| Augstā māksla visās lietās |
[13. Jun 2012|14:07] |
Šodien manas kolēģes izpaudās kulinārijā. No ne kā uzbūra rukolas un lapu salātus ar gurķiem, tomātiem, avokado, fetas sieru, vītinātu šķiņķi, zemenēm un pārlēja to ar aveņu balzamiko mērci. Es pilnīgā šokā.
Es toties atnesu savu turku, pārsaldināto citronkūku (šoreiz nesanāca tik labi, kā citreiz), bet visi ēd.
Pēc šitā visa man kleitiņa par šauru. |
|
|
| Citrona-sīrupa-mannas kūka |
[21. Maijs 2012|01:12] |
Mīkla:
3 olas
1 gl cukura
1 gl grieķu/ turku jogurta (droši vien var izmantot arī skābo krējumu, bet šo iespēju neesmu pārbaudījusi)
1 gl augu eļļas
2 gl mannas
1 gl miltu
1 tējkarote cep.pulvera
vaniļas cukurs (pēc ieskatiem)
1 citrona miza sarīvēta (bet tika dzeltenā daļa)
Sīrups:
4 gl cukura
3,5 gl ūdens
citrona sula (es ņēmu 1/2 no norīvētā citrona, sagriezu un ļāvu tam peldēties)
Gatavošana:
Mīklas sastāvdaļas sajauc tādā pievienošanas secībā, kā norādīts produktu sarakstiņā.
Ar eļļu ietauko cepamo plāti, ielej mīklu. Cep 20-25 min 200 grādos. Gatavību pārbauda ar irbulīti kā pārasti - ja līp mīkla vēl klāt, īsti gatava kūka nav.
Tiklīdz mīkla krāsnī, tā liek vārīties sīrupu. Labāk izmantot siltu ūdeni. Sīrups vārās ~1 stundu. Gatavību nosaka šādi: paņem mazo karotīti, ar ko pasmeļ drusku karsto sīrupu, nogaida 5 sek, iebāž rādāmo pirkstu sīrupā un liekot pret īkšķi, pārbauda lipīgumu. Ja pie pirkstu otrās saskaršanās reizes nav pretīga lipīguma, tad vēl nav gatavs (rakstniecības balvu par šādu aprakstu negūšu, to apzinos, bet varbūt jūs kaut nedaudz varat nojaust, kādam tam lipīgumam ir jābūt). Bet šodien vārot tieši šādu daudzumu, tas aizņēma 1 stundu.
Kad kūka izcepusies, to izņem no krāsns un tai sanāk padzist līdz brīdim, kad sīrups gatavs. Kad sīrups gatavs, ar to pārlej kūku - tāpēc gudri jāizvēlas trauks, kur tai kūkai varētu notikt "peldes" sīrupā uz 20-30 min. Var atstāt trauku bez uzmanības, ja mājās nav bērni un kaķi, kas varētu trauku ar karsto šķidrumu sev uzgāzt, vai vismaz apdedzināt pirkstus. Bet ja ir laiks, tad var ar karoti vēl no malām ņemt sīrupu un atkal liet kūkai virsū (kamēr apnīk). Ir normāli, ka viss sīrupa daudzums nesasūcas kūkā.
Kad sīrups ir sabiezējis un sasūcies kūkā, tad var griezt gabaliņus (bildītes par iespējām varat sagūglēt, rakstot meklētājā "Limonlu Revani"), servējot var apkaisīt ar kokorieksta skaidiņām vai ar jeb ko citu, kas liekas piemērots.
Kā jau pēc receptes var noprast - tas ir tīrs cukurs, drusku manna un vēl daudz cukura. Tāpēc pie garnēšanas var arī kaut ko skābāku vai svaigāku - kādu sarkanu odziņu un svaigas piparmētras lapiņu, bet tas viss ir gaumes jautājums.
