Zuzannas domas [entries|archive|friends|userinfo] Zuzanna [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

Ramadāna pirmā diena [28. Jun 2014|20:48] [Tags | turcija ] Šodien pabiju Hennas salā Stambulā un vājprātīgi apdegu - pati 100% vainīga, jo bija slinkums uzsmērēt pretapdeguma krēmu, lol. Un bija milzīgs vējš, kas maldināja, jo likās baigi auksts visu laiku. Tagad kājas pulsē un ir smuki sārtas. Bija plāns doties uz Taksimu izklaidēties pēdējā vakarā, bet sāp tā, ka paiet nevar, kur nu vēl dejot. No rīta bijām stilīgā brokastu vietā Siyah Cafe& Breakfast Bešiktašā. Pēcpusdienā satiku turku brāļa tanti, kas uz radu bērnu piedzimšanu taisa dekorētus balti rozā vai balti zilus cepumiņus - gan ar Hello Kitty, gan princešu kronīšiem, gan mašīnītēm. Vispār burvīga tante - 65 gadi un angliski runāja brīnišķīgi. Burvīga diena - pirmā ramadāna diena, pirms pāris minūtēm Stambulā iestājās iftars. Link 2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Pēc Twitter nāk Youtube [28. Mar 2014|00:49] [Tags | turcija ] Un nu jā, jāpieraksta vēsturei - šodien Turcijā pēc ieraksta no ārlietu ministrijas slepenas sēdes noplūšanas tika nobloķēts arī Youtube. Bet vēlēšanu priekšvakarā uzzināt, ka Turcija ir plānojusi militāru operāciju pret Sīriju - diez kas nav. Arī bez vēlēšanu tuvuma tas ir baigi. Varbūt nav vērts pirkt biļetes uz Gaziantepu jūnijā, jo nevar zināt attīstību. Bet nu uz Stambulu būs jāaizbrauc vasarā tik un tā. Link 2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Laimīgi mājās [15. Jan 2013|13:17] [Tags | drošība, turcija, vācija ] Esmu laimīgi atgriezusies no Turcijas un šis bija labākais brauciens ever. Vienīgais mīnuss - nebija laika shoppingam - tāpēc vienīgā lieta, ko nopirku sev, ir Mango džinsas. Nu labi, ka vismaz tā. Lufthansa Jaungada reisā bija arī šampanietis, cik gribējās, un kapteinis skaitīja 10 sek līdz jaunajam gadam. Not bad. Mājupbraucot mani divreiz Ataturk lidostā aizturēja uz dokumentu pārbaudi - paņēma manu pasi un aizdevās Dievs vien zina kur un tad es ar vienu drošībnieku gaidīju, kad man atnesīs atpakaļ. Kad prasīju, kas par problēmu, teica, ka tā dara ar visiem LH pasažieriem, kuriem nav Vācijas vai Turcijas pase. Hmm, nu man tā neizskatījās, bet ok. Otrā reizē vienkārši izprašņāja, prasīja Īrijas residence permit, fotogrāfēja (!) manu pasi. Un abās reizēs salīmēja kaut kādas uzlīmes uz manas pases ar tikai viņiem saprotamām vai arī nesaprotamām atzīmēm. Un tad, kad Frankfurtes lidostas drošībnieks rakņājoties pa manu somu un izdarot ne pārāk korektas piezīmes vēl minēja, ka es esmu no Krievijas, es gandrīz izgāzu visu savu neapmierinātību par manis aizskaršanu, izsakot šādu minējumu. Bet lēdijas taču tā nedara. Pēc vakardienas piedzīvojuma man tomēr ir drusku dalītas izjūtas par lidošanu ar Lufthansu uz Turciju. :/ Dublinā ir +2 ar real feel -6, tā kā laikam palikšu iekšā un apēdīšu visu atvesto baklavu. Bet šoreiz arī Turcijā es piedzīvoju labu aukstumiņu - pie Konyas kalniem bija pat -16, tā kā - nav jau ko sūdzēties. Tagad jāsaprot, kas es esmu, kur es esmu un kas man ir jādara un jāķeras pie darīšanas. Link 7 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Officials allege Syria link in deadly attack [22. Aug 2012|00:41] [Tags | turcija ] http://www.hurriyetdailynews.com/officials-allege-syria-link-in-deadly-attack.aspx?pageID=238&nID=28318&NewsCatID=338 ANKARA / GAZİANTEP The government claims Syria might be behind the Gaziantep bombing as leading officials prepare to attend today’s funerals for victims Members of a forensic team inspects a wreckage after a bombing in the southeastern province of Gaziantep kills at least nine people, including four children, and wounds nearly 70 other. The blast hits a city bus and a minibus which are picking passengers. There is a possibility the defiant Syrian regime may be behind the recent attack in Gaziantep, Turkish government officials have said, despite a lack of evidence currently at hand. “It’s known that the (outlawed Kurdistan Workers’ Party) PKK is working closely with the Syrian intelligence agency Mukhabarat. [Syrian President Bashar] al-Assad intends to see the PKK as its friend under the [idea that] ‘the enemy of my enemy is my friend,’” ruling Justice and Development Party (AKP) deputy Chairman Hüseyin Çelik told daily Hürriyet in an article published yesterday. The attack aimed to sabotage the social structure of Gaziantep, where half the population is Kurdish and lives in peace, Çelik said. While the PKK had the capability to handle such an attack on its own the organization could have also had support, he said. ( ... tālāk ... ) Link ir ko teikt?

