|
|
iztulko kvarks | |
|
|
|
|
|
|
|
Esmu kādu laiku bijusi prom no darba tirgus un tagad ļoti sāpīgi izjūtu valsts iekšējo ne-fair-trade. Kā nākas, ka tik kvalificēts amats kā tulkošana nereti ir tik absurdi zemi apmaksāts? Un kā nākas, ka mēs to mierīgi ciešam? Zinu, jau zinu, kad nav naudas, tad strādā kaut vai par mazu naudu utt, bet tā principā: kā tā? (Cilvēkcieņas sāpe!) Teiksim, filmu tulkošanā valda tāds kā pusvergu darbs. Nedaudz sabiezinu krāsas, taču situācija ir draņķīga. Piemēram, LTV ar tulka vai titrētāja darbu nevar kaut cik sakarīgi iztikt, taču tad izrādās, ka šī ir vēl tāda kā zelta bedre ar sakarīgu attieksmi un pat tādu kā pieklājīgāku taksi, jo "citur ir sliktāk". (Finansu sāpe!) Turklāt valodas kvalitāte maksātājiem parasti ir gluži vienaldzīga, tā nu viņiem nerūp, ka par savu zemo taksi saņems nekvalitatīvu darbu. (Valodas sāpe!)
Kādas ir jūsu domas šai sakarā? Varbūt esmu visu pārpratusi.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Strādāju kā frīlanceris visādās interneta platformās, un tur problēmu nav nekādu, jo varu likmi pielāgot atkarībā no valsts, no kuras nāk klienti - citi var samaksāt vairāk, citi mazāk, tur biežāk sāk parādīties arī latviešu klienti, kuriem acīmredzot arī nav intereses ņemties ar aģentūrām un ir vieglāk sazināties uzreiz ar tulkiem. Ar filmu titriem arī tādā veidā esmu sapelnījusi galīgi normālas summas, bet labi, man varbūt kā studentam vienkārši pietiek ar to, ko nopelnu ar 2-3h darba dienā un pret dzīvi pagaidām nav īsti dižu prasību. Bet ļoti labi apzinos, ka daļēji tas ir tāpēc, ka ar klientiem varu tādā veidā komunicēt bez starpniekiem, tāpēc arī viņi var atļauties samaksāt vairāk tulkam nevis daļu maksas virzīt trešajai pusei. Par kvalitāti gan - arī šādā variantā tiešām uzpeld virkne šausmīgu darbu un tur nu gan, šķiet, neko nepadarīsi. Ir klienti, kuriem vajag ka tik ātrāk, ir tādi, kuri taupa uz rediģētāju rēķina, lai arī paši vispār nesaprot, par ko ir teksts, jo gluži vienkārši neprot attiecīgo valodu un vienmēr atradīsies tas viens tulks, kas izliksies, ka ķipa var darbu izdarīt, bet beigās iesniedz visai šausmīgu kaut ko. Par cita veida darbu ne-aģentūrās neko nezinu, bet māte kā vairākās tulkošanas aģentūrās pašnodarbināts tulks, acīmredzot, ir ar mieru strādāt par nelielu likmi, bet za to vismaz ir kāds, kas rūpējas, lai viņai būtu puslīdz regulāra darba plūsma.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Nu LTV ir stabilitāte, ja tulko, iekļaujoties termiņos un apmierinot redaktores prasības, tad zināms, ka darbs tiks dots arī turpmāk. Lai gan es pati neesmu jutusi vēlēšanos to darīt (tieši atalgojuma dēļ). Bet, tiesa, esmu ievērojusi, ka tulkojumu kvalitāte ir ļoti dažāda - nav jau tā, ka "viņiem" nerūp, jo īpaši, kad filmas ir labas; bet daudzas lietas (seriāli) vienkārši tiek tulkotas nenormālos tempos, un tad...
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
O jā! Es kādu brīdi padzīvojos Īrijā un Skotijā. Es tur nestrādāju, pamatā dzīvoju no tā, ko tulkoju Latvijas izdevniecībām (Es tulkoju grāmatas. populārzinātniska, medicīniska un reliģiska rakstura, es atļaušos piebilst.). Tur uz vietas arī pietulkoju šad un tad - kāzas, tiesas, medicīniskās apskates. Nu lūk, tātad, ja es kādam pateicu, ka tulkoju grāmatas, uz mani uzreiz skatījās kā uz bagātu dāmu, kura prieka pēc apceļo Eiropu. Es aizbraucu uz turieni, kad politiskā situācija man bija sakāpusi tā, ka augstāk nav, kur, tas bija iemesls, bet tas jau ir cits stāsts. Nu jā, un man kļuva skumji, ka tā. Man maksā Latvijas mērogam labi. Labi - tas ir tā, ka par šādu darbu gandrīz nevienam nemaksā vairāk. Iztikt nav sevišķi viegli, ir jāstrādā daudz. Bet pamatā tirgus nosaka šo situāciju - grāmatas izdod mazos metienos, tās jau tāpat ir dārgas.. Kas attiecas uz dokumentiem/citu herņu, to es tiešām nesaprotu, kāpēc tas notiek par tādām kapeikām. Laikam jau klientam kvalitāte ir pie kājas tikpat lielā mērā, kā izpildītājam, un tad arī maksāt var, kā pagadās..