ĻOOOOOOOTI SALDI!!!!!!!!!!!!!!!
http://english.turkishcookbook.com/2005/08/revani.html - te ir parasts revani, bez citrona, bet nu - pamats tas pats (tikai mazāk cukura).
http://www.turkishfoodandrecipes.com/2009/08/sweet-semolina-cake-revani.html - te ir vēl viens variants, bet arī drusku citas proporcijas. |
|
|
| Turku kulinārijas kursi 2 |
[3. Mar 2012|22:11] |
Šodien kņibinājos ar mazajiem turku pelmenīšiem Manti - jau ēdot nojautu, ka lai tādus uztaisītu, ir jābūt gandrīz juvelierim (jo tie nav nekādi pelmeņi, bet knipucīši ar gaļu iekšā), un šodien es par to pārliecinājos. Bet tas bija burvīgi.
1,5 stundu kņibinies, runājies ar pārējām meitenēm, un beigās arī ēd tos gardumus. Tos pasniedz iejauktus jogurtā un to tad vēl pārlej ar salčas-piparmētru mērci.
Un jau pēc šīs pieredzes man likās - šīs ir debesis, bet es kļūdījos.
Jo tikai pēc Manti pagatavošanas mēs ķērāmies klāt īstajai "debesu maizei" - mannai - un gatavojām no tās elementāru desertu. Vienkāršs pagatavošanā, bet debešķīgs rezultāts. Kā jau katram turku ēdienam, arī šim ir variācijas, bet nu pamata versija ir šāda:
Ņem pannu, kur liek 2 ēd.karotes sviesta un izkausē. Tad pievieno 1/2 glāzi mannas un uz lēnas uguns, nepārtraukti maisot, apbrūnina. Kad manna ir tāda zeltaini brūna, tad pievieno 4-5 ēd.karotes cukura (var vairāk un var mazāk - pēc garšas) un apmēram tik pat daudz ūdens, maisot to visu sabiezina. Kad masa ir viendabīga, tad liek trauciņos. Var pārliet ar kādu sīrupu, ja vēl gribas.
Var gūglēt pēc nosaukuma Irmik Helvasi un parādīsies vairākas receptes arī angļu valodā. Piemēram, http://www.turkishcookbook.com/2005/04/semolina-dessert_18.php.
Kas man pie tā deserta patīk?
1) vienkāršās izejvielas, kas vienmēr ir mājās;
2) cukuru var dozēt un tas deserts var būt "veselīgāks" un "mazāk veselīgs";
3) to uztaisīt ir vienkāršāk kā pankūku mīklu uzjaukt.
Kad es pārvākšos uz centru (tas būs dikti drīz) un kad jūs nāksiet ciemos, prasiet, lai es jums pagatavoju šo. |
|
|
| Dzīve ir skaista, ja sultāns ir tavs tēvs |
[31. Maijs 2011|00:10] |
Šodien bija kaut kāda Facebook čata diena. Ar mani sāka runāt viens vietējais, kurš ir dzimis vienā dienā ar mani un ar ļoti labu angļu valodu šai pilsētai. Ho ho ho. Un tad vēl kolēģis no Mardinas jauniešu centra sāka ar mani runāties - viņš savukārt kļuva slavens ar vienu īsfilmu, kas saucas "Mans tēvs taisa vēsturi", kas sākotnēji bija domāta nu tādai kā iekšējai lietošanai, bet tagad plūc laurus visādos festivālos un tā. Es viņu satiku gan Mardinā esot, gan festivālā pie mums. Viņam ir kaut kādi labi sadarbības partneri kaut kur Latgalē. Un tad vēl ar kolēģi no Armēnijas vienojāmies, ka nestrebjam karstu un gatavojam projektu uz nākamo iesniegšanas termiņu. A projektu viņa jau principā visu ir uzrakstījusi. Jauki. Lasu un priecājos. Nezinu, vai iesniegsim Turcijas vai Latvijas nacionālajā aģentūrā, bet gan jau.
