BĒRNI!

pagrieziet savu sātana mūziku klusāk!

Justīne, yo

Navigation

January 31st, 2015

Add to Memories Tell A Friend
13. diena un ir iestājies apnikums. Vazāšanās pa naksnīgajām iestādēm vairs neiejūsmo (knapi iedabūju vienu aliņu un visu laiku sēdēju ar nelabojamu pokerface - par ko, protams, gruzīncilvēks nevar nemitīgi neizvaicāt un nepiepisties, tev besī? ko tik bēdīga? cheer up! -, kamēr citiem viens čačas šots pēc nākamā), hačapuri neesmu pieskārusies 2 dienas, bet viss, kas notika ceļojuma pirmajās dienās nu jau liekas nenoticis vai kā minimums izbalojis, lai arī cilvēki, pie kā viesojāmies un vietas, kur priecājāmies un skumām, joprojām ir tepat-tepat, dažu metro pieturu attālumā. Rādās, ka kaut kādā ziņā meiteņu aizbraukšana un Ivara un Co. satikšana, kā arī tas mazumiņš neiztrūkstošās un kaitinošās drāmas gruzīnu stilā uzlika normālu bloku praktiski jebkādai saiknei ar pirmās nedēļas ļaudīm un notikumiem. Tagad vispār nezinu, kā būt, kurp iet un ko iesākt. Bet Rīgā jau būs vēl grūtāk - lekcijas tomēr bija kaut kāds stabilitātes punktiņš visā tajā bezjēdzības juceklī, a tagad - sēdi mājās, raksti bakalaura vai vienkārši darbu, izej dažkārt laukā cilvēkos.. a ko vēl?

January 29th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
+14. Sēžu uz soliņa, baudu sauli un vajfaju. Taisi vai žēl, ka pagājušās nakts hosts no tā, pie kura mitināšos šodien, dzīvo vien 2 kvartālu attālumā - iemesls vilkties uz centru tik jaukā dienā nenāktu par ļaunu.

Vakardien kāds gruzīnu mākslinieks man bārā sāka liet vīnu, jo es zināju, kas ir Alvis Hermanis. Viņš arī zināja un vispār palīdzēšot organizēt Garās dzīves izrādi Tbilisi. Pēc tam nonācu ļoti trashy amerikāņu bārā, kur ilgi runājos ar beļģu redaktoru, un visiem nez kāpēc riktīgi cepīja lingvistiskie jautājumi. Neapnīk tā Tbilisi, nu neapnīk.

January 28th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Četros no rīta aizvadījām meitenes. Bārā uz galda visu laiku uzradās pilnas čačas un alus glāzes, bet rītu - īstenībā dienu - sagaidīju latviešu dzīvoklī ar auzu putru ar nutellu un mazajām jūtūberēm. Patlaban naktsmājas sakasu dienu pa dienai, grasos tēriņos aprobežoties ar dažiem aliņiem un 1 hačapuri, bet pārējo laiku aizvadīt bezjēdzīgo tekstu, bet jēdzīgo dolāru pasaulē.

January 26th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Pirmo reizi piecu dienu laikā svaigi dārzeņi, un tikai tāpēc, ka šoreiz gatavojām pašas. Viņu pusdiengaldi ir sāpīgi - 9 cilvēkiem restorānā nes gaļu, hinkāļus, hačapuri, lobiani un ko tik vēl tā ka pabarot varētu arī 17 un 18, puse paliek neapēsta, bet pavemšana vairs neliekas tik slikta ideja. Turklāt pēc tam nonācām Burns supper kādu amerikāņu dzīvoklī, kur latviešu bija vairāk par pārējiem un tā nu tas beidzās ar tautiešu kopistisku divuču tukšošanu līdz 8 rītā. Meitenes rīt brauc prom, man Tbilisi atlikusi nedēļa. Naktsmājas - ļoti neskaidras, bet ir varianti. Vienmēr ir varianti. Un vīns, tas toč ir vienmēr.

January 24th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Man liekas, ka šoreiz ir kaut kāds spēcīgs Gruzijas koncentrāts. Toreiz arī bija, bet šoreiz ar dzeršanu beidzas pat nevainīgs rīta gājiens uz ciema veikalu. Veikalnieks vienkārši aizslēdz bodi ciet, sāk klāt galdu, nāk visādas sievietes, arī pagasta priekšsēdētāja un tā ap plkst. 10 mēs jau esam mazliet pālī. Frīlanss un laicīga tulkojumu iesniegšana tam visam pa vidu kā savāds brīnums, kas nez kāpēc notiek.

