BĒRNI!

pagrieziet savu sātana mūziku klusāk!

Justīne, yo

Navigation

July 2nd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Aj, Serbijas lauki; taa tak no shejienes vareetu arii nekur neizkusteet. Karuselji paakju nekurienee, visa taa aaraa-kopaa seedeeshanas kultuura, vai vai vai. A mums te 40 gadiiga rakija no Slobodana vecaateeva, buus arii kas zaljaaks. Riit jaatiek civilizeeti liidz Sofijai. Ja pamaniisimies pa slepeno tikt liidz Varnai un iesperties pie Sietinjas, naaksies luugt visiem sveetajiem lai pasaudzee aknas.

June 30th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ceturtaas dienas vakaraa shoferis Milans iespiezh rokaa savu viziitkarti. Naakamreiz Novi Sadaa - zvaniet, no problem. Visaadi gaajis. Nakts uz solinja Varshavaa, Krakovas bagaato rajons, telts kaut kur Slovaakijas dienvidos peec papsiha brauciena ar 2 dzeerushiem kaazu viesiem. Bet kas tagad? Serbija visaa savaa dailee, kuraa atkal jau dodies uz kaadu festivaalu ar pagalam jauku biedru kompaaniju, atkal esi kaut ko smeekjeejusi, atkal ir muuzika un pohuj, ka serbiski neprotam. Speelee Darkwood Dub, kas ir kaut kas attieciigajam staavoklim piemeerots, visi apkaart taadi pavisam skaisti-skaisti. Ir paaraakais chills un galva atsakaas saprast, ka shii ir tikai 4. no kaadaam 70 dienaam. Baac, mazie, tagadinjaas notiek dziive.

June 23rd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Vārdiem neaprakstīt manas attiecības ar izvākšanās procesiem. Šodien līdz ar visādām drēbēm jāizmet arī bruģa ķieģelis, ko Dārta man kastē atstāja pie durvīm, kad atbrauca no Francijas. Jādomā, ko iesākt ar visur kur sagrābstīto sīknaudu, daudzas drēbes arī jāizmet, vecās stopēšanas zīmes, ko krāju hujzin kādai piemiņai - tāpat. Jāatvadās no riteņa, no ģitāras (ies gan uz 9 mēn pie krietniem ļaudīm), grāmatām, kaut kur uzlasītām, nekad neizmantotām un, iespējams, neejošām filmiņkamerām, austiņu murškuļiem, kuros funkcionē tikai labā vai kreisā, bet ne abas (paglabātas mistisku mērķu vārdā). Es jau tā esmu diezgan labi iemācījusies neapaudzēt sevi ar hlama kārtu, bet nepatīk. Labāk sēdētu kaut kādos ūķos, pienācīgi atsveicinoties no Āģenes.

June 11th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Nu ko, ta beidzot ir . Pēc 1. stundas sievietes balss pleijerī paziņoja to, ko es nekādīgi nevēlējos dzirdēt. Turning off viņa man teica, bet es domās viņai atbildēju ko krietni vien rupjāku, taču valdījos un iestāstīju sev, ka nebūšu no tiem, kuriem lauku skaņas par garlaicīgām. Un nebija nemaz tik traki. Pabiju kādos 3-4 pagastos, putniņi čivina, visādas idilliskas ainas apkārt, māju maz, cilvēku vēl mazāk. 2h 40 min skrēju (jā-jā, divplāksnis, bet tomēr), tad vēl kādu stundu, pusotru vilkos pa absolūtu nekurieni; to, ka eju uz Priekuļiem apstiprināja tikai viena ceļazīme, bet es spītīgi atteicos stopēt. Patiesībā arī nemaz īsti nebija, ko stopēt.

Diemžēl apsolīju māsai, ka šodien iesim arī uz Ērgļu klintīm; ja pa ceļam kaut kur kājas nenodalīsies no taukā rumpja un nepaliks turpat uz ceļa, šī diena būs uzskatāma par izdevušos.

June 10th, 2015

Add to Memories Tell A Friend


Ko to tamo peva? (1980)

June 9th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Paņēma mutiskajai tulkošanai telefonsarunai, kas notiks starp kaučkādu amerikāņu parādu piedziņas uzņēmumu un viņu klientu Latvijā (vai parādnieku, ceru tomēr, ka pirmais). Achievement unlocked.