Nedēļas nogalē sirsnīgi izceļojos pa apkārtējām pilsētām - nu tas ir 360 km attālumā, ja. Ir simtiem bilžu - dažās no tām es izskatoties laimīga, tā kā viss ir pareizi.
Antakijā uz vienas jaunbūves redzēju uzrakstu - dzīve ir skaista, ja sultāns ir tavs tēvs. Bet īstenībā dzīve ir skaista arī bez tā. Nu labi, reliģiozi pieejot šim apgalvojumam, varu teikt, ka mans Debesu Tēvs ir krutāks par jebkuru sultānu, bet nu - tik dziļi es cirst negribēju.
Nu man vēl aizvien iet labi. Es tikai kļūstu apaļāka un apaļāka no daudzajiem kebabiem.
Ā, un par ēdienu runājot, es šodien pirmo reizi ēdu Pistāciju lahmadžunu - perfekts iesācējiem, jo nav ass. Baigi garšoja. |
|
|
| |
[23. Jan 2010|23:07] |
Hummus tik gards sanāca! Un arī turku zirņi vārīti ir ļoti garšīgi - pati taisīju pirmo reizi. Tos būs jāievieš regulārā lietošanā. |
|
|
| Cāļu sirdis |
[8. Jan 2010|10:36] |
Vakar ne tikai skatījos kino, bet arī tēloju mājsaimnieci. Programmā bija beidzot pagatavot tās cāļu sirdis. Māsa atcerējās, ka Sirmais esot gatavojis nesen, tad nu atradu to recepti un adaptēju. Man pēdējā laikā dikti garšo ķimenes - es pieliku arī tām sirdīm. Nu tur viss notika vienkārši - kārtīgi izvārīju sirsniņas. Kamēr tās vārījās, tikmēr apcepināju sīpolu ar bekonu (jau minētās ķimenes un vidusjūras garšvielu maisījums), līdz tie caurspīdīgi. Kad sirdis bija kārtīgi izvārījušās, pieliku sīpoliem un bekonam un turpināju sautēt - lai sirsniņas mīkstākas. Sautēju, sautēju, smaržoja viss dzīvoklis un trepes arī, beigās aplēju ar degvīnu un ļāvu tam iztvaikot. Tas likās par maz, pielēju vēl Rīgas balzāmu - arī ļāvu iztvaikot. Un kad no smaržas jau slīku savās siekalās, ņēmu vien pannu nost no uguns un devos ēst.
Kamēr tā gatavoju, tikmēr domāju par bērnu audzināšanu. Kā tas nākas, ka mana ideālā māsa, kura nāk no tās pašas ģimenes, lielos vilcienos un mazākos vagoniņos arī saņēmusi tādu pašu audzināšanu un līdzīgu izglītību, neēd sīpolus??? Sīpolu klātbūtne ēdienā neļāva viņai nogaršot manu debiju ar cāļu sirdīm.
Bet par ētisko - dīvaini tomēr ēst tās sirdis. Kaut arī man garšo ļoti, tomēr uz gatavošanu nākamreiz būs jāsaņemas. Jo gatavojot dažbrīd liekas, ka tas muskulītis vēl kustas. Es jau zinu, ka pats nekustas, bet tik un tā.
Un kā jau kārtīga mājsaimniece, gribēju arī visus netīros traukus padarīt spožus un tīrus. Bet kamēr salavecītis nav atnesis trauku mazgājamo mašīnu, varu apgalvot diezgan droši - trauku mazgāšana man šķiet pati nepatīkamākā no lietām mājsaimnieces darbīgajā dienā. Jo vakar nomazgājot vēl kādas 2 bļodiņas no iepriekšējās dienas un māsas nemazgāto pannu, visa izklaide ar slaucīšanu aizņēma 40 min.