January 22nd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Tbilisi nekad nebeidzas. Jau piekto dienu ritms apmēram šāds: ejam gulēt 5 no rīta, ceļamies plkst. 13, čillojam līdz 16, saprotam, ka braukt kaut kur ārpus ir pārāk vēls, tāpēc sākas staigāšana pa viesībām. Pabūts mākslinieku, fotogrāfu un vienkārši dzīvokļos,ļevos un mazāk ļevos bāros, bet vakarnakts tika aizvadīta kādā restorānā, kur ģitāru, mūzikas un vīna pavadībā tika atzīmēta dzimumdiena vienam no draugiem. Gruzīnu mīlestība vīriešu-čomu starpā īstenībā ir ļoti skaista. Rītu sagaidījām, kādā lielveikalā spēlējot ģitāru pārdevējai, jo vienam no bandas jau 2 gadus viņa ļoti patīk. Vaininieks gan pats nokautrējās un aizskrēja mežā.

Šodien gan Levans sola - brauksim uz Kaheti, brauksim, bet kaut kas saka, ka, iespējams, šī diena tomēr beigsies tāpat kā visas pārējās. Un nav jau slikti, nēnemaz.

January 16th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Hello, this time it's double of work, hope it's not a problem. Deadline: January 23rd.

No, not at all. Tāpat biju paredzējusi strādāt gan autobusā uz Viļņu, gan lidostā, gan arī paralēli buhājot Tbilisi un Erevānas iestādēs. Priekš tam taču tie ceļojumi ir vai ne? Labi, činkstēšana nevietā, vēlāk, kad mani gaidīs godpilnais liktenis aiz kāda nočņika kases, varēsit man atgādināt, ka man reiz bija dzīve, kurā viss, ko es darīju, bija ceļošana, dzeršana un tulkošana, kas savsarpēji cita citai netraucēja.

Za to kāds prieks saņemt e-pastu, kas sākas ar "Kæra Justine Vxxxxxx", fingers crossed ja vēl vienu tādu saņemšu martā. Tad gan šampanieša upes pa labi un kreisi.

January 15th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Dzīve šobrīd notiek tā kā kaut kādā .rar failā. Īstenībā tā pat nenotiek, bet laiks vienkārši rit pa stundām. Ir bez 3 dienām Gruzija/Armēnija, bet izskatās, ka pat ceļakāju dzeršanas notiks kaut kā dikti sasteigti un pēdējā brīdī kādā šaubīgā autoostas dzertuvē, I suppose. Nav laika, nav laika nekam nekam. Es nezinu, kā es pēdējās dienās paspēju noraut 40 grādu temperatūru, izveseļoties, nokārtot dažus eksāmenus, patulkot un turpināt tādā pašā algoritmā tikai bez tiem četrdesmit grādiem, un vispār bez grādiem (bēdīga sejiņa). Tesas koncerts būtu forši, man vispār Tesa patīk krietni vairāk, kopš viņi mani toreiz uzlasīja Paņevēžā un savā tūres busiņā kopā ar mani dzēra Agdamu, bet, ak ak ak.. nekas, vēl tikai mazliet-mazliet, un būs maize, būs izpriecas.

January 7th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Gaidu zvanu no i-veikala pārstāvja. Šodien pielieku punktu savām 4 gadus ilgušajām mokpilnajām attiecībām ar visādās vietās sagrābstītiem dažādu vecuma un sūdīguma pakāpju HP datoriem ar krītošiem taustiņiem, kūpošiem lādētājiem un šņācošiem ventilatoriem. Psc, mož nākamajā stadijā man būs glāstīgais tālrunis? Sociālā dzīve?

January 6th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Kāpju pa karjeras kāpnēm - sāku tulkot daiļliteratūru. Pievērsim acis, ka joprojām interneta klientiem X, pievērsim acis, ka bērnu grāmatas, ka pārsvarā ap 4000 vārdiem. Pievērsim. Es vienalga priecājos, jo līdz šim man gribējas no visas šitās datorsēdēšanas izdurt sev acis, bet nē - būs kaut kas arī +/- jēdzīgs jādara. Tas labi. Cita starpā - tajos pašos frīlanceros meklēja arī, kas iztulkātu angļu valodā "Uguni un Nakti". Paskatījos uz kandidātiem, kuru vidū atrodas arī viens čalis, kurš grābj visus tulkojumus pēc kārtas, bet kā rāda mana rediģēšanas pieredze, nelieto tādu elementāru lietu kā Tildes labotājs - paskatījos un silti ieteicu tam klientam tomēr padomāt. Jā, ībukus par 100 000 sekotājiem instagramā vai tamlīdzīgas glupības - droši, bet Raini..nu nē. Lai gan - varētu sanākt interesanti.

