Emocionālā sīknauda

Godīgi sakot, jūtos resna un neglīta. Ja atmiņa neviļ, tad tik ilgstoši šādas domas sen nav bijušas.
Tā kā problēma definēta, tad jāķeras pie risinājuma. Runā, ka viss sākas no iekšām. Nē nu, varbūt man ir neglīta akna vai asimetriskas plaušas, kas to lai zina. To visu novērst var visādi dakterīši halātos un tā tālāk, bet tas lai paliek.
Šoreiz pacelšos nopietnākā - filosofiskā līmenī - un secināšu, ka man pietrūkst dažas lietas, vietas un nodarbes, lai kopumā justos labi un apmierināti dzīvē. Attiecīgi būtu ļoti, ļoti labi saprast, kas man pietrūkst, lai es būtu laimīga. Jo, galu galā, īpaši agrāk mans dzīves mērķis vienmēr bijis būt laimīgai! Šausminoši ambiciozi. Bet mērķiem un virzieniem dzīvē jābūt, neko nedrīkst pārmest!