BĒRNI!

pagrieziet savu sātana mūziku klusāk!

Justīne, yo

Navigation

April 26th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Drusciņ satrīcēja pamati zem kājām - šī dziesma patiesībā ir no sēšseptītā gada!

April 25th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Lepojos ar čerņas kritumu, ja un tad bams! -  pēc narkašu spota tīrīšanas pie rīgas vecākajiem ūdenstorņiem (bučas tiem zaķukiem, kuri uz savām šļircēm uzsprauda atpakaļ vāciņus) attopos dzeram Skultē, tajā, kur blokmājas pagalmā ir lidmašīna par godu tiem, kas bombardējuši berlīni, rāpjoties uz garāžām, kamēr VISI mums piepišas, kāpēc tur esam, bet nesakot, kā nokāpt lejā. Nostopējām mašīnu uz Imantu, kas beidzās ar to, ka nospēlēju lomu totālā & pilnīgi svešā krievu dzīvoklī, kur paēdu karbonādes ar kartupeļiem, smējos par jauniepazītā sergeja aptaukojušās meitas piebildēm, kuras savas val. barjeras dēļ patiesībā nesapratu & aizgāju projām uz Valmiersielu. Ir agrs, un varu pat nonāk āģenē - tas laikam raujjjj pauri visvairāk.

April 24th, 2015

Zasulauks, 19--

Add to Memories Tell A Friend
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/25905/

April 23rd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Varbūt mēs visi vienkārši dzīvojam romānā ar dikti izteiksmīgiem tēliem. Pāršķirta lappuse par nopietniem politiķiem, kas no tribīnes bubina par seksu, šas būs jāpāršķir nākamā par pensionāriem, kas hūdā cilā graņonkas pie DDT un Kusturicas, un kas par to, ka ir 2015?! Šis ir romāns, ja, te tādi noteikumi neattiecas, nepatīk - nelasi, atrodi interesantāku lasāmvielu.

Aj, bet cik tad reizes nav vispār dzīvē sanācis nodomāt - šis tak nav pa īstam..

April 20th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Thank you for ordering Snail Secret

 pilnīgi prasās pie šī teikuma vienkārši nopūsties, ar troksni aizcirst datoru, nobubināt oooo-kay, fuck this! un lūkoties uz tuvākā bāra pusi. Laikam kaut kāda apmaināmies-ar-wtf-darba-tekstiem-diena, ne, [info]ieraksts?

April 19th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ir tantes, par kurām domājot, galvā iešaujas tāda stulba atblāzma, ka nekad nevēlos būt veca, ja man ir kauč mazākā iespēja tikt pie kāda procenta viņu piselīguma. Vakardien, piemēram, pilnīgi nevainīgi stiepju velo laukā no draudziņu dzīvokļa, tieši tā - stiepju -, jo jau biju dzirdējusi nostāstus par viņu, kura uzskata, ka gaitenis (kuru, meždu pročem, apdzīvo kaķi ar visu kā tam pienākas - kaķmājiņām, ir pat dīvāns..), acīmredzot, nav paredzēts velosipēda smiltīm. Tā nu es stiepju, bet no durvīm vienalga izsprūk viņa, ne sveiki, ne labdienas, bet uzreiz a когда вы собираетесь мыть (namu, starp citu, mazgā sētniece). Mans Arguments No.1 - es šeit nedzīvoju laikam nebija gana spēcīgs (ok, ir tāda lieta kā identiskie dvīņi, kuri mēdz būt līdzīgi, un tā nu ir sagadījies, ka viena no viņas kaimiņienēm ir mazliet ar manu seju, tāpēc piedosim), tad ķēros pie No.2 - bet es taču nesu!, kas laikam viņu, konstatējot, ka es tik tiešām veļuku nesu, mazliet samulsināja, tāpēc viņa iedomājās paprasīt: a обратно? Arī nesu, noteicu, galvā piemetinot sulīgu bļe (kas varētu būt vienīgā sarunas daļa, kurā arī es runāju slāvu mēlē), prātā jau turot trešo - Ušakova eiro divdesmit kārti (ja nu sākas piepišanās par to, huļi vispār ritenis, jo rādās, ka viņas pieredzē cilvēki, kas tādā veidā regulāri pārvietojas, ir kaut kas svaigs un nebijis), kuru papildinātu ar kaut ko par velozagļiem, jo no šīs pašas dāmas jau izskanējis jaut. par to, kāpēc neatstāju riteni ārā, un nesaprotot, kā cilvēki no cilvēkiem kļūst par šitādām-ten radībām. Un vienmēr šitās saķeres, kad nez kāpēc jāuzbrūk svešam cilvēkam par kaut ko totāli nevainīgu - es nez kāpēc par viņām vēlāk turpinu domāt, tāda kā iebrukšana manā ideālajā pasaulītē, kurā šķiet, ka es zinu, kas ir un kas nav citiem traucējoši, bet tad atnāk kāds no malas un tomēr norāda, ka nē, bļe, tu tomēr traucē - redz, Stūra mājas mājaslapā nav norādīts tas un šitas, redz, tu nenodzēsi kāpnēs gaismu un, redz, no tava velosipēda birst smiltis.