Add to Memories Tell A Friend
Aizmirsu, ka mums nav elektriskā un uz dažām sekundēm atstāju krāsni nepiešķiltu. Tagad klientam "in a sec" vietā sanāca kaut kas par sex. Nav tava diena, Justīn? Nezinu gan. Tomēr šorīt beidzot veici visu ceļu no Āģenes līdz Maskačkai kājām, turklāt paspēji, bet pēc tam mētelī atradi čēesmit centus, kas ļāva atpakaļ gan čunčināt puslīdz siltā sabiedriskajā. Ak, tramīgās dienas kad tavas naudiņas lēnām dodas no PayPal uz kontu.

O, niecība! O, efemerums! O, bezspēcīgākais un apkaunojošākais laiks manas tautas dzīvē — laiks no rītausmas līdz veikalu atvēršanai!

January 2nd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Man jau liekas, ka mūsu ballītēs ieklīdušo vidū jautājumzīmes galvā neparādās vien retajam. Šogadu sagaidījām Jērcēnu pagastā, kurā salūta laikā nebija elektrības. Bija Ārītes j-kundze, kura centās skaļi un skaidri darīt visiem zināmu, ka viņai nav loga, bija diskusijas par to, cik lietderīgi būtu spēlēt Katanas ieceļotājus, kuru zaudētājs pārējiem atsūkā un rīta pārrunas par to, ka ir jātaisa jauna Satori interviju sadaļa, kurā visus intervētu tikai pēc vairākām stundām kopīgas dzeršanas. Bija ilga gulšņāšana visiem pie televizora, domājot veidus, kā lai tādā nekurienē tiek pie alkohola - problēma, kuru beigās atrisināja kaimiņš, atnesot karstvīnu. No rīta (resp. - aiznākamajā dienā), skanot Binokulāro deju kursiem, tika apspriests tas, ka tas nu reiz ir gabals, kas skan tieši tā, kā varētu skanēt digitāla lāča bradāšana pa pikseļu mežiem, meklējot megabitu ogas.

Tādi tie hedoniķi. Gribētos kaut ko piebilst par nopietniem nodomiem un cik ļoti tagad vairs nevar nekādas svinības, jo bakalaurs u.tml., bet tad es atcerējos par biļetēm uz Tbilisi un sapratu, ka tur sanāktu stipra liekuļošana.

December 28th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Pavisam nesen pamanījām FB postu, kurā kaut kādi cilvēki vācās iet staigāt pa seno latgaļu takām tepat Priekuļos. Tā kā mēs patlaban te to vien darām, kā audzējam cimdus uz savām rokām taukus, nolēmām pieteikties. Beigās izrādījās, ka pārgājienā iet kāda ģimene - pavisam entuziastiska māte ar 2 dēliem, viņas draudzene un ome. Citu no malas gājēju bez mums nebija. Viss izvērtās pagalam jauki, nekādas neveiklības. Sēžam Sārumu pilskalna pašā augšā, cepam desas, eglītē ieliktas divas svecītes. Puikas staigā apkārt ar aizdedzinātiem zariņiem, sakot, ka svētīs kalnu, joki ir neticami izdevušies, gājiena organizētāja pastāsta daudz interesantu lietu, bet mēs beidzot apmeklējām vietu, par kuras atrašanās vietas nezināšanu jau sen bija kauns.


December 26th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Un pēkšņi visas cerības, ka izvilksim līdz rītam un nebūs Ziemassvētkos jāmeklē pagastā vetārsts, ka suncis sācis staigāt apkārt pa māju un beidzot spēj iemigt.. visu pārtrauc pēkšņš kauciens, mēs aizskrienam uz virtuvi, bet viņš vairs neceļ galvu nemaz. Viss notiek dažās sekundēs - daži asi elpas vilcieni, mana plauksta uz viņa pēdējiem sirdspukstiem, un Fleksis no mums aiziet pavisam.

Zeme ir pārāk auksta, domājam likt kastē un aiznest uz katlumājas kurtuvi.

NU NAHUJ, nahuj..

Add to Memories Tell A Friend
Aj, dirsā, vecīt. Nezinām, ko apēdi, bet tas nebija labi darīts. Ārā taču tik skaista diena, mēs tevi būtu aizvedušas paskraidīt pa mežu, paošņāties sniegā; svaigā, aukstā gaisā tev taču paliek vieglāk elpot. Nē, bet tā vieta tu no rīta mums atstāj uz grīdas pievemtu asiņu peļķes un tagad tāds vārgs vārgs guli gultā, skaties acīs, bet radības kronis nezina, kā tev palīdzēt. Un ir taču svētki - kāds vetārsts, ko. Bļeģ.