June 8th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Duets Sandra Vecāķos & viesības Vecmīlgrāvī tā, ka turpat arī jāpārlaiž nakts, pieūdens akmeņos starp jaunkundžu pērnajām krušovicēm atrastas dzīvokļa atslēgas, darījumu vīza nenotiekošam darījumam Krievijā & Veņička Zirgu pastā. Līdz prombraukšanai atlikušas 19 dienas. Tiek aizvadītas absolūtā dīkdienībā.

Ну, так что же? Пусть примитив - говорю. И на этом перестаю с вами разговаривать. "Пусть примитив"! А на вопросы ваши я больше не отвечаю. Я лучше сяду, к сердцу прижму чемоданчик, и буду в окошко смотреть. Вот так. "Пусть примитив!"

June 6th, 2015

Add to Memories Tell A Friend

June 4th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Forši, ka tādā manai personībai visnotaļ derdzīgā vietā kā Kalnciemkvartāls starp visiem Valmiermuižas un saldējumu un vainagu pseidomeditatīvajiem tingeltangeļiem notiek arī kaut kas tik jaudīgs un bez kompromisiem kā Imants Daksis.

May 18th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
"cigarešu papīriņus vajadzētu saukt par papīpīriņiem"

May 17th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Tā - tiem, kurus interesē visa maģija ar Mongolijas biļešu iegādi Rīgas stacijā. Mums tas izdevās. Šodien vēlākais datums, kuram bija iespējams iegādāties, bija 16. jūlijs. Tātad mēs tikām principā pie rezervācijas, kas ir derīga jebkuram braucienam no šodienas līdz tam sešpadsmitajam. Maskavā ir jāiet uz kasi un jāizņem īstā biļete, piemaksājot tik, cik nu ir atbilstoši noteiktajam biļetes/vagona/klases tipam, respektīvi, hujzin cik. Pagaidām vēl nav skaidrs, vai ar šo LDz biļeti pietiks tranzītvīzas iegūšanai, jo nekur neparādās mūsu vārds un tā brauciena laika amplitūda, atzīsit, arī visai plaša. Par to tad vēlāk. Šodien gaidu ilgā laikā pirmo kaučsērferi (pat ne kaučsērferi, hitchgathering komanda reāli uzblieza savu saiti, saucas Trustroots, trastrūteris značit). Jau aizmirsies, kā ar tādiem apietas un ko viņi ēd.

May 16th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
“Tātad ir ceļu satiksmes noteikumi, kuri nosaka, kā mums jāuzvedas uz ceļa. Nu, tie noteikumi nenosaka, ka mums jākrīt…"

Es saku, mūsu valsts ir romāns, kura asprātīgais autors sēž kādā Austrumeiropas krogū, dzer šņabi, ēd šprotes un, ik pa laikam atraugādamies, kopā ar tovarišiem izdomā visādus prikolīgus latviešu tēlus. Un dzīvo, let's say 1924. gadā.

Starp citu, vai zinājāt, ka biļetes uz Ulanbatoru var dabūt arī Rīgas vilcienstacijā? Bišķi ar savu jautājumu nolikām uz pakaļas kasieri, kura teica, ka sen neviens šādu jaut. nebija uzdevis, izšķirstīja savu kladīti, kurā pēdējā biļete uz Ulanbatoru šādā veidā tika iegādāta pirms 2 gadiem, paklabināja kompīti labi ilgi, liekot aiz mums sarasties pamatīgai rindai un pateica - jā, jūs varat viņas šeit dabūt, turklāt nosauca summu, kas bija zemāka par visām jebkad apskatītajām. Nolēmām nemocīt cilvēkus aiz mums, biļetes, cerams, izņemsim rīt, tad varēs uh-un-ah-ujēt.

A tagad brīnumainajā Zvanu ielas pagalmā paēdu zivjzupu, no dzīvokļbiedres par anotācijas tulkojumu gaidu pagatavojamies auzu cepumiņus, bet ja vakarā uz A. Akmentiņa konci Vācieša muzejā nebūšu atplīsusi, droši varēšu teikt, ka diena ir izdevusies, kas pohu sestdienām nav īpaši raksturīgi.

May 13th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
No smalkiem ēdieniem neko nerubīju, bet uz to Zvanu ielas pagalmu, kas man te spļāviena attālumā, allažiņ metu acis, tā ka ceru, ka sestdien tajā vietējo pašrocīgi uzstellētajā restorānā-viendienītī tomēr būs arī barčiks.


May 11th, 2015

Add to Memories Tell A Friend

Add to Memories Tell A Friend
Hi Justine. Im looking for someone to spend the winter with you..

Jauki, ne? Kāds vismaz rūpējas par manām sociālajām vajadzībām. Bet da nē, patiesībā viņi meklē, kas ar mani kopā censtos nenojūgties īsajās un drēgnajās dienās uz Vestmanu salām - vienalga mīļi. Dodiet zināt, ja esat vai pazīstat kādu indivīdu, kas alktu vienmuļa viesu nama darba par vēdertiesu un gultasvietu Islandē.

May 3rd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
A toties vakara noslēgums - izcils. Principā pret The Pink Elephant biju noskaņota diezgan skeptiski, likās - nu a kā pavilks kaut kas tik ļoti žanra prasībām atbilstošs, bet bija ahujenna, zinkā, nokavēto, nedzīvoto desmitgažu sajūta, ļoti kūl. Turklāt viss notika tādā kā šķūņaugšā, un bija cilvēki - "Cēsis" un "cilvēki" vienlaikus tomēr pēdējā laikā nav īsti diži novērojama parādība.

Šodien vajfaju tveru pie pilsdrupām. Not bad.

May 2nd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Rozā elefants jau skaņojas, lai gan līdz koncim puzotra stunda. Es dodos medīt lētāko lambrusko, izkapāšu, kur nu pagadās, atnākšu, kad visi sāks spēlēt. Diskusijā no 30 pieteikušamiesimiesimies dalībniekiem ieradās 3, par laimi 2 vismaz strādā industrijā. Pohuj, kā saka māte - mans uzdevums - piedāvāt, jūsējais -..

Add to Memories Tell A Friend
Hahā, kafūzis, kurā man pēc stundas jārāda filmas, šobrīd ir pilns ar Dailes teātra aktieriem. Viņi skubina cits citu pamēģināt rabarberkūku, elš par saldējuma kokteiļu biezumu, taisa selfijus un lasa cits citam dzeju. Grasās tvert pēc ģitāras.

UPD: Aiziet, načinajetsja, miglā asaro logs Skrastiņa un Co. izpildījumā.

Atgādinu - esmu Cēsīs.

Add to Memories Tell A Friend
Varbūt tā interneta problēma Lokielas dzīvoklī nav nemaz jārisina. Produktivitāte momentā auga, un es nesmādēju pat atsauču noformēšanu (un man ļoti, nu nēēēreāāli besī rūpēties par atsaucēm), vēl naksniņā noskatījos 12 krēslu (1971) 1.daļu, no rīta sakopu jaunskungu pērnās svinības. Mācos klausīties radioviļņus. Galu galā, ja nu dikti vajag, varu kā tagad - tupēt ārā pie Koncertzāles un izskatīties pēc tiem ļaudīm, kuri nejēdz pat izbaudīt svaigo gaisu. Bet varbūt es neceļu dižus iebildumus tāpēc, ka ir tāda ceļojuma/kaučsērfinga sajūta - lielā mugursoma, vajfaja ķeršana ārā, kabatā atslēgas dzīvoklim, kas nav mans..

April 30th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Es laikam vēl ilgi pārdzīvošu - kaut kā ejot uz Sārumu pilskalnu (bļe, huļi seno latgaļu Autīnes iespējamais centrs nav atzīmēts nekā citādi kā vien ar dažām zaļām lupatiņām, ko?), sanāca hipnotizējoša sastapšanās ar ļoti glīta paskata stirnu. Kādas piecas sekundes visas trīs - es, Sise (kura turklāt nebija pie siksnas) un šamējā klusējām un sastingušas cita citā raudzījāmies, bet, kad izlēmu, ka klusām jāvelk laukā no somas kamera, viņa ar nelabu brēcienu iemetās atpakaļ mežā, balto pakaļu vicinādama, un tā brēca vēl ilgi,droši vien noziņodama pārējiem, ka kaut kādi dolbajobi atkal atvilkušies.
Powered by Sviesta Ciba