Nestrīdoties par definīcijām (of which there's not much to say - medicīnā "sociopātija" un "psihopātija" ir plus mīnus epsilons sinonīmi and that's that), es domāju, ka Tevis aprakstītā situācija/indivīda raksturojums ir really not all that bad (tiesa gan, ekskluzīvi pie advancētajiem gadījumiem, kur indivīds "var uzmodelēt, kas citiem liekas labs vai ļauns" un rīkoties pēc šī modeļa). Uncanny, perhaps, but not that bad at all.

No otras puses, es zinu, ka šī ir "uztveres gaumes" tēma above all else, ar visiem no tā izrietošajiem secinājumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uncanny, starp citu, ir ļoti precīzs raksturojums; pa lielam atšķirība ir līdzīga atšķirībai starp cilvēku un androīdu iekš "do androids dream of electric sheep"

Mana loģika arī saka tipa "labi iemācījies rūļus un tiem seko = labāks sabiedrības loceklis nekā cilvēks, kuram ir sirdsapziņa, bet nav gribas visu laiku būt labam", bet tik un tā kaut kāda pilnīgi viscerāla reakcija iz sērijas "aizbāzt ausis, piedzerties, ieiet dušā, repeat"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

I'm not sure what that says about me as a member of our society and species, bet es ar P > 0.9 varu apgalvot, ka izvēles priekšā es 11 reizes no 10 izvēlētos Roju (vai, vēl spilgtāk, J. Sarasti no P. Vatsa "Blindsight"), nevis jelkuru no ikdienā aprunātajiem mazajiem draņķīšiem ar lielajiem baušļiem un vēl lielāko vēlēšanos citus kompostrēt uz pēdējo bāzes.

Viscerālās reakcijas, njā, to es saprotu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu jau sen esi iekvalificēts kā ideālists :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No, it can't be true!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sorry, call 'em like I see 'em.

Labā ziņa ir tā, ka "ideālistu" kategorijā man lielākoties ir cilvēki, kuri sevi tā nesauktu (ja viņi sevi tā sauc, automātiski aizkategorizējas uz "fakin paštaisniem narcisiem")

(Reply to this) (Parent)