Nekas, toties nakts noslēgumā - cilvēks, kurš visticamāk ir vecāks par kāpņutelpas Question Master, iedod ne vien aizšķilt, bet uzved arī augšā beksteidžā pie pārējiem Čomska performances dalībniekiem, man ap to laiku diezgan pamatīgs pālis un drusciņ vatafaks, vienlaikus tā kā nē. Es pat nezinu, ar ko izpelnījos tādu godu, jo, piemēram, par džezu mācēju pastāstīt tik vien kā to, ka pirms miedziņa klausos Koltreinu un zinu arī Monku, un esmu redzējusi Whiplash, bet ar to acīmredzot bija gana. Ej nu saproti.


Mыться собираюсь, не мыть, tante.

April 18th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Skumjā konstatācija, ka mūždien nekam nepietiek laika. Sēžam vakardien Ļeņingradā, pa galdu izklāta Eiropas karte, mēģinām vilkt aptuvenos pieturpunktus, lai zinātu, kādiem datumiem pasūtīt to ekspresi, un, bļaģ, nekam nepietiek - atņemt dienas Serbijai, Bulgārijai vai Ukrainai liekas klaji nepiedienīgi, bezjēdzīgi, jo pazūd jēga reģiona apmeklēšanai. Palikt tur ilgāk par 18 dienām - arī nereāli, ja jāpaspēj šķērsot Krievija, ja nedrīkst atņemt nevienu dienu no Mongolijai atvēlētā mēneša un ja veicīgi jātiek atpakaļ mājās, lai sakrāmētu pekeles un kāptu ļotenē uz ziemeļiem.

Mož šitādas pavasarīgas sestdienas ar miļjõns pasākumiem ir šādu situāciju miniatūrmodelis, kas sagatavo reizēm, kad tomēr jāiemācās apsvērt prioritātes un saplānot savu laiku, lai visi satikti, laimīgi un lai pašiem turklāt arī prieks, ne tikai skraidīšana no A uz B un C? Dzīves skoliņa, yo.

Ak, un par laiku runājot, es tač vakardien kincī redzēju brīnišķīgāko īsfilmu. Tā bija viena no īsākajām, kas tika izrādīta, bet bija vienkārši izcils paraugs, kā ar minimāliem līdzekļiem tomēr panākt skaidru vēstījumu. https://mubi.com/films/butter-lamp--3

April 17th, 2015

Tā, izrādās, sabrūk draudzības

Add to Memories Tell A Friend
"Raimonda Paula viedoklis par kultūru ir svarīgs un tajā ieklausās pat vairāk iedzīvotāju, nekā savu draugu un paziņu viedoklī, kurš ir svarīgs tikai 6% aptaujāto."

Culturelab. Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014: pētījumu dati un statistika, 2014. 31. lpp

April 14th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Man, piemēram, likās reāli forši, ka uz tām šokolādēm puikas seja nav mainījusies kopš 1973. gada. Tagad viņš esot 42 gadus vecs režisors un kinooperators ar sievu un diviem bērniem, noteikti dzīvē darījis visādu čerņu un tā, bet vienalga - uz šokolādēm. Bet redz, pastāvēs kas pārmainīsies, ja? Šodien kaučko līdzīgu nodomāju par Āgenskalnu - nu ķip, ka Rīga mož arī nekad nebūs gatava, bet Āģene patiesībā bija jau gatava pirms kādiem 80 gadiem.


April 12th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Одавно сам престао да повраћам после трпања огромне количине ракије у утробу.

Es ļoti bieži vēlos, kaut mācētu serbu valodu, parasti bez iemesla. Iemesls parādās, piemēram, tad, kad man tiek nosūtīts drauga topošās grāmatas uzmetums un 1. teikums ir par rakiju.

April 10th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Es nezinu, vroģi tik nevainīga diena. Okej, staigājam pa centrāltirgu, meklējam burkānus, sagaidām māsu no Čehijas, tas tur tā. Beidzas ar 2 pudelēm šampanieša un 1 pudeli Morāvijas vīna pie sliedēm un 4h ilgām sarunām, paralēli ahujējot par vilcieniem (lūk, jums fotouzņēmums) un to, cik lieliska diena, izsmēķējam visu līdz pēdējai cīdziņai. Labi, ka džīmeils klusē, varētu sākt ticēt, ka visai pasaulei, labi - pietiks - Rīgai, laiks ir uz dažām dienām apstājies un pienākumi ir kaut kur tur  - aiz dīvāna, putekļos, ar monētam un zeķēm aizmirsti, lai tiktu atrasti kādā garlaicīgā un drūmā dienā, kad nekā cita labāka nav, ko iesākt, kā darīt "būtiskas" lietas.

