| One Love, Last Love |
[15. Jul 2012|08:48] |
Tātad festivāls, uz kuru esmu braukusi uz Stambulu pēdējos 4 gadus un šogad neaizbraucu, savā ziņā tika izjaukts no islāmistu puses.
Festivāla ģenerālsponsors jau 10 gadus ir Efes Pilsen (populārākais Turcijas alus brends) un alus tur vienmēr tiek tirgots un par salīdzinoši normālām cenām. Šogad islāmisti solīja veikt protestus pret alkohola tirdzniecību festivāla teritorijā. Organizatori pēdējā brīdī - pāris stundas pirms festivāla sākuma paziņoja, ka, lai izvairītos no sadursmēm un nemieriem, alkohola tirdzniecību atcels.
Ļoti daudz cilvēku atdeva biļetes atpakaļ un es pieņemu, ka organizatoriem un pašam Efes šis gads ieiet mīnusos diezgan konkrēti. Varbūt šis būs pēdējais One Love festival.
Te jau var teikt - kas tad tie cilvēki kādi dzīvnieciņi ir, ka bez alkohola nevar paklausīties mūziku? Nu acīmredzot tomēr iespēja iedzert, klausoties Pulp, Kaiser Chiefs, Damien Rice, Kimbra, Selah Sue un Yuck tiek augsti vērtēta. Un no otras puses dažiem biļešu atdošana ir kā protests pret islāmistu aktivitātēm, jo ar katru gadu paliek trakāk.
Lai vai kā - es drusku priecājos, ka man nebija nauda aviobiļetei, jo esot tur, es droši vien ietu viena, bez draugiem. Un es varu labi iztēloties festivālu bez alkohola, bet ne bez draugiem. |
|
|
| Pēdējā brīža burvība |
[19. Jul 2011|06:39] |
Nekas nemainās - arī Turcijā es strādāju pa naktīm, ja reiz tas pēdējais brīdis iekrīt nākamajā rītā.
Bet tikko atklāju burvīgu Jars of Clay dziesmu Jealous Kind: http://www.youtube.com/watch?v=WQAIVC1yRC4. Ļoti laikā - par Dieva greizsirdīgo dabu. |
|
|
| Ay lav yu (2010) |
[27. Sep 2010|22:04] |
Skatos tagad šito filmu un es vēl pat noskatījusies neesmu, bet man tā patīk. Tik daudz pozitīvo emociju.
http://www.imdb.com/title/tt1526284/
Gan jau uzrakstīšu arī pēc noskatīšanās.
UPD: Tātad - diezgan muļķīga komēdija, kur turki pasmejas par sevi un drusku amerikāņiem. Bet ļoti smieklīga. Stāsts ir par vilidžeriem, kuri grib panākt, lai viņu vilidžu atzītu valsts kā eksistējošu vietu. Jo pagaidām tas nav kartē apzīmēts, tur nav skola, slimnīca, nekā tur nav. Bet ir pašiecelts ciema vecākais :) Kurš ir jau uzrakstījis 147 vēstules uz dažādām institūcijām, lai panāktu ciemata atzīšanu, bet pagaidām bez rezultātiem. Un šim ciema vecākajam ir dēls, kurš ir paspējis beigt kara dienestu obligāto un ūdens inženiera studijas. Tas, ka ciematā nav ūdens, un ka šim inženierim tur nav ko darīt, laikam ir sīkums. Jo vēl viņš ir paspējis iemīlēties amerikānietē. Un ar to tad sākas arī jezga. Amerikāņu ierašanās, meitenes pāriešana islamā, spļaudīšanās, cita meitene, kas it kā ir stāvoklī no līgavaiņa, vecaistēvs ar 4 zobu protēzēm, un vēl un vēl. Un visam pa vidu kāzu muzikanti. Kas apdzied tieši notiekošo :) Ibrahim Jessica ay lav yu - jālasa kā Ibrahims mīl Džesiku. :)
http://www.youtube.com/watch?v=OYfMIjxr-Gc - mūziķi kokā, bruņmašīnā un kravas mašīnā |
|
|
| i would have met your mum she would have said “please, can you make some beautiful babies?" |
[22. Jul 2010|12:29] |
Klausos Radio 101 un tur skan Soko I'll kill her :)
http://www.sokomusic.com/ill-kill-her/ |
|
|
| Positivus |
[19. Jul 2010|09:36] |
Kaut arī man bija biļete uz abām dienām, man negribējās braukt uz nevienu.
