BĒRNI!

pagrieziet savu sātana mūziku klusāk!

Justīne, yo

Navigation

October 27th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Tavu brīnumu - Ecolines autobusos parādījies komforts, īpaši uz pakaļas esmu par vajfaja kvalitāti. Pie šitādas dzīves varētu pierast - sēdi, kaut kur brauc, tulko un, kamēr nonāc līdz galam, biļete jau ir atpelnīta.

Add to Memories Tell A Friend
Ziniet, tas nav godīgi. Vari būt cilvēks, kurš dažās stundās uzraksta desmitnieka vērtu referātu, bet iedomāties to, ka tava mugursoma varbūt nejauši līdz ar drēbju čupām iestūķēta skapī, nespēt. Panikā traucos uz Alu, lai gan pie sevis domāju - nē, nevar būt, ka aizbrauci bez somas, nevar. Tie bija tikai 3 aliņi, Justīn. Visam kā kronis, man slēdzot riteni atslēgas caur redeli iekrīt bedrē un notiekošais sāka iegūt stulbas komēdijas aprises. Atbrauca Dārta, kurai nez kāpēc bija garens lukturītis, kuram vienā galā ir magnēts (jums visiem tādi ir?), pacēlām smago vāku un tikām pie atslēgām. Aizskrēju mājās, pirmā lieta, ko iedomājos izdarīt (bet nez kāpēc neiedomājos dažas stundas iepriekš) - atvēru skapi. Priecāties, raudāt? Labāk vienkārši pohuj. Patlaban gaidu brīdi, kad rītdien varēsim pašā rīta agrumiņā kaučkur Berlīnes autoostas rajončikā iedzert pa aliņam.

October 25th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Man liekas, ka es līdz šim nebiju pieredzējusi, kā klients onlainā nomet the F-bomb, pie tam visnotaļ bezpriģelā, bet nekas - tā dažkārt notiek un dzīvē notiek arī sliktākas lietas, piemēram, bezdarbs, kas man šobrīd jau nu točna nedraud. Visādi mazi projektiņi un akadēmiskie darbi sāk krāties pāri manai nabaga galvai, bet tomēr īsti nav, par ko bēdāt. Pēc ilgiem laikiem (teiktu, ka pagājis kāds gads, ja ne divi) mūsu Priekuļu apartamentos atkal gaidāmi kaučsērferi. Tātad, marš uz veikalu pēc karstvīna, sagatavoties sarunām, bet gulēt iet tikai tad, kad visas tekstuālās nejaucības būs nost no kakla. Rītvakar Alā ar kolēgām un citiem biedriem dodamies iesvinēt dzīvi - kurš vēlas vienkārši pa lēto iedzert (kaučkāda happy hour svētdienās esot), kurš uz 9 mēnešiem dodas pie bulgāru čigānbērniem, kurš vienkārši uz nedēļu nozudīs savu divdesmitdivgadi sagaidīt rāmās Vācijas noskaņās. Citi ļauži arīdzan most welcome.

October 23rd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Baigi labi. Ir bez dažām dienām Berlīne, pēkšņa pīpošanas pārtraukšana un 3 dienas, ko atvēlēt dzimtā pagasta apciemojumam.

October 20th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
http://klab.lv/~divi_litri/

Radošais kolektīv, kur esam palikuši?

October 12th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Cilvēki šturmē stūra māju tādos apmēros, ka dažiem darbiniekiem pie Rīga 2014 darbinieka bļembas pielikta vēl viena bļemba - Biļešu uz pagrabiem arī pa blatu patiešām nav!!. Tā nu nav laika sēdēšanai mierā un klusumā,domājot par miegu - kas ir diezgan svētīgi, ja uz darbu esi ieradusies spēcīgās paģirās. Tā nu notiek, kad Purvciema labirintos tiek celtas glāzes uz Viņa Gaišības veselībām.

October 10th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Ir šodien sadabūta pagalam garda gruzīnu vīna pudele (izrādās, ka tūristu mugursomas iegādāšanās sniedz savu labumu arī ārpus blandīšanās pa zemēm, jo tad šo pašu somu var īstermiņā nodot lietošanā citiem blandoņām), ir biļete uz Nastavševa koncertu pēc stundas, ir tulkojumu piedāvājums no kādas ungāru firmas, kas (cerams, ka) nodrošinās pamatienākumus pusgadam = ir labi.

Vakarvakarā iegriezāmies Beerlogā. Pienāca klāt kāda sieviete, vienu pa vienam lēnām vilka no sevis vārdus latviešu valodā - tā viņai padevās labāk nekā mums krievu. Aizgāju uzpīpēt un kad atgriezos, viņas seja bija asarās. Bārā pēdējo reizi redzēts brālis, kurš vairāk nekur manīts nav. Varbūt tāpēc tā sākotnējā laipnība un vēlme pievienoties mūsu galdiņam, taču mums beidzās aliņi un bija jābrauc mājās, palīdzēt tāpat nevarējām. Viņa palika ārā smēķējam ar kādu biljarda spēlmani. Lūk tā, te ir Āgenskalns, un te notiek dzīve.

