es savulaik izdomāju piemēru ar baloniem. vai bumbām. ja man met balonus pa vienam, es pa vienam arī tos noķeru, nolieku. ja man met divus reizē, es mēģinu noķert abus, abi nokrīt. viens vecāks dalīts ar divi ir nevis pusvecāks, bet kaut kas tuvu nullei. | |
Es nerunāju par ikdienišķo acumirklīgo uzmanības pievēršanu, bet fonā vienmēresošajām sajūtām, kuras var maigi stūrēt, bet ne ieslēgt un izslēgt. Opā paņemšana pēc pieprasījuma ir gan ķermeniska emociju izpausme,gan fona attieksmi stūrējoša lieta (jo īpaši tad, ja nenotiek ne tāpēc, ka iesaistītie negribētu, bet tāpēc, ka viens iesaistītais nedrīkst/nevar). | |
Tev mazais tiešām saprot atšķirību, ka viņam velk mugurā vienu apģērbu vai otru? Man šķiet, ka J ir vienalga, kaut gan es cenšos parādīt, ko vilksim mugurā; vienīgais, ko viņš teišām atpazīst, ir pūkainais ārāguļamais kostīms un cepure, tos ieraugot kļūst priecīgs :D Uzmanības sadalīšana starp diviem un vairāk bērniem mani tiešām biedē; vismaz J pirmajās nedēļās man nebija laika pat kaķi paglaudīt. Katrā ziņā mēs otru sāksim taisīt tikai tad, kad J būs bērnudārzā un ārā no pamperiem :D | |
mans Jēcis ļoti ātri saprata, pavisam maziņš bija, es viņam ļāvu no diviem izvēlēties. bet viņam laikam vizuālā uztvere ir ļoti izteikta, arī tad, kad pārgērbjos un demonstrēju 'modes skati' viņš reaģē uz gaumīgu apģērbu /crescendo, man ļoti patīk tavi ieraksti | |
Atšķirību noteikti jūt. Vai saprot - nezinu, gan jau tur tā 'daļa no rituāla' nostrādā, kaut kāds 'šitajā ir forši un droši gulēt'. Noteikti mūsu attieksme jau ar savu lomu nospēlē - ne velti to nosaucu par 'māņticību'. 'ārā no pamperiem' man šobrīd izskatās nomaina 'steidzami vajag wc jo bērnam jānomaina autiņbikse' pret 'steidzami vajag wc jo bērnam vajag'. Ok, vecumu un patstāvību tas it kā norāda, bet pagaidām (pēc viena dažu mēnešu perioda ap gada vecumu, kad vajadzība pēc vecākiem mazinājās) tās vajadzības ar katru mēnesi kļūst tikai intensīvākas. Dārziņš.. ne, nu mēs jau arī nesākām otro, kamēr pirmais nebija 'dārziņā', kamēr nebija priekšstats par darba un vecāku pienākumu apvienošanu manā izpildījumā utml. Bet... ja par dzemdību, barošanas, gulēšanas un potēšanas lietām cibā vēl ir daudz-maz konsenss (cita sabiedrība par to cepas, bet vismaz ne cibā), tad 'kāpēc dzemdēt, ja pēc tam laid dārziņā/atdod auklei' gan cibā ir spēcīgs.... Tāpēc svaigi pēc 'daaaamn, man žēl, ka nejūtos ar lielo tik saistīta kā agrāk' atzīties, ka vispār jau vairākas stundas dienā lielais bērns galīgi nav ar mani kopā ir bailīgi. Nu un, ka periodā, ar kuru salīdzinu viņa jau mēnešus 4-5 dienās bija pie aukles. (jā jā, tas neparādās Uzreiz bet Vēlāk - t.i. vēl pēc pusgada). Jebkurā gadījumā, pie diviem bērniem vajag divus aktīvi iesaistītus vecākus + vēl vismaz vienu daudzimantotu atbalsta personu. Labāk vairākas, lai katra izmantojas mazāk. Vai arī vecākais bērns kļūst nevis par komandas biedru mazajam, bet par atbalsta personu vecākiem. No pieredzes runāju, kā vecākais bērns. | |