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Reāli pašnodarbinātā tulkotāja darbs ir ļoti komplicēts. Lingvista prasmes ir tikai maza daļa no tā, un ir jāprot gan komunicēt ar klientiem, gan reklamēt sevi, gan prast vienoties par cenu, izprast uzņēmumu darbību specifiku, kā arī vest savu grāmatvedību, izrakstīt rēķinus, iesniegt atskaites, izprast dažādas maksājumu sistēmas utt. Praktiski tas ir lietas, kuras uzņēmumā parasti dara vairāki cilvēki. Pašnodarbinātā apjomi gan nav lieli, bet šīs dažādās prasmes ir tik un tā vajadzīgas. Reti kurš cilvēks spēj būt tik daudzpusīgs, tāpēc ir grūti to visu ideāli nomenedžēt.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sapratu. Bet ir taču jomas (tā pati filmu tulkošana), kur iegājies, ka samaksu nosaka darba devējs, tulks var vienīgi tam piekrist vai nepiekrist, bet nevar neko citu izmenedžēt, jo viens nav karotājs un vesela kaudze uz to parakstās, kaut arī samksa ir neadekvāta. Te prasās pēc revolūcijas, bet tā nebriest, par ko arī ir neizpratne. Kurās jomās rakstiskais tulks piedāvā savu cenu? Dokumentu tulkošanā, kur vēl? Grāmatu tulkošanā laikam ne, cik saprotu?
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kas gan tur tik aizdomīgs? UK mediānā alga ir £26K gadā. Tulkošana ir profesionāla nodarbošanās nevis darbs fabrikā, tāpēc normāla samaksa arī attiecīgi nav meklējama skalas apakšā. Reālie cipari var svārstīties individuālā gadījumā, bet ja kādam ir vajadzīgs kāds atsauces cipars, tad lūdzu!
Cita lieta, ka Latvijā vidējā darba alga ir krietni zemāka visiem – gan fabrikas strādniekiem, gan profesionāļiem. Es domāju, ka kāds tulks birojā varētu saņemt apmēram 1000 eiro/mēnesī, un attiecīgi tiem, kas dzīvo Latvijā, prasības ir zemākas. Bet ja mēs runājam par Eiropas tirgu, tad es neredzu, ka būtu lielas atšķirības tulkojumu cenās zviedru, franču vai latviešu valodā. Dažreiz latviešu valoda pat varētu būt dārgāka, jo ir retāka un labi tulkotāji ir grūtāk atrodami. Bet kā jau minēja anonīmais, tirgus ir nedaudz plašāks, nekā es to biju aprakstījis, un cenas tiešām var svārstīties ļoti lielā diapazonā. Palasiet proz, tur ir gan tulkotāji, kas saņem €100K gadā, un gan arī tādi, kas varbūt tikai €10K.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Jā, jā, tur jau tā škrobe, ka šis nav darbs fabrikā! Tā ir, ka tai visā spēlē lomu visādi ekonomiskie faktori, piedāvājums-pieprasījums, dzīves līmenis utt. Daļa no tiem ir diezgan loģiski faktori, uz kuriem nevar īsti apvainoties (piem, Tesseras (šķiet) augstāk pieminētais grāmatu tirgus). Bet traki ir tas, ka citkārt pamata cena ir galīgi draņķīga bez iemesla. Piemēram, filmu tulkošana pirms krīzes (līdz kādam 2009) bija šur tur pieklājīgi apmaksāta, šur tur "nu tā", bet šobrīd šī joma ir nogājusi uz grunti un visbiežāk cenas ir s***īgas vai "nu tā". Tie paši 1000 eiro mēnesī ne tuvu nesanāk. Jūs abi ar anonīmo biedru runājat par vienu un to pašu, katrs no savas malas. Es arī esmu domājusi, ka loģiski būtu apvienoties kādā arodbiedrībā un pietekt sev pieklājīgas cenas, bet tā ir, ka vienmēr ir kāds vēl izsalkušāks, kas ņems un tulkos lēti. Nu, vai arī jābūt cilvēkam ar lielām caursišanas un organizatoriskajām spējām. Senāk dzirdēju, ka dāņu tulki bija uz rokas pirkstiem saskaitāmi un cits ar citu bija vienojušies par cenu amplitūdu. Tad jau vēl ir norvēģu grāmatu tulki, kam tulkošanu apmaksā Norvēģijas valsts, līdz ar to izdevniecībai nav jāmokas - arī sakarīgs variants. Tātad šur tur var iegrozīties, bet ne vienmēr un ne visi - atkarīgs no valodu virzieniem un pāriem un tulkošanas jomas (dokumenti, filmas, grāmatas). Un škrobe ir vispirms par to, ka bieži vien pat Latvijas līmenim normāla alga nesanāk.
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|