beter is no better [9. Aug 2012|02:41] [Tags | turcija, valoda ] Tikko uzzināju, ka turku valodā "beter" (nu man baigi līdzīgi liekas angļu "better") nozīmē "sliktāk". Līdz šim es zināju divus citus "sliktāk", tagad arī šo zināšu, tieši tāpēc, ka tik savādi tas man liekas. Link ir ko teikt?

One Love, Last Love [15. Jul 2012|08:48] [Tags | music, politika, reliģija, turcija ] Tātad festivāls, uz kuru esmu braukusi uz Stambulu pēdējos 4 gadus un šogad neaizbraucu, savā ziņā tika izjaukts no islāmistu puses. Festivāla ģenerālsponsors jau 10 gadus ir Efes Pilsen (populārākais Turcijas alus brends) un alus tur vienmēr tiek tirgots un par salīdzinoši normālām cenām. Šogad islāmisti solīja veikt protestus pret alkohola tirdzniecību festivāla teritorijā. Organizatori pēdējā brīdī - pāris stundas pirms festivāla sākuma paziņoja, ka, lai izvairītos no sadursmēm un nemieriem, alkohola tirdzniecību atcels. Ļoti daudz cilvēku atdeva biļetes atpakaļ un es pieņemu, ka organizatoriem un pašam Efes šis gads ieiet mīnusos diezgan konkrēti. Varbūt šis būs pēdējais One Love festival. Te jau var teikt - kas tad tie cilvēki kādi dzīvnieciņi ir, ka bez alkohola nevar paklausīties mūziku? Nu acīmredzot tomēr iespēja iedzert, klausoties Pulp, Kaiser Chiefs, Damien Rice, Kimbra, Selah Sue un Yuck tiek augsti vērtēta. Un no otras puses dažiem biļešu atdošana ir kā protests pret islāmistu aktivitātēm, jo ar katru gadu paliek trakāk. Lai vai kā - es drusku priecājos, ka man nebija nauda aviobiļetei, jo esot tur, es droši vien ietu viena, bez draugiem. Un es varu labi iztēloties festivālu bez alkohola, bet ne bez draugiem. Link 2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Turku politiskās kaislībiņas [31. Maijs 2012|00:29] [Tags | politika, turcija ] Pēdējo dienu aktualitāte ir premjerministra Erdogana salīdzinājums abortam ar pag.decembrī kļūmaini notikušo civiliedzīvotāju iznīcināšanu gaisa uzbrukumā Turcijas DA ciemā Uludere (iznīcināt vajadzēja kurdu nemiernieku bāzi). Tas nu tā - spilgts, emocijas raisošs salīdzinājums - vienaldzīgo nav. Bet tad lai sieviešu asinis uzkurinātu vēl vairāk, Erdogans ir mācījis mājsaimnieces pamata dzīves gudrībās - t.sk., ka pupiņas vajag iemērkt iepriekšējā vakarā pirms vārīšanas un ko darīt ar zīdaini, kuram ir gāzītes. Lūk. Tas jums nav "tīriet zobus un mācieties angļu valodu!" Par abortiem te ļoti labi ir uzrakstījusi viena turku žurnāliste: http://www.muhalifgazete.com/39050-Ayse-Armandan--cok-sert-kurtaj-yazisi.htm (skaidrā turku valodā, pieglabāju arhīvam). Par pupiņu iemērkšanu: http://www.zaytung.com/haberdetay.asp?newsid=177606 Uzmanību, valsts! http://www.itusozluk.com/image/her-kurtaj-bir-uludere-dir_363269.jpg Link ir ko teikt?

