Veikals-kafejnīca

Dzērieni, Pārtika

J.V.

Navigation

February 1st, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Tomēr nebija ienācis prātā, ka jebkad piedzīvošu laiku, kad, klausoties radio, sanāks pie sevis nodomāt bļe, atkal Bovijs.

January 27th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Best of fuck,
Booking.com Team

January 25th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Tā kā satori aptauja ir par ietekmīgāko domātāju, nācās būt godīgai un ielikt ķeksīti pie Hermaņa un viņa burvīgajām verbālo vēmienu vētrām. Būtu Stepaņenko ar savu mazā ponija varavīkšņu biedrību, nekavējoties ieliktu viņai. No otras puses varētu vienkārši apstrīdēt viņu ietilpšanu domātāju kategorijā, bet tik dziļi es nedodos pat tad, kad uz galda viz graņonkas un zaļā marka, bet biedriem aiz muguras pa plecu sit dekarts ar sabiedrotajiem.

January 22nd, 2016

Add to Memories Tell A Friend

January 16th, 2016

vladimirs iļjičš bļeņins māj ar mici (savu)

Add to Memories Tell A Friend
- Mazulim pie piedzimšanas jānovicina uzraksts - Piedzimšana var izraisīt nāvi. Un ar svaigi nogrieztās nabassaites galu jāparakstās.
-Agree to terms and conditions
-Like our page on Facebook and share to proceed to Life
-Drīzumā
-"Piedodiet, Jūsu bērniņš ir miris. Nē, nepiedzima nedzīvs, atteicās laikot un šērot. Kas gan principā ir tas pats. "
- No likes? Well that's...bad.
-"No likes, no life, hehe"

January 13th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
+ izskatās, ka man dzīvē ir misija saskaitīt, cik reižu es savā ceļā sastapšu 1958. g. "The Catcher in the Rye" Penguin Books izdevumu. Vienu savācu no Ulanbatoras hosteļa, izlasīju turpat vilcienā uz Irkutsku, atdevām ar Keruaku, Steinbeku, Selindžeru u.c. apsēstam krievu puisim, pie kā palikām Permā. Šodien tāda pati grāmata savākta pa 40 centiem vietējā charity shop, iespējams, lētākais pirkums, kāds man šeit jebkad būs, ja vien mistiskā kārtā nepakritīšu uz ledus, sasitot galvu un smadzeņu traumas rezultātā neaiziešu pēc roltona.

dear clients pls send money asap

Add to Memories Tell A Friend

January 10th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Pieņemsim, ka šovakar vēroju līdz šim jocīgāko procesiju, kurā 13 kalsni salaveči rēkdami nes lāpas, viņus pavada reāli iespaidīgi troļļi ar lampām acu vietā, bērni melnām sejām līdz ar viņiem skraida apkārt, visus baidīdami, bet beigās pie rātsnama iekur milzu ugunskuru un apkārt lēkā bērni viduslaiku paskata drēbēs. Visam pa vidu non-stop salūti, ja pareizi saprotu, pēdējā diena gadā, kad viņus drīkst šaut. Notiekot tikai Vestmanās. Wow, just wow.



December 20th, 2015

Emigrācijas padauzas (© pashizgaazeejs) atgriešanās

Add to Memories Tell A Friend
Dzersim šonakt skumju vīnu,
ja nav spuldzēs aizdegts prieks.
Draugs mans sapņos brauc uz Ķīnu,
te viņš jūtas svešs un lieks.

Domu brāzmainajos vējos
viegli pāri jūŗām traukt,
bet kas vienreiz sācis klejot,
to vairs mājās neatsaukt.

Draugs no sevis bēg uz Ķīnu ...
Domā, ka man dzīvot tīk?
Dzersim labāk skumju vīnu,
tā nav laime. — Neapnīk.


/A. Skujiņa

December 19th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ņemam vienu velosipēdu, uzvelkam vējjaku. Liekam to visu Vācijas decembra pluspadsmitgrādos (tātad vējjaka iet bagāžniekā, nevis mugurā) uz brīnišķās vācu veloceliņu sistēmas, kas ved no viena ciemata uz nākamo, garām laukiem, pļavām un mežiem, pa visu tādu zaļu un sārtu vienlaikus. Minam pedāļus un ahujējam, cik ilgi vien laiks un spēks atļauj.

December 15th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Piepīpēts bārs, pa kuru bez pankiem apkārt dreifē arī veci suņi. Tas tā - par lietām, kuru dzīvē pietrūcis, par to nenojaušot līdz brīdim, kad tās sastopi.

December 7th, 2015

Add to Memories Tell A Friend

December 6th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Izraēla nav gluži mīlīgākā valsts pasaulē, tomēr gribas padalīties:

"Klusā bulta" pie Makteš Ramon krātera atkal meklē voluntierus. Ja nu kādam ir tāda sajūta, ka gribas pasūtīt dirst civilizāciju un internetu un elektrību un padzīvot tuksnesī (pilsētiņa gan ir 20 min pastaigas attālumā) vismaz mēnesi, nu..tur to var. Pačekoju (nezinu, kāpēc) arī lidojumus - Viļņa-Telaviva-Viļņa var salikt arī par 130 eur. 

Foto: Dārta (wink, wink, mazā, lai jauki lasīt manu cibu) pie pašas krāsota uzraksta. To, ka patiesībā jāraksta "Fire hose", iedomājāmies pārāk vēlu. Bet vai nav pohuj - cilvēkam, kurš sēž tuksnesī vannā, noteikti ir. 

