| Ceļš līdz Gaziantepei |
[16. Nov 2010|17:17] |
Reiss no Rīgas līdz Stambulai ar THY atkal bija diezgan pilns - nu kādas 3/4 vietu bija aizņemtas. Atkal izbaudījām lielisko ēdienu. Visiem izdalīja austiņas, lai varētu skatīties kaut kādu ne pārāk aizraujošu amerikāņu drāmu vai klausīties vienu no 8 mūzikas kanāliem. SKYLIFE žurnālā bija intervija ar Çagan Irmak par viņa jauno filmu, kuras pirmizrāde būs 19.11.,
Prensesin uykusu un par nākamās filmas ieceri. Nākamā filma izklausās nereāli kruta.
Stambulas Ataturk lidostā 5,5 stundas gaidījām nākamo reisu. Pirmo liru ieguldu lidostas ratiņu īrei, jo mana rokas bagāža bija vismaz 10 kg un bez riteņiem, tāpēc trolliji bija mani draugi. Es eju nopirkt ūdeni un pārdevējs, tāds solīds kungs uz gadiem 50, jau mani sveicina un prasa, vai es no Somijas esot, es saku, ka nē. Un tad viņš turpina ar tādām jautājošām acīm manī vērsties un es saku, ka es no Letonya esmu. Un viņš izliekas, ka zina, kas tā par nekurieni un saka "it's beautiful" un es smaidot aizslīdu prom. ( ... tālāk ... ) |
|
|
| Vēl viens solis tuvāk |
[12. Okt 2010|13:57] |
Viss notiek - man ir arī biļetes - ar izlidošanu 15.11. un ielidošanu jau 16.11. Jauki. |
|
|
| Shamy |
[27. Sep 2010|09:01] |
Sestdien devos uz Depo pēc kastēm. Liela vilšanās - bija tikai 2 izmēru kastes un mazākā par mazu, bet lielākā par lielu. Bet nu nopirku tās pašas. 14 gb. Un vēl tos baltos maisus 3 gb.
Ar pokera vakaru saistītās aktivitātes sākās agrāk nekā sākotnēji plānoju. Bet nekas - garšīgi paēdām pusdienas, izstaigājāmies pa Biķernieku mežu. Tad vēl daži ļoti gribēja pārliecināties paši, ka Oktoberfest telts nav laba doma sestdienas vakara turpinājumam un pēc neilgas uzkavēšanās Vecrīgā devāmies uz pokeru Teikā. Nedaudz pietrūka nopietno spēlētāju, bet nekas - izklaide laba tik un tā. Uz naudu mēs nespēlējam (man nav tādām lietām nauda nav un nekad nebūs), bet ar nopietniem spēlētājiem es domāju cilvēkus, kas nopietni attiecas pret procesu un uztur azartu kompānijā.
Tad kaut kādu savādu iemeslu dēļ mēs vēl devāmies uz bāru Solyanka - tāds visnotaļ krievisks pasākums. (ПУНКТ ОБМЕНА ДЕНЕГ НА ХОРОШЕЕ НАСТРОЕНИЕ) Garastāvokli neuzlaboja, bet nu interesanti - viesmīle neieteica ņemt vīnus, ja nu vienīgi Lambrusco, kas arī bija nekāds - no skrūvējamās pudeles. Bet nekas. Pa sestdienu ar mašīnu nobracu 52 km un vēl vismaz 30 km ar citiem transporta līdzekļiem - gandrīz vai liekas, ka liela tā Rīga :)
Svētdien devāmies uz baznīcu - televīzijas dievkalpojums - tas nozīmē, ka tikai 1 stunda un bez vakarēdiena. Tad devāmies mājās un gatavojām kabaču plāceņus. Vēl draudzenes māsīca pievienojās mums. Pavadīju draudzeni uz vilcienu un pati devos uz tikšanos ar bijušo brīvprātīgo, kas bijis tajā organizācijā, uz kuru dodos es, pirms laiciņa. Mamma mia. Ja pēc šī cilvēka viņi vēl grib kādu no Latvijas, tad man šķiet, ka tie konkrētie turki ir mazohisti. Es ar to cilvēku runāju 2,5 stundas un viņš man daudz stāstīja par saviem "varoņdarbiem" un konfliktu veidošanu. Nu blakus tam es ieguvu arī visnotaļ vērtīgu informāciju. Un skaidrs ir tas, ka nekas nenotiek tāpat vien. Un man būs brīnišķīga iespēja izmantot savā laikā iegūtos Vācijas - Francijas jaunatnes organizācijas sadarbības materiālus. Mans projekts kļūst aizvien aizraujošāks.
Un tad pašu, pašu vakaru pavadīju mājās sevi žēlojot par iegūto nogurumu, drusku izvingrināju kāju, palūdzu, lai māsa pastiepj saiti. Dzēru kakao un ēdu kabaču-kartupeļu plāceņus, ko māsas draugs uzcepa. Un noskatījos pirmo sēriju no The Big Bang Theory 4. sezonas. Diezgan nogurdinošs vīkends, bet labs, pavisam labs. |
|
|
| Man neiet labi vai on other news |
[31. Aug 2010|13:01] |
Man vajag vēl 1 brīvprātīgo manam Gaziantepes projektam. Bija un meitene nobijās un atteicās. Meklēju jaunu cilvēku. Ideālā variantā no Balvu rajona. Var būt krievvalodīgs jaunietis - man pašai būtu interesantāk.