Citrona-sīrupa-mannas kūka [21. Maijs 2012|01:12] [Tags | receptes, turcija, ēdiens ] Mīkla: 3 olas 1 gl cukura 1 gl grieķu/ turku jogurta (droši vien var izmantot arī skābo krējumu, bet šo iespēju neesmu pārbaudījusi) 1 gl augu eļļas 2 gl mannas 1 gl miltu 1 tējkarote cep.pulvera vaniļas cukurs (pēc ieskatiem) 1 citrona miza sarīvēta (bet tika dzeltenā daļa) Sīrups: 4 gl cukura 3,5 gl ūdens citrona sula (es ņēmu 1/2 no norīvētā citrona, sagriezu un ļāvu tam peldēties) Gatavošana: Mīklas sastāvdaļas sajauc tādā pievienošanas secībā, kā norādīts produktu sarakstiņā. Ar eļļu ietauko cepamo plāti, ielej mīklu. Cep 20-25 min 200 grādos. Gatavību pārbauda ar irbulīti kā pārasti - ja līp mīkla vēl klāt, īsti gatava kūka nav. Tiklīdz mīkla krāsnī, tā liek vārīties sīrupu. Labāk izmantot siltu ūdeni. Sīrups vārās ~1 stundu. Gatavību nosaka šādi: paņem mazo karotīti, ar ko pasmeļ drusku karsto sīrupu, nogaida 5 sek, iebāž rādāmo pirkstu sīrupā un liekot pret īkšķi, pārbauda lipīgumu. Ja pie pirkstu otrās saskaršanās reizes nav pretīga lipīguma, tad vēl nav gatavs (rakstniecības balvu par šādu aprakstu negūšu, to apzinos, bet varbūt jūs kaut nedaudz varat nojaust, kādam tam lipīgumam ir jābūt). Bet šodien vārot tieši šādu daudzumu, tas aizņēma 1 stundu. Kad kūka izcepusies, to izņem no krāsns un tai sanāk padzist līdz brīdim, kad sīrups gatavs. Kad sīrups gatavs, ar to pārlej kūku - tāpēc gudri jāizvēlas trauks, kur tai kūkai varētu notikt "peldes" sīrupā uz 20-30 min. Var atstāt trauku bez uzmanības, ja mājās nav bērni un kaķi, kas varētu trauku ar karsto šķidrumu sev uzgāzt, vai vismaz apdedzināt pirkstus. Bet ja ir laiks, tad var ar karoti vēl no malām ņemt sīrupu un atkal liet kūkai virsū (kamēr apnīk). Ir normāli, ka viss sīrupa daudzums nesasūcas kūkā. Kad sīrups ir sabiezējis un sasūcies kūkā, tad var griezt gabaliņus (bildītes par iespējām varat sagūglēt, rakstot meklētājā "Limonlu Revani"), servējot var apkaisīt ar kokorieksta skaidiņām vai ar jeb ko citu, kas liekas piemērots. Kā jau pēc receptes var noprast - tas ir tīrs cukurs, drusku manna un vēl daudz cukura. Tāpēc pie garnēšanas var arī kaut ko skābāku vai svaigāku - kādu sarkanu odziņu un svaigas piparmētras lapiņu, bet tas viss ir gaumes jautājums. ĻOOOOOOOTI SALDI!!!!!!!!!!!!!!! http://english.turkishcookbook.com/2005/08/revani.html - te ir parasts revani, bez citrona, bet nu - pamats tas pats (tikai mazāk cukura). http://www.turkishfoodandrecipes.com/2009/08/sweet-semolina-cake-revani.html - te ir vēl viens variants, bet arī drusku citas proporcijas. Link 4 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Turku kulinārijas kursi 2 [3. Mar 2012|22:11] [Tags | receptes, turcija, ēdiens ] Šodien kņibinājos ar mazajiem turku pelmenīšiem Manti - jau ēdot nojautu, ka lai tādus uztaisītu, ir jābūt gandrīz juvelierim (jo tie nav nekādi pelmeņi, bet knipucīši ar gaļu iekšā), un šodien es par to pārliecinājos. Bet tas bija burvīgi. 1,5 stundu kņibinies, runājies ar pārējām meitenēm, un beigās arī ēd tos gardumus. Tos pasniedz iejauktus jogurtā un to tad vēl pārlej ar salčas-piparmētru mērci. Un jau pēc šīs pieredzes man likās - šīs ir debesis, bet es kļūdījos. Jo tikai pēc Manti pagatavošanas mēs ķērāmies klāt īstajai "debesu maizei" - mannai - un gatavojām no tās elementāru desertu. Vienkāršs pagatavošanā, bet debešķīgs rezultāts. Kā jau katram turku ēdienam, arī šim ir variācijas, bet nu pamata versija ir šāda: Ņem pannu, kur liek 2 ēd.karotes sviesta un izkausē. Tad