Previous 20

Apr. 10th, 2020

Par produktivitāti, paššaustīšanu un citām šausmām

Pēc dabas esmu slinka. Ne pa jokam, ja pavisam godīgi. Un tad, sasniedzot konkrētu vecumu, sapratu, ka tas nekam neder. Ka ir jālauž, jāspiež, jāgrūž sevi, līdz darbi tiek padarīti. Ir jādraud, jāapsūdz, jāizsmej sevi, jāsalīdzina ar citiem un jārāda uz sevi ar pirkstiem, lai notiktu kāda kustība.

Tas ir pārvērties par labi ieeļļotu, noslīpētu morālo pašterorismu ar skaisti mazohistiskiem krāsu triepieniem. 

Bet tagad gan ir pienācis brīdis, kad man tas viss ir līdz kaklam. No sirds līdz kaklam! Neredzu arī nekādus rezultātus kā vien pašsagrautu, kompleksainu čību, kurai jau sāk balēt atmiņas par dzīvesprieku. 

Attiecīgi šis raksts man ir jāpiefiksē un jāpārlasa reizi nedēļā: http://https://alifeofproductivity.com/top-10-lessons-learned-productivity-complete-slob-week/

Dec. 16th, 2019

Kad klients uzraksta: "tūlīt pārskaitīs" un tu pie sevis nopūties, ka rēķins atkal izrakstīts uz cita (nepareizā), ne maksātāja vārda, un tikai vēlāk saproti, ka viņš runā pats par sevi trešajā personā. Pffff.

Dec. 4th, 2019

Cigarešu dūmi svaigā gaisā smaržo pēc vidusskolas.

Protams, tas notiek vienīgi brīžos, kad mani netracina tā smaka. 

Oct. 7th, 2019

Nesaprotu, kas man uznācis, bet nevaru izturēt sarunas par manikīra krāsu. Kaut arī pati ļoti labprāt lakoju nagus, es negribu to apspriest.
Negribu runāt par krāsām, meistariem un tamlīdzīgi. Izņemot, ja man kas sasāpējies.
Kas notiek? Zūd sievišķība? Spēja saprasties ar citām sievietēm? 
Ar savu mammu, protams, varu runāt ilgi un dikti, tā nav problēma (ha, bet viņa mani ir uzaudzinājusi pēc savas līdzības, ne tā?). Tāpat ar dažām draudzenēm, kuras nerunā par šāda tipa tēmām, varu pavadīt kaut visu dienu, un laiks paskrien nemanot. 
Mani arī neuzrunā tie visi šovi - protams, pie vainas noteikti ir TV trūkums mājsaimniecībā. Bet tad es piespiežu sevi kaut ko paskatīties un vienkārši nolaižas rokas, jo tas viss nesaista. Ne tas, kā tiek pārģērbta sieviete no laukiem, ne tas, ko uzcepuši jaunie influenceri.
Jūtos neiederīga un it kā pazaudējusi saikni. Gan jau pārejoši. 
Ar ko es pati nodarbojos? Ne ar ko īpaši saturīgu, vienkārši aizeju uz jogu, lieku tiesības, lasu grāmatu un plānoju ceļojumus. Un, protams, taisu ēst!
Man pat čatot nepatīk. Hm.. Varbūt esmu apsaldējusi galvu :)

