a cik tu esi droša, ka liela daļa cilvēku lielā mērā nav otrā tipa, tikai iemācījušies to labi slēpt?

proti, publiski: "o, šitā darīt ir slikti, nēnē, tā mēs nedarām!" bet īstenībā pie sevis domā "tā, šito mēs nedarīsim, jo tas ir pārāk riskanti".

vai arī tur piemērs, kad attaisno savu nežēlīgu rīcību ar reliģiju un it kā nožēlo, ka tik skarbi jārīkojas, bet īstenībā iekšā miedz actiņas labpatikā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neesmu :) Šī neveiklā puosta mērķis bija nodefinēt to instinktīvo pretīguma sajūtu, kas ir pilnīgi fizioloģiska (nu tipa ieslēdzas kaut kāds vemšanas reflekss un tu trīci un klepo) un kas man netrigerējas uz ļoti daudziem citiem

Šobrīd izskatu bērnības traumu kā ļ. ticamu skaidrojumu

(Reply to this) (Parent)