Atšķirību noteikti jūt. Vai saprot - nezinu, gan jau tur tā 'daļa no rituāla' nostrādā, kaut kāds 'šitajā ir forši un droši gulēt'. Noteikti mūsu attieksme jau ar savu lomu nospēlē - ne velti to nosaucu par 'māņticību'.
'ārā no pamperiem' man šobrīd izskatās nomaina 'steidzami vajag wc jo bērnam jānomaina autiņbikse' pret 'steidzami vajag wc jo bērnam vajag'. Ok, vecumu un patstāvību tas it kā norāda, bet pagaidām (pēc viena dažu mēnešu perioda ap gada vecumu, kad vajadzība pēc vecākiem mazinājās) tās vajadzības ar katru mēnesi kļūst tikai intensīvākas.
Dārziņš.. ne, nu mēs jau arī nesākām otro, kamēr pirmais nebija 'dārziņā', kamēr nebija priekšstats par darba un vecāku pienākumu apvienošanu manā izpildījumā utml.
Bet... ja par dzemdību, barošanas, gulēšanas un potēšanas lietām cibā vēl ir daudz-maz konsenss (cita sabiedrība par to cepas, bet vismaz ne cibā), tad 'kāpēc dzemdēt, ja pēc tam laid dārziņā/atdod auklei' gan cibā ir spēcīgs.... Tāpēc svaigi pēc 'daaaamn, man žēl, ka nejūtos ar lielo tik saistīta kā agrāk' atzīties, ka vispār jau vairākas stundas dienā lielais bērns galīgi nav ar mani kopā ir bailīgi. Nu un, ka periodā, ar kuru salīdzinu viņa jau mēnešus 4-5 dienās bija pie aukles. (jā jā, tas neparādās Uzreiz bet Vēlāk - t.i. vēl pēc pusgada).
Jebkurā gadījumā, pie diviem bērniem vajag divus aktīvi iesaistītus vecākus + vēl vismaz vienu daudzimantotu atbalsta personu. Labāk vairākas, lai katra izmantojas mazāk. Vai arī vecākais bērns kļūst nevis par komandas biedru mazajam, bet par atbalsta personu vecākiem. No pieredzes runāju, kā vecākais bērns.
'ārā no pamperiem' man šobrīd izskatās nomaina 'steidzami vajag wc jo bērnam jānomaina autiņbikse' pret 'steidzami vajag wc jo bērnam vajag'. Ok, vecumu un patstāvību tas it kā norāda, bet pagaidām (pēc viena dažu mēnešu perioda ap gada vecumu, kad vajadzība pēc vecākiem mazinājās) tās vajadzības ar katru mēnesi kļūst tikai intensīvākas.
Dārziņš.. ne, nu mēs jau arī nesākām otro, kamēr pirmais nebija 'dārziņā', kamēr nebija priekšstats par darba un vecāku pienākumu apvienošanu manā izpildījumā utml.
Bet... ja par dzemdību, barošanas, gulēšanas un potēšanas lietām cibā vēl ir daudz-maz konsenss (cita sabiedrība par to cepas, bet vismaz ne cibā), tad 'kāpēc dzemdēt, ja pēc tam laid dārziņā/atdod auklei' gan cibā ir spēcīgs.... Tāpēc svaigi pēc 'daaaamn, man žēl, ka nejūtos ar lielo tik saistīta kā agrāk' atzīties, ka vispār jau vairākas stundas dienā lielais bērns galīgi nav ar mani kopā ir bailīgi. Nu un, ka periodā, ar kuru salīdzinu viņa jau mēnešus 4-5 dienās bija pie aukles. (jā jā, tas neparādās Uzreiz bet Vēlāk - t.i. vēl pēc pusgada).
Jebkurā gadījumā, pie diviem bērniem vajag divus aktīvi iesaistītus vecākus + vēl vismaz vienu daudzimantotu atbalsta personu. Labāk vairākas, lai katra izmantojas mazāk. Vai arī vecākais bērns kļūst nevis par komandas biedru mazajam, bet par atbalsta personu vecākiem. No pieredzes runāju, kā vecākais bērns.