October 4th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Galu galā aizgājām. Palagi sviedros nemirks, un Justīne gulēs mierīgi.

October 2nd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
"Ja tu nebalso, tad tev nav tiesību sūdzēties par valdību", manuprāt, ir stulbākais šobrīd internetā klejojošais apgalvojums, kurš pie tam ir pretrunā ar otru daļu apgalvojumu, ka jāiet taču vismaz izvēlēties mazākais no ļaunumiem. Ķipa leģitimēsim iespēju norādīt uz valdības kļūdām tikai tiem, kas tos pidarus paši ir ievēlējuši, resp., kuru dēļ (pēc loģikas) tā sūdzēšanās arī ir nepieciešama. Nīstiet vai zākājiet, bet šogad šajā teātrī piedalīties atsakos - vai vismaz pasakiet, par ko tad jābalso. Kassss ir tie glābēji, kuriem lohi-nebalsotāji nekad neatstāj savas dārgās balsis un kuru vadībā tad latvju zeme skalotos zeltā, ja vien lohi-nebalsotāji vienotos sparīgā cīņā pret lohiem-balsotājiem, kuriem kaut kā allaž ne tā sanāk ievēlēt? Aiziešu un atstāšu savu balsi viņiem.

September 30th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Jā, pareizi, Beerlogā ir arī akvārijs. Tāds duļķains un tajā esošā zivs pārsvarā izskatās vairāk mirusi nekā dzīva. Kad to reiz pārspriedām pie sava galdiņa, bārmene stiepa mums to akvāriju rādīt, lai pārliecinātu, ka zivs (kaut kāds tur Ivaničs vārdā) tomēr nav vēl aizpeldējusi pie tēviem. Bet vakardien viss bija mierīgi, klienti mūs cienāja ar cīgām un neļāva maksāt par pēdējo aliņu. Meitenes nodzēra transportus un uz Mārupi devās uz mana velosipēda.

September 29th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Pēc 10 stundu tupēšanas drēgnajās KGB telpās, velosipēda mīšana mājup ir mana dienas mīļākā daļa. Šovakar beidzot izmantošu to, ka pirmdienas ir manas mazās piektdienas un došos iedzert. Vedīšu Sietiņas jaunkundzi uz Beerlogu - vietu, kuras logā saule spīd un krievu popmūzika dun 24/7. Pēdējoreiz, kad tur biju, mēs uz turieni aizvedām Šneidera jaunskungu un ar viņu gandrīz salecās kurlmēma (!) tante, kura sēdēja un savādi dejoja zāles otrā malā. Bārmene ar mums sāka dirsties par to, ka neprotamies krieviski, bet kāds ukrainis sāka mazliet dirsties (bet ne gluži, jo vienubrīd kaut kādā sakarā deva naudu) par kaut ko pavisam nesaprotamu, visticamāk - neko.

September 27th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Vakardien tādā vieglā reibumā minos uz mājpusi, kad mani pie Vanšu tilta apturēja kāds britu jaunskungs. Nošļupstēja kaut ko par kādu Club 69. Teicos nezinām, kur tāds atrodas (joprojām nezinu) un sūtīju uz Vecrīgu. Tad prasīja, kur te vispār esot kāds strip club. Iepauzēju un mani pārņēma šausmīga atklāsme, ka es - cilvēks, kuram ir nācies arī trijos rītā meklēt savam īru draudziņam geju klubu (apstaigājot vairākus)- neprotos nosaukt nevienu Rīgas striptīzklubu. Tā es tur apstulbusi stāvēju, šīs skumjās atziņas pārņemta. Nē, nevar būt.. bet tomēr..tomēr.. bet kāpēc?

Jaunskungs tikmēr man iedeva pieci un aizšļūca tālāk.

September 25th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Vot vam družba - kamēr dušojos, saņēmu līdz šim dīvaināko sūtījumu. Kāds uz sliekšņa atstāja milzīgu kasti, pieklauvēja un aizlaidās. Kastē atradās kaste, kurā atradās kaste, kurā atradās u.tt līdz pēdējā kastē - pie ķieģeļa pielīmēta cigarillu paciņa. Ir aptuvena aizdoma, par to, kas bijuši šie asprāši, taču nav saprotams, no kurienes viņiem tik daudz kastes un brīvā laika. Bučas anonīmajiem.

