Un šis laikam ir pirmais pavasaris, kurā uzdrīkstos skaļi pateikt 'CAKE IS A LIE!'

Jo kaut kādā brīdī visi tie gelishi, belejāžas mati, sejas konturēšana, uzacu tetovēšana bleidinga tehnikā un jaunāko modes tendenču pārzināšana ir uztverama tikai kā dārgs hobijs. Jā, hobijs ar (ne vienmēr, bet reizēm) estētiski baudāmu rezultātu, bet - ne vairāk. Pilnīgi noteikti ne kas tāds, ar ko būtu jānodarbojas 'katrai sevi cienošai sievietei' (un vārdu savienojumiņš 'sevis kopšana' kā reiz paģēr 'ja tu šo nedari vismaz tikpat, cik esi, tu esi nekopta').

Hobijs ir tas, ar ko nodarbojas, kad laiku un naudu neprasa nekas būtiskāks un interesantāks. Attiecības parasti ir gan būtiskākas, gan interesantākas par genderspecifisku hobiju, kurā otru pusi nu nekādi neiesaistīt (lai gan, protams, ir pāri, kur katram ir savs, otru pusi pilnīgi neinteresējošs hobijs - and that's OK). Tiešie darba pienākumi - vismaz būtiskāki (šeit arī skaidrojums, kāpēc ir būtiska kategorija sieviešu, kam 'sevis kopšanas' pasākumi regulāri ir būtiskāki par pilna laika darbu. )