x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Mirdzošs lietus līst

2012. gada 13. decembris, 1:58 pm, 5 atsauksmes / pievienot vēl

Meitene, pamanot meteoru debesīs, nepaspēja līdz galam izteikt savu vēlēšanos. Tagad viņa vienmēr grib..

Kamēr pie mums "intensīvi snieg" un skaidras debesis nespīd, aiz mākoņiem un Zemes tumšajā pusē var vērot pašlaik notiekošās Geminīdu plūsmas krītošās zvaigznes – klausos tajās, izmantojot internetus un modernās tehnoloģijas – spaceweatherradio.com.

Meteoroīdi, ietriecoties Zemes atmosfērā, sakarsē to un aiz sevis atstāj jonizētu daļiņu asti, pret kuru atstarojas radioviļņi. Tos atstarotos signālus var dzirdēt kā īsākus vai ilgākus pīkstienus uz kopējā fona trokšņa. Vairāk info pie NASAs. Pašlaik var dzirdēt vairākus meteorus minūtes laikā.

Vispār būtu interesanti ko tādu pašam pamēģināt. Tas spaceweatherradio.com radio ir noskaņots uz ASV militārā radara frekvenci (~217 MHz), kurš nepārtraukti raida ar 800 kW jaudu (viens no jaudīgākajiem pasaulē), tas paredzēts, lai izsekotu satelītu un kosmosa atkritumu pārvietošanos. Līdzīgus rezultātus var sasniegt arī ar mazāk jaudīgiem raidītājiem.

Un te nu man prātā ienāca doma, ka varbūt es varētu TO kādreiz pamēģināt ar vietējo meteoradaru. Taču doma pēc nelielas izpētes tika atmesta, jo tas darbojas mikroviļņu apgabalā – ~5.6 GHz, līdz ar to man nekādi neder. Vai kāds var ieteikt patālu, spēcīgu raidītāju ap 100 MHz frekvenci? FOR SCIENCE!

Citās ziņās:
– šorīt ieplēsu rokaspulksteņa stikliņu – nokrita zemē un sprādze trāpīja pa to, kas mani apbēdināja. :/

Kemune (kemune)

Kemune: Paga, tad nav tie 217..

2012. gada 13. decembris, 3:31 pm, 4 atbildes / atbildēt

Paga, tad nav tie 217 MHz?

Bet spēcīgi raidītāji ap 100 MHz būs laikam tikai FM stacijas.
 
x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Tas speisdžankradars ir..

2012. gada 13. decembris, 4:00 pm, 3 atbildes / atbildēt

Tas speisdžankradars ir uz 217 MHz, Latvijas meteoradars – 5.5 GHz. Pieņemu, ka tā ir diezgan standartizēta padarīšana, tāpēc arī Lietuvas un Igaunijas meteoradari būs mikroviļņos.

No tās NASAs lapas:
Most meteor echo enthusiasts listen for reflections of distant radio transmitters at frequencies between 40 MHz and 100 MHz. These are the best bands for such work because weakly ionized meteor trails reflect signals most efficiently at lower frequencies, below 100 MHz. Although 216 MHz would be considered by most to be a poor frequency for meteor observations, because it is too high for efficient reflections, the tremendous power of the Naval Space Surveillance radar transmitter more than compensates for its less-than-optimum observing frequency.
Tātad labāk tomēr "zem", nevis vienkārši "ap" 100 MHz.

Hmm.. Varbūt sākumā jāpamēģina ar "Kurzemes radio" vai ko tādu – skats uz rietumiem man brīvs Siguldā. Tikai tad nāksies taisīt kādu virzienantenu droši vien. Vai pirkt. Vienīgi tām frekvencēm viss kļūst liieels..
 
Kemune (kemune)

Kemune: Problēma, ka ar FM tas..

2012. gada 13. decembris, 4:10 pm, 2 atbildes / atbildēt

Problēma, ka ar FM tas nestrādās tā vienkārši - FM signāls ir izsmērēts pa spektru. 217MHz raida vienu frekvenci, meteors nobīda to, un uztverot atstaroto signālu, pietiek to demodulēt SSB režīmā, t.i. sajaukt ar 217 MHz, un tu iegūsti svilpienu. Ar FM tā nesanāks, vismaz ne tik vienkārši.

Tur vajag raidītāju, kurš raida vienā frekvencē, principā tukšu AM staciju, bet tā vienkārši neviens nemodulētu signālu neraidīs, jo tā ir tikai jaudas izniekošana. Varētu derēt arī normāla AM stacija, jo nesējfrekvences līmenis ir vismaz par kādiem 20-40 dB augstāks par sānu joslām.

Nākamais aspekts - kāda ir raidītāja virziendiagramma... Amerikāņi noteikti apzināti raida kosmosā, taču visi pārējie dienesti cenšas raidīt pēc iespējas horizontālāk.
 
x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Tāpēc mums nevar būt..

2012. gada 13. decembris, 11:04 pm, 1 atbilde / atbildēt

Tāpēc mums nevar būt jauku lietu..
Mēģināšu atrast kādu AM staciju. Teorētiski arī Latvijā vai ap to būtu jābūt kādam gaisa vai jūras radaram vai kam tādam, ko varētu izmantot, bet tāda informācija jau diez vai kaut kur sīki aprakstīta.
Iedomājos arī par radioamatieru radiobākām, varbūt kaut kas atrodas un noder.

Kad skatos uz ūdenskritumu SDR programmā, tur dažādās frekvencēs bieži vien dzirdami konstanti pīkstieni – stiprāki, vājāki, klusāki, skaļāki, knapi troksnī saklausāmi, bet visi ir nepārtraukti, nemainīgi pīkstieni. Nezinu, kas tie ir, bet tie visi nevar nākt no mana kompja vai kaut kā cita tuvumā, jo ir sastopami no daždesmit megaherciem līdz pat pašai augšai, citur biežāk, citur retāk.

Kur var iemācīties visu to, ko tu zini?
 
Kemune (kemune)

Kemune: Hm, nu jālasa daudz..

2012. gada 13. decembris, 11:14 pm, atbildēt

Hm, nu jālasa daudz laikam un jādomā. Skolā šo neesmu mācījies. Es priecājos par diezgan kvalitatīvu literatūru angliski, piemēram, ARRL ikgadējās grāmatas (jāmeklē torentos). Šo to var sameklēt arī krieviski, bet tur mēdz būt ļoti sausi.

Jā, Eiropas/Krievijas radarus būtu interesanti papētīt, es gan nezinu, vai viņi nedarbojas gigahercu diapazonā. Es jau arī tik labi neorientējos, kas notiek virs pārsimts megaherciem. Tas mūsu meteoradars diez vai būs labākais kandidāts, jo visdrīzāk frekvence ir piemeklēta tā, lai labi atstarotos no lietus mākoņiem. Var rakt internetā - frekvences amatieri jau noteikti būs nomērījuši.

Par tiem pīkstieniem nevar tā uzreiz pateikt, vai tie tiešām ir ēterā, vai tikai spoku signāli uztvērēja dēļ.
 
5 atsauksmes / pievienot vēl