pievieno 1/2 glāzi mannas un uz lēnas uguns, nepārtraukti maisot, apbrūnina. Kad manna ir tāda zeltaini brūna, tad pievieno 4-5 ēd.karotes cukura (var vairāk un var mazāk - pēc garšas) un apmēram tik pat daudz ūdens, maisot to visu sabiezina. Kad masa ir viendabīga, tad liek trauciņos. Var pārliet ar kādu sīrupu, ja vēl gribas. Var gūglēt pēc nosaukuma Irmik Helvasi un parādīsies vairākas receptes arī angļu valodā. Piemēram, http://www.turkishcookbook.com/2005/04/semolina-dessert_18.php. Kas man pie tā deserta patīk? 1) vienkāršās izejvielas, kas vienmēr ir mājās; 2) cukuru var dozēt un tas deserts var būt "veselīgāks" un "mazāk veselīgs"; 3) to uztaisīt ir vienkāršāk kā pankūku mīklu uzjaukt. Kad es pārvākšos uz centru (tas būs dikti drīz) un kad jūs nāksiet ciemos, prasiet, lai es jums pagatavoju šo. Link 5 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Dzīvā dzīve [14. Jul 2011|15:18] [Tags | es dzīve, turcija ] Labu brīdi te neko neesmu rakstījusi, jo vienkārši nav bijis laika. Esmu sirsnīgi dzīvojusi šo dzīvi nost. Sapelnījusi daudz negatīvus karmas punktus. Brīnos, kā zeme mani vēl nes. Esmu bijusi Stambulā, Bursā un Ankarā.Par to uzrakstīšu drusku vēlāk. Esmu atpakaļ Antepā un esmu ļoti samulsusi par savu dzīvi un izvēlēm, ko izdaru, aplciecinot tās ar darbībām. Bet man ir 2 nedēļas laika savest savu dzīvi kaut kādā kārtībā. Un varbūt tādā pareizticīgo stilā vajadzētu gavēt Ramadāna laikā, lai tās muļķības iztīrītu no galvas. Ko es vakar uzzināju: mana vēlme kontrolēt un manipulēt ar vīriešiem nav nekas unikāls - tā ir daļa no lāsta, ko Dievs uzlika sievietei pēc grēkā krišanas Ēdenes dārzā. 1. Mozus 3:16b. Un otra, vēl būtiskāka lieta - nevajag iesaistīties attiecībās ar vīrieti un vēl jo vairāk - nevajag ar tādu precēties, kuram sieviete nespēs sekot viņa dzīvē un Bibliskā izpratnē pakļauties. Ko es šodien uzzināju: Eiropā visas lietas ir sliktas, jo cilvēki tic par maz vai netic vispār. Netic tam, ko izvēlas un dara. Turcijā viņi tic savam darbam, tic tam, ka pēc 3 gadiem Turcija būs 3 lielākā ekonomika pasaulē. Un būs (vai vismaz tuvu tam). Par to mani apgaismoja, kad stāstīju par Latvijas vīriešiem (da nu labi - zinu, ka visus vienā maisā likt nevar), ka man vienkārši vairāk vajagot ticēt, ka vienas vai citas attiecības var izdoties un būt veiksmīgas. Es vēlos, kaut tas būtu tik vienkārši. Varbūt, ka kādam ir, bet laikam ne man. Es aizvien vairāk domāju, vai spētu pieņemt likteni - būt vienai uz mūžu (neiestājoties Karmelītu klosterī)? Senāk man tas likās vieglāk. Bet recepte pašai priekš sevis ir viena - vajag vairāk meklēt Dieva tuvumu. Un es labi apzinos, ka es to tik pat kā nedaru. Es esmu traki stūrgalvīga. Es ceru, ka Dievs par mani smejas, nevis dusmojas. Link 15 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Vasarinja [22. Jun 2011|11:05] [Tags | turcija, vasara ] Bez rozaa nagiem man te ir forsha vasarinja ar +35 graadiem eenaa dienas laikaa un +27 graadiem ap 22:00 vakaraa. Bet veelaak naktii temperatuura nokriitas liidz +19 graadiem. Tas, kas ir pa dienu, ir tuvu kaut kaadai robezhai, kuru es, cerams, speeshu paarkaapt. Jo kljuus tikai karstaaks. Birojaa seezham zem kondicionieriem un ir labi. Maajaas visi logi ir valjaa un mees dzeram daudz uudeni. 18 l pudele mums 4 cilveekiem aiziet 5 dienaas. Ja pirms 3 nedeeljaam likaas, ka mani liekie 7 kg taa arii paliks ar mani, tagad zinu, ka es tos aatri nosviidiishu nost. Un shajaa karstumaa arii eest negribas. Dienas laikaa eedu tikai saldeejumu un augljus. Link 3 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

ballot box, ballot paper and stamp or festival of democracy [14. Jun 2011|01:06] [Tags | ceļošana, dzīve, es, politika, turcija ] Nedēļas nogalē biju Kapadokijā - brīnumskaistā Turcijas reģionā. Ar bagātīgu kristietības vēsturi, ar kuru turki taisa labu naudu tagad. Bet to, ka viņi prot taisīt naudu, viņiem pārmest nevar, to vajag tikai mācīties. Vakar/ svētdien, 12.06./ notika vēlēšanas un kā jau tas bja paredzams, valdošā AK partija uzvarēja ar 49.9% atbalstu - tas ir teju vai puse vēlēšanu dalībnieku savu balsi atdevuši par konkrēto partiju. Nu neko - ļoti iespējams, šī valsts paliks vēl konservatīvāka un yabanci (ārzemnieku) dzīve šeit būs vēl grūtāka. Drusku par citu tēmu un tomēr: Vai es jums stāstīju, ka mūsu vietējās draudzes dievkalpojumus pēdējā mēneša laikā "apsargāja" policija? Un tas tāpēc, ka pirms vēlēšanām bija saņemti daudz vairāk draudu zvani nekā iepriekš? Zinot to, man katru reizi paliek slikti, kad kaut kādi turki uzstājas ar tekstiem par reliģijas brīvību šajā valstī. Bet nekas - es arī to nesagaidu. Kas mani priecē sakarā ar to, ka vēlēšanas ir aiz muguras? Tas, ka pa ielām vairs nebraukā busi un busiņi ar "diskotēku" aka skaļu mūziku un partijas vadoņu tekstiem - it is really disturbing. Jo princips ir dzelžains - jo vairāk diskotēkas busiņu tev ir, jo vairāk atbalstītāju tu noteikti dabūsi. Grrrr. Šovakar mani aizveda uz divām labām vietām, kur mūsu necilajā pilsētā var padzert labu kafiju. Un abas ir savā ziņā tādas kā skeletu vietas. Pirmajā es konkrēti sāku psihot un tas man ir netipiski. Un kad nonācām otrajā - man likās - nu jā, protams, pareizā secībā: darbība un tās sekas. Bet nekas - tā ir daļa no dziedināšanas, kas man ir jāpiedzīvo. Restorāniem nav manī jāizraisa tik spēcīgas emocijas lai vai tur kas. ( ... tālāk ... ) Link ir ko teikt?

Dzīve ir skaista, ja sultāns ir tavs tēvs [31. Maijs 2011|00:10] [Tags | dzīve, turcija, ēdiens ] Šodien bija kaut kāda Facebook čata diena. Ar mani sāka runāt viens vietējais, kurš ir dzimis vienā dienā ar mani un ar ļoti labu angļu valodu šai pilsētai. Ho ho ho. Un tad vēl kolēģis no Mardinas jauniešu centra sāka ar mani runāties - viņš savukārt kļuva slavens ar vienu īsfilmu, kas saucas "Mans tēvs taisa vēsturi", kas sākotnēji bija domāta nu tādai kā iekšējai lietošanai, bet tagad plūc laurus visādos festivālos un tā. Es viņu satiku gan Mardinā esot, gan festivālā pie mums. Viņam ir kaut kādi labi sadarbības partneri kaut kur Latgalē. Un tad vēl ar kolēģi no Armēnijas vienojāmies, ka nestrebjam karstu un gatavojam projektu uz nākamo iesniegšanas termiņu. A projektu viņa jau principā visu ir uzrakstījusi. Jauki. Lasu un priecājos. Nezinu, vai iesniegsim Turcijas vai Latvijas nacionālajā aģentūrā, bet gan jau. Nedēļas nogalē sirsnīgi izceļojos pa apkārtējām pilsētām - nu tas ir 360 km attālumā, ja. Ir simtiem bilžu - dažās no tām es izskatoties laimīga, tā kā viss ir pareizi. Antakijā uz vienas jaunbūves redzēju uzrakstu - dzīve ir skaista, ja sultāns ir tavs tēvs. Bet īstenībā dzīve ir skaista arī bez tā. Nu labi, reliģiozi pieejot šim apgalvojumam, varu teikt, ka mans Debesu Tēvs ir krutāks par jebkuru sultānu, bet nu - tik dziļi es cirst negribēju. Nu man vēl aizvien iet labi. Es tikai kļūstu apaļāka un apaļāka no daudzajiem kebabiem. Ā, un par ēdienu runājot, es šodien pirmo reizi ēdu Pistāciju lahmadžunu - perfekts iesācējiem, jo nav ass. Baigi garšoja. Link ir ko teikt?

Smēķēšanas atmešanas blakusefekti [18. Feb 2011|00:55] [Tags | turcija ] Nekas pārāk aizraujošs man te nenotiek laikam. Un tomēr. Vakar, piemēram, filmējām kārtējo īsfilmu, bet liekas, ka pat fakts, ka es esmu galvenajā lomā, to filmiņu neglābs, jo kvalitāte ir bēdīga. Buraks, Halils un izrādās arī Sinans uzsākuši smēķēšanas atmešanu. Un uzsākuši to visi ir 14. februārī, kad pravietim Muhamedam tika atzīmēta dzimšanas diena. Es ļoti priecājos par viņiem, kaut arī pati esmu bīstami tuvu smēķēšanas uzsākšanai, bet nu tā būtu viena no muļķīgākajām lietām, kur es varētu tērēt naudu, jāatzīst. Bet Buraks līdz ar to drusku dīvains ir. Šodien mēs 2 stundas birojā norunājām par visu ko, tai skaitā, kāpēc es neredzu savu nākotni Turcijā (teicu, ka tad man te ir jāieprecas, jo bez ģimenes aizmugures tas būs pārāk grūti tomēr), par piesiešanos vai pārliecināšanos par detaļām (ka tas nākot ar vecumu, es gan uzstāju, ka tas ir atkarīgs no cilvēka), par viņa dzīvi pēc festivāla, par valodu mācīšanos, un galu galā viņš man mācīja turku valodas vienkāršo pagātni. Pēcpusdienā ar Ilzi aizgājām ēst pusdienas Kumru (hamburgers ar negaršīgo desu, kas ir garšīga, kad to apcep, izkausē tai pāri sieru, un aplej ar daudz kečupa un/vai majonēzes). Tad aizgājām uz grāmatu veikalu - dabūju iekšiņu labai pildspalvai un vienu lētu pildspalvu. Iegājām bling-bling un bruļuku paradīzē - veikalā, kur bija miljoniem Made in China auskaru, kaklarotu, matu aksesuāru un vēl, un vēl, un vēl. Es ļoti ātri aizmirstu nepatīkamus ikdienas gadījumus, tāpēc pierakstīšu, ka šodien Ilzei parkā uzmācās viens vietējais un tas mūs abas diezgan izfrīkoja. Viņš viņai skārās klāt - nu teica, ai cik smuki mati, tad ķērās jau pie rokas. Tikko kādi cilvēki nāca pretī, tā viņš attālinājās, bet kā viņi bija gabaliņu jau prom no mums, tad viņš atkal pietuvojās un uzmācās. Bet neko, kaut kā izsoļojām no parka un viņš gāja savu ceļu, mēs savējo. Laikam tomēr arī seši vakarā jau ir par vēlu, lai ietu caur parku. Šāds gadījums man ir pirmais Turcijā. Vakarā gribējām noskatīties to romantisko turku filmu par mīlestību un nejaušībām, bet Sinans negribēja skatīties šo filmu, tāpēc aizgājām ar viņu un Ilzi uz The Rite jeb Antonija Hopkinsa filmiņu. Filmas laikā man bija pienākusi izmisuma pilna ziņa no lietuvieša Tomasa, par kuru nezinu tagad, kur tieši viņš ir, un vai viņš šonakt neguļ parkā. Bet nu atbildi uz savu ziņu nesaņēmu. Vēl zvanīja Buraks, lai pajautātu, kurā istabā būs vieta mūsu ciemiņam - šonakt pie mums paliek viens rumāņu jaunietis. Bet rīt viņš jau būs citur. Sinans mums uzsauca saldējumu un ja es šādi turpināšu, tad es diez vai tikšu vaļā no saviem 5 liekajiem kg. Bet nu nekas. Izrādās, ka man ir jāvada prezentācija rīt par festivālu, bet man īsti nav ko par to teikt. Bet būs jautri. Šī vispār būs ideāla nedēļas nogale. Link 2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Will you marry me? [20. Jan 2011|12:05] [Tags | svars, turcija ] Netieku galā ar nerviem. Jau divus vakarus psihoju - droši vien dzīvokļa biedri nav priecīgi. Es cenšos saņemt sevi rokās, bet ne pārāk sanāk. Es zinu, kas izraisa šo manu ārprātu, bet nezinu, kā to novērst. Kā jau teicu iepriekš - no sevis neaizbēgsi. Lai nu kā - sveru es 60 kg - vakar ciemos nosvēros. Un vēl mazais puika (4 gadi), ar kuru vakar speciāli gāju spēlēties, pēc tam, kad bijām uzbūvējuši pārāko lidmašīnu no Lego un kā pilotu viņš izvēlējās Betmenu, viņš jautāja, vai es viņu precēšu, kad viņš paaugsies. :) Tas bija mīlīgi. Iepriekšējā reizē viņš man teica, ka mīl mani. Tā kā notikumu attīstība iet pareizā secībā - vispirms mīl un tad grib precēt. Kaut arī daži sekotāji mani cenšas izglītot par dažādajiem vārdiem turku valodā, kas apzīmē kādas tik tur mīlestības. Un stāsta, cik ļoti vienkārši te esot apprecēties. Tad vēl lasu superīgu grāmatu par šī reģiona kristietības vēsturi - brīnumainas lietas te ir notikušas pirms ~150 gadiem. Vai braucu uz Rīgu - vēl aizvien nezinu. Gribu un negribu. Pašai nepatīk sava neizlēmība. Bet viss uz labu. Pilnmēness beigsies un viss atkal uz brīdi nostāsies savās vietās un es būšu atkal laimīga būt te un tagad. Link ir ko teikt?

