cepeša prognozētāju jautājums
Tīri tā, lai neapdomīgi neaizietu kādā retrītā,
man ir jautājums – kad sāksies Cibā kolektīvais vēmiens par patiesi satriecošo Viestura Rudzīša interviju iekš Rīgas Laika? (pērciet, ir, ir labs.) Cik ilgu laiku jums vajadzēs izlasīšanai un pārstrādei?

Tīzerim jāpiemetina, ka materiāls ir tāds, pēc kura paliek ļoti trūdaina pēcgarša un vienlaikus ar vēlmi par to visu klusēt, mostas arī tāda kā kristīga līdzcietība pret brāli, kuram vadiņi pavisam sapiņķerējušies un līdzīgi kā par grupu "Svešie", Kombuļu Inesi vai Party Bomzi, runāt vairs negribas.
Viņš jau ir viņpus laba un ļauna. Bet- ē....Tomēr.


Nu labi, še viens gabalīns līksmei.


RL: Nu, tās sievietes svarīgās lomas tu esi aprakstījis septiņdesmit septiņas reizes, sakot, ka tā ir dieviete, dzemde, māte, meita un vēl dažas citas lomas. Mani šobrīd interesē nevis sieviete, bet vīrietis un viņa lomas.
Rudzītis: Es domāju, ka vīrietis vispār ir atvasināts dzimums, sekundārs. Es domāju apmēram tā: sākumā dabā bija bezdzimuma vairošanās, un tad kādu neapmierināja temps, kādā notiek ģenētiskā mainība.
RL: Un kas varētu būt tas kāds?
Rudzītis: Es nezinu, Visuma saprāts vai kaut kas tāds. Un tad no sievietes tika radīts vīrietis. Dažām sievietēm izauga klitors garāks, olnīcas noslīdēja sēklinieku maisiņos... Nu, viss tas, ko studentiem māca medicīnas fakultātē.
RL: Tu to tiešām stādies priekšā kā tādu vēsturisku procesu, kur klitors pārvēršas par locekli un olnīcas – par pautiem?
Rudzītis: Jā, tikai ar piebildi, ka tā ir neobjektivizējama vēsture.
RL: Un kā tu nonāci līdz šādai skaudrai atziņai?
Rudzītis: To es nevaru izstāstīt... Tā nav doma, ko es būtu izdomājis. Es to drīzāk sauktu par apjausmu.
RL: Pieņemsim, ka kaut kādos tekstiem nepieejamos aizvēstures laikos no sieviešu dzimuma atdalījās vīriešu dzimums. Vai šim faktam ir jelkāda nozīme tavā apziņā par sevi kā vīrieti?
Rudzītis: Nu, lielas nav. Vienkārši es dzīvoju tādā laikmetā, kad visur tiek kladzināts tas, ka sievietes tiek pazemotas, ka viņām ir par maz tiesību, ka feminisms un tā joprojām, un man šīs norises ir kaut kā jāklasificē savā priekšstatā. Un viena no iespējām, kā es to izskaidroju, ir tā, ka senā sievietes vara vēlas atgriezties – atgriezties apstākļos, kad ir tikai viens dzimums.
RL: Kaut kādi sākotnējie pirmspēki šobrīd mēģina atgūt teikšanu?
Rudzītis: Jā, jā. Jo es psihi uztveru kā tādu kārtaino kūku, kurā nogulsnējusies visa vēsture.
RL: Tu esi dzimis pirms, nezinu, 55 gadiem. Kā tevī varēja nogulsnēties visa cilvēces vēsture?
Rudzītis: Es no savas mātes to esmu dabūjis.
RL: Kādā veidā?
Rudzītis: Skatoties viņas sejā.