Darbā daži aisbergi ir pabojājuši idilli ar Titāniku - jauni paskaidrojumi, atskaites un ... vīzija! Jau šodien vadības sapulcē esot es iekšēji purināju galvu noliegumā, kad bija runa par mūsu rudens mega projektiem, kur vajadzēs visas darba rokas. Un vīzija par skaisto departamenta nākotni jāizsapņo un uz papīra jāuzliek līdz ceturtdienai.
Un es vēl neesmu gatava runāt ar tēti, bet nu - man vienkārši ir jāvienojas ar sevi un jānoliek datums, kad aizbraukšu ciemos un apvērsīšu viņu mazo, mierīgo pasaulīti kājām gaisā.
Vēl šis tas ar draudzes jauniešu darbu mani dara bažīgu, bet es ticu, ka tam ir risinājums un es velti nīdēju savas nervu šūnas.
Man patīk šie izaicinājumi :) |
|
|
| Man iet labi |
[31. Aug 2010|12:14] |
Man jau ir par aukstu un cilvēki, kas mani biedē ar mīnuss 40 grādiem šai ziemā, nostiprina tikai manu pārliecību - šī ziema ir jāpavada siltajās zemēs.
Pa šo laiku esmu satikusi amerikāņu draudzenes vecākus, mēģinājusi saprast, kāpēc arī 50 gadus veci cilvēki pavelkas uz Twighlight - nesapratu; dabūju Starbucks kafiju. Vēl pabiju pirmsaizbraukšanas seminārā, kur es nošokējos, ka ar EVS tuvāko 2 mēnešu laikā aizbrauks 50 super gudri, talantīgi jaunieši. Lielākā daļa uz gadu būs prom. Uzzināju, ka vienlaicīgi ar mani Turcijā būs vēl 3 jaunieši, kas šonedēļ brauks prom. Vēl noskatījos Inception - patika un pat ļoti un man parasti šitādas filmas ne pārāk.
Dzīvoju strauji un ar pilnu krūti. |
|
|
| Lai iekrīt |
[22. Jul 2010|14:21] |
Es zinu, ka tā nav un nemēdz būt, bet man tiešām vajag, lai visa pasaule sadodas rokās, lai man palīdzētu. Burtiski - visi pasta darbinieki un kravas lidmašīnas. Man vajag vienu vēstulīti ar svarīgu dokumentu no Gaziantepes dabūt līdz Rīgai tieši 7 dienu laikā. Es zinu, ka tas ir diezgan nereāli. Bet priekš DHL, UPS etc. man nav naudas. |
|
|
| Labā ziņa |
[9. Apr 2010|13:26] |
Vakar nenocietos un beidzot uzrakstīju turciņiem, kas un kā ar mūsu kopīgo projektu. Un ziniet - ir apstiprinājums un viss notiek. Tā kā gatavojos Gaziantepei!
Tas gan nav šodienas vai rītdienas jautājums, bet prieks tik un tā. |
|
|
| |
[7. Sep 2009|12:07] |
Šokolādes kūka sanāca ideāli. Tagad darbā ēdu līdzi paņemto gabaliņu. Vakar ēdām to kūku, dzerot pienu un skatoties Midsummer Madness (mājiens par iespēju apmainīties atpakaļ ar filmām).
Labi, ka nav svari, bet uz aci izskatās, ka esmu pieņēmusies svarā. Un tas nav no ēst gatavošanas mājās, bet tieši visāda fast food patērēšanas slimošanas un aizņemtības laikā. Tā lūk.
Ir sajūta, ka ir jāatlaiž tā ideja par brīvprātīgo darbu Turcijā vismaz EVS ietvaros. Jo šeit uz vietas mainās visādi apstākļi un ja es pieņemu labāka darba piedāvājumu, tad es nevaru no turienes aiziet pēc 5 mēnešiem. Un pēcāk jau es būšu par vecu EVSam. Bet droši vēl neko neesmu izlēmusi.
Man tikai prieks par notiekošo draudzē. |
|
|
| Foršie cibiņi |
[8. Nov 2008|14:22] |
Sviesta Ciba ir ļaunums. Joks. Nu nē, vienkārši te raksta tik dažādi cilvēki, ka ir iespējams sekot līdzi dikti dažādām dzīvēm. Daži cilvēki raksta par to, ko es arī gribu izvēlēties, sasniegt, izdarīt, piedzīvot. Tas gan iedvesmo, gan arī satracina par ātru. Bija man plančiks par brīvprātīgo darbu, bet pasaules ekonomiskie apstākļi liek nedaudz pagaidīt, kad viss atkal nostāsies savās vietās. Tad es varēšu pamest Rīgu un aptuveni varēšu paredzēt, kur pēc gada es varēšu atgriezties. Tagad es nezinu, kāda būs Rīga un Latvija pēc gada. Nezinu, kāda tā būs 2010. gada pavasarī. Es bišķiņ baidos, lai gan tās jau tādas parastas bailes no nākotnes.
Tikai laiks vairs nespēlē manā labā - es kļūstu vecāka. Dīvaināka. Ar biezākiem "rāmjiem". |
|
|