BĒRNI!

pagrieziet savu sātana mūziku klusāk!

Justīne, yo

Navigation

May 18th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
"cigarešu papīriņus vajadzētu saukt par papīpīriņiem"

May 17th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Tā - tiem, kurus interesē visa maģija ar Mongolijas biļešu iegādi Rīgas stacijā. Mums tas izdevās. Šodien vēlākais datums, kuram bija iespējams iegādāties, bija 16. jūlijs. Tātad mēs tikām principā pie rezervācijas, kas ir derīga jebkuram braucienam no šodienas līdz tam sešpadsmitajam. Maskavā ir jāiet uz kasi un jāizņem īstā biļete, piemaksājot tik, cik nu ir atbilstoši noteiktajam biļetes/vagona/klases tipam, respektīvi, hujzin cik. Pagaidām vēl nav skaidrs, vai ar šo LDz biļeti pietiks tranzītvīzas iegūšanai, jo nekur neparādās mūsu vārds un tā brauciena laika amplitūda, atzīsit, arī visai plaša. Par to tad vēlāk. Šodien gaidu ilgā laikā pirmo kaučsērferi (pat ne kaučsērferi, hitchgathering komanda reāli uzblieza savu saiti, saucas Trustroots, trastrūteris značit). Jau aizmirsies, kā ar tādiem apietas un ko viņi ēd.

May 16th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
“Tātad ir ceļu satiksmes noteikumi, kuri nosaka, kā mums jāuzvedas uz ceļa. Nu, tie noteikumi nenosaka, ka mums jākrīt…"

Es saku, mūsu valsts ir romāns, kura asprātīgais autors sēž kādā Austrumeiropas krogū, dzer šņabi, ēd šprotes un, ik pa laikam atraugādamies, kopā ar tovarišiem izdomā visādus prikolīgus latviešu tēlus. Un dzīvo, let's say 1924. gadā.

Starp citu, vai zinājāt, ka biļetes uz Ulanbatoru var dabūt arī Rīgas vilcienstacijā? Bišķi ar savu jautājumu nolikām uz pakaļas kasieri, kura teica, ka sen neviens šādu jaut. nebija uzdevis, izšķirstīja savu kladīti, kurā pēdējā biļete uz Ulanbatoru šādā veidā tika iegādāta pirms 2 gadiem, paklabināja kompīti labi ilgi, liekot aiz mums sarasties pamatīgai rindai un pateica - jā, jūs varat viņas šeit dabūt, turklāt nosauca summu, kas bija zemāka par visām jebkad apskatītajām. Nolēmām nemocīt cilvēkus aiz mums, biļetes, cerams, izņemsim rīt, tad varēs uh-un-ah-ujēt.

A tagad brīnumainajā Zvanu ielas pagalmā paēdu zivjzupu, no dzīvokļbiedres par anotācijas tulkojumu gaidu pagatavojamies auzu cepumiņus, bet ja vakarā uz A. Akmentiņa konci Vācieša muzejā nebūšu atplīsusi, droši varēšu teikt, ka diena ir izdevusies, kas pohu sestdienām nav īpaši raksturīgi.

May 13th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
No smalkiem ēdieniem neko nerubīju, bet uz to Zvanu ielas pagalmu, kas man te spļāviena attālumā, allažiņ metu acis, tā ka ceru, ka sestdien tajā vietējo pašrocīgi uzstellētajā restorānā-viendienītī tomēr būs arī barčiks.


May 11th, 2015

Add to Memories Tell A Friend

Add to Memories Tell A Friend
Hi Justine. Im looking for someone to spend the winter with you..

Jauki, ne? Kāds vismaz rūpējas par manām sociālajām vajadzībām. Bet da nē, patiesībā viņi meklē, kas ar mani kopā censtos nenojūgties īsajās un drēgnajās dienās uz Vestmanu salām - vienalga mīļi. Dodiet zināt, ja esat vai pazīstat kādu indivīdu, kas alktu vienmuļa viesu nama darba par vēdertiesu un gultasvietu Islandē.