UPD: Te parādījās un pazuda kāds koments par trauku žāvējamo statīvu, kura esamības dēļ trauki neesot jāslauka. Jā, nožāvēt jau tos var arī tā, bet tas nav tik smuki - tur iežāvējas ūdens. Ja uz porcelāna to uzreiz neredz, tad uz metāla galda piederumiem gan uzreiz. Un tas man nepatīk. |
|
|
| Šis būs ļoti labs gads |
[1. Jan 2010|11:22] |
Es esmu ļoti laimīga un pateicīga par iespēju šādā veidā sagaidīt Jauno gadu. Tālāk seko garlaicīgs apraksts, bet nu pierakstu sev, lai atcerētos.
Biju Bulduros pie superīgas ģimenes,( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[12. Dec 2009|22:21] |
Vakariņās bija olu nūdeles un knibināšanās ap nelobītajām garnelēm, svaigs ķiploku sviestiņš uz baltmaizes, kas pārkaisīta ar ķimenēm, un kivi ar plombīra saldējumu.
Izdevās izcils garneļu vārīšanai paredzētais garšvielu ūdens, kas, protams, tikai uzlaboja garneļu garšu. |
|
|
| Par ēstgatavošanu |
[25. Okt 2009|11:41] |
Es vakar vakarā biju cooking maniac - uztaisīju kabača biezzupu (ar burkāniem, papriku un ķiplociņu, ko pasniedz ar rīvētu sieru) un krāsnī ceptu kabaci. Māsa vēl izdīca ķiploku grauzdiņus, bet tur es tikai maizi sagriezu, uzgrauzdēju krāsnī un tad man nosēdās baterijas un ar ķiploku tos grauzdiņus māsa ierīvēja pati. Beigās alus un tie grauzdiņi. Pavisam beigās draudzenes atvestā ābolmaize ar tēju. Bet olbaltumvielas man trūkst un man vēl gribējās zivju pirkstiņus vai vienkārši omleti - ap 23:00 vakarā. Bet par laimi spēka vairs nebija, jo sāta sajūtas trūkums ir liels grēks. Tā mani draudziņi.
Mani draugi nez kāpēc domā, ka man patīk un padodas ēst gatavot - labi, par daļu patīk ir daudz maz patiesi, bet man patīk, nevis tad, kad vajag, bet tad, kad man gribās. Padodas - nu visādi iet un sanāk, bet dažreiz ir izniekots laiks un materiāli. Tāpēc man no šīs dzimšanas dienas dāvanām arī daudzas ir ar ēstgatavošanu saistītas - tai skaitā 4. panna - skaists dizains un tā (bet man jau ir wok, grill un vecā, labā čuguna panna). |
|
|
| |
[11. Sep 2009|14:54] |
Īstas mājsaimnieces internetā nekvern. Man tagad jāsaliek ruļļi matos un jāpagatavo kabaču krēmzupa, kabaču pankūciņas un vienkārši krāsnī cepti kabači. |
|
|
| In the studio plastico |
[6. Sep 2009|21:05] |
Man ir ciemiņš - draudzene, kura tikko atgriezusies Eiropā no Mozambikas. Baigi daudz runājam par cilvēkiem tur un šeit, par būtisko. Par izglītības nozīmi. Par izdevīgumu, kad cilvēki paliek neizglītoti.
Trīs dienas ēdu mājās gatavotu garšīgu ēdienu. Tūlīt cepsim kūku.
