Empātija jau ir spēja vispārināt. Otrkārt, ir gana daudz nosacīti ļauna, kas tiek nodarīts citiem vai sev "viņu pašu labā", darītājam no sirds domājot, ka dara labāko no iespējamā. Viens no drošākajiem veidiem tomēr, kā nedarīt ļaunu, ir nedarīt neko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu prret taadu ljaunumu man nekas nav iebilstams. tb nekas dramatisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

// citiem vai sev "viņu pašu labā", darītājam no sirds domājot, ka dara labāko no iespējamā. //

emmmm, būs gan iebildumi. Tipisks piemērs - viņi no sirds domāja, ka izglābj ķecera dvēseli.

Te ir ``trash in/ trash out`` gadījums. Aplamas premisas => episka figņa rezultātā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu man pret to nav iebildumi tajā "vai no šitā cilvēka man gribas vemt" versijā. Protams, ka cilvēki ir sapisti un ļauni, bet es vismaz spēju saprast, kādā veidā viņi domā, un eventuāli just līdzi [ieraksts jau ne par to, kā padarīt cilvēkus par labām būtnēm, bet par to, kuri no viņiem simply do not compute]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm... interesanti. Gribas/ negribas vemt/ meklēt granātmetēju jau seko no individa rīcības sekām (konsekvenciālisms).

Jeb doma ir tāda, ka tas kaut kā seko no iespaida, pirmajiem novērojumiem, mīmikas, mikromotorikas utt.

Tb šite atcerējos to experimentu - ņemam viena un tā paša cilvēka foto, iedodam 2 grupām, vienai sakām, ka tas ir slavens ārsts, otrai ka izvarotājs recidīvists, nu un palūdzam nokomentēt sejas vaibstus. Attiecīgi ko atrod vieni un ko atrod otri.

Šajā sakarā - (pardon par konkretas personas pieminēšanu, bet tas jau te augstāk ir izdarīts) vai piemēram psihoR izsauc reakciju vemt ``tāpat vien`` vai arī tās ir sekas no tā, ko zinām par šamo, kādas figņas šams ir sarunājis/ sarakstījis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

no tā, ko viņš runā pie izslēgtām kamerām. that was some creepy shit.

(Reply to this) (Parent)