Un tad S. jaunkundze, kuru paredzēts satikt vien vasarā - Bulgārijā,  raksta, ka ir Rīgā un ka jānotiek Bērlogai, un pašeksmatrikulēšanās sāk šķist krietni labāks scenārijs nekā šī visa pazaudēšana. Bože, pavasari, nu kas tev ir, ko tik brīnišķīgs mums šogad.

Pusseptiņos laiks puzdieniņām.


April 9th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
А он придет и приведет за собой весну,
И рассеет серых туч войска.
А когда мы все посмотрим в глаза его,
На нас из глаз его посмотрит тоска.
И откроются двери домов,
Да ты садись, а то в ногах правды нет.
А когда мы все посмотрим в глаза его,
То увидим в тех глазах Солнца свет.


Виктор Цой "Апрель"

Pirmais alus krastmalā ar skatu uz Revolūciju un siltais vējš velosipēdista sejā uz Vanšu tilta, var taču teikt, ka viņš ir atnācis, vai ne.

April 8th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Šobrīd pa nabu skanošie Lediņa un Rolšteina ieraksti - pizģec! Nevar saprast, kas būtu atbilstošākā darbība. Paralēli klausīties un lasīt - liekas nepareizi, parakstīt - neiespējami, vienkārši sēdēt un klausīties (kas šobrīd īstenībā notiek) - vroģe laika žēl. Patiesībā, ir jau skaidrs, kas būtu jādara, bet žēl vilkt apavus, meklēt kapeiciņas un izlemt, kādu - balto vai sarkano. Turklāt, tad jau programma būtu teju galā. Bet šai ļoti piedienas tieši pārraides sajūta.

Kavētājiem: https://soundcloud.com/ural/sets/entire-rolstein-on-the-beach-1

Add to Memories Tell A Friend
Lūk, kamēr cienītmāsa Čehijas ārēs laiskojas, un mani sveicina ar kvēlu, citēju, "esmu mayliet piepisusies, leave me alone" (un tad vēl viena jaunkundze sadzērusies man kaut ko čatā bubina un tas ir tik mīļi; sadzērušies cilvēki var būt arī mīļi), pāri Justīnes galvai sakrita pāri visi iespējamie tulkojumi un par vienīgo kontaktu ar ārpasauli todien kļuva balkons, uz kura midžināju savus cigaretes SOS signālus.

Tā rezultātā es, šodien no visas tās čerņas brīva, vienkārši skrēju - garām iļģuciema ražotnes iesala smārdam, gar prizmu, pa jūrmalas gatvi, gar māras dīķi, uzvaras parku. Pagāja 2h un manām kājām pa spēkam bija 17 km. J*bal, es teikšu, nebija domāts to progresu tik ātri un kur ir vīns, ko.

April 7th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Mудрость No. 763

Vīnu var dzert no pudeles, liet glāzē, pasniegt draugiem - tad tā ir malkošana.
Vīnu var arī brutāli kapāt no pakas. Tādā gadījumā to var saukt arī par iekapakāšanu no iekapakas.

April 6th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ak jā, tikko arī piedzīvoju atklāsmi, ka pagājušogadu Lieldienās mēs taču bijām Serbijā un tas viss bija pārāk savādi, lai joprojām aptvertu, ka tā patiešām bija. Long story short, mēs braucām ciemos pie topošā režisora, ar kuru es garlaicības uzplūdos sāku čatot omeglē, kad man bija 15 (tātad, jā - pirms 7 gadiem). Viņam ir Aspergera sindroms, tāpēc viņš īsti neskatās cilvēkiem acīs, daudz runā, daudz lamājas un ļoti daudz smēķē. Mēs sēdējām viņa mediju telpā, kurījām zāli un līdz četriem rītā skatījāmies MTV. Nākamo dienu visai brutāli nokodām vietējā ciema bārā, izpīpējām kādas 3 cīgu paciņas, bet kad ieradās vietējie muzikanti, bijām jau tādā kondīcijā, ka bija labāk doties prom, man kājās bija viņa mammas iedoti zābaki. Atnākot mājās, galds bija tipiski serbiski pilns ar ēdieniem (pupiņas un zivis - number 1 serbu lieldienu ēdieni), pēc tam bijām paredzējuši pakurīt un paskatīties filmas, bet es izlikos, ka man vajag kaut ko no guļamistabas, taču patiesībā parubījos. Aiznākamajā dienā es nokavēju lidmašīnu no Budapeštas uz Varšavu, tāpēc uz Poliju braucu nakts vilcienā, bet par stopēšanu uz Rīgu nākamajā dienā vispār labāk neizteikšos - tā bija absolūtākā veiksme (hej, guess what - Lieldienās poļu fūru uz ceļiem tikpat kā nav!) un es joprojām nesaprotu, kādi spēki lika, kā tobrīd šķita, pasaulē izpalīdzīgākajam fūres šoferim tomēr apstāties Paņevēžas benzīntankā tumsā knapi saredzamai, pa jokam pavicinātai rokai.

