| Will you marry me? |
20. Jan 2011|12:05 |
Netieku galā ar nerviem. Jau divus vakarus psihoju - droši vien dzīvokļa biedri nav priecīgi. Es cenšos saņemt sevi rokās, bet ne pārāk sanāk. Es zinu, kas izraisa šo manu ārprātu, bet nezinu, kā to novērst. Kā jau teicu iepriekš - no sevis neaizbēgsi.
Lai nu kā - sveru es 60 kg - vakar ciemos nosvēros.
Un vēl mazais puika (4 gadi), ar kuru vakar speciāli gāju spēlēties, pēc tam, kad bijām uzbūvējuši pārāko lidmašīnu no Lego un kā pilotu viņš izvēlējās Betmenu, viņš jautāja, vai es viņu precēšu, kad viņš paaugsies. :) Tas bija mīlīgi. Iepriekšējā reizē viņš man teica, ka mīl mani. Tā kā notikumu attīstība iet pareizā secībā - vispirms mīl un tad grib precēt. Kaut arī daži sekotāji mani cenšas izglītot par dažādajiem vārdiem turku valodā, kas apzīmē kādas tik tur mīlestības. Un stāsta, cik ļoti vienkārši te esot apprecēties.
Tad vēl lasu superīgu grāmatu par šī reģiona kristietības vēsturi - brīnumainas lietas te ir notikušas pirms ~150 gadiem.
Vai braucu uz Rīgu - vēl aizvien nezinu. Gribu un negribu. Pašai nepatīk sava neizlēmība.
Bet viss uz labu. Pilnmēness beigsies un viss atkal uz brīdi nostāsies savās vietās un es būšu atkal laimīga būt te un tagad. |
|