Tāpēc piektdien speciāli piekritu iepriekš neplānotam pokera pasākumam vakarā. Sestdien vēl aizvien negribēju nekur braukt, bet bija pienākuma apziņa - mani tur gaida, man tur vismaz ir jāparādās. Tāpēc es sestdien kārtoju māju, braucu iepirkties un galu galā no mājas iztaisījos 16:15. Pa ceļam klausījos māsas ideāli sataisīto Driving Tunes izlasi.
Salacgrīvā bija daudz cilvēku, putekļu, smilšu un mūzikas. Drusku redzēju no Leisure Society, kas patika. Ļoti patika the Sons of Noel and Adrian, kurus knapi varēja dzirdēt, jo tajā pašā laikā uz lielās skatuves plosījās ASIWYFA. Nejauši trāpīju uz Tramplīniem, kas baigi priecēja. Par SCISSOR SISTERS - skumji - kaut arī šovs liels, daudz enerģijas, bet tukši. Bet viņi labi komunicēja ar skatītājiem. Savukārt par MUSE - viņi savukārt smagi strādājuši ir tieši šova sagatavošanai un tāpēc varēja baudīt kvalitatīvu šovu, bet ne tik daudz enerģijas. Un Muse skatītājiem veltīja pārāk maz teikumu, lai man liktos, ka viņiem patīk tur būt un darīt to, ko viņi dara. Bet nu - es nefanoju tāpat par viņiem, tā kā lielos vilcienos - pilnīgi vienalga.
Vēl mani fascinēja Kira Kira - cik ļoti varēja redzēt, ka viņa dara to, kas viņai patīk un viņai ir liels pofigs, vai bez viņas vēl kādam tas patīk, jo viņa gūst prieku un baudu no procesa. Un tīri labi patika arī britu Stornoway - varēja bišku padejot arī pie viņiem.
Bet tā lielā skatuve ir lielākā no festivālu skatuvēm, kādu man ir nācies redzēt.
Bet visspilgtāk no festivāla es atcerēšos veca VW Passat akumulatora "barošanu" pļavas vidū (no kā manai mašīnai pie pannas vēl svētdien siena kušķi bija pieķērušies). Un to, kā lieliskā Latvijas ceļu policija spļauj virsū ES vienotai politikai un mēģina izdīkt kkukuļus 05:30 svētdienas rītā. Un vispār - kas tas par stilu taisīt reidus svētdienas (!) rītā 05:00 - 06:00? No Vanšu tilta līdz Dubultiem - 4 ekipāžas ar radariem un citiem pričendāļiem.
Vobšem - es negribēju un man nevajadzēja uz to Salacgrīvu braukt. Tomēr kaut ko novēroju, kaut kādas mācības guvu, kaut kādus simts gadus neredzētus cilvēkus satiku un ar 5 ārzemniekiem iztusējos (francūzis, rumāniete, itāliete, maķedonietis un turks). Nav slikti. Bet varēja būt labāk. |
|
|
| Pasaulīgs spams |
[2. Maijs 2010|19:11] |
Piektdienas vakarā ar draudzeni, kura atlidoja no Zviedrijas, pēc izlīšanas pērkona negaisā, aizgājām uz bāru Cuba, lai dzīvajā redzētu Inculto jeb Lietuvas pārstāvjus Eirovīzijā. Dejot es vēl nevaru (nu vismaz vecajā izpratnē par dejošanu), tāpēc es pārāk neendžojēju pasākumu, kaut arī brālīši lietuvīši bija dikti atraktīvi un viņu spēlētā mūzika man gāja pie sirds. (Katrā ziņā daudz reiz vairāk nekā Gobziņa nez cik reizas liktie Tītari.) Kaut kāda deva pozitīvisma tajā visā bija. Bet nu vairāk uzspēlēts tas pozitīvisms.
Šodien biju uz Saules nogurdinātie 2: Dieva priekšā. Reāli kruta filma. Protams, ar visādām neprecizitātēm un skaidru ideoloģiju aka vācieši ir zvēri un cūkas, bet tik un tā kruta filma. Bet draudzenei, ar ko es kopā biju, nepatika, tāpēc baidos teikt - ejiet visi, bet man patika tik un tā. Man nepatika pēdējais kadrs ar sava veida atklāšanos, jo tas man likās ideoloģiski nepareizi, bet varbūt, varbūt tādā situācijā tā arī vajadzēja. A par to Dieva priekšā - no vienas puses - nekas konkrēti, bet nu vispār tomēr daudz dažādu momentu par Dievu un dieviem/elkiem. Nu skatieties un vērtējiet paši. Manā gadījumā stulbi tas, ka gandrīz neko neatcerējos no Saules nogurdinātajiem pirmās filmas - kāpēc man ir tik slikta atmiņa? |
|
|
| 29. diena |
[13. Apr 2010|20:00] |
Pa šo laiku viss kaut kas ir noticis.
Lielais prieks par apstiprināto projektu Turcijā ir noplacis ar faktu, ka ir apstiprināts īsākais periods - tas ir 6 mēneši. Man tagad ātri vajadzētu izdomāt un ar sevi draudzīgi vienoties, vai piekrist uz minimālo periodu vai atrast savā vietā citu brīvprātīgo un pašai meklēt 9 vai 12 mēnešu projektu.
Bet es pa šo laiku jau esmu iemīlējusi ideju par dzīvi Gaziantepē (http://en.wikipedia.org/wiki/Gaziantep), no kuras Damaska ir tikai 400 km, bet Ankara 700 km un Stambula vispār 1140 km. Savukārt atgriešanās februārī Latvijā man galīgi nepatīk. Kā man būt?
Svētdien biju uz laulību ceremoniju pareizticīgo baznīcā, jo tā notika manā piemājas Sv. Ņevska baznīcā (http://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_Aleksandra_%C5%85evska_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca). Bija gaiša un saulaina diena, skaista un priecīga ceremonija. Baigi neveikli sajutos, kad apzinājos, ka esmu aizmirsusi draudzenes līgavaiņa vārdu, līdz ar to nevarēju normāli kartiņu noformēt. Bet nu neko. Iztiku bez kartiņas.
Vakar noskatījos foršu vientuļo sieviešu filmu "Something New" (2006, http://www.imdb.com/title/tt0437777/). Par melnādaino eliti ASV un kā viņi ir izveidojuši savas organizācijas, slēgtos pasākumus, kur neviens baltais nav velkomēts. Bet tas tāds fons. Viss stāsts ir par sievieti, kura cenšas dzīvot "pareizi". Un apzinoties, ka tas neļauj būt laimīgai, tomēr pamēģina kaut ko ārpus ierastā. Ai, nu nekā TĀDA jau tur nebija, bet tur skanēja Rachid Taha mūzika, ko nu pēc filmas aktīvi klausos.
Vēl bija forši patējot ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) nez sestdienas vēlā vakarā. Visādi foršie jautājumi uzrodas, kuriem gribas atrast atbildes.
Ar kāju vēl joprojām ir tā, ka jo vairāk staigāju, jo trakāks pietūkums. Staigājot ar vienu kruķi es sāku nepareizi liekties mugurā un arī sen sastieptā labā roka atgādina, ka šāda slodzīte ir par daudz. Bet viss uz labu. Rīt atkal fizioterapeites vizīte un es ceru, ka mēs draudzīgi novienosimies, ka nav ko steigties uz darbu atpakaļ nākamnedēļ.
Bet vispār ir sajūta kā skolēnu brīvlaika pēdējā nedēļā. Ak, tik daudz bija brīva laika, tik daudz ieceru, bet tik maz izdarīts. :) |
|
|
| Aykut Hakan Ayse - Çilli Bom (Nostalji) |
[8. Mar 2010|20:43] |
Kaut kāds turku disko pops no lambadas laikiem - bet pilnīgs pozitīvs. :)))
http://www.youtube.com/watch?v=JRQOJDKQ8qk
Çilli bom bom bom
Ah çilli çilli yavrum çilli |
|
|
| Muļķe sirds? |
[25. Feb 2010|08:04] |
Vakar atrasto latu es neizmantoju nervu zālēm, bet gan Anetes un stīgu kvarteta Redo koncertam LMA Studentu klubā. Kaut arī dzīvoju pietiekami ilgi, tomēr aizvien no jauna mani pārsteidz, ka dažreiz kaut ko ļoti kvalitatīvu un vērtīgu ir iespējams dabūt tik lēti - reāls iepriecinājums tas bija. Bet mūžīgā patiesība jau ir, ka vislabākās un svarīgākās lietas ir bez maksas. Katrā ziņā bez tādas maksas, ko mēs spētu samaksāt.
Savukārt LMA Studentu kluba telpas atgādināja par pirmo koncertu, ko organizēju Rīgā. Vienmēr atcerēšos problēmas ar kukuļņēmējiem muitniekiem un principiālajiem somu mūziķiem, kuri atteicās maksāt. Tas bija tālais 2003. gads.
UPD. Samelojos bišku, pirmie koncerti Rīgā, kā arī citur Latvijā, bija jau 2002. gadā ar kubiešu mūziķiem. Piedzīvojumi ar viņiem un vīzām bija daudz aizraujošāki par muitniekiem. |
|
|
| Sinem Saniye - Are We in Love |
[21. Dec 2009|00:47] |
Mans vismīļākais turku draugs palūdza, lai kaut kādā indi mūzikas vietnē nobalsoju par kaut kādu dziesmu. Nobalsoju un tad arī noskatījos klipiņu. Tā neko. A dziedātāja tā kā pazīstama liekas. Prasu turciņam - vai tā viņam kāda paziņa. Jā, tā esot drauga draudzene. Un tas draugs, kas šobrīd arī armijā, ir mana pirmā Turcijas brauciena aizraušanās. :) Tādā pasaulītē dzīvojam. |
|
|
| The Flesh that I Do Not Know/ Unbekannte Beruhrung/ Tanımadığım Ten |
[12. Sep 2009|16:38] |
Skumji skaistās Ahmet Aslan dziesmas teksts ar tulkojumu angliski, starp citu daudz labāku nekā paša mūziķa mājas lapā. Bet vācu valodā ir vissaprotamākais tulkojums.
http://www.youtube.com/watch?v=iwM-C0rBHlY
yalnızca bir kırıntıydın, içime ilk düştüğünde
vakitsiz bir anda…
you had no more weight then dust as you first landed inside me..
in an unexpected moment..
Ein kleiner Funken warst Du, als Du in mein Inneres zum ersten Mal fielst,
so unerwartet, ploetzlich.
bilmediğim bir neden beni alıp götürdüğünde o yerlere
keder ve budalalıktan başka yaşamın bir anlamı var mıydı
whilst unknown to me why, when you took me to those places..
could there have been any other purpose to life?
Als mich ein unbekannter Grund an jene Orte trug,
Hatte denn das Leben noch einen anderen Sinn
Als Trauer und Zerstreutheit?
( ... tālāk ... ) |
|
|
| In the studio plastico |
[6. Sep 2009|21:05] |
Man ir ciemiņš - draudzene, kura tikko atgriezusies Eiropā no Mozambikas. Baigi daudz runājam par cilvēkiem tur un šeit, par būtisko. Par izglītības nozīmi. Par izdevīgumu, kad cilvēki paliek neizglītoti.
Trīs dienas ēdu mājās gatavotu garšīgu ēdienu. Tūlīt cepsim kūku.
Un rīt jau atkal uz darbu. Es ļoti negribu.
in the studio plastico, we are misunderstood
in the studio plastico, we all look so good
perfect ties, perfect smiles
get it ’round the pefect ones
perfect ties, perfect smiles
get into a smaller size
http://www.youtube.com/watch?v=tMzUo8WeQz8 |
|
|
| Susarak Özlüyorum Ahmet Aslan |
[8. Aug 2009|02:22] |
http://www.youtube.com/watch?v=siuF-NO_e3k
Sözcüklerim varmıyor uzaklarına,
Birer birer düşüyor bütün öpmelerim.
Ağır yenilgiler olarak,ağır yenilgiler olarak...
Adresinde yokluğun kıyamet bilerek,
Sadece susarak özlüyorum seni,
Hiç tanımadan ne garip,hiç tanımadan ne garip?
( ... tālāk ... ) |
|
|