārši tādus izteiktus piemērus apkārt neesmu manījusi, un katrā ziņā darbs tamlīdzīgos tiek upurēts pirms pašdekorēšanās hobija.

Piekritīsi, ka laika ziņā ir būtiska atšķirība mājās apvīlēt nagus, izraustīt uzacis un uzzieķēt sejas masku, vs mākslīgo nagu likšana un regulāra, profilakse pie manikīra, uzaču regulāra krāsošana un sejas procedūru regulāra veikšana pie kosmetologa? (Arī uzaču raustīšana un sejas maskas vispār pieder pie hobija kategorijas - bet tas tāds, ņūbisks iesācēja līmenis, kas daudz upurus neprasa. Strpcitu hobijs - tas nav slikti! Kamēr patur prātā, ka tas ir hobijs. Nav glīti visu laiku pirkt inguldences, saucot šī hobija nepiekopējus par 'nekoptiem' vai 'šādiem-tādiem'. Ja vēl to dara sieviešu dzimtē, tad vispār baiss seksisms sanāk, nesmuki tā. Pazemojoši.

Jā, ir lēdijas, kas arī to otro dzīves stilu apvieno ar šķietami pilna laika darbu privātajā sektorā. Situācijas, kāpēc it kā pilnā laika darbs neprasa pilna laika commitment ir dažādas (ne visi 'pilna laika darbi' tiešām ir pilna laika darbi), bet tajās, ko redzu, tā ir veiksmīga iekārtošanās un izbraukšana uz citu kolēģu rēķina, ko šīs lēdijas bieži vien pat nepamana, vai vismaz neliekas manām.

Ok. Es tiešām nevaru spriest, kā bērni ietekmē sevis kopšanas manieres/līmeni (var saukt, kā gribi), taču mēģinu iedomāties, kādu ietekmi tas atstātu uz mani. Esmu absolūti pārliecināta, ka daudz mazāk pievērstos sev, jo mazais kā tāds ir liela vērtība, kam vajadzētu pievērst maksimālu uzmanības devu. Ātri aizskriet pie friziera vai pie manikīres - kāpēc ne. Bet tas būtu arī viss.
Par tādiem 5 stundu gariem rituāliem man ir tikai lielas acis, jo vienkārši nesaprotu, kā var par to vispār domāt un kur vēl nu nodarboties ar ko tādu attiecīgajā dzīves perioda (neilgi pēc dzemdībām).

Piekritīšu, ka iešana pie speciālistiem, kas veic attiecīgās procedūras, ir drīzāk neērta un arī maksā naudu, nekā vairāk patērē laiku. Man lielus nervus prasa gan uzacu krāsošana, gan smuku nagu nolakošana, tādēļ bieži pie sevis purpinu, ka labāk būtu aizgājusi pie profesionāļa un iztikusi bez problēmām. Tā vismaz es uztveru šīs procedūras.

Jā, noteikti ir atšķirība starp hobiju un obligāto aprīkojumu. Tikai jāpiemin, ka ir kategorija dāmu, kurām tas "obligātais" līmenis (bez kura nevar iziet no mājas) vienkārši ir komplicētāks nekā citām. Ar to arī bija domāts "šādas-tādas" - es izsakos, raugoties no viņu atskaites punkta. Nekā personīga. Jebkuram ir tiesības staigāt tā, kā vēlas, lai tikai netraucē apkārtējos.

Bet šeit tiešām ir jārunā par to, kā dāma pavada brīvo laiku. Ja ir nopietni hobiji, intereses, pat lērums ar pienākumiem, tad šī Tevis minētā "pašdekorēšanās" vienkārši nav iespējama, jo cilvēkam diennaktī dotas ir tikai 24h.

bet pašdekorēšanās ir būtisks elements, lai tiktu pie kopīgām attiecībām. ja pavisam godīgi. vai vismaz pie pārošanās partnera. vai vismaz nepazaudētu jau esošo.

Kopīgi hobiji ir būtiska attiecību sastāvdaļa. Šis ir viens no tiem, jo ir, protams, vīriešu kategorija, kas tajā (vismaz emocionāli) iesaistīsies.

Bet vairums nianšu&smalkumu tomēr ir, lai demonstrēti citām hobija adeptēm-sievietēm.

Es nerunāju par medicīniski rekomendētajām lietām (SPF, 30min fiziskas aktivitātes, '5aDay', 7-8h miega)....