Apr. 9th, 2019

Latest news

Kā pēdējā laika novinka ir jaukie, sarkanīgi izteiksmīgie pleķi uz sejas. Patiesībā man tādi bijuši arī agrāk, bet pavisam reti. Izskatās, ka esmu no tiem cilvēkiem, kuri tomēr nešķaida traukus (pati arī pirku, tāpēc žēl), bet stresu izpauž citos, manuprāt, kreatīvākos variantos. Pleķi, ādas nieze un ne pārāk skaidra izpratne par to, kā tikt ar visu galā.
Pie pēdēja laika atklāsmēm jāpieraksta arī tas, ka visā visumā esmu laipns cilvēks. Visbiežāk to var izbaudīt apkalojošās sfēras darbinieki, bet bieži arī pilnīgi nejauši garāmgajēji. Neesmu šajā jautājumā īpaši iedziļinājusies, jo nevaru sevi pieskaitīt pie kaut kāda tipa "labajiem" cilvēkiem, jo neaizraujos ar naudas ziedošanu un Ziemassvētku sezonā vēl joprojām ignorēju aicinājumu nosūtīt dažādas dāvanas penzānāriem, kuriem trūkst atbalsta. Jebkurā gadījumā, te nav runa par eksistenciālas dabas jautājumiem, drīzāk par negācijām, kad esmu izrādījusi savu ikdienas devu laipnības totālai svešiniecei, kura man, kā jau kārtīgam kristietim, iebliež pa abiem vaigiem. Jēzus! Tas tāpēc, ka es pabrīdināju, ka esmu izņēmusi pēdējo naudu no bankomāta - ka diemžēl būs jāmeklē cits. Ar domu, lai cilvēks nemaz nebakstās ap bankomātu un nemēģina spaidīt podziņas un domāt, kas te nedarbojas. Mani nosauca par "bezkaunīgo meiteni" un pēc tam centās to pārvērst jokā, ka "šoreiz es piedošu, bet nākamreiz ne, haha". Joptvai. Alijas Makbīlas stilā prātā uzbūrās smags ceļa rullis, kas pāris reizes saplacināja šo neaizmirstami rūgto sievieti. Sīkums, protams, bet es biju ļoti nogurusi un jutīga.

Mar. 14th, 2019

Svaigs gaiss man reizēm smaržo pēc arbūza, un arbūzs - pēc svaiga gaisa.

Ceturtdienas marazms.

Dec. 10th, 2018

Ir!

Laime ir iespējama, ciešanas nav obligātas, bet nepatikšanas ir pārejošas!

Sep. 19th, 2018

Par vīriešiem

Šodien nejauši uzdūros pirms gandrīz nedēļas publicētai sarunai ar Pēteri Kļavu (http://www.mammamuntetiem.lv/articles/42220/popularais-arsts-peteris-klava-sievietes-jus-neprotat-lietot-virieti/). Par vīriešiem kā tēviem, dzīvesbiedriem, alimentu maksātājiem un tamlīdzīgi.

Intervija un tajā paustās atziņas nav nekas intelektuāli spīdošs vai ģeniāls, par to nav runa. Tieši pati vienkāršība, trāpot naglai uz galvas ar nesamežģītām frāzēm un vēl nez ko, mani sajūsmināja. Par vīriešiem. Par tiem, kuri ir naivāki un jaukāki par sievietēm. Par tiem, kuri nav alfa male kārtas pārstāvji. Par cilvēku emocionālās inteliģences trūkumu - cik reižu neesmu teikusi, ka burtiski katram 2. Latvijas iedzīvotājam vajadzētu iet studēt psiholoģiju. Lai vispār saprastu, kas notiek! Cēloņsakarības. Sevi. Otru cilvēku.

Sasodīti patika. Kaut gan es arī nemāku lietot vīrieti :) ne pietiekami bieži.

Aug. 16th, 2018

Vispirms jau šis - tā vietā, lai krātu naudu kurpēm, es nopērku pavisam muļķīgu grāmatu-krimiķi. Tas man dod apmierinājumu aptuveni 2 dienas, bet-vieglu smīniņu sejā vismaz mēnesi. 
Es sāku atkal apzināties, ka neizskatos kā pēdējā plukata, bet visai jauka dāmīte, hihi.

Ir tā, ka naudu nevaru un īsti negribu tērēt pašiem ideālākajiem sīkumiem, bet gan citiem, precīzāk, tam, kam paredzēts. Mani simti neaiziet tīrām muļķībām, bet manam lielajam ego. Tas ir, mammas priekam un mājas uzturēšanai.

Ak vai, kā es gvelžu muļķības! 
Es gribu un man ir jāpalīdz mammai. Ja arī man uzrodas kas vairāk, es pēkšņi visu notērēju savām iegribām. 