December 24th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Svētki ir tad, kad viņi ir, nevis tad, kad viņu nav. Man laikam nav. Jēzusbērniņa dzimumdiena nesajūsmina un arī ekvinokcija laikam šogad īsti nepiš. Māju satīrīt? Jā, varbūt. No domas par milzonīgo ēstgatavošanu tāpēc, ka ķipa svētki, gan paliek nelabi. Labāk turpinu strādāt. Radinieku neesamības faktors vismaz risina šādas problēmas, jo pienākumu šajā dienā tik tiešām ir tikpat kā nulle.

December 21st, 2014

eu, bet bijis raibi

Add to Memories Tell A Friend
Jan mūsu hosti par vakardienas notikumiem izteicās - well, they didn't expect to meet Mr. Molotov.
Feb kāda huja pēc mēs braucam uz Mangaļsalu?
Mar ķipa pusdienojām, īstenībā ēdām pohu brokastis.
Apr No riita lidmashiina aizlidoja bez manis.
Mai vispirms aizgājām uzmeklēt mātei dārzā izkritušo mobiļņiku, tad nopirkām un sekmīgi uzvārījām pelmeņus, bet pēc tam jau sākām gulšņāt un čubināties ap suņiem un kaķiem, dzērām kagoru, ēdām olīvas un pēc kārtas skatījāmies TV arhīvā visus 100 g kultūras raidījumus tikai tāpēc, ka televizors.
Jūn Atpakaļceļā apstājās 1 mašīna un atdeva maisu ar zemenēm.
Jūl Tada gluzi meinstrimiga telavivas jaunatne, za to zaales daudz
Aug Nosleedzas hz cik km celjojums cauri kaadaam 10-11 valstiim. Riitvakar Patija Smita un tad gan pietiks blandiities. Bija zajbis.
Sep Pirmā darba diena Stūra mājā bija brīnišķīga. Dažas desmitgades senāk šitais izklausītos pagalam nepareizi.
Okt Baigi labi. Ir bez dažām dienām Berlīne, pēkšņa pīpošanas pārtraukšana un 3 dienas, ko atvēlēt dzimtā pagasta apciemojumam.
Nov Realitātē es braucu pie māsas ciemos nahaļavu paēst un joprojām nespēju nokāpt no velosipēda.
Dec Bārmenis-suteners, viņa trūcīgi ģērbtās palīdzes maukas

Add to Memories Tell A Friend
Ēdam auksto zupu un cenšamies nenomirt. Nepareizi lēmumi zog atmiņas, taču par laimi man ir paveicies ar skaistajiem pidariem, kuri nogādā kur silts un noliek pie gultas ūdensglāzi. Āgenskalna mormoņus atkal sastopu tieši tad, kad ir briesmīgākās paģiras.

December 16th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Ak, latvieši, jūs viegli paredzamie sūdabrāļi. Kinoteātri šovakar šturmēja cilvēki, kuriem acu bija gana daudz, lai izlasītu, ka ir bezmaksas filma, bet to, ka vietiņa savai pēcpusei ir jārezervē - nē. Protams, vienmēr var cerēt, ka kaut kā jau tiks iekšā (no sērijas a ja palūgšu?, ko dabūjām atklausīties Stūra mājā), jo noteikumi - tas jau ir priekš stulbeņiem, ne? Nekas, es toties redzēju Idu uz lielā ekrāna un vēlreiz pārliecinājos, ka tas nav vien šī gada kino notikums. Ja salīdzina ar citiem gadiem, kuru hiti bija zilās krāsas lesbiešfilma u.tml..

December 13th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Es nezinu, tomēr no tās vētras gaidīju mazliet vairāk. Āgenskalnā silti un mierīgi, tāds pavasaris pilnīgi. Sākt dienu ar aliņu Beerlogā, klausoties jēdzīga kaučsērfera jēdzīgajos un tik pazīstamajos ceļojumu stāstos, daloties ar savējiem un sarunājot tikties Gruzijā? Jā, varbūt šodien tā nebija prātīgākā rīcība, jo atkal krājas steidzami darbi, bet tie ir tādi pozitīvie grūdieni, kas ļauj dzīvot un strādāt tālāk. Tbilisi palikšu 16 dienas. Izlēmu, ka ja reiz varu strādāt no jebkuras vietas pasaulē, kur ir vajfajs, nav ko nūģot un jāpaliek ilgāk.
Powered by Sviesta Ciba