September 22nd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Pirmais mana apsolījuma - līdz pirmajam sniegam sab. transp. nekāpt (uz velo aizvadīta 3. nedēļa) - pārbaudījums šorīt izturēts godam. Vienīgi ielikt somā sausas zeķes nebūtu nācis par sliktu, bet, kā rāda pieredze, stulbumā man ir, kur tiekties. Tas tā, skatoties uz mačo papucīšiem, kuri pie mums ierodas ar mazuli (noteikti topošo inteliģences kodolu) pie vienas rokas bet otrā vīrišķīgi turot Džentlmeņa rokasgrāmatu ar grāmatzīmi iespraustu nodaļā "Ahujeķ bļe kas bet šitos ārzemniekus laižat bļe izpist viņus bļe". Protams, Džentlmenis nebūs Džentlmenis, ja no šīs nodaļas nenocitēs. Slava Bogu, man allaž ir slinkums uzsākt diršanos, tāpēc uz viena tāda tēvaiņa "A kas man bļe - nedēļu iepriekš jārezervē?" atbildēju ar, manuprāt, spēcīgāko un patiesāko atbildi - "Jā."

September 17th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Dzīvesritms pēdējās nedēļās iekārtojies apmēram tāds, ka katru trešdienu es pēc 3 dienām ļerkšķēšanas ar čekas pagalmā nākošajiem ļaudīm, saslimstu. Otrdienās es veseļojos. 6x nedēļā es kaut kur dodos turp un atpakaļ ar velosipēdu. Apmēram 2x nedēļā man pusdienu trauciņā ir lēcas ar rīsiem, vēl 2 - griķi. Mājās es parasti esmu ap astoņiem vakarā. Katru vakaru ir kāda frīlansa huiņa, ko rakstīt (šovakar - binārās opcijas, yay). Naudas nekam nepietiek, bet laika tādām darbībām kā piedzeršanās vai došanās kaut kurp arī tāpat nav. Un tomēr visā tajā nogurumā un vāveres ritenī ir arī sava bauda. Plašākās masās to laikam dēvē par stabilitāti, sliktā noskaņojumā - par rutīnu. Varbūt man ir vieglāk, jo es zinu, ka labākā scenārija (resp. brašas frīlancošanas) gadījumā pēc mēneša, diviem man atkal pietiks naudiņu, lai varētu uz brītiņu atvilkt elpu, varbūt pat padomāt par kādu traku vietiņu, kurp aizlidot.

Nupat iznāca Veto magazine numurs, kurā Edīte stāsta par maniem piedzīvojumiem Islandes atkritumos. "Dzīres miskastē", man patīk.

September 14th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Dažkārt, bet pavisam-pavisam daž-kārt gribas sev piekārt ordeni. Īpaši reizēs, kad spēju pamest biedrus, kuriem ar divlitru un vīnu tukšošanu krastmalā nav gana (tātad bruņojušies ar ciešu apņēmību un skatu nočņika virzienā), kaut kādā veidā laikus ievelties gultā un no rīta paspēt sakopt pa galdu un grīdu izmētātās dzīres. Bet sirds taisni vai lūza, raugoties Sabīnes jaunkundzes pohu ciešanās darba laikā. Īpašu dramatismu šai traģēdijai piešķīra pusdienu aina, kurā Sabīnes jaunkundze, cerēdama rast mierinājumu siltā zupas krūzē, secina, ka patiesībā iegādājusies kartupeļu biezeni.

September 2nd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Pirmā darba diena Stūra mājā bija brīnišķīga. Dažas desmitgades senāk šitais izklausītos pagalam nepareizi.

August 28th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Vakardiena jauniešiem pagāja absinta nakti dziedējot ar slinkumu. 16-bitu volejbols, bokss, tad mazliet Monopola un gulšņāšana. Prātīgākie izlēma, ka pietiks un devās pie miera, kamēr viens drosminieks tepat istabā turpināja vienatnē līdz pat rītam lūkoties viskija pudelē, ik pa laikam aizvelkoties uzpīpēt vai pamīzt pa logu (neprasiet). Modāmies no viņa atklāsmēm iz sērijas pizģec-esmu-tādā-pālī-pizģec. Jāāā, Cēsis.

August 26th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Tajā brīdī, kad no mana datora lādētāja ar skaļu čerkstoņu sāka celties dūmi, es vēl nesapratu, ka tas patiesībā ir Dionīsa pirksts. Tagad viss kļūst acīmredzams. Jā, esmu atkal atstopējusi uz Cēsīm (no kurām pirms 2 dienām atgriezos), it kā, lai tikai savāktu otru lādētāju. Realitāte ir tāda, ka šeit (tavu brīnumu!) šovakar ierodas divi sabiedrotie - kārtējie Dionīsa kalpi, un tas nozīmē acīmredzamo un neapšaubāmo - būs dzīres Loka ielā un 16-bitu volejbols.

Pastrādāt Stūra mājā mani paņēma. Paliek otra intervija. Kas smieklīgākais - tā ir rītdien. Bring it on.

August 22nd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Tā nu ir noticis, ka man nākamnedēļ ieplānotas veselas 2 darba intervijas. Abās ceru uz pozitīvu iznākumu. Tādi laiki pienākuši.
Powered by Sviesta Ciba