Emocionālā sīknauda

Meklēju vikipēdijā, kas tāds rakstnieks Džims Kjelgārds un kā rakstās viņa uzvārds. Pirmais, ko ieraudzīju:
"Jim's father, Carroll W. Kjelgaard, was a physician, happily married with five sons and one daughter. Kjelgaard was the fourth oldest. He and his siblings lived on a seven hundred and fifty acre farm in the Allegheny Mountains of Pennsylvania during his childhood. It was the outdoors which provided a playground for all the children." Sāku domāt, kam ar tevi jānotiek, lai tavā vikipēdijas šķirklī būtu rakstīts, ka tavs tēvs ir bijis laimīgi precējies. Džims Kjelgārds ir sarakstījis vairāk kā 40 romānu pusaudžiem. Pārsvarā - par suņiem un meža zvēriem. Un tad pēkšņi:
"After suffering for several years from chronic pain and depression in 1959 Kjelgaard committed suicide at the age of 48."
Te vienīgā zināmā viņa fotogrāfija:

JURIDISKAIS ATZINUMS: Par incidentu uz peldošās ledus platformas (Objekts: "Nāves ēnā")
Lietas dalībnieki:( ... tālāk ... )

Zvejnieki atradās uz ledus gabala, kas bija optimāls formāts, lai īstenotu piespiedu pārvietošanos atklātā jūrā. Šī unikālā pieredze sākās brīdī, kad ledus atšķēlās, liekot visai komandai meklēt risinājumus, kā īstenot izdzīvošanas stratēģiju ierobežotu resursu apstākļos.

Vējš, kas pūta no krasta, īstenoja arvien lielāku distanci no drošības zonas, tādējādi paplašinot zvejnieku profesionālo pieredzi krīzes menedžmentā. Krasts pamazām izbalēja, taču Kārlēna, Grīntāla un pārējo kolēģu griba īstenot atgriešanās plānu palika nemainīga.

Uz ledus valdīja klusums, jo katrs zvejnieks centās iekšēji apkopot savu iepriekšējo pieredzi, lai spētu efektīvāk īstenot glābšanās pasākumus. Īsie, aprautie vārdi bija vērsti tikai uz to, lai īstenotu nepieciešamo komunikāciju, transformējot šo bīstamo situāciju par neaizmirstamu un dzīvi mainošu pieredzi.

Izstāde jau pirmajā mēnesī nostiprinājusi savu pozīciju kā noteikti ieteicama mākslas pieredze 2026. gadā. Apmeklētāju atsauksmes liecina par īpaši pozitīvu pieredzi – imersīvās mākslas pieredze tiek augstu novērtēta gan par tās vizuāli iespaidīgo un tehnoloģiski augstvērtīgo izpildījumu, gan par saturisko dziļumu. Daudzi apmeklētāji uzsver emocionālo iesaisti, izstādes spēju uzrunāt dažādas auditorijas un aktīvi iesaka šo pieredzi citiem.

Šīs relīzes rakstītājam derētu kāda īpaši nelaba pieredze.

Kā es šodien vēl prokrastinēju - skatījos video no čenelinga projekta Kasiopeja (es ar to nelielos, tāpēc pastāstu tikai Cibā)

Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen."

LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%

šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā.

Redzēju sekojošo: Origo stacijā pie kāpnēm uz peronu jauns puisis atvadījās no vēl jaunākas meitenes, cieši apskaujot un noskūpstot, iekāpa vilcienā uz Tukumu, pēc minūtēm piecpadsmit izkāpj kaut kur Imantā un uz perona cieši apskauj tieši tādu pašu meiteni, kas viņu tur sagaida. Vai nu puisim romāns ar dvīņu māsām, vai arī man gļuks matricā. Gļuks vai gličs, es vienmēr jaucu?

Kā jūs šogad atzīmēsiet Starptautisko Mitrāju dienu?

Kāds ir nesen braucis agri no rīta uz lidostu ar Bolt, vai ir gana daudzi pieejami? Man ir izlidošana 6:45, lidostā vajadzētu būt kādu vismaz stundu iepriekš, izbraukšana no Maskačkas, vai kādos 5os no rīta Bolti būs?