Un rīt jau atkal uz darbu. Es ļoti negribu.
in the studio plastico, we are misunderstood
in the studio plastico, we all look so good
perfect ties, perfect smiles
get it ’round the pefect ones
perfect ties, perfect smiles
get into a smaller size
http://www.youtube.com/watch?v=tMzUo8WeQz8 |
|
|
| Manti |
[6. Apr 2009|18:09] |
Man šodien ļoti gribas turku mazos pelmenīšus - manti. Ar jogurta mērcīti. Gribas tā, ka gandrīz eju meklēt izejvielas un tūlīt nodošos gatavošanai. Bet nu šodien tas tomēr nenotiks.
http://www.turkishcookbook.com/2005/04/manti.php |
|
|
| Vēljoprojām dzīvoju pāri saviem līdzekļiem |
[16. Feb 2009|15:06] |
Tā kā nauda kūst kā ledus skulptūra svelmainā saulē, tad es aizvien biežāk darbā ēdu to, kas līdzi paņemts. Un ļoti bieži tas ir kaut kāds lēts surogāts, jo manam slinkumam nav labpaticies man atļaut sataisīt sev normālu ēdienu līdzi ņemšanai. Un tā nu es ciešu un iedomājos visādus gardus ēdienus, piemēram, siera-tomātu salātus, marinētu zivi, kupātus, aknu plācenīšus un tādā garā. Es jau prātā visas tās lietas izgaršoju.
Viena no pozitīvajām lietām sakarā ar vienkāršu ēdienu ir tas, ka garšas sajūtas pastiprinās un nevajag tik daudz garšvielu, lai būtu garšīgi. Un ir tik patīkami sajust pamatsastāvdaļu garšu. |
|
|
| |
[26. Jan 2009|00:29] |
Šodien baudīju kārtigas sievietes dzīvi. Biju dievkalpojumā. Pēc tam lielveikalā (nopirku 3 apgērba gabalus un nepieciešamo pārtiku). Pēc tam rosījos pa māju - mazgāju veļu un kārtoju veļu (diži tālāk par gultas veļas un dvieļu kārtošanu netiku). Bet izmazgātas tika 4 porcijas. Un tika atklāta problēma ar sanitāro mezglu. Būs vajadzīgs randiņš ar santehniķi. Un tad vēl pagatavoju kārtīgas vakariņas. Un sapratu, ka man pretīga liekas tā skābe vai cits ķīmiskais līdzeklis, ar kuru zivju filejām (lētajām, RIMI un Maximās nopērkamajām) tiek izkodinātas asakas. Mamma teica, ka viņa nejūt nekādu specifisku garšu, bet es jūtu un man ir pretīgi, jo nezinu, vai tā ķīmija neturpina darboties manā organismā.
Tagad ir pusviens naktī un man ir pārcilvēcisks nogurums. Es vēl neesmu gatava strādāt par sievieti, kur nu vēl sievieti un māti. Tā kā visām, kurām tāda ir ikdiena - visu cieņu, ordeni, ziedus un orķestri. |
|
|
| Saldais biezpiena krēms |
[21. Dec 2008|14:13] |
Tā ir tikai viena no variācijām par tēmu - biezpiena krēms, pēc vēlmēm vari likt visu ko vēlies- augļus, riekstus, sēklas, tikai atceries, ka pamatā ir biezpiens un cukurs!
Saldais krējums 500ml
Pūdercukurs pusglāze
Biezpiens (kāds no mitrajiem) 400gr
Auzu pārslas 200gr
Medus 4ēdamkarotes
Saldo krējumu saputo līdz putukrējumam. Var arī blenderī. Ja saldais krējums turēts ledusskapī-saputosi ātrāk! Atceries, ka starp putošanu un sišanu ir liela atšķirība. Nenogalini putukrējumu, bet iedauzi tajā gaisu.
Pūdercukuru izsijā caur sietiņu, uzmanīgi iemaisi putukrējumā. Cukurs šim gadījumam būs par rupju. Ņem biezpienu, arī izspied caur sietiņu, iecilā masā.
