Ta viņi vienmēr bijuši pret izglītību jeb vismaz pret izglītību visiem. Neizglītotie tak ir viņu substrāts, pietiek apskatīties reliģijas izplatību pa sabiedrības grupām, nu tur akadēmiskais kontingents vs cietumu kontingents.

Ne gluži. Protestantiskās grupas, arī tie paši hernhūtieši vēsturiski ļoti bija par masu apgaismošanu.
Un vēl senāk, akadēmiķi koncentrējās klosteros. Nav tas tik vienkārši.

Jā, taisnība - sakarīgi cilvēki gadās visur, arī šāda veida struktūrās. Šajā gadījumā ar ``viņi`` es vairāk domāju ideoloģiju, uzskatu sistēmu. Apgaismotājus un atsevišķas apgaismotāju kustības baznīcu vidē es salīdzinātu ar faktu, ka reaktīvā aviācija radās nacistu valstī, bet tas nemaina mūsu attieksmi pret nacismu. Līdzīgi par zinātniekiem klosteros, jā, fakts, bet tieši tāpat padomijā praktiski visi redzamie pētnieki bija PSKP biedri, jo citādi nevarēja.

Ja konkrētās atsevišķās grupas ir bijušas dominējošā statusā konkrētajā teritorijā, tad uzskatīt tās gluži par izņēmumu nevar.

Ja mēs uzskatītu, ka viens no nacisma ideoloģijas postulātiem ir 'cilvēkiem nav jālido', tad reaktīvās aviācijas izgudrošana mainītu nosodījumu par šo faktu. Nacismu nosoda par pavisam citām lietām.

Tāpat šeit - nevar teikt, ka tradicionālā kristietība Latvijā tradicionāli ir pret masu izglītošanu, jo tas gluži vienkārši neatbilst vēsturiskajai patiesībai. Arī Eiropā kopumā kristietība ir nospēlējusi krietni būtisku lomu humānisma un rūpēs par neaizsargātajiem paradigmas izveidē.

Man reiz viens mācītājs uzdāvināja teoloģijas vēstures grāmatu, šķiet šito

http://www.manna.lv/products_images.php?pd=4013

Nu un es tur skaidri un gaiši izlasīju, ka Apgaismība un tās laikā noformējušās idejas, t.sk. humānisma filozofijas idejas ir bijis spēcīgs trieciens teoloģijai. Tas ir viņi paši sevi pretnostata humānismam. Ok, protams, es saprotu, par ko Tu runā - hospitāļi un tml. Jautājums paliek: pateicoties vai par spīti šīm mācībām?

Katoļu teoloģijai. Katolicisms!=kristietība.

Jo īpaši Livonijā.
Gan tāpēc, ka katolisms te lāga nepaspēja ieviesties pirms apgaismības viļņa, gan tāpēc, ka kristietība te galīgi necentās vietējās tradīcijas iznīdēt - pretdarbība ietējām tradīcijām nāca tikai 18.-19. gadsimtā, ar herhnhūtiešiem (kas toties kā reiz bija 'knowledge and power to the masses' kustība).

//Katolicisms!=kristietība.//

Vispār šito Heglunda grāmatu ir izdevis Augsburgas institūts, tie laikam nav katoļi. Autors arī laikam ne

http://en.wikipedia.org/wiki/Bengt_H%C3%A4gglund

no kā es secinu, ka tur ir runa par kr. teoloģiju/ tās vēsturi vispār.

Par vēršanos pret vietējām tradīcijām - ir te bijušas raganu prāvas, tieši protestantu iniciētas un/ vai atbalstītas, ne tik masīvi kā vācu zemēs, bet tomēr.

Oi, raganu prāvas tak pēc savas būtības ir pusizgītotu protestanu pasākums, kas ar kristietību un teoloģiju vispār nekā kopā nelīmējas.

Jo nededzināja jau (šeit) par 'fui fui, pielūdz elku dievus, nevis vienīgo īsto', bet par 're re, pielūdz elkdievības, noteikti prasa, lai tās mums kaut ko sliktu nodara un visi tak zin, ka tās elkdievības ir ar reālu spēku'. Katrā ziņā, uzskatīt to par organizētu vēršanos pret vietējām tradīcijām nevar.