Sanāk izcili sekli-pārdomas ir tikai un vienīgi ap naudu. Nu? Un ko par to teiks budisti?
Man vienalga. Budistiem nav 2x vecmeitu ballītes mēnesī ar 2 papildu kāzām ar dāvanām. Viņiem arī nav deskoda kleitas un mammas, kurām vairs nav vīra. Neesmu īstena latviete ar tiem gēniem, kura labi cieš. Neciešu labi! 
Es gribu dzīvot!

Paldies par uzmanību.

S.

Sep. 21st, 2017

Piedzīvojumi vs. pieredze



"V.B.Jeitss reiz atzīmēja - nevaru atrast vajadzīgo citātu, tāpēc saku to saviem vārdiem -, ka nelaimīgs (neveiksmīgs?) ir tas, kura piedzīvojumi pārsniedz viņa pieredzētspēju; pieredzētspēja manā izpratnē ir aptuveni tas pats, kas spēja apjēgt, kas ar tevi ir noticis. Varbūt šī tad arī varētu būt atšķirība starp vienkārši piedzīvojumiem un patiesu pieredzi? Proti, piedzīvojums ir kaut kas, pēc kā cilvēks dzenas baudas vai pat savtīga labuma dēļ, kā dodoties meklēt zeltu vai laupīšanas karā uz citu valsti; vai lai sajustos dzīvāks nekā parasti - cerībā, ka tas patiešām notiks. 
Pieredze savukārt ir tas, kas, paejot ilgākam laikam, ar tevi īstenībā notiek; tā ir patiesība, kas agri vai vēlu tevi beidzot panāk."


Katrina Anna Portere, RL Septembris 2017

Apr. 12th, 2017

Vēlējos tikai piefiksēt sev dažus jocīgus faktus:
  • es vairs nedzīvoju Rīgā
  • viena no dzīves sastāvdaļām ir flīģeļdīlošana
  • man jācīnās ar bebriem
  • es gribu masēt
Viss kaut kā dīvaini sakritis. 

Mar. 14th, 2017

Solārijs ir ar tik labu vidi, ka pat mākslīgā orhideja ir sažuvusi.

Feb. 24th, 2017

Zināju, ka man patīk džezs. Vienmēr bija bijis tuvumā - tēva mašīnā, tēva balsī, kādā nejaušā koncertā, citreiz pašas galvā. Nekad nebiju pievērsusi tam īpašu uzmanību. Tā kā pagājušais gads man ir uz mūžiem nosvētīts par "miroņu gadu", kad vienīgais mērķis bija izdzīvot un kad neeksistēja ne intereses, ne sapņi, ne vēlmes, ne mērķi, tad šis gads pēkšņi ļauj ievilkt gaisu plaušās. Paskatīties apkārt un ieklausīties, kas tieši man bija pietrūcis. Kad tev atņem visu, tad sāc saprast, kas esi tu pats, kas tevi definē, kam ir nozīme un kam - nav, kas patiešām liek justies laimīgam. Es mīlu džezu. Klausoties tajā, sirdī emociju gamma līdzinās salūtam un kuģim vētrā vienlaicīgi. Rodas vēlme reizē raudāt un smieties. Manuprāt, tas ir mūzikas mērķis. Vienmēr ir bijis un būs.

Feb. 23rd, 2017

Godīgi sakot, jūtos resna un neglīta. Ja atmiņa neviļ, tad tik ilgstoši šādas domas sen nav bijušas.
Tā kā problēma definēta, tad jāķeras pie risinājuma. Runā, ka viss sākas no iekšām. Nē nu, varbūt man ir neglīta akna vai asimetriskas plaušas, kas to lai zina. To visu novērst var visādi dakterīši halātos un tā tālāk, bet tas lai paliek.
Šoreiz pacelšos nopietnākā - filosofiskā līmenī - un secināšu, ka man pietrūkst dažas lietas, vietas un nodarbes, lai kopumā justos labi un apmierināti dzīvē. Attiecīgi būtu ļoti, ļoti labi saprast, kas man pietrūkst, lai es būtu laimīga. Jo, galu galā, īpaši agrāk mans dzīves mērķis vienmēr bijis būt laimīgai! Šausminoši ambiciozi. Bet mērķiem un virzieniem dzīvē jābūt, neko nedrīkst pārmest!

