Fak. Man reizēm šķiet, ka arī es klasificējos kā sociopāts.

(Reply to this) (Thread)

Nē, tu man nereģistrējies kā sociopāts, ja tas bija jautājums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Same question here.

(Ja kas, kopš kāda 10 gadu vecuma škrobojos, kā citiem vienkārši, defaultā kaut kā skaidrs, šitais labs, šitais slikts, a man vienmēr loģika jāpieslēdz, jādomā).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es gan pieņemu, ka baigi daudziem ar zināmām antisociālām nosliecēm kādā brīdī ir bijusi šāda sajūta.
Un lai nu kas, bet personāžu ar antisociālām ievirzēm cibā ir daudz. Ciba kā plāksterītis socializēšanās problēmai.

(Reply to this) (Parent)

Nnnē

Tas, ka cilvēks principā nodarbojas ar sava personiskā ētikas kodeksa izstrādi, izķerot gļukus tajā, ko mēģina iestāstīt senči/skola, ir nenormāli kruta - OK, tas kodekss būs atšķirīgs no citu kodeksa, bet principā tas ir ceļš uz sabiedrības attīstību un vispār ir ūber

Bet, ja cilvēks pāris reizes aplaužas iz sērijas "mani liek kaktā, apgalvo, ka nedrīkst izdurt Pēterītim acis ar šķērēm, WHAT IS WRONG WITH THEM" un tad samācās likumus iz sērijas "Pēterītim izbakstīt acis ir pilnīgi OK, bet tad tikai tad, ja viņš nevar mani nosūdzēt/neviens viņam netic/visi domā, ka viņš pats sev acis izbakstīja", tad tas ir drusku savādāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

2. variantā, šķiet, ir vnk individs, kas neprot domāt, jo ir skaidrs, ka tādas rīcības rezultāts būs pēterītis bez acīm, kas ir destrukcija tātad slikti.

vai arī sadists un tas laikam ir tas, par ko ir runa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

2. variantā ir cilvēks, kurš padomā "ja pēterītim nebūs acis, tad viņš nevarēs ieraudzīt manu mīļāko spainīti un to paņemt, tātad pēterītis bez acīm = desired outcome"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tb (ne)domāšanas veids no sērijas ``fiksi izgāzu 20 tonnas tox. notekūdeņu upē jo neviens tak neredz un man tā mazāks čakars``

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nēēē, tur ir atšķirība

nu tb ir cilvēki, kas varētu izdurt Pēterītim acis, un ir cilvēki, kas nevarētu, un vēl ir cilvēki, kas ir ilgi kondicionējuši sevi/tikuši pakļauti brainfuckam, lai varētu (piem., ārsti, karotāji), mani šausmina tikai pirmie

kamēr pa kluso šmuci izgāzt upītē - to principā var jebkurš, t.i., cilvēkam ir jānodarbojas ar ētisko mindfuck, lai saprastu, ka globālā piesārņošana > viņa tābrīža ērtības

pa lielam tas ir trolley problem, pieņemu, nu, vai tu vari savu blakussēdētāju pagrūst zem riteņiem, ja tev ir iemesls to darīt, vai nevari

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par ``trolley`` tipa dilemmām:

Cik es saprotu, ir tādi varianti: 1)Normālam draudzīgam mūsu veida saprātam pašsaglabāšanās un ``citsaglabāšanas`` imperatīvi ir ar vienādu prioritāti. Tas nozīmē: avārijas apstākļos viņš ar ``sadedzināt drošinātājus`` un upurēt sevi vai citu, ja tā var izglābt daudzus. Attiecīgi pēc tam viņš būs vai nu beigts vai ``sadedzis`` un atkopjams. Pārējie varianti tad sanāk nedraudzīgie. 2)Saprāts ir draudzīgs/ normāls tad un tikai tad, ja cita upurēšana ir beznosacījumu aizliegta. Tad nedraudzīgs sanāk arī (1) veida saprāts. Tāds, kuram ``drošinātāju nav un kurš nav atkopjams pēc cita upurēšanas sanāk nedraudzīgs jeb bīstams jeb uncanny abos gadījumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) variants. Cilvēki viens otram nodara viskautko šausmīgu, bet tikai daži to dara bez drošinātājiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, saprasts, +1.