No labi apmācīta provokatora par līkpirkstainu spameri [14. Jan 2011|23:46] [Tags | turcija ] Shantel pa tiešām uz mūsu festivālu brauks. Tas maksā nieka 8 tūkstošus eiro. Hmm. Kur lai dabū? Būs laikam atkal ar to vietējo mafiju jārunā. Vakar Artiomam bija dzimšanas diena un man uznāca lielā sevis žēlošana, ka tad kad viesi jau bija sanākuši, man vajadzēja tā sirsnīgi izraudāties savā istabā, lai acis visu vakaru būtu sarkanas. Bet nekas. Pēc tam saēdos visādus moldāvu gardumus, dzērām tēju, pīpējām nargiles (nu jau mums ir divas), smējāmies un turki dejoja atkal savas dejas - gan mūsdienu, gan senās. Vakara noslēgumā man jau viss patika un es atkal biju laimīga, bet nu man liekas, ka manas organizācijas cilvēki sāk satraukties par manu garīgo veselību. Un ne velti. Un tā kā alkohols ir dārgāks nekā zālīte, tad trīs reizes drīkst minēt, kā apreibinājās mani dzīvokļa biedri un daži viesi. Nu vispār pēc noteikumiem narkotikas mūsu dzīvoklī lietot nedrīkst, bet nu - jaunība un tālums no mājām dara savu. Šodien bijām universitātē uz turku valodas skolotājas kursa grupas izrādi-mūziklu "Dzejnieka precības" - teksti un dziesmas no Otomaņu perioda. Pēc tam pamācījāmies turku valodu - sākām arī tulkot tekstiņus. Skolotāja mums uzsauca kūkas un pīrādziņus. Vakar no Artioma dzimšanas dienas ballītes mājās braucot mūsu koordinators un 2 viņa dzīvokļa biedri cieta negadījumā - pa dienu ceļam bija uzlikts "guļošais policists", bet vēl nekādas brīdinošās zīmes saliktas nebija, tāpēc nesoties pāri šim "slieksnim", busiņš bišku uzšāvās gaisā un aizmugurē sēdošie pasažieri atkrita atpakaļ kā nu kurais, bet nu visiem tādi šādi sasitumi un liekas, ka mūsu koordinatoram muguras nervs tagad tiek spiests, jo viņam sāp ne tikai tiešā sasituma vieta, bet viena kāja līdz pirsktu galiem. Šajā nedēļas nogalē bija paredzēta itāļu partneru ierašanās, kas atcēlās. Vēl bija paredzēts, ka Buraks caur Rīgu lidos uz Tallinu, uz sagatavošanās mītiņu, bet igaunis galvenais ir salauzis kāju un pasākums atcēlās. Vēl svētdien man būtu jāvada apmācība, bet arī tā atcēlās. Tā mums te ar tiem plāniem iet. Bet nu: Life is what happens between the plans. Citādāk - es rīt braucu uz Kahramanmarašu, kur esot pasaulē garšīgākais saldējums. Es ceru, ka tur ir arī siltāks nekā pie mums. Un vispār - rīt ir jābūt labai dienai, kaut arī es to neesmu pelnījusi. Šonedēļ mani iepriecināja dažas sarunas ar LV draugiem, mammas un tēta vēstule, gari e-pasti no Rīgas amerikāņu draudzenēm. Un vispār. Jūtos apmulsusi un laikam pat vairāk nekā pirms 2 mēnešiem. Jā, rīt, starp citu, būs pagājuši jau 2 mēneši, kopš esmu šeit. Ho ho ho. Link 4 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Kultūru atšķirības [10. Jan 2011|00:49] [Tags | kultūra, turcija ] Vēl mani sieviete no Skotijas, kura Turcijā dzīvo jau 27 gadus, šodien izglītoja par nepieklājībām šeit. Izrādās, ka degunu šņaukt drīkst tikai tualetē vai citur, kur neviens to neredz un nedzird. Jo ja to dara cilvāka klātbūtnē, tad tas esot neiedomājams disrespekts. Jūs varat trīs reizes minēt, cik sava slimošanas mēneša laikā es to esmu darījusi publiski? Nē, es zinu, ka pēc zelta uzvedības grāmatas arī Latvijā šņaukt skaļi degunu citu klātbūtnē ir galīgs nestils, bet pēc šodien dzirdētā man liekas, ka saprotu, kāpēc viņi iesnas šņauc uz iekšu. (jā, fui) Otra lieta - nekad cilvēku, kurus cienu, klātbūtnē nedrīkst sakrustot kājas. Ja nu galīgi nevar bez sakrustošanas, tad jāsakrusto ir apakšā tās kājas. Man vajag iziet kaut kādus kursus, jo man liekas, ka es visu daru tā, lai neapzināti izrādītu necieņu un aizvainotu turkus. Link 11 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Stāsts iz šodienas [9. Jan 2011|23:50] [Tags | turcija, valoda ] Tātad no vienas lielākas tikšanās (vietējo kristiešu tikšanās) izeju un man no turienes pakaļ steidzas viens vīrietis. Viņš mani ir vērojis visas pēdējās 3 stundas. Bet nu ko tur daudz. Un uz