Sep. 12th, 2016

Harmonija

Harmonija.
Kas ir harmonija? Mūzikas termins. Krāsu samērīgums. Cilvēka iekšējā saskaņa.
Samērīgums, saskaņa. Dvēseles stāvoklis.

Pēc būtības iekšējās un apkārtējās harmonijas sasniegšana ir kaut kas tik ekskluzīvs, ka pat baidos par to domāt. Bet nākas, jo, redzot ko tādu savā acu priekšā viena nopietna vakara garumā, to nevar ignorēt vai aizstumt prom. 
Nu bet parādiet muļķa cilvēkam burkānu deguna galā, vai tad viņš tik ātri to aizmirsīs? Ne par ko! Arī manas rociņas sāk tvarstīt tukšu gaisu acu priekšā, cenšoties formulēt slāpes pēc vienkāršā, dabiskā, nesamākslotā, īstā. Vai tā būtu pastaiga mežā vai laba grāmata, interesanta izstāde vai privātais izbrauciens ar laivu. Vienalga. 
Viss ir tik sapiņķerēts, mezglains, sarežģīts, smagnējs. Ir tikai tīra vēlme pēc malka svaiga gaisa.

Kā jau teicu - tas ir sasodīti ekskluzīvi.

Jul. 8th, 2016

Nobody knows what's wrong with themselves, and everybody else can see it right away.

May. 12th, 2016

Cilvēks ir intelektuāls, bet naivs. Intelektuālais naivums. It kā saprot, kas notiek pasaulē, bet reizē visu uztver caur kaleidoskopiskām brillēm.

Kad tevi apciemo 15 gadus sena pagātne, sāc atrast atbildes uz daudziem tagadnes jautājumiem. Nav brīnums, ka eksistē laba daļa cilvēku, kuriem pastirpināti interesē vēsture. 

Cilvēki no pagātnes bieži vien ir tik komfortabli kā pazīstams, ērts, labi iesēdēts dīvāns. Uz vienu brīdi šķiet, ka neko vairāk dzīvē nemaz nevajag - iekārtoties ērti, apsegties ar mīkstu sedziņu un ļaut pagātnes mūzikai ieaijāt sevi miegā.

Ir viens "bet". Tas jau sen ir aiz muguras. Dīvāns ir vecs, neglīts un draud kuru katru brīdi sabrukt. No tā ir jākāpj ārā un jāmet prom tas deķis. Varbūt ne tik brutāli, taču galvenā doma paliek. 

Skats vērsts uz priekšu, mugura taisna un - pretī gaišajai nākotnei!


Mar. 30th, 2016

Solījums

Naktī apsolīju sev uztaisīt sarakstu ar lietām/nodarbēm, kas mani iepriecina, bet kas obligāti jādara vienatnē.
Piemēram, ar riteni aizbraukt no mammas mājām līdz Jūrmalai un atpakaļ, pa savu iecienīto maršrutu. Krāsot kā mazam bērnam. Likt puzli. Un tā tālāk.
Mazi sīkumi, kam es vispār neatvēlu laiku. Visvairāk jau vienatnei, bet tieši kvalitatīvai - ne ar datoru klēpī. Vispār muļķīgi, ka man pie tā ir jāpiedomā.

Mar. 29th, 2016

Es tikai gribēju piefiksēt vienu lietu - neviens alkoholiķis man nekāps uz galvas un nebojās dzīvi. Neesmu nekāds līdzatkarīgais un nebūšu.
No tēva varēja visu ko iemācīties, bet visvairāk - pašcieņu :) Labs mantojums.

Mar. 24th, 2016

Citi cilvēki meklē kādu, kam uzticēties.
Es meklēju vietu, kam uzticēties. Man pat nav jāmeklē. Man tāda ir. Tikai nav dūšas atgriezties un būt ar sevi.

April 2020

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930  

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba