Lūk bērni, vismaz maziņi, tur neko nemaina. Tās, kam ir prioritāte visu pārējo pakārtot savam hobijam 'būt sakoptām' mierīgi noorganizē sev 5h garus masāžas rituālus pirmajās pēcdzemdību nedēļās, pilnīgi štruntspadsmit kādus nervus tas prasa dezignētajam pieskatītājam. Šopavasar aktuāls vārdiņš ir 'sieviešu emocionālais, neapmaksātas darbs' - lūk šī ir viena no tā izpausmēm, tikai par to nerunā, jo ieguvējas gandrīz vienmēr ir sieviešu kārtas.

Prioritātes mainīt mēdz jaunas attiecības - ja ieviešas kopīgi, vai vismaz kopīgi pārrunājami hobiji ar augstāku prioritāti par pašdekorēšanos. Protams, gan jau reizēm arī attiecības ar bērniem pamaina prioritātes, vienkārši tādus izteiktus piemērus apkārt neesmu manījusi, un katrā ziņā darbs tamlīdzīgos tiek upurēts pirms pašdekorēšanās hobija.

Piekritīsi, ka laika ziņā ir būtiska atšķirība mājās apvīlēt nagus, izraustīt uzacis un uzzieķēt sejas masku, vs mākslīgo nagu likšana un regulāra, profilakse pie manikīra, uzaču regulāra krāsošana un sejas procedūru regulāra veikšana pie kosmetologa? (Arī uzaču raustīšana un sejas maskas vispār pieder pie hobija kategorijas - bet tas tāds, ņūbisks iesācēja līmenis, kas daudz upurus neprasa. Strpcitu hobijs - tas nav slikti! Kamēr patur prātā, ka tas ir hobijs. Nav glīti visu laiku pirkt inguldences, saucot šī hobija nepiekopējus par 'nekoptiem' vai 'šādiem-tādiem'. Ja vēl to dara sieviešu dzimtē, tad vispār baiss seksisms sanāk, nesmuki tā. Pazemojoši.

Jā, ir lēdijas, kas arī to otro dzīves stilu apvieno ar šķietami pilna laika darbu privātajā sektorā. Situācijas, kāpēc it kā pilnā laika darbs neprasa pilna laika commitment ir dažādas (ne visi 'pilna laika darbi' tiešām ir pilna laika darbi), bet tajās, ko redzu, tā ir veiksmīga iekārtošanās un izbraukšana uz citu kolēģu rēķina, ko šīs lēdijas bieži vien pat nepamana, vai vismaz neliekas manām.