uj, diez vai tu gribēsi dzirdēt manu viedokli šai jomā, bet tomēr.

.. vai tad MĪLESTĪBA = LAULĪBA ? diez vai. un par to statistiku - cik no tām bija aprēķina laulības, cik - neplānotas grūtniecības dēļ, cik vēl visādu iemeslu dēļ? mīlestību tur var arī nemeklēt.

cik tas attiecās uz mani, tā laulības lieta man šķiet visai nu.. tāda nekāda. es zinu to, ka negribu precēties. priekš kam man to? mīlēt var arī tāpat, nevajag visādas formalitātes, papīrus, gredzenus..

var jau būt arī tā, ka ši mana negatīvā attieksme pret laulībām, sliktais priekšstats un viss pārējais stuff saistīts ar to, ka mani vecāki izsķīrās, pirms es vēl biju dzimusi. arī apkārt visi to vien dara, kā škirās. un kad vēl tiesā strādāju, šķiršanās lietu bija gandrīz vai visvairāk. tā tas notiek.

nē, nē! es rakstīju "kur tad paliek mīlestība?", es nedomāju, ka mīlestība uzreiz ir laulības.
es tomēr gribētu reiz precēties. reiz tomēr.
mani vecākiu arī ir šķīrušies. kad es sāku iet bērnudārzā. un tad mēs pārcēlāmies uz Siguldu.
man nav nekāda lielā dzīves pieredze. Tev droši vien tā ir lielāka.

es gribu dzirdēt jebkuru viedokli. vienalga vai tas ir uz manu pusi, vai pretējs. protams, ka drīkst iebilst, diskutēt, nepiekrist, parādīt man, kā ir pareizi. ja vien es nerakstu par politiku. :) bet to es daru reti.