Nav runa, kas un kad izdevis, bet par to, pret kādu teoloģiju apgaismība vispār varēja vērsties.

Ok, domu sapratu, bet ko mēs redzam? Mēs redzam, ka protestantisms savā ziņā ir daudz neiecietīgāka un agresīvāka ideoloģija par katolicismu, no kura tas atšķēlās. Luterisms, pēc tam kalvinisms, tad pārējie veidi, daži no kuriem bija tik neiecietīgi un agresīvi, ka tika izstumti uz jauno pasauli. Nu un tad salemas prāvas utt. Savā ziņā tas pats, ko mēs redzam ar islāmu. Radikālie protestanti ir tāds ``christian Taleban`` . Dažādu citādi domājošo vajāšanu un bendēšanu parasti saista ar RKB, protestanti paliek ēnā, bet tas, kas notika prtestantu zemēs - ``raganu`` histērijas -jau tiešām velk uz holokaustu, ja ne absolūtos, tad relatīvos skaitļos.

Saprotams, ka vispirms Apgaismība vērsās pret RKB, bet tālāk, protams, arī pret protestantiem.

Jā un RKB pāvests atvainojās. No protestantiem kkā neesmu dzirdējis. OK, tie nav centralizēti, bet tomēr.

Oi, raganu prāvu skaitļi esot smagi pārspīlēti

Apgaismība radīja protestantismu.

Ne jau protestantisms dzemdināja agresiju un neiecietību.
Vairāk zuda katolisma kārtību uzturošā rigiditāte, masas ņēma lietas savās rokās un rezultāts bija tāds, kāds tas masām lietas savās rokās ņemot ļoti bieži ir.

Also, kas tajā KL 150p. pamainīts? Tas, ko redz iekš likumi lv tagad, satur formulējumu ``vai jebkuru citu pazīmju dēļ,``, tātad vēršanās pret ateistu arī iet iekšā.

150.pants. Reliģiskā naida celšana
(1) Par personu reliģisko jūtu aizskaršanu vai naida celšanu sakarā ar šo personu attieksmi pret reliģiju vai ateismu —
soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu

Likumi.lv virs likuma var izvēlēties vēsturisko redakciju, skaties pirms 28.10.2014.

Aha, pateicos.

Vēl tāda doma: Vai bērna pārliecināšana par tādu lietu eksistenci kā elle/ mūžīgas mokas un attiecīgo baiļu un vainas kompleksu izraisīšana nav uzskatāma par psiholoģisku vardarbību pret bērnu un pielīdzināma vardarbībai vispār? Pēc būtības skaidrs, ka ir, bet kā tas izskatās no formālās puses un vai pret tādas darbības veikušu personu/ grupu ir iespējams vērsties?

Ja pašā pārliecināšanas procesā nav psiholoģiskas vardarbības pazīmju, tad nē.

Grimmu pasakas jau arī bērniem var lasīt priekšā. Un Andersena pasakas. Un šūpuļdziesmu tekstus paklausies, tur ar kāds bērns ar iztēli var kaut ko ne tādu izdomāt un sabīties, vainas kompleksos iedzīvoties.

(bet tu nepareizajam cilvēkam prasi, man tieši tāpēc ir bail bērnu sūtīt visādi citādi foršos kristīgajos dārziņos. Jā, man apkārt cilvēki saka, ka tā ir muļķīga personīgā fobija).

//cik aizvainojoša šī frāze ir tiem, kas apzinās savu neatbilstību baznīcas tikumības normām?//

Nedaudz citādi: Aizvainot varētu pretenzija šīs normas attiecināt uz visiem, visu sabiedrību. Tas man kā šīs sabiedrības sastāvdaļai būtu nepatīkami. Tā tik vēl trūka lai es atbilstu šīm kroplajām normām.

Izglītība attiecas uz visu sabiedrību.

Nu tieši tā, tāpēc jau es esmu nikns, par laimi izskatās, ka ne es viens.