May 3rd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
A toties vakara noslēgums - izcils. Principā pret The Pink Elephant biju noskaņota diezgan skeptiski, likās - nu a kā pavilks kaut kas tik ļoti žanra prasībām atbilstošs, bet bija ahujenna, zinkā, nokavēto, nedzīvoto desmitgažu sajūta, ļoti kūl. Turklāt viss notika tādā kā šķūņaugšā, un bija cilvēki - "Cēsis" un "cilvēki" vienlaikus tomēr pēdējā laikā nav īsti diži novērojama parādība.

Šodien vajfaju tveru pie pilsdrupām. Not bad.

May 2nd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Rozā elefants jau skaņojas, lai gan līdz koncim puzotra stunda. Es dodos medīt lētāko lambrusko, izkapāšu, kur nu pagadās, atnākšu, kad visi sāks spēlēt. Diskusijā no 30 pieteikušamiesimiesimies dalībniekiem ieradās 3, par laimi 2 vismaz strādā industrijā. Pohuj, kā saka māte - mans uzdevums - piedāvāt, jūsējais -..

Add to Memories Tell A Friend
Hahā, kafūzis, kurā man pēc stundas jārāda filmas, šobrīd ir pilns ar Dailes teātra aktieriem. Viņi skubina cits citu pamēģināt rabarberkūku, elš par saldējuma kokteiļu biezumu, taisa selfijus un lasa cits citam dzeju. Grasās tvert pēc ģitāras.

UPD: Aiziet, načinajetsja, miglā asaro logs Skrastiņa un Co. izpildījumā.

Atgādinu - esmu Cēsīs.

Add to Memories Tell A Friend
Varbūt tā interneta problēma Lokielas dzīvoklī nav nemaz jārisina. Produktivitāte momentā auga, un es nesmādēju pat atsauču noformēšanu (un man ļoti, nu nēēēreāāli besī rūpēties par atsaucēm), vēl naksniņā noskatījos 12 krēslu (1971) 1.daļu, no rīta sakopu jaunskungu pērnās svinības. Mācos klausīties radioviļņus. Galu galā, ja nu dikti vajag, varu kā tagad - tupēt ārā pie Koncertzāles un izskatīties pēc tiem ļaudīm, kuri nejēdz pat izbaudīt svaigo gaisu. Bet varbūt es neceļu dižus iebildumus tāpēc, ka ir tāda ceļojuma/kaučsērfinga sajūta - lielā mugursoma, vajfaja ķeršana ārā, kabatā atslēgas dzīvoklim, kas nav mans..

April 30th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Es laikam vēl ilgi pārdzīvošu - kaut kā ejot uz Sārumu pilskalnu (bļe, huļi seno latgaļu Autīnes iespējamais centrs nav atzīmēts nekā citādi kā vien ar dažām zaļām lupatiņām, ko?), sanāca hipnotizējoša sastapšanās ar ļoti glīta paskata stirnu. Kādas piecas sekundes visas trīs - es, Sise (kura turklāt nebija pie siksnas) un šamējā klusējām un sastingušas cita citā raudzījāmies, bet, kad izlēmu, ka klusām jāvelk laukā no somas kamera, viņa ar nelabu brēcienu iemetās atpakaļ mežā, balto pakaļu vicinādama, un tā brēca vēl ilgi,droši vien noziņodama pārējiem, ka kaut kādi dolbajobi atkal atvilkušies.

April 28th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Dažkārt naturāli šķiet, ka es uz Priekuļiem braucu tikai tāpēc, lai skatītos televizoru & besītos par to, ka nespēlēju grupā, kurā akordeona vietā man būtu alus glāzes.

April 26th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Drusciņ satrīcēja pamati zem kājām - šī dziesma patiesībā ir no sēšseptītā gada!

April 25th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Lepojos ar čerņas kritumu, ja un tad bams! -  pēc narkašu spota tīrīšanas pie rīgas vecākajiem ūdenstorņiem (bučas tiem zaķukiem, kuri uz savām šļircēm uzsprauda atpakaļ vāciņus) attopos dzeram Skultē, tajā, kur blokmājas pagalmā ir lidmašīna par godu tiem, kas bombardējuši berlīni, rāpjoties uz garāžām, kamēr VISI mums piepišas, kāpēc tur esam, bet nesakot, kā nokāpt lejā. Nostopējām mašīnu uz Imantu, kas beidzās ar to, ka nospēlēju lomu totālā & pilnīgi svešā krievu dzīvoklī, kur paēdu karbonādes ar kartupeļiem, smējos par jauniepazītā sergeja aptaukojušās meitas piebildēm, kuras savas val. barjeras dēļ patiesībā nesapratu & aizgāju projām uz Valmiersielu. Ir agrs, un varu pat nonāk āģenē - tas laikam raujjjj pauri visvairāk.

April 24th, 2015

Zasulauks, 19--

Add to Memories Tell A Friend
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/25905/

April 23rd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Varbūt mēs visi vienkārši dzīvojam romānā ar dikti izteiksmīgiem tēliem. Pāršķirta lappuse par nopietniem politiķiem, kas no tribīnes bubina par seksu, šas būs jāpāršķir nākamā par pensionāriem, kas hūdā cilā graņonkas pie DDT un Kusturicas, un kas par to, ka ir 2015?! Šis ir romāns, ja, te tādi noteikumi neattiecas, nepatīk - nelasi, atrodi interesantāku lasāmvielu.

Aj, bet cik tad reizes nav vispār dzīvē sanācis nodomāt - šis tak nav pa īstam..

April 20th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Thank you for ordering Snail Secret

 pilnīgi prasās pie šī teikuma vienkārši nopūsties, ar troksni aizcirst datoru, nobubināt oooo-kay, fuck this! un lūkoties uz tuvākā bāra pusi. Laikam kaut kāda apmaināmies-ar-wtf-darba-tekstiem-diena, ne, [info]ieraksts?

April 19th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ir tantes, par kurām domājot, galvā iešaujas tāda stulba atblāzma, ka nekad nevēlos būt veca, ja man ir kauč mazākā iespēja tikt pie kāda procenta viņu piselīguma. Vakardien, piemēram, pilnīgi nevainīgi stiepju velo laukā no draudziņu dzīvokļa, tieši tā - stiepju -, jo jau biju dzirdējusi nostāstus par viņu, kura uzskata, ka gaitenis (kuru, meždu pročem, apdzīvo kaķi ar visu kā tam pienākas - kaķmājiņām, ir pat dīvāns..), acīmredzot, nav paredzēts velosipēda smiltīm. Tā nu es stiepju, bet no durvīm vienalga izsprūk viņa, ne sveiki, ne labdienas, bet uzreiz a когда вы собираетесь мыть (namu, starp citu, mazgā sētniece). Mans Arguments No.1 - es šeit nedzīvoju laikam nebija gana spēcīgs (ok, ir tāda lieta kā identiskie dvīņi, kuri mēdz būt līdzīgi, un tā nu ir sagadījies, ka viena no viņas kaimiņienēm ir mazliet ar manu seju, tāpēc piedosim), tad ķēros pie No.2 - bet es taču nesu!, kas laikam viņu, konstatējot, ka es tik tiešām veļuku nesu, mazliet samulsināja, tāpēc viņa iedomājās paprasīt: a обратно? Arī nesu, noteicu, galvā piemetinot sulīgu bļe (kas varētu būt vienīgā sarunas daļa, kurā arī es runāju slāvu mēlē), prātā jau turot trešo - Ušakova eiro divdesmit kārti (ja nu sākas piepišanās par to, huļi vispār ritenis, jo rādās, ka viņas pieredzē cilvēki, kas tādā veidā regulāri pārvietojas, ir kaut kas svaigs un nebijis), kuru papildinātu ar kaut ko par velozagļiem, jo no šīs pašas dāmas jau izskanējis jaut. par to, kāpēc neatstāju riteni ārā, un nesaprotot, kā cilvēki no cilvēkiem kļūst par šitādām-ten radībām. Un vienmēr šitās saķeres, kad nez kāpēc jāuzbrūk svešam cilvēkam par kaut ko totāli nevainīgu - es nez kāpēc par viņām vēlāk turpinu domāt, tāda kā iebrukšana manā ideālajā pasaulītē, kurā šķiet, ka es zinu, kas ir un kas nav citiem traucējoši, bet tad atnāk kāds no malas un tomēr norāda, ka nē, bļe, tu tomēr traucē - redz, Stūra mājas mājaslapā nav norādīts tas un šitas, redz, tu nenodzēsi kāpnēs gaismu un, redz, no tava velosipēda birst smiltis.

Nekas, toties nakts noslēgumā - cilvēks, kurš visticamāk ir vecāks par kāpņutelpas Question Master, iedod ne vien aizšķilt, bet uzved arī augšā beksteidžā pie pārējiem Čomska performances dalībniekiem, man ap to laiku diezgan pamatīgs pālis un drusciņ vatafaks, vienlaikus tā kā nē. Es pat nezinu, ar ko izpelnījos tādu godu, jo, piemēram, par džezu mācēju pastāstīt tik vien kā to, ka pirms miedziņa klausos Koltreinu un zinu arī Monku, un esmu redzējusi Whiplash, bet ar to acīmredzot bija gana. Ej nu saproti.


Mыться собираюсь, не мыть, tante.

April 18th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Skumjā konstatācija, ka mūždien nekam nepietiek laika. Sēžam vakardien Ļeņingradā, pa galdu izklāta Eiropas karte, mēģinām vilkt aptuvenos pieturpunktus, lai zinātu, kādiem datumiem pasūtīt to ekspresi, un, bļaģ, nekam nepietiek - atņemt dienas Serbijai, Bulgārijai vai Ukrainai liekas klaji nepiedienīgi, bezjēdzīgi, jo pazūd jēga reģiona apmeklēšanai. Palikt tur ilgāk par 18 dienām - arī nereāli, ja jāpaspēj šķērsot Krievija, ja nedrīkst atņemt nevienu dienu no Mongolijai atvēlētā mēneša un ja veicīgi jātiek atpakaļ mājās, lai sakrāmētu pekeles un kāptu ļotenē uz ziemeļiem.

Mož šitādas pavasarīgas sestdienas ar miļjõns pasākumiem ir šādu situāciju miniatūrmodelis, kas sagatavo reizēm, kad tomēr jāiemācās apsvērt prioritātes un saplānot savu laiku, lai visi satikti, laimīgi un lai pašiem turklāt arī prieks, ne tikai skraidīšana no A uz B un C? Dzīves skoliņa, yo.

Ak, un par laiku runājot, es tač vakardien kincī redzēju brīnišķīgāko īsfilmu. Tā bija viena no īsākajām, kas tika izrādīta, bet bija vienkārši izcils paraugs, kā ar minimāliem līdzekļiem tomēr panākt skaidru vēstījumu. https://mubi.com/films/butter-lamp--3

April 17th, 2015

Tā, izrādās, sabrūk draudzības

Add to Memories Tell A Friend
"Raimonda Paula viedoklis par kultūru ir svarīgs un tajā ieklausās pat vairāk iedzīvotāju, nekā savu draugu un paziņu viedoklī, kurš ir svarīgs tikai 6% aptaujāto."

Culturelab. Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014: pētījumu dati un statistika, 2014. 31. lpp
Powered by Sviesta Ciba