| Pēdējā brīža burvība |
[19. Jul 2011|06:39] |
Nekas nemainās - arī Turcijā es strādāju pa naktīm, ja reiz tas pēdējais brīdis iekrīt nākamajā rītā.
Bet tikko atklāju burvīgu Jars of Clay dziesmu Jealous Kind: http://www.youtube.com/watch?v=WQAIVC1yRC4. Ļoti laikā - par Dieva greizsirdīgo dabu. |
|
|
| ballot box, ballot paper and stamp or festival of democracy |
[14. Jun 2011|01:06] |
Nedēļas nogalē biju Kapadokijā - brīnumskaistā Turcijas reģionā. Ar bagātīgu kristietības vēsturi, ar kuru turki taisa labu naudu tagad. Bet to, ka viņi prot taisīt naudu, viņiem pārmest nevar, to vajag tikai mācīties.
Vakar/ svētdien, 12.06./ notika vēlēšanas un kā jau tas bja paredzams, valdošā AK partija uzvarēja ar 49.9% atbalstu - tas ir teju vai puse vēlēšanu dalībnieku savu balsi atdevuši par konkrēto partiju. Nu neko - ļoti iespējams, šī valsts paliks vēl konservatīvāka un yabanci (ārzemnieku) dzīve šeit būs vēl grūtāka.
Drusku par citu tēmu un tomēr: Vai es jums stāstīju, ka mūsu vietējās draudzes dievkalpojumus pēdējā mēneša laikā "apsargāja" policija? Un tas tāpēc, ka pirms vēlēšanām bija saņemti daudz vairāk draudu zvani nekā iepriekš? Zinot to, man katru reizi paliek slikti, kad kaut kādi turki uzstājas ar tekstiem par reliģijas brīvību šajā valstī. Bet nekas - es arī to nesagaidu.
Kas mani priecē sakarā ar to, ka vēlēšanas ir aiz muguras? Tas, ka pa ielām vairs nebraukā busi un busiņi ar "diskotēku" aka skaļu mūziku un partijas vadoņu tekstiem - it is really disturbing. Jo princips ir dzelžains - jo vairāk diskotēkas busiņu tev ir, jo vairāk atbalstītāju tu noteikti dabūsi. Grrrr.
Šovakar mani aizveda uz divām labām vietām, kur mūsu necilajā pilsētā var padzert labu kafiju. Un abas ir savā ziņā tādas kā skeletu vietas. Pirmajā es konkrēti sāku psihot un tas man ir netipiski. Un kad nonācām otrajā - man likās - nu jā, protams, pareizā secībā: darbība un tās sekas. Bet nekas - tā ir daļa no dziedināšanas, kas man ir jāpiedzīvo. Restorāniem nav manī jāizraisa tik spēcīgas emocijas lai vai tur kas.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| Dzīve ir skaista, ja sultāns ir tavs tēvs |
[31. Maijs 2011|00:10] |
Šodien bija kaut kāda Facebook čata diena. Ar mani sāka runāt viens vietējais, kurš ir dzimis vienā dienā ar mani un ar ļoti labu angļu valodu šai pilsētai. Ho ho ho. Un tad vēl kolēģis no Mardinas jauniešu centra sāka ar mani runāties - viņš savukārt kļuva slavens ar vienu īsfilmu, kas saucas "Mans tēvs taisa vēsturi", kas sākotnēji bija domāta nu tādai kā iekšējai lietošanai, bet tagad plūc laurus visādos festivālos un tā. Es viņu satiku gan Mardinā esot, gan festivālā pie mums. Viņam ir kaut kādi labi sadarbības partneri kaut kur Latgalē. Un tad vēl ar kolēģi no Armēnijas vienojāmies, ka nestrebjam karstu un gatavojam projektu uz nākamo iesniegšanas termiņu. A projektu viņa jau principā visu ir uzrakstījusi. Jauki. Lasu un priecājos. Nezinu, vai iesniegsim Turcijas vai Latvijas nacionālajā aģentūrā, bet gan jau.
Nedēļas nogalē sirsnīgi izceļojos pa apkārtējām pilsētām - nu tas ir 360 km attālumā, ja. Ir simtiem bilžu - dažās no tām es izskatoties laimīga, tā kā viss ir pareizi.
Antakijā uz vienas jaunbūves redzēju uzrakstu - dzīve ir skaista, ja sultāns ir tavs tēvs. Bet īstenībā dzīve ir skaista arī bez tā. Nu labi, reliģiozi pieejot šim apgalvojumam, varu teikt, ka mans Debesu Tēvs ir krutāks par jebkuru sultānu, bet nu - tik dziļi es cirst negribēju.
Nu man vēl aizvien iet labi. Es tikai kļūstu apaļāka un apaļāka no daudzajiem kebabiem.
Ā, un par ēdienu runājot, es šodien pirmo reizi ēdu Pistāciju lahmadžunu - perfekts iesācējiem, jo nav ass. Baigi garšoja. |
|
|
| |
[8. Sep 2009|11:31] |
Man ir šodien daudz jāizdara darbā. Un vēl jāpaspēj uz sapulcīti. Un vēl no tās atpakaļ uz darbu. Es īsti nesaprotu, vai tas, ka mans šī brīža darbs traucē kalpošanai ir vēl viens pierādījums, ka jