precamies?

lūk par to jau es arī baidos! :)

;D
es teu neljaushu no manis shkjirties ;P

principā, laulības šķir ņuņņas visādi tikai.

tapēc ka cilvēki grib visu neko nedarot. cilvēki izlaižas. (mans subjektīvais viedoklis). ja agrāk bija jābūt kopā kaut vai plīst, cilvēki centās pielāgoties, tad tagad zin - ja man kas nepatīk, varu šķirties. un šķiras. negrib iejusties "otra ādā". tas ir egoisms. un vēl sazin kas. bez tam. daudzas laulības tiek slēgtas jaucot mīlestību ar kaisli, bet kaisle pāriet. ai nu. ko nu es te :) es jau nu vispār neko ;P

bet mīlestība ir. tikai es ar precībām nesteigšos. cerams. priekš kam precēties ja pēc tam vaidzēs šķirties? bez precībām jau ar var kopā dzīvot :)

beediigi, protams, bet ko tu zini par taam neshkjirtajaam? cik % no taam vareetu atrast miilestiibu? nu vismaz apmierinaatiibu ar sevi? visas attieciibas mainaas, attiisstaas, deformeejas, izbeidzas. kameer viens 10 gadus dziivo nostalgjiskaa juusmaa par saldajiem 18, otrs varbuut jau veelas pilnas plaushas kaa cita. taa, ko pirmas varbuut vispar nav speejiigs dot, pat tad, ja abi to veelas. paarsvaraa es esmu par shkjirshanos, man tas shkjiet godiigi. protams, nav jau jaizmet gredzens pa 5.staava logu ikreiz, kad vnk ir slikts garastaavoklis.
vairums no vinjiem precas vispaar kaut kaadu mistisku motiivu vadiiti. to, protams, neviens nepeeta un statistikas datu nav.

uj, diez vai tu gribēsi dzirdēt manu viedokli šai jomā, bet tomēr.

.. vai tad MĪLESTĪBA = LAULĪBA ? diez vai. un par to statistiku - cik no tām bija aprēķina laulības, cik - neplānotas grūtniecības dēļ, cik vēl visādu iemeslu dēļ? mīlestību tur var arī nemeklēt.

cik tas attiecās uz mani, tā laulības lieta man šķiet visai nu.. tāda nekāda. es zinu to, ka negribu precēties. priekš kam man to? mīlēt var arī tāpat, nevajag visādas formalitātes, papīrus, gredzenus..

var jau būt arī tā, ka ši mana negatīvā attieksme pret laulībām, sliktais priekšstats un viss pārējais stuff saistīts ar to, ka mani vecāki izsķīrās, pirms es vēl biju dzimusi. arī apkārt visi to vien dara, kā škirās. un kad vēl tiesā strādāju, šķiršanās lietu bija gandrīz vai visvairāk. tā tas notiek.

nē, nē! es rakstīju "kur tad paliek mīlestība?", es nedomāju, ka mīlestība uzreiz ir laulības.
es tomēr gribētu reiz precēties. reiz tomēr.
mani vecākiu arī ir šķīrušies. kad es sāku iet bērnudārzā. un tad mēs pārcēlāmies uz Siguldu.
man nav nekāda lielā dzīves pieredze. Tev droši vien tā ir lielāka.

es gribu dzirdēt jebkuru viedokli. vienalga vai tas ir uz manu pusi, vai pretējs. protams, ka drīkst iebilst, diskutēt, nepiekrist, parādīt man, kā ir pareizi. ja vien es nerakstu par politiku. :) bet to es daru reti.

1) mīlestībai ar laulībām nav nekāda sakara, bet mīlestība tai netraucē;
2) mīlestība (runājot par Homo sapiens bioloģiskā nozīmē) ilgst apm trīs gadus
un vispār 3) kāds nākotnei sakars ar laulībām?...

3) es reiz tur gribētu nonākt. :)

kur? nākotnē vai laulībā?
;o)

abos. patiešām.

nākotne atvilksies pati, aber laulības ostā pašam būs jāiebrauc