Cilvēks ir intelektuāls, bet naivs. Intelektuālais naivums. It kā saprot, kas notiek pasaulē, bet reizē visu uztver caur kaleidoskopiskām brillēm.
Kad tevi apciemo 15 gadus sena pagātne, sāc atrast atbildes uz daudziem tagadnes jautājumiem. Nav brīnums, ka eksistē laba daļa cilvēku, kuriem pastirpināti interesē vēsture.
Cilvēki no pagātnes bieži vien ir tik komfortabli kā pazīstams, ērts, labi iesēdēts dīvāns. Uz vienu brīdi šķiet, ka neko vairāk dzīvē nemaz nevajag - iekārtoties ērti, apsegties ar mīkstu sedziņu un ļaut pagātnes mūzikai ieaijāt sevi miegā.
Ir viens "bet". Tas jau sen ir aiz muguras. Dīvāns ir vecs, neglīts un draud kuru katru brīdi sabrukt. No tā ir jākāpj ārā un jāmet prom tas deķis. Varbūt ne tik brutāli, taču galvenā doma paliek.
Skats vērsts uz priekšu, mugura taisna un - pretī gaišajai nākotnei!