(Reply to this) (Parent)

āāāā, paldies par šo pēdējo rindkopu. tā lieliski saliek pa plauktiņiem man vienu diezgan nepatīkamu cilvēkpieredzi.

(Reply to this) (Parent)

man šķiet, tu jauc sociopātiju ar psihopātiju, tās ir divas dažādas lietas

(Reply to this) (Thread)

eh? psihopāti man patīk, vsm parasti :)

nu tb šobrīd darba definīcija (un lūdzu nesāciet atkal bļe ar savām pareizajām psih* definīcijām)

sociopāts = cilvēks, kam nav ieinstalēta apziņa par labu un ļaunu
psihopāts = cilvēks, kam ir apziņa par labu un ļaunu, bieži vien pat ļoti spēcīga, bet realitātes modelis ir tik atšķirīgs no konsensa, ka viņa priekšstats par labu un ļaunu var būtiski atšķirties no vispārpieņemtā [bet parasti tā nav problēma]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Psihopātiem nav empātijas, viņu labs/ļauns ir man patīk/nepatīk gribu/negribu līmenī. Cits, ka psihopāti to ļoti labi spēj imitēt, un tā kā 'melot un manipulēt ar citiem ir slikti' nav ieinstalēts, tad viņi ļoti labi spēj to imitēt, cik tālu tas pašiem ir izdevīgi.

Sociopātam ir bojāts labs/ļauns modulis (nav/ir atšķirīgs no pārējiem) tas neatceļ empātiju.

Tas tad, kad vienu no otra nodala..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, ok, tad es lietoju tos terminus otrādi. pofik :)

(Reply to this) (Parent)

abi ir viens un tas pats. "sociopāts" ir vnk jaunāka birka tam pašam.
"Psychopathy; also known as [...] sociopathy"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+

(Reply to this) (Parent)

Tie ir tie, kam ir vienalga par citiem, vai kas aktīvi dara kaut ko ļaunu, vai kaut ko manipulē?

(Reply to this) (Thread)

nē, tie ir tie, kas nebija mājās, kad Ieva augļus no laba un ļauna atzīšanas koka dalīja
[mana definīcija, var būt ļoti atšķirīga no vispārpieņemtās]

viņiem pat nav jādara neko ļaunu/manipulējošu, viņi vienkārši varētu to darīt bez pauzes

(Reply to this) (Parent)

bet kā tu vari atšķirt, kas ir labs un kas ir ļauns un būt pārliecināta, ka tev ir taisnība. tik bieži tomēr var redzēt ka cilvēki patiešām domā, ka dara labu, bet izvērtējot no dažādiem viedokļiem, sanāk ka ļaunu.
un ja man par šo ir bieži jādomā, īpaši pēdējā laikā, esmu sociopāts?

(Reply to this) (Thread)

nē. sociopātam tas vienkārši nereģistrējas kā variāblis.

nu tb es zinu, kas manā izpratnē ir labs un kas ir ļauns (un es regulāri daru gan vienu, gan otru, otru gan cenšos nedarīt, bet es esmu vājš, vājš cilvēks) un es zinu, kas ir pelēkajā zonā starp vienu un otru. Un es zinu, ka ir cilvēki, kas manu "labo" uzskatītu par ļaunu un otrādi; vai arī manas "pelēkās zonas" lietas nebūtu viņu pelēkajā zonā, un tas ir OK.

bet sociopāts manā izpratnē ir cilvēks, kurš vispār par to nedomā; kurš (ja ir pietiekami attīstīts) var uzmodelēt, kas citiem liekas labs vai ļauns, vai to, kas ir atļauts vai sodāms, bet pats laba/ļauna jautājums viņam vienkārši nereģistrējas - tāpat kā daltoniķim nav jēgas prasīt, vai viņš neredz zaļo vai sarkano krāsu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nestrīdoties par definīcijām (of which there's not much to say - medicīnā "sociopātija" un "psihopātija" ir plus mīnus epsilons sinonīmi and that's that), es domāju, ka Tevis aprakstītā situācija/indivīda raksturojums ir really not all that bad (tiesa gan, ekskluzīvi pie advancētajiem gadījumiem, kur indivīds "var uzmodelēt, kas citiem liekas labs vai ļauns" un rīkoties pēc šī modeļa). Uncanny, perhaps, but not that bad at all.

No otras puses, es zinu, ka šī ir "uztveres gaumes" tēma above all else, ar visiem no tā izrietošajiem secinājumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uncanny, starp citu, ir ļoti precīzs raksturojums; pa lielam atšķirība ir līdzīga atšķirībai starp cilvēku un androīdu iekš "do androids dream of electric sheep"

Mana loģika arī saka tipa "labi iemācījies rūļus un tiem seko = labāks sabiedrības loceklis nekā cilvēks, kuram ir sirdsapziņa, bet nav gribas visu laiku būt labam", bet tik un tā kaut kāda pilnīgi viscerāla reakcija iz sērijas "aizbāzt ausis, piedzerties, ieiet dušā, repeat"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

I'm not sure what that says about me as a member of our society and species, bet es ar P > 0.9 varu apgalvot, ka izvēles priekšā es 11 reizes no 10 izvēlētos Roju (vai, vēl spilgtāk, J. Sarasti no P. Vatsa "Blindsight"), nevis jelkuru no ikdienā aprunātajiem mazajiem draņķīšiem ar lielajiem baušļiem un vēl lielāko vēlēšanos citus kompostrēt uz pēdējo bāzes.

Viscerālās reakcijas, njā, to es saprotu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu jau sen esi iekvalificēts kā ideālists :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No, it can't be true!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sorry, call 'em like I see 'em.

Labā ziņa ir tā, ka "ideālistu" kategorijā man lielākoties ir cilvēki, kuri sevi tā nesauktu (ja viņi sevi tā sauc, automātiski aizkategorizējas uz "fakin paštaisniem narcisiem")

(Reply to this) (Parent)

pag,man līdz šim likās, ka sociopāti ir tie kam problēma socializēties un pieslieties masām

(Reply to this) (Thread)

yeah, es lietoju šo terminu nepareizi (droši vien) :)

(Reply to this) (Parent)

Sociopāts ir cilvēks bez sirdsapziņas. Tu pareizi viņus raksturo.

(Reply to this) (Thread)

nu, vai arī mēs kļūdāmies kopā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cilvēks bez sirdsapzinas ir psihopāts!

(Reply to this) (Parent)

Tu jau to tā pa jokam - ne jau mācīsies ne kā, bet tomēr, nopietni, to nevajag mācīties tolerēt. Nespēja vai nevēlēšanās ikdienā domāt labā/ļaunā kategorijās ir galīgs grāvis - varbūt pat sliktāks par pretējo grāvi, kas ir pilnīgi visu uztvert kareivīgā balts/melns galvu griešanas režīmā.

Var mācīties izvairīties no tādu laišanas savā info laukā, var mācīties nekautrīgi konfrontēt un vērst viņu uzmanību uz šo viņu defektu - tas jau tālāk atkarīgs no tā, cik nu pašam vispār sirdī gribas cīnīties par pasauli. Taču tolerēt, pieņemt, ka arī tas ir cienījams un pastāvēt tiesīgs skatpunkts, gan ir klaja nodevība pret paša sirdsapziņu.

(Reply to this) (Thread)

Nespēja un nevēlēšanās ir dve boļšiji razņici imo. Nu tb ir cilvēki, kuriem saka "šitais tak ir ļauni", un viņš atbild tipa "fuck you un tavu morāli", un ir cilvēki, kuriem saka "šitais tak ir ļauni" un viņš atbild tipa "eu, es jūsu likumus rūpīgi pārbaudīju, šitā drīkst". Pirmos var konfrontēt, otros varbūt pat nav jēgas (bet varbūt ir, nezinu).

Bet man nepatīk tā sajūta, ka ir cilvēki, kurus mana apziņa nereģistrē. No emocionālā viedokļa nekošeri (ja nu viņi ir kaut kādi emocionālie invalīdi, nevis vienkārši pretekļi, un pie tam ar pretekļiem es visnotaļ spēju komunicēt, wtf), no tīri praktiskā izdzīvošanas aspekta bīstami (neredzi - značit nevari uzmanīties/prognozēt).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a cik tu esi droša, ka liela daļa cilvēku lielā mērā nav otrā tipa, tikai iemācījušies to labi slēpt?

proti, publiski: "o, šitā darīt ir slikti, nēnē, tā mēs nedarām!" bet īstenībā pie sevis domā "tā, šito mēs nedarīsim, jo tas ir pārāk riskanti".

vai arī tur piemērs, kad attaisno savu nežēlīgu rīcību ar reliģiju un it kā nožēlo, ka tik skarbi jārīkojas, bet īstenībā iekšā miedz actiņas labpatikā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neesmu :) Šī neveiklā puosta mērķis bija nodefinēt to instinktīvo pretīguma sajūtu, kas ir pilnīgi fizioloģiska (nu tipa ieslēdzas kaut kāds vemšanas reflekss un tu trīci un klepo) un kas man netrigerējas uz ļoti daudziem citiem

Šobrīd izskatu bērnības traumu kā ļ. ticamu skaidrojumu

(Reply to this) (Parent)

Ir, ir jēga konfrontēt. Vairums gadījumu tomēr būs nevēlēšanās nevis nespēja, ja vien tu pārsvarā neuzturies psih slimnīcās. Cilvēki ar tiešām klīnisku nespēju ne pa kam aptvert un domāt par labo/ļauno ir reta anomālija. Lielākoties tā ir vienkārši vienaldzība un apzināta vai neapzināta neiedziļināšanās. Dažiem lietu apdomāšana morāles aspektā ir refleksa līmenī un notiek automātiski, citiem tas prasa apzinātāku piepūli un darbu, speciāli sevi trennēt situācijās atcerēties pamēģināt paskatīties no labs/ļauns leņka, taču es neticu, ka var būt daudz cilvēku, kas, tā pavisam godīgi un rūpīgi par kaut ko padomājot, joprojām nespētu saredzēt morālo aspektu. Un jā, tiem otrajiem no tava likumu studētāja piemēra ir vērts teikt, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā. Varbūt vienkārši nav pamanījuši, jo neviens nav pateicis. Pretekļus no invalīdiem nevar atšķirt, ja iemācās viņu kopīgos simptomus tolērēt un par to ar katru no viņiem ik reizi nerunāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka mums ir atšķirīga tolerances definīcija :)

Tb es ar vārdu "tolerēt" domāju nevis "ignorēt un izlikties, ka viņu nav", bet "kaut kādā veidā integrēt savā pasaules modelī kā daļu no realitātes, nevis murga".

Bet tā fiziskā netolerances reakcija man arī ir ar tiešām retiem eksemplāriem, no visas tās milzīgās populācijas - un es esmu frīku magnēts -, kuru es pazīstu, ar kādiem 3 meibī, un, ņemot vērā to, ka vemšanas reflekss parādās diezgan ātri, varētu būt, ka es to nelielo procentdevu arī esmu izķērusi. [salīdzinājumam - zinu 3 šizofrēniķus, kam ir diagnoze, un par kuru diagnozi es zinu, droši vien pazīstu vēl tikpat un nezinu diagnozi]

Vemšanas reflekss iestājas gan pie salikuma "es tevi tagad drusku konfrontēšu ar ētiku" - "wtf is wrong with you, I don't see this color"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar toleranci noteikti nebiju domājis "ignorēt un izlikties, ka viņu nav", bet gan "pieņemt un atzīt viņu attieksmi kā esošu, pastāvēt tiesīgu un tādu, kuru nepieklājas atklāti saukt par fundamentālu defektu". Tādā nozīmē tolerēt sociopātus ir garām. Izvairīties un censties sev apkārt tādus vienkārši nelaist, lai nepiesārņotu savu realitāti, ir otra alternatīva konfrontēšanai, un arī tā nav tas pats, kas ignorēšana.

Bet jā, heh, fiziskā reakcija droši vien tad jau ir saskaroties ar īpaši absurdu situāciju. Galva mēdz sākt fiziski reibt arī spilgtos "bļa, does not compute, kā var cilvēks būt TĀDS" gadījumos. Vienas puses fiziskā reakcija gan pati neko nepasaka par otras puses izpausmju izcelsmi un to, vai tad pretī īstenībā stāv preteklis, muļķis vai invalīds.

(Reply to this) (Parent)

piem?

(Reply to this) (Thread)

nea, es tak neesmu kaut kāds VR, kas publiski analizē citus cilvēkus


lai gan vispār VR man ļoti līdzīgi noreģistrējās tajā reizē, kad es ar viņu runāju, tb es uz viņu tīri fizioloģiskā līmenī reaģēju kā uz to-ko-es-saucu-par-sociopātu

(Reply to this) (Parent)

Aha. Iespējams, ka šis ir tas tolerances/ netolerances automātiskās selekcijas variants, kuru var ilustrēt ar patternu, ņemot 2 mitoloģisko, literāro, vēsturisko varoņu sērijas:

a)Moriartijs, Voldemorts, D.Veiders, Staļins, Zīverss: varētu arī parunāties.
b)Jahve, Džabba Hats, Karpcovs, Institoriss, de Sads, Dirlevangers : iznīcināt no attāluma bez bazara.

(Reply to this)

Interesanti, bet ne jau visās kultūrās ir iesakņojies mīts par labo un ļauno. Kā atšķirt psihopātus tajās?

(Reply to this) (Thread)

Pastāsti par kultūrām, kurām nav jēdzienu "labs" un "ļauns".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jēdziens vai mīts?
To nav grūti pamanīt, ka labā-ļaunā asij ir jūdeo-kristiešu saknes, kas ir t.s. rietumu kultūras pamatā. Ķīnieši, indieši utt. domā citās kategorijās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jēdziens. Lai atšķirtu sociopātus, par ko bija tavs komentārs, nav vajadzīgs nekāds mīts, ko tu izvilki no nezkurienes. Ir vajadzīgi tikai jēdzieni labs/ļauns un cilvēki ar nespēju tos izjust. Ķīniešiem indiešiem tibetiešiem nav jēdzienu labs/ļauns? Vai arī tu vienkārši gribēji garāmejot uzdirst rietumiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Btw, davaj manā blogā neejiet uz asumiem ar cilvēkiem, kas neesmu es, nav košerīgi ;))

(Reply to this) (Parent)

Ļauns var būt tāds pats jēdziens, kā tev jēdziens karma. Nu tu varbūt saproti šādu jēdzienu, varbūt pat izmanto ikdienā kā joku vai ironiju, bet rietumu sabiedrība nedomā šādās kategorijās.

(Reply to this) (Parent)

labā-ļaunā asij visur un vienmēr ir imanuēla kanta saknes

(Reply to this) (Parent)

Ar šo, acīmredzot, gribēji teikt, ka spēj uz pirmo acu uzmetienu atšķirt labo no ļaunā. Apsveicu.

(Reply to this) (Thread)

Es savukārt tevi apsveicu ar neparastāko interpretāciju frāzei "/pie tam man tak pat nav īpaši izteikta tā ētikas lieta; es regulāri esmu spiesta apjautāties, teiksim, Tomam, vai tas, ko es domāju darīt, ir labi vai slikti"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atvaino, lūdzu, sapinos Tavā tekstā un tajā visā, ko gribēju pateikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nikas, nikas, es tak pati regulāri šitā izpildos :)

Bet jā, manā prātā stāsts nav par to, kā *pareizi* nošķirt labu no ļauna, stāsts ir vairāk par to, vai cilvēks vispār to dara.

Un stāsts ir arī par to, kā, ellē, es varu to noteikt, un smieklīgi ir tas, ka tas tiešām ir tīri fizioloģiski, nu tb kaut kā pierādīt to es nevaru & nepretendēju uz objektīvu vērtējumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uzdrošināšos minēt, ka labo no ļaunā atšķir pilnīgi visas uz izjūtām balstītās būtnes, kaut vai labi/slikti nozīmē, vienkāršākajā gadījumā "paēst ir labi, turēt savu roku ugunī - slikti", tālākais jau izriet no spējas vispārināt, kas lielā mērā ir iemācāma lieta. Proti, zināmā mērā, vadoties pēc pietiekoši vispārināta labā/ļaunā par psihopātiem(vai sociopātiem) var nosaukt pilnīgi visus, kuriem neiestājas kognitīvā disonance pie spriedumu ķēdes "ēst cūku ir labi, ja cūka ēd mani, tas ir slikti".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

slikts ≠ ļauns. Rietumnieku apziņā ļaunā izpratne ir tik dziļi mītiska, ka pat pieņēmums, ka tā nevar būt vienīgā interpretācija, var izsaukt agresiju.

Pat jebkuru sliktu lietu var diskutēt. Varbūt no kāda cita redzes viedokļa tā nemaz tik slikta nav. Bet par ļauno diskutēt nevar, tas vienkārši ir kā kaut kas pirmatnējs un pašsaprotams. Tā izpratne vai nu ir, vai arī tu tiec uzskatīts par psihopātu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Velti kritizē "rietumniekus" klišejiskā, uz ticību balstītā "labā/ļaunā" lietošanā, jo šāds lietojums nav raksturīgs tikai "rietumniekiem", bet visām kultūrām + laika gaitā ir izrādījies sociumam efektīvākais veids, kā tā locekļus ātri iemācīt bezbēdīgi vairoties, ikdienā īpaši nesatraucoties par to, ka ciltsbrāļi kārot kāro viens otram atņemt dzīvību, veselību, mantu vai visu kopā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ticības atzīšana nav jāuztver kā kritika. Tas nav domāts kā reliģija, bet drīzāk kā kultūras pamati vai pieredze. Es arī nemēģinu salīdzināt, kura no šīm kultūrām ir pārāka, jo šie mīti ir daudz pastāvīgāki par valstīm un uzplaukumu periodiem. Rietumu pasaules skatījums ir vairākus tūkstošus gadus sens, un mūsdienu rietumvalstu uzplaukums varbūt tikai kādus dažus simtus gadus. Katrai kultūrai ir savi plusi un mīnusi, to ir grūti paredzēt, kā attīstīsies vēsture.

(Reply to this) (Parent)

ir morāle, kas ir iemācīta, jā

bet ir kaut kāda pauze, kas iestājas, pirms tu dari kaut ko ļaunu, kas drīzāk ir balstīta empātijā, un ir jāpārkāpj sev pāri, lai to izdarītu.

un ir cilvēki, kam nav tās pauzes

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Empātija jau ir spēja vispārināt. Otrkārt, ir gana daudz nosacīti ļauna, kas tiek nodarīts citiem vai sev "viņu pašu labā", darītājam no sirds domājot, ka dara labāko no iespējamā. Viens no drošākajiem veidiem tomēr, kā nedarīt ļaunu, ir nedarīt neko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu prret taadu ljaunumu man nekas nav iebilstams. tb nekas dramatisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

// citiem vai sev "viņu pašu labā", darītājam no sirds domājot, ka dara labāko no iespējamā. //

emmmm, būs gan iebildumi. Tipisks piemērs - viņi no sirds domāja, ka izglābj ķecera dvēseli.

Te ir ``trash in/ trash out`` gadījums. Aplamas premisas => episka figņa rezultātā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu man pret to nav iebildumi tajā "vai no šitā cilvēka man gribas vemt" versijā. Protams, ka cilvēki ir sapisti un ļauni, bet es vismaz spēju saprast, kādā veidā viņi domā, un eventuāli just līdzi [ieraksts jau ne par to, kā padarīt cilvēkus par labām būtnēm, bet par to, kuri no viņiem simply do not compute]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm... interesanti. Gribas/ negribas vemt/ meklēt granātmetēju jau seko no individa rīcības sekām (konsekvenciālisms).

Jeb doma ir tāda, ka tas kaut kā seko no iespaida, pirmajiem novērojumiem, mīmikas, mikromotorikas utt.

Tb šite atcerējos to experimentu - ņemam viena un tā paša cilvēka foto, iedodam 2 grupām, vienai sakām, ka tas ir slavens ārsts, otrai ka izvarotājs recidīvists, nu un palūdzam nokomentēt sejas vaibstus. Attiecīgi ko atrod vieni un ko atrod otri.

Šajā sakarā - (pardon par konkretas personas pieminēšanu, bet tas jau te augstāk ir izdarīts) vai piemēram psihoR izsauc reakciju vemt ``tāpat vien`` vai arī tās ir sekas no tā, ko zinām par šamo, kādas figņas šams ir sarunājis/ sarakstījis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

no tā, ko viņš runā pie izslēgtām kamerām. that was some creepy shit.

(Reply to this) (Parent)