Uz uzkarsētas pannas uzber auzu pārslas, pieliec medu, karsē lēnām maisot. Rezultāts = apgrauzdētas auzu pārslas ar medu! Šo karsto masu nejauc kopā ar putukrējumu, tas nomirs:) Obligāti atdzesē!! Pēc brīža liec klāt un iespied pusi no citrona-svaigumam. Visu viegli iecilā. Pildi traukos, katram pa karotei.. Viss. Gatavs. Ēdam.
http://www.lnt.lv/lv/shows/sirma_edienkarate/recept/
|
|
|
| Latviešu Z-svētki |
[20. Dec 2008|18:28] |
Rīt atkal draugi nāk ciemos (nopūta). Kaut arī man tas patīk, bet pēdējā laikā vienas blices tikšanās 75% gadījumu ir tieši pie manis, kas mani ieceļ galvenā pavāra lomā. Un man nav idejas, ko rīt ēst. Būsim 6 cilvēki. Man pirms laika nopirkās grūbas un ienāca prātā, ka varbūt varētu kaut kādu senlatviešu Z-svētku galdu uzklāt, nē, laboju - senlatviešu galdu uzklāt man nav pa spēkam ar cik tur tiem ēdieniem. Pareizāk būtu jāsaka - vēlos pamēģināt pagatavot dažus no senlatviešu Z-svētku ēdieniem. Ja grūbu putru ala bukstiņu varētu ņemt par pamatēdienu, tad man nav skaidrs, ko saldajā pasniegt. Vai man izdotos pagatavot biguzi un vai man tas garšos - tas pagaidām ir neatbildēts jautājums.
Dārgie lasītāji, vai jūs man varat kaut ko ieteikt senlatviešu ziemas virtuves sakarā? Kādu garšīgu un viegli pagatavojamu saldo?
To, ka mandarīnus un piparkūkas var nopirkt veikalā - jā, zinu. :) |
|
|
| |
[13. Aug 2007|22:48] |
Uztaisīju kefīra un brinzas auksto zupu - baigi labā. Un šitādā laikā arī neko siltu negribas - rīt būs suši vakars. |
|
|
| |
[15. Jun 2007|00:08] |
Man ir žēl, ka man nepatīk pašai sev gatavot. Bet diez vai tur kaut kas ir maināms - man vajag vismaz vienu labu cilvēku, kuram gatavot. Šodien man pašai patika krāsnī ceptie kabači ar Provansas zālītēm.
Un vēl man patika iepirkšanās tirgū. Un vēl es gribu zemenes. Varētu svētdien aizbraukt pie vecākiem uz pirmajām zemenēm. Lētāk, protams, ir nopirkt Rīgā. Bet tas nav tas. |
|
|
| Teliņdomas |
[16. Okt 2006|11:17] |
Mani laikam maz uztrauc gaļas dzīvnieku nogalināšana un dārzeņu pārstrāde pārtikas iegūšanai. Arī maniem vecvecākiem ir lauki un man jau bērnībā tika lietas tur ierādītas. Vot, piedzimst teliņš - divi varianti - vai nu būs pienīga govs vai nobarojamais bullis. Govs, iespējams, dzīvos ilgāk, bet teliņu apēšanai var nokaut jebkad. Tāpat ar cālēniem. Izšķīlās, es par viņiem rūpējos, skaitīju, baroju, bet es zināju, ka ja būs vista, tad dos olas, bet ja gailis, tad visticamāk beigs dzīvi katlā un viņa spalvas varbūt vēl kaut kur saimniecībā tiks izmantotas.
Pirmo reizi par to, vai viņiem sāp, kad nogalina, iedomājos kādu 6 gadu vecumā, kad redzēju cūku bēres pēc pilnas programmas. Bet kad man izskaidroja, ka vispirms cūka tiek apdullināta, lai vairs nejūt, tad es kaut kā pieņēmu domu, ka tā tas notiek un tā vajag.
Par dārzeņiem es nekad neesmu domājusi, kā par dzīvām būtnēm, kurām, iespējams, sāp. Laikam esmu traki nejūtīga.
Bet man garšo gaļa un dažādi dārzeņi, tāpēc es zinu, ka tos vajag audzēt (un audzināt). |
|
|