UPD: Liels paldies par atbildēm! Beigās atklāju, ka pie pašas lidostas esošās viesnīcas ir tikai kādus 10-15 EUR dārgākas nekā iepriekš rezervēts Bolta brauciens, tad nu nolēmu maksimizēt miegu un minimizēt agrā rīta stresu par takša ierašanos un nobukoju naktsmājas tur, pirms tam vakarā aizvizinoties ar RS.

Sen gribu savākt izteicienus, ko cilvēki lieto, kad kāds nomirst - nu, tur visādus eifēmismus "devies mūžībā", "aizgājis no dzīves" un novēlējumus, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kad apnīk rakstīt R.I.P., tādus kā "lai tev tur viegli" un "tagad tu esi pakāpies nākamajā līmenī". Kas interesanti, pārsvarā dominē kvazimitoloģisks priekšstats par kādu augstāku sfēru, kurā aizgājējs nodarbosies ar kaut kādām "augstākām" lietām ("uzspēlēs kopā ar Oziju"), retumis kāds atceras bērnišķīgo priekšstatu, ka mīļotais cilvēks tur no augšas noraudzīsies un redzēs, kā mums te pārējiem iet, kur nu vēl, ka mirušais kļūs par "eņģeli", kas sargās un vadīs mūs palikušos. Zinot, kādus reliģiskus uzskatus atbalsta Latvijas iedzīvotāji aptaujās, brīnos, ka tie nekādi neizpaužas ikdienas nekrologos un aizkapa epistulārajā žanrā. Kur novēlējums gulēt un rātni gaidīt, kad Kristus augšāmcels? Kur atgādinājums par pēcnāves mokām un neceļiem septiņāas karstajās un septiņās aukstajās ellēs atkarībā no karmiski sastrādātā? Kur, galu galā "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir, kad tas būs un kur"? Vai tad ticība reinkarnācijai attiecas tikai uz sevi pašu ("Es zinu, kas esmu bijis iepriekšējā dzīvē"), bet uz tuvo vai slaveno mirušo šī dramatiskā iespēja satikties pēc trim četriem gadiem kādā suņu patversmē tiek izslēgta?

Pirms divdesmit gadiem Cibā ierakstīju: "Iedomājies, un ja nu visa pasaule ir sajukusi prātā kādas īpatnējas psihotronās bumbas iedarbības rezultātā, visi ir kļuvuši pilnīgi traki un neadekvāti, vienīgie normālie cilvēki ir palikuši tikai tie, kas tajā brīdī atradās Cibā, nu, rakstīja tur kaut ko vai lasīja un nepamanīja attiecīgo komandu, turklāt tas viss vēl ir saistīts ar noteiktu apziņas un atmiņas kontinuitāti, ko nodrošina ierakstu secīgums un strukturētība, bet visi pārējie ir kukū, neko neatceras un nejēdz, nodarbojas ar kaut kādiem pilnīgi murgainiem darbiem un nodarbībām, nezin kāpēc pelna naudu, atdod līzingu, aizraujas ar pilnīgu šīzu un dzīvo nepareizi, vai ne?"

Vai kāds ir veicis pētījumu, lai noskaidrotu garšīgāko kebabu Rīgā? Es domāju - "kebabu uz šķīvja" ar frī un salātiem. Vai kaut kur vēl taisa kebabu ar pašceptu pitas maizi?
Protams, viss mainās un uz slikto pusi, pirms gadiem desmit es būtu teicis FoodBox uz Pumpura/Antonijas stūra, pirms pusotra - Sangak Tērbatas ielā, bet vai ir nezūdošas vērtības? Vai šībrīža tops?

ikoniskais ģitārists

Es nopirku to somu, lietuvieši piesūtīja 2 dienās. Izskatās mazāka par mugursomu, ar ko pārvietojos ikdienā starp darbu-veikalu-mājām, sver ~1,2 kg, bet ar izvelkamu rokturi un ērtiem ritentiņiem. Tagad ultravieglu pakošanos ar zeķu un zobubirstes svēršanu būs jāizmanto ne tikai kalnu pārgājieniem.

Nevajag būt tik pašapmierinātam un sava svarīguma pārņemtam. Tad norādes par to, ka neesi patiesība pēdējā instancē, neizraisīs tādu paniku.