December 1st, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ja vakardien mums bija tīri labs iesākums jaudīgam porno, tad šodien sajūta kā šausmu filmā. Mazajā autobusiņā gaišmataina poļu šofere ved mani un vēl vienu pasažieri. Putenis tāds, ka saredzēt vien mašīnas degungalu un vēl mazliet. Puisi izlaiž pilsētā, mani aizved uz ostu, kura izrādās vēl nav vaļā, viss tumšs, auksts un apkārt neviena. Lai nenosaltu, klīstu apkārt, līdz nonāku benzīntankā ar fāstfūda ēstuvi. Pašā stūrī kāds onkulis, pižiku galvā uzmaucis, kapā automātus, es paņemu vienu iesala dzērienu un lasu P.Smitas jauno grāmatiņu. Vienā nodaļā viņa sēž kādā Reikjavīkas kafūzī ar Bobiju Fišeru, kurš uzstāj, ka viņiem ir jādzied. Piecu dienu izraušanās ārpus salas bija pēdējā laika skaistākie nekā nedarīšanas brīži.

November 28th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Vietas pēc diviem gadiem liekas citādākas (man vispār sāk likties, ka uz katru vietu ir jāaizbrauc vismaz 2x), cilvēki gan paliek tādi paši. Šodien šoferis veda cauri, kā pats teica winter wonderland, 6h, ko pavadījām ceļā, klausījāmies blūzu un Bobu Dilanu. Tā starp citu pastāstīja, ka viņam Eldfela vulkāna krāterī bija spontāns sekss ar savu meiteni.

November 26th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Da neko, vizēram šodien visiem lidojumiem 20%, atgriezušies reisi Viļņa-Kijeva, kāpēc nepaķert biļeti aprīlim vienā virzienā pa 17 eur, pat ja sanāk to datumu kaut kā aizdzerties, nav liela bēda.

Add to Memories Tell A Friend
Par dažām konsekvencēm dzīvei uz salas:

1) Darba dienas nakts var nebūt traucēklis pilnam bāram, ja ir pietauvojies zvejnieku kuģis.
2) Stipri vējainās dienās prāmim sauszemē tiek nomainīta osta, 35 minūšu vietā ir jābrauc 3h. Vietējiem puslīdz pohuj, bet ārzemnieki vemstās un es domāju par to, ko rīt neēdīšu brokastīs.

November 23rd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
In the scene right after the bank robbery Laia Costa actually forgot where to drive and takes the wrong turn. Everyone's outburst of panic in the car is completely genuine as they were risking filming crew members and thus ruining the whole take. Even the director Sebastian Schipper, who was lying in the trunk of the car, started screaming directions in sheer panic. His screaming was later removed during audio editing. The car actually ended up driving past crew members but none of them can be seen thanks to the cameraman who reacted quickly by filming from a much lower angle so as not to have any windows in the frame.

November 22nd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Un pēkšņi tas, ko katru dienu esi darījusi pusotru mēnesi, ir nosūtīts, komentāri sarakstīti un looking forward to hearing your feedback. Un tu izdzer 0.8 litrus alus tepat, tev sāk sāpēt galva un tu laikam izguli visu neizgulēto, par bāru aizmirsti. Sapnī pie tevis atnāk viens ārzemju stopētājs, kurš vienkārši uz dīvāna silda caurās zeķēs ievīstītas kājas, un divi latviešu pāri (vienu čiksu noteikti sauc Elīna, bet puisi visi iesaukuši par Janci - tādi pāri). Un tev viņi besī, viņi visu komentē, par visu smejas, bildē tekoša ūdens strūklas utt. Kaut kādā sakarā iesaistīti ir maisi, pilni ar uz pusēm pārgrieztiem, nomizotiem kivi. Tu pamosties ar domu, ka 6. istabā tā arī nesaliki segas konvertos (kas, starp citu, ir taisnība).

Es vairs neprotu alkoholu.

November 20th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Aprit divi mēneši. Aizdomājos par to līdzāspastāvēšanu, kādā te šitajā namā dzīvojam, un cenšos saprast - esam kaut kāds vroģi bezradnieciskas ģimenes modelis vai nē. Katram namā ir it kā sava loma, bet dienas beigās visi ir lejā dīvānā pie teļuka un liekas tik loģiski, ka visi šeit dzīvojam. Šefs, kurš līdzās visam nelielajam menedžingam, katru dienu iet kaut kur činīt mājas un ik pa laikam apciemo bij. sievu un dēlus, viņa jaunā draudzene, kura ievākusies Šefa istabā, bet nedēļas nogalēs līdz pieciem rītā strādā bārā. Tad ir vientuļais Vikfuss, kurš te īrē istabu un vienkārši pie jebkuras iespējas aizlej seju un tad grib ar visiem runāties, un es - random latviešu meitene, kura ne par ko nemaksā, bet ik rītu satīra lietas un vietas, citreiz uzcep visiem pankūkas un sagaida cilvēkus. Tas vienkārši liekas tik ļoti nestandarts, bet vienlaikus kaut kā galīgi silti paliek apzinoties, ka kopīga dzīvošana dažādos dzīves posmos nenozīmē mamma, tētis un viņu bērni, bet var būt visādas variāciju iespejas. 

Tulk. projektam redzama gaisma tuneļa galā, nē, drīzāk iemirdzas taka uz bāru. Salā šodien sajūta kā kokakolas reklāmā.


Powered by Sviesta Ciba