| Kvīkends |
[25. Okt 2010|10:16] |
Piektdien es piedzīvoju otru sliktāko jauniešu vakaru savā vadītājas dzīvē (detaļās neizplūdīšu, bet nu - komunikāciju errori viens pēc otra un rezultāts tāds, kāds bija). Tomēr maizītes bija gardas un kaut ko jaunu tomēr arī uzzināju, pat ja tas netika pasniegts visauzraujošākā veidā. Jā, un vēl es dabūju tīri smuku ziedu kompozīciju, kas sākotnēji bija domāta citam cilvēkam, kurš nebija ieradies.
Sestdienas DzD un atvadu pasākums arī nebija izcils, bet tomēr pozitīvo emociju bija daudz, tāpēc labi, ka bija. Un kaut arī mana māsa saka - kāpēc tērēt tik daudz naudas ballītei, ja tās puķes un dāvanas var nopirkt tāpat (bet ir tās dāvanas, kas ir nenopērkamas), tad atbilde ir tāda: sanākt kopā, uzēst kaut ko garšīgu, saviesīgi pačalot, uzspēlēt kaut ko es pati ar sevi nevaru - tik pašpietiekama es tomēr neesmu. Viena nepārdomāta detaļa bija turku melnās tējas dzeršana neierobežotos apjomos - daži viesi pēc litriem šīs tējas aizmigt nevarēja :). Un citrona kūka izradījās ne ļoti citronīga - baigi saldā, bet svētdien ar rūgtu kafiju bija pašā laikā. Bet tomēr, bija ļoti jauki viesi, kuri ēda, dzēra, kas galdā, bija savstarpēji draudzīgi un pat spēlēja OKAY un atbalstīja arī pārējās aktivitātes, bija Ataturks, kurš vēroja notiekošo, bija kūka ar svecītēm, es dzirdēju daudz laba par sevi un man atgādināja visādas interesantas situācijas no dzīves, par kurām pati jau biju aizmirsusi. Paldies atsaucīgajiem viesiem, kuri pat tējas glāzītes laicīgi piegādāja, un laipnajiem DAD Cafe darbiniekiem par manu vēlmju akceptēšanu! (Ļoti gaidu bildes.) Un māsa arī dažbrīd paspēja būt eņģelis, kas bija vairāk nekā mēs bijām sarunājušas.
Svētdien bija maz cilvēku dievkalpojumā, jo jauniešu koris devies braucienā uz Norvēģiju un vispār aukstajā laikā cilvēki divreiz domā, vai doties uz baznīcu vai nē. Pēc dievkalpojuma paēdu ārpus mājas, lai atkal pačalotu. Tad bišku atvilku elpu mājās un tad atkal devos ārā, lai ar māsu paēstu ārpus mājas - nenosodiet - Hesburgerā! :) Tad vajadzēja uzmest aci Galerijai Rīga - žēl, ka es tik drīz pārvācos, jo tagad tur ir mans tuvākais RIMI. Labu nākotni es tai galerijai neparedzu, bet man nav pareģa dotību, tā kā vienalga. Bet smuks ir skats no augšējā stāva.
Vispār - diezgan noslogota nedēļas nogale un arī vienīgo atpūtas dienu es pavadīju domās, ka vajadzētu taču kaut ko jēdzīgu padarīt, bet tālāk par pašpārmetumiem, ka neko nedaru, tāpat netiku.
Bet lūk šodien sākās mana pēdējā darba nedēļa un tas mani ļoti priecē. |
|
|
| Man neiet labi vai on other news |
[31. Aug 2010|13:01] |
Man vajag vēl 1 brīvprātīgo manam Gaziantepes projektam. Bija un meitene nobijās un atteicās. Meklēju jaunu cilvēku. Ideālā variantā no Balvu rajona. Var būt krievvalodīgs jaunietis - man pašai būtu interesantāk.
Darbā daži aisbergi ir pabojājuši idilli ar Titāniku - jauni paskaidrojumi, atskaites un ... vīzija! Jau šodien vadības sapulcē esot es iekšēji purināju galvu noliegumā, kad bija runa par mūsu rudens mega projektiem, kur vajadzēs visas darba rokas. Un vīzija par skaisto departamenta nākotni jāizsapņo un uz papīra jāuzliek līdz ceturtdienai.
Un es vēl neesmu gatava runāt ar tēti, bet nu - man vienkārši ir jāvienojas ar sevi un jānoliek datums, kad aizbraukšu ciemos un apvērsīšu viņu mazo, mierīgo pasaulīti kājām gaisā.
Vēl šis tas ar draudzes jauniešu darbu mani dara bažīgu, bet es ticu, ka tam ir risinājums un es velti nīdēju savas nervu šūnas.
Man patīk šie izaicinājumi :) |
|
|
| Man iet labi |
[31. Aug 2010|12:14] |
Man jau ir par aukstu un cilvēki, kas mani biedē ar mīnuss 40 grādiem šai ziemā, nostiprina tikai manu pārliecību - šī ziema ir jāpavada siltajās zemēs.
Pa šo laiku esmu satikusi amerikāņu draudzenes vecākus, mēģinājusi saprast, kāpēc arī 50 gadus veci cilvēki pavelkas uz Twighlight - nesapratu; dabūju Starbucks kafiju. Vēl pabiju pirmsaizbraukšanas seminārā, kur es nošokējos, ka ar EVS tuvāko 2 mēnešu laikā aizbrauks 50 super gudri, talantīgi jaunieši. Lielākā daļa uz gadu būs prom. Uzzināju, ka vienlaicīgi ar mani Turcijā būs vēl 3 jaunieši, kas šonedēļ brauks prom. Vēl noskatījos Inception - patika un pat ļoti un man parasti šitādas filmas ne pārāk.
Dzīvoju strauji un ar pilnu krūti. |
|
|
| Nav laika |
[2. Aug 2010|18:48] |
No vienas puses fakts, ka man nav laika, pat papukstēt cibā, laikam ir labs pats par sevi. No otras puses - man liekas, ka es pārāk daudz strādāju un nodarbojos ar visādām citām lietām.
Man, piemēram, gribas pierakstīt, kā man gāja ar vecākiem un lauku omu, kā izbraukājos pa Kurzemes negrēderētajiem ceļiem vismaz 150 km, kā noslēdzās nometne, kā es velti svētdienā izmeklējos automazgātuvi Kuldīgā un ka man uzticētā zivs vēl nav nomirusi no uzmanības deficīta, bet tam nav laika. Jo jāskrien ir tālāk. Ā, nu jā - dokuments no Gaziantepes vēl aizvien nav sasniedzis mani :(
Šajā nedēļas nogalē ir laivu brauciens, kurā es nevarēšu piedalīties, jo kolēģei ir smagi saslimis bērniņš un man būs jāstrādā sestdien.
Bet tajā pašā laikā es brīnos, kā man šodien ir pieticis pacietības un laipnības visiem 10 klientiem. Skatos uz sevi no malas un nepazīstu - tik laipna es nemēdzu būt. Bet nu jā - man iet labi :) |
|
|
| 29. diena |
[13. Apr 2010|20:00] |
Pa šo laiku viss kaut kas ir noticis.
Lielais prieks par apstiprināto projektu Turcijā ir noplacis ar faktu, ka ir apstiprināts īsākais periods - tas ir 6 mēneši. Man tagad ātri vajadzētu izdomāt un ar sevi draudzīgi vienoties, vai piekrist uz minimālo periodu vai atrast savā vietā citu brīvprātīgo un pašai meklēt 9 vai 12 mēnešu projektu.
Bet es pa šo laiku jau esmu iemīlējusi ideju par dzīvi Gaziantepē (http://en.wikipedia.org/wiki/Gaziantep), no kuras Damaska ir tikai 400 km, bet Ankara 700 km un Stambula vispār 1140 km. Savukārt atgriešanās februārī Latvijā man galīgi nepatīk. Kā man būt?