ielas panākot mani, viņš man kaut ko turciski jautā. Es nesaprotu. Pārjautāju nez cik reizes. Un tad nonācām līdz tam, ka viņš prasa kaut ko, kur varu saprast vārdus "evli", "Letonya'da" and "Antep'da". Un mans loģiskais domas gājiens ir tāds "ev" ir māja. Un es nezinu piedēkli "li", bet kas tad tur tāds varētu būt. Un tad nu nodomāju, ka viņš man jautā, vai man ir mājas Antepā. Uz ko es droši atbildu "evet" ("jā"). Pēc tam nekavējoties seko "Görüşürüz!", kas nozīmē "Uz redzēšanos!" un viņš aiziet. Es vēl pie sevis nodomāju, hmm, diez kāpēc viņš gribēja zināt, vai man ir mājas Antepā, bet lai jau nu. Un tad kad es biju nokļuvusi gandrīz mājās, tad man pēkšņi atmiņā atausa, ko nozīmē "evli". Tieši tulkojot, tas nozīmē "kāds ar māju", bet tā kā šo vārdu lieto arī uzturēšanās atļaujās un citos oficiālos dokumentos, kur tas nozīmē "precējies". :) Tā nu man liekas, ka es iespējams nezinot valodas nianses pietiekoši sevi pasargāju no kārtējā sekotāja. Jo es pat domāt negribu, kāds būtu viņa scenārijs, ja es būtu atbildējusi pareizi - ka neesmu precējusies. Link 4 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Spiegu seriāls, bļin [4. Jan 2011|03:31] [Tags | turcija ] Vakarnaktī Artis purniņgrāmatā salika bildes no Jaungada pasākuma. Un tur arī bildes, kur mūsu direktors dāvanā saņēmis sarkanas apakšbikses, tās ir pārvilcis pāri biksēm. It kā jau nekas traks, bet nu no šī šodien tika uztaisīta pamatīga drāma. Kulminācija laikam bija, kad direktors ar virtuves nazi ienāca mūzikas telpā, kur tobrīd Artis spēlēja klavieres, aizslēdza durvis no iekšpuses un teica, ka konkrētās bildes no purniņgrāmatas ir jāizņem. Tas tika izdarīts, bet Artioms ielika status update purniņgrāmatā - kaut ko par dzīvības un veselības apdraudējumu. Un vakarā, pirms es nācu mājās, direktors man teica, ka viņam ir žēl, ka viņš ir padevies mūsu provokācijām. Tad pa vidu vēl šis tas. Un tad FB parādās direktora status update, ko google translate iztulko šādi: "Well-trained provocateurs, even the governments changed. "But this organization was built on trust, " the slogan the organization found the intensity of emotion:)" Vai es jau rakstīju, ka mums liekas, ka mūsu dzīvoklī ir noklausīšanās ierīces? Ā, un vēl mūsu organizācijā šodien bija divi policisti atnākuši parunāties. Varbūt gribēja atprasīt savu noklausīšanās ierīci? Šodien mani nosauca par bad-girl un provocator. Ko nesīs rītdiena? Un pie iedzimtās cirslības jāatzīmē - pirms divām dienām es salauzu spoguļa rāmi (es brīnos, kā pats spogulis palika vesels) un šodien uz vannas istabas flīzēm sasitu 8 gadus veco fēnu, kuram no trieciena sabira ventilatora aizsargsietiņš - nu tipa lietot var, bet ja nejauši tur nokļūs mati vai kas cits, būs traki. Tā kā - jauni izdevumi. Jaukiņi. Un es esmu atsākusi lietot sliktos izsauksmes vārdus. Un es aicinu savus kolēģus pēc to lietošanas mani sūtīt muti mazgāt. Bet pagaidām viņi vēl to nedara. Link 5 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

Burvelīga svētdiena [2. Jan 2011|22:58] [Tags | filmas, turcija ] Vakar es iekšēji baigi plosījos dēļ jaunā gada notikumiem un gaidāmajiem notikumiem šodien. Bet šodien dabūju visas pareizās atbildes, uzsvarus un vispār. Biju pirmo reizi uz kino šeit. Un lai būtu interesantāk - nevis uz kādu centrālo kino, bet uz mikrorajona Karataš izklaides centru. Redzēju filmu Cakal (http://www.cakalfilmi.com/) - zaz, Tev patiks. Tipa krimiķis un es jau teicu, ka man krimiķi nepatīk un ka es negribu un vispār. Bet te par sarežģītām ģimenes (tēva-dēla), darbadevēja - ņēmēja attiecībām un par Stambulas mafiju. Un par akvāriju. Da nu labi - par godu un naudu, kas izrādās nav svarīga (iepretim godam). Un kā parasti - par lielajām izvēlēm. Kadri no filmas. Galdniecības īpašnieks, pie kura strādā galvenais varonis. ( ... tālāk ... ) Link 2 rakstīja (bija, ko teikt)|ir ko teikt?

navigation [ viewing | most recent entries ] [ go | earlier ]