Marts 11., 2015
| 21:07
|
Comments:
2. variantā, šķiet, ir vnk individs, kas neprot domāt, jo ir skaidrs, ka tādas rīcības rezultāts būs pēterītis bez acīm, kas ir destrukcija tātad slikti.
vai arī sadists un tas laikam ir tas, par ko ir runa.
2. variantā ir cilvēks, kurš padomā "ja pēterītim nebūs acis, tad viņš nevarēs ieraudzīt manu mīļāko spainīti un to paņemt, tātad pēterītis bez acīm = desired outcome"
Tb (ne)domāšanas veids no sērijas ``fiksi izgāzu 20 tonnas tox. notekūdeņu upē jo neviens tak neredz un man tā mazāks čakars``
nēēē, tur ir atšķirība
nu tb ir cilvēki, kas varētu izdurt Pēterītim acis, un ir cilvēki, kas nevarētu, un vēl ir cilvēki, kas ir ilgi kondicionējuši sevi/tikuši pakļauti brainfuckam, lai varētu (piem., ārsti, karotāji), mani šausmina tikai pirmie
kamēr pa kluso šmuci izgāzt upītē - to principā var jebkurš, t.i., cilvēkam ir jānodarbojas ar ētisko mindfuck, lai saprastu, ka globālā piesārņošana > viņa tābrīža ērtības
pa lielam tas ir trolley problem, pieņemu, nu, vai tu vari savu blakussēdētāju pagrūst zem riteņiem, ja tev ir iemesls to darīt, vai nevari
Par ``trolley`` tipa dilemmām:
Cik es saprotu, ir tādi varianti: 1)Normālam draudzīgam mūsu veida saprātam pašsaglabāšanās un ``citsaglabāšanas`` imperatīvi ir ar vienādu prioritāti. Tas nozīmē: avārijas apstākļos viņš ar ``sadedzināt drošinātājus`` un upurēt sevi vai citu, ja tā var izglābt daudzus. Attiecīgi pēc tam viņš būs vai nu beigts vai ``sadedzis`` un atkopjams. Pārējie varianti tad sanāk nedraudzīgie. 2)Saprāts ir draudzīgs/ normāls tad un tikai tad, ja cita upurēšana ir beznosacījumu aizliegta. Tad nedraudzīgs sanāk arī (1) veida saprāts. Tāds, kuram ``drošinātāju nav un kurš nav atkopjams pēc cita upurēšanas sanāk nedraudzīgs jeb bīstams jeb uncanny abos gadījumos.
1) variants. Cilvēki viens otram nodara viskautko šausmīgu, bet tikai daži to dara bez drošinātājiem. |
|
|
|
Sviesta Ciba |