Svētdien biju uz laulību ceremoniju pareizticīgo baznīcā, jo tā notika manā piemājas Sv. Ņevska baznīcā (http://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_Aleksandra_%C5%85evska_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca). Bija gaiša un saulaina diena, skaista un priecīga ceremonija. Baigi neveikli sajutos, kad apzinājos, ka esmu aizmirsusi draudzenes līgavaiņa vārdu, līdz ar to nevarēju normāli kartiņu noformēt. Bet nu neko. Iztiku bez kartiņas.
Vakar noskatījos foršu vientuļo sieviešu filmu "Something New" (2006, http://www.imdb.com/title/tt0437777/). Par melnādaino eliti ASV un kā viņi ir izveidojuši savas organizācijas, slēgtos pasākumus, kur neviens baltais nav velkomēts. Bet tas tāds fons. Viss stāsts ir par sievieti, kura cenšas dzīvot "pareizi". Un apzinoties, ka tas neļauj būt laimīgai, tomēr pamēģina kaut ko ārpus ierastā. Ai, nu nekā TĀDA jau tur nebija, bet tur skanēja Rachid Taha mūzika, ko nu pēc filmas aktīvi klausos.
Vēl bija forši patējot ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) nez sestdienas vēlā vakarā. Visādi foršie jautājumi uzrodas, kuriem gribas atrast atbildes.
Ar kāju vēl joprojām ir tā, ka jo vairāk staigāju, jo trakāks pietūkums. Staigājot ar vienu kruķi es sāku nepareizi liekties mugurā un arī sen sastieptā labā roka atgādina, ka šāda slodzīte ir par daudz. Bet viss uz labu. Rīt atkal fizioterapeites vizīte un es ceru, ka mēs draudzīgi novienosimies, ka nav ko steigties uz darbu atpakaļ nākamnedēļ.
Bet vispār ir sajūta kā skolēnu brīvlaika pēdējā nedēļā. Ak, tik daudz bija brīva laika, tik daudz ieceru, bet tik maz izdarīts. :) |
|
|
| Progress |
[10. Mar 2010|18:49] |
Šodien zvanīju uz RAL par savu ortozi - nu to stiprinājumu, kas nodrošinās locītavas nelocīšanos. Prasu par maksāšanas iespējām. Viņi pieņemot naudiņu skaidrā un varot arī internetbankā samaksāt - paņemiet tik tos kodiņus līdzi. :) Tā daļa, ka viņi mani laidīs pie sava datora, lai es varētu internetbankā pārskaitījumu veikt, mani iepriecināja ļoti.
Nu jā, bet kartes gan nepieņem. |
|
|
| Šūšana |
[27. Feb 2010|21:45] |
Šitik aizraujošs laiks man sen nav bijis. Vakar aptvēru, ka man ar steigu ir jāmaklē platas bikses, kuras bez aizķeršanās ies pāri ortrozei. Tad nu atradu vairākas, kuras kādu brīdi bija gaidījušas iespēju tapt saīsinātas un ķeros klāt. Jā, man ļoti patīk šūt. Es tikai vēlētos, kaut būtu vairāk pieredzes. Un bikšu galu atšūšana jau tāda bērnu spēle vien ir. Vajadzētu beidzot tās Vogue piegrieztnes realizēt. Bet tad jau redzēsim, cik ātri šo nodarbi nomainīs cita. |
|
|
| 95/65 |
[26. Feb 2010|16:57] |
Šodiena iesākās ne ļoti labi - pamodos no sliktuma, trūka elpa, plosījos ar loga atraušanu vaļā, ūdens dzeršanu - nesapratu, kas notiek. Mēģināju gulēt tālāk, neizdevās aizmigt. Tad piecēlos vēlreiz un nācās bišku uzskatīt vakardienas vakariņas. Pēc tam apēdu banānu un laimīgi aizmigu. Kas tas biju, tā arī nesapratu - varbūt tas sviests, ko ēdu ar karotēm, bez maizes, tomēr tā nebija ēdams. Cerams, ka ne vīruss.
Bet pēc tam jau viss forši. Biju pie kardiologa. Tas bišku saskuma, ka nevaram taisīt slodzes testu, bet sarunājām, ka tad uz rudeni. Bet diez vai tad es te vairs būšu. Uztaisījām parasto kardiogrammu - gan tā, gan asinsspiediens normāls. Pirms pāris dienām beidzu dzert asinsspiediena tabletes un man uzreiz sajūta, ka kaut kas īsti nav - nu tā dīvainā sajūta galvā, kad uz ģīboni velk. Viņš noteica, ka pirms operācijas lai noteikti turpinu lietot tās zāles, plus vēl Magne B6. Par spinālo anestēziju teica, ka viss būs kārtībā. Tas viss jauki.
Tad darbā pateicu, ka plānoju 3-4 nedēļas nebūt. Baigi pozitīvi to uztvēra - tjipa, paldies, ka tik laicīgi pasaki un nekādu problēmu. Savā ziņā mēs kā tieši paplašināmies (divu biroju vietā būs trīs) un mums ir viena mammīte, kuras dekrēta laikā amata vieta tika likvidēta, bet kura ir gatava nākt atpakaļ. Būs tieši laikā.
Tad viena forša tikšanās ar draudzeni. Un baigi interesanti, ka ir cilvēki, kuri ar pretējo dzimumu negrib veidot tikai čista draudzīgas attiecības, tas ir - ne profesionālas, ne romantiskas vai intīmas. Man droši vien tā ir kārtēja nedostatka no bērnības, ka man ir svarīgi čomoties ar visiem. Ne jau vienmēr baigi sanāk, bet es cenšos.
Žagatas bodē šodien un rīt 20% atlaide. Dabūju brošām aizmugurītes diezgan izdevīgi.
Euroskor apavos mammai vajadzīgie zābaki ir tikai Riga Plaza, uz kurieni es laikam gan netraukšos. Bet vispār neko pat uzlaikošanas vērtu neatradu. Un baigi tomēr obidna, ka vairs nevaru atļauties zābakus par 70 vai 100 latiem. Bet nu - ļoti ticams, ka nākamajā ziemā man pietiks ar tiem 3 knapi ienēsātajiem sezonas zābakiem, jo ziema būs tikai atmiņās.
Bet foršākais dienas pasākums vēl tikai priekšā. Tātad, man iet labi.
Un vēl rītdiena visa brīva, kā arī svētdiena daļēji brīva. Darba dēļ mēneša pēdējās dienas pavisam brīvas man nav bijušas 11 mēnešus. |
|
|
| |
[23. Feb 2010|11:00] |
Šodien runāju ar ārstu, kurš veiks operāciju. Superīgs cilvēks, lielisks speciālists un jau parādīja visu detaļās, kā noris operācija. Viņš teica, ka magnētiskās rezonanses precizitāte ir tikai 95% un viņš ir pārliecināts, ka tās saites ir plīsušas janvārī, nevis pirms daudziem gadiem. Tam gan vairs nav nozīme tāpat, jo rezultāts ir viens.
Tagad tikai jānokārto darbā viss, lai pēc paziņojuma, ka man nepieciešams 1 mēnesis rehabilitācijai, mani uzreiz neatlaistu. Kā to izdarīt, es vēl nezinu. Bet tiešais menedžeris atpakaļ būs tikai piektdien, līdz tam laikam man arī jāizdomā. Pēc tam pieteikšu operāciju, kas varētu notikt marta vidū. Būs jāsagādā visi palīglīdzekļi, tai skaitā kruķi un ortroze.
Šodien iešu uz Rūdolfa mantojumu.
Vakar vakariņas septiņiem cilvēkiem visnotaļ labi izdevās. Paēda visi daudz un garšīgi.
Visā visumā man iet labi, tikai naudu vēl jāizdomā, kur dabūt. Man ir miers par to, kaut arī vēl nezinu, kādā veidā to dabūšu. |
|
|
| Cāļu sirdis |
[8. Jan 2010|10:36] |
Vakar ne tikai skatījos kino, bet arī tēloju mājsaimnieci. Programmā bija beidzot pagatavot tās cāļu sirdis. Māsa atcerējās, ka Sirmais esot gatavojis nesen, tad nu atradu to recepti un adaptēju. Man pēdējā laikā dikti garšo ķimenes - es pieliku arī tām sirdīm. Nu tur viss notika vienkārši - kārtīgi izvārīju sirsniņas. Kamēr tās vārījās, tikmēr apcepināju sīpolu ar bekonu (jau minētās ķimenes un vidusjūras garšvielu maisījums), līdz tie caurspīdīgi. Kad sirdis bija kārtīgi izvārījušās, pieliku sīpoliem un bekonam un turpināju sautēt - lai sirsniņas mīkstākas. Sautēju, sautēju, smaržoja viss dzīvoklis un trepes arī, beigās aplēju ar degvīnu un ļāvu tam iztvaikot. Tas likās par maz, pielēju vēl Rīgas balzāmu - arī ļāvu iztvaikot. Un kad no smaržas jau slīku savās siekalās, ņēmu vien pannu nost no uguns un devos ēst.
Kamēr tā gatavoju, tikmēr domāju par bērnu audzināšanu. Kā tas nākas, ka mana ideālā māsa, kura nāk no tās pašas ģimenes, lielos vilcienos un mazākos vagoniņos arī saņēmusi tādu pašu audzināšanu un līdzīgu izglītību, neēd sīpolus??? Sīpolu klātbūtne ēdienā neļāva viņai nogaršot manu debiju ar cāļu sirdīm.
Bet par ētisko - dīvaini tomēr ēst tās sirdis. Kaut arī man garšo ļoti, tomēr uz gatavošanu nākamreiz būs jāsaņemas. Jo gatavojot dažbrīd liekas, ka tas muskulītis vēl kustas. Es jau zinu, ka pats nekustas, bet tik un tā.
Un kā jau kārtīga mājsaimniece, gribēju arī visus netīros traukus padarīt spožus un tīrus. Bet kamēr salavecītis nav atnesis trauku mazgājamo mašīnu, varu apgalvot diezgan droši - trauku mazgāšana man šķiet pati nepatīkamākā no lietām mājsaimnieces darbīgajā dienā. Jo vakar nomazgājot vēl kādas 2 bļodiņas no iepriekšējās dienas un māsas nemazgāto pannu, visa izklaide ar slaucīšanu aizņēma 40 min.
UPD: Te parādījās un pazuda kāds koments par trauku žāvējamo statīvu, kura esamības dēļ trauki neesot jāslauka. Jā, nožāvēt jau tos var arī tā, bet tas nav tik smuki - tur iežāvējas ūdens. Ja uz porcelāna to uzreiz neredz, tad uz metāla galda piederumiem gan uzreiz. Un tas man nepatīk. |
|
|
| Jaukās svētku dienas |
[3. Jan 2010|17:26] |
Man pēdējās dienās plīst trauki. 1. janvārī man saplīsa tikko uzdāvināta tasīte (krūzīte ar apakštasīti). Bišku žēl, jo dāvana. 2. janvārī man saplīsa krūzīte, kuru devos mazgāt. Labi, ka netīra saplīsa. :) Ja vien laimei būtu kāds sakars ar plīstošiem traukiem, franču stikla ražotāji bankrotētu man būtu ļoti laimīgi iesācies gads. :) Bet es nevaru arī apgalvot pretējo - ir jau laimīgi. Un tam bonusā - pilna miskaste ar lauskām.
Vēl man pēdējās dienās piepildās vēlēšanās. 1. janvārī braucot mājās domāju, ka dikti gribētu iedzert nedaudz šampanieša. Šampanietim visur vēl atlaides, varētu nopirkt lielo pudeli, bet man vienai tas ir par daudz. Mazās šampanieša pudeles man vienkārši liekas nenopietnas. Beigās ar sevi sarunāju, ka dzert ir kaitīgi un citas muļķības. Aizbraucu mājās. Attaisu ledusskapi - a tur - pusizdzerta lielā šampanieša pudele. :) Zvanu māsai, jautāju, vai viņas, saņemu atļauju un iedrošinājumu to lietot. Kaut arī prastākais, bet dotajā situācijā garšīgākais no šampaniešiem.
Savukārt 2. janvārī braucot mājās es baidījos, ka atslābuma dēļ saslimšu. Un spēcīgi vēlējos, kaut draugi mani kaut kur uzaicinātu tajā vakarā vai nākamajā dienā. Un man vēl 2. janvāra vakarā piezvana draudzene un piedāvā pavadīt viņu un viņas turku draugu iekš Madhouse. Tā nu es bišku sapucējos un gāju ārā. Labi pavadījām laiku arī Melnajā kaķī pie biljarda un galda futbola.
Lai nesaslimtu no atslābuma, kam šodien pēc visiem plāniem vajadzēja iestāties (nu es pāris dienas jau iznēsāju kaut kādu saaukstēšanās vīrusu, bet pa īstam saslimusi neesmu un pēc pieredzes zinu, ka pietiek nedaudz atslābt, paņemt atpūtas dienu un tad es noliekos uz vairākām dienām, jo organisms vairs nav tajā saspringumā, kas liek mobilizēties darbam vai citām iedomātām svarīgām lietām), es šodien pēc dievkalpojuma atbraucu uz darbu, lai strādātu. Rīt man arī ir darba diena, bet pēc tam 3 brīvdienas un tagad jāmēģina pārliecināt to vīrusu no manis atstāties, jo 3 dienas atslābuma varētu nozīmēt 3 dienas slimības gultā, bet man šoreiz negribas slimot. Tā lūk.
Bet īstenībā es gribēju būt uz draudzes eglīti, bet nu - ir tā, kā ir. |
|
|
| Ikdienība |
[28. Dec 2009|11:15] |
Šī ir viena no tām dienām, kad man atkal ļoti nepatīk mans darbs. Jaunais darbinieks pa Zsv dienām ir sastrādājis daudz cunduru - tik daudz, ka pat nezinu, kā lai to izstrebj. Kaut nu neviens strebjot neaizrītos vai nenoslīktu.
Visādi citādi - man no kafijas dzeršanas trīc rokas, jāiet atjaunot pieeja internetbankai, un jāpaskatās, kādus jaukus mobilos varētu dabūt no Tele2. Kaut arī domāju par no-name Iphone atdarinājumu ar 2 sim kartēm.
Vakar Jysk dabūju pārāko lina spilvendrānu tikai par 1.99 LVL - tjipa baigās atlaides Latvijas ražojumam. Tik skaista tā spilvendrāna, ka tagad domāju, ka par tādu naudu vajadzētu iepirkt vēl. Bet vakar nopirku arī jaunu ciemiņu spilvenu. Man tagad ir 3 (trīs!) ciemiņu spilveni.
Vēl šodien darbā ir razborkas, kāpēc peļņas daļas sadalījums ir tik atšķirīgs pa departamentiem - mūsu departamentam, izrādās, ir mazākās prēmijas. Ja nezinātu, ka kādam ir vairāk, tad dzīvotu laimīgi tālāk - tāpat kruts pārsteigums. Bet ar salīdzināšanu jau sākas daudzas problēmas - nu ne jau tikai šādas, bet arī nopietnākas - tā po žizņi. |
|
|
| |
[1. Dec 2009|09:17] |
Draudzene bioloģe teica, ka slimoju es tāpēc, ka neguļu normāli. Man jau liekas, ka guļu. Bet šonakt atkal - 4 stundas. Tagad darbā esmu dārzenis. Tā draudzene šodien sāka savu 1,5 dienu ilgo ceļu uz Zimbabvi - 6 lidojumi. Tā mēs šorīt 5:00 šķīrāmies uz 6 mēnešiem. Zsv viņai būs pie Viktorijas ūdenskrituma. Sounds nice.
Es jau sapņos redzu sevi strādājam ārpus Latvijas. Aizraujoši.
Pēc stundas man būs klāt apmācāmais. Jāizmanto laiks, kamēr esmu pati ar darbu, nevis ar jauku "piekto riteni". Viņš izrādās, ir arī mūziķis, ne tikai tehniskais tulks. |
|
|
| |
[24. Nov 2009|12:06] |
Pārceļoties nedēļu uz Rāmavas muižu, es aizmirstu mājās čības un portatīvā barokli. Ja būtu bijis baroklis, vai vismaz pilna baterija, tad es jau vakar būtu pabeigusi garlaicīgo tulkojumu darbam. Tagad atbraucu uz mājām un tērēju dikti vērtīgu laiku garlaicīgam tulkojumam.
Čības gan es vakar Maximā dabūju jaunas. |
|
|
| |
[26. Okt 2009|09:35] |
Ir tādas dienas, kā šī - aizguļos un pamatīgi, tāpēc paspēju tikai ielekt biksēs un zābakos un aidā. Un, protams, protams, tieši tad man ir jāsatiek sava pirmā mīlestība (tas no 14 gadu vecuma, ja), kura nav redzēta gadus 5 vai pat 10, diezgan izpūrušai un nekādā skatā. Bet citādāk - šī būs laba diena. |
|
|
| Agrā celšanās |
[14. Okt 2009|07:07] |
Ja man kāds pirms gada teiktu, ka tagad es regulāri celšos 06:00 un ik pa laikam vēl agrāk (šorīt 05:30), es noteikti nopriecātos, ka man būs režīms ar pareizu gulētiešanas laiku un tā tālāk.
Jau cik mēnešus ceļoties 06:00 vai vēlākais 06:30 es varu apgalvot - nekāda režīma. Gulēt es tāpat reti kad ieeju pirms 01:00, kā rezultātā brīvdienās cenšos izgulēt neizgulēto. Tā kā nekādas laimes vai prieka. |
|
|
| |
[16. Sep 2009|06:41] |
Vakar bijām VEF 7. cehā uz Survival Kit Brīnišķīgo ceļojumu. Patika ļoti. Pievienojos visiem, kuri atzīmēja plašuma nozīmi. Īpaši gribu atzīmēt Dineru radītos bronzas darbus grāmatas "Dziesma par Rolandu" ilustrēšanai.
Un vēl šis darbs dikti patika: ( ... tālāk ... )
Vēl bijām uz somu fotogrāfa Henrika Dunkera izstādi Vietējais Laiks galerijā Carousell.
Izvārīju biezzupu no patisoniem, paprikas un tomātiem. Izcepu ābolmaizi no jau RIMI gatavās kārtainās mīklas. Tagad āboli ir tutū. Bet ir vēl daudz bumbieri - 2 kastes un plūmes - kaut kāds maisiņš ledusskapī. |
|
|
| |
[13. Sep 2009|18:29] |
Šodien mani divas reizes CP apstādināja, lai painteresētos par manām un alkohola attiecībām. Šonedēļ kopā jau 3 reizes. |
|
|
| |
[9. Sep 2009|23:40] |
Man šī bija tik skumja diena, ka mājupbraucot apraudājos.
Lūdzu, satiecieties ar mani rīt un parīt, lai man ir piepildītas dienas (egoistiski). Man ir brīva gan ceturtdiena, gan piektdiena.
Varētu uz Kuldīgu aizbraukt, bet nevaru. Vecāki jau sestdien ciemos brauks. Un paliks līdz svētdienai.
Nē, man viss labi, tikai dikti skumji. Nejauši redzētas bildes uzjundīja kaut kādas atmiņas un vēl brīvdienas nostrādāšana galīgi priecīgu mani nedarīja. |
|
|
| |
[7. Sep 2009|12:07] |
Šokolādes kūka sanāca ideāli. Tagad darbā ēdu līdzi paņemto gabaliņu. Vakar ēdām to kūku, dzerot pienu un skatoties Midsummer Madness (mājiens par iespēju apmainīties atpakaļ ar filmām).
Labi, ka nav svari, bet uz aci izskatās, ka esmu pieņēmusies svarā. Un tas nav no ēst gatavošanas mājās, bet tieši visāda fast food patērēšanas slimošanas un aizņemtības laikā. Tā lūk.
Ir sajūta, ka ir jāatlaiž tā ideja par brīvprātīgo darbu Turcijā vismaz EVS ietvaros. Jo šeit uz vietas mainās visādi apstākļi un ja es pieņemu labāka darba piedāvājumu, tad es nevaru no turienes aiziet pēc 5 mēnešiem. Un pēcāk jau es būšu par vecu EVSam. Bet droši vēl neko neesmu izlēmusi.
Man tikai prieks par notiekošo draudzē. |
|
|