April 5th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Tāda svētdiena vārda īstajā izpratnē, šķiet. Mierīgi, bez panikas, bez grūtām pārdomām par pienākumiem. Viena filma pēc nākamās, klusas un garas cigaretes, raugoties uz tukšo pagalmu un Patijas Smitas atmiņas par viņas draudzību ar Robertu Meipltorpu. Visas tās nejaušības, kas cilvēku ved no viena punkta uz nākamo, rezultējas draudzībās, kas tajā pašā sekundē kļūst par pašsaprotamām - tajā grāmatelē ir sasodīti daudz kā pazīstama. Atcerējos, kā ar Dārtu izbadējušās mēģinājām stopēt uz Galilejas jūru, neviens mūs negribēja ņemt mašīnā, tikai stājās, lai sniegtu padomus no sērijas So vsjem ahujeļi? Jūs var nogalināt! un tad mēs pamanījām kokā iesietu maisu ar bumbieriem. Labi, varbūt tas nav gluži kā, pēdējā brīdī saprotot, ka autobusam tomēr nepietiek kapeiciņu, atrast telefonbūdiņā naudu (jā, ja nezinājāt, tad pateikties par to, ka Patija Smita uzsāka jaunībā Ņujorkas gaitas var kādai sievietei, kura aizmirsa savu rokassomiņu) bet tomēr, varbūt nebija nejaušība, ka toreiz tajā koncertā Varšavā ģitāras mediators no pašas Patijas rokas tika šai blandoņai, kura 2 mēnešus, līdzīgi kā aprakstīts Just Kids bija gulējusi, kur pagadās, priecājusies par katru silto dušu un maltīti, bet visvairāk - dzīvi kā tādu. Velk atpakaļ, ļoti.

Add to Memories Tell A Friend
Fu, ar katru jauno ekskursantu-pircēju grupiņu, ko saimnieks randomā atved uz mūsu dzīvokli, iekšēji kaut kas riebumā nodreb & sagriežas vēderā.

April 3rd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
5.1. Sagaidāmais rezultāts

Buržu-Āzijas simtgades programmas īstenošana ir bagātinājusi Dzimtenes kultūru ar jauniem izciliem mūzikas, mākslas, kino un literatūras darbiem, kā arī pilnveidotām (t.i. uzlabotām) kokteiļu receptēm (to vizuālajam standartam joprojām atbilstot 2009.-2016. gada Buržu-Āzijas iedzīvotāju tehniskā aprīkojuma minimālā patēriņa groza vadlīniju 3. pielikumam "Graņonka. Tehniskie parametri un lietošanas nosacījumi") un Vispārējās Veselības Vingrinājumiem, tādējādi vairojot pozitīvu Buržu-Āzijas iedzīvotāju skatījumu gan uz objektīvo realitāti, gan uz subjektīvo pasauli, kā arī veicinot viņu lepnumu par savu valsti un piederību tai.

Fiz-kultūrpolitikas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam "Mazliet vairāk radošā Buržu-Āzija" (Ministra Kabineta 2014. gada 19. jūlija rīkojums Nr. 401)

April 1st, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Pa nakti biju Bresno Poļē, kur Slobodans ar ģimeni bija atvēris "ciema labāko bāru veltītu pasaulē labākajam sunim". Kad tur iegājām, visa viņa ģimene staipīja apkārt pīrādziņu paplātes un izteiksmīgi svīda, bet Slobodans bija izbalinājis galvu. Bārā ienāca 3 britu večuki, no kuriem viens bija Malkolms Makdovels vecumdienās, un prašņāja, kas un kāpēc. Un Slobodans stāstīja - reiz kāds viņu brīnišķīgajam sunim aizmetis bumbiņu tik tālu, ka tā ripojusi līdz pat Turcijas tuksnešiem, suns dienām vadājis savu saimnieci tai pakaļ un neesot domājis ne par ko citu. Kad viņš beidzot to noķēris, vairs neesot spējis domāt par lietām, kas nav apaļas un bijis galīgi izmainījies. "Pamēģini man tikai no UK atvest kaut ko kantainā kastītē!" suns draudējis saimniecei, kaut ko noburkšķējis arī par kvadrātsaknēm, un pazudis uz visiem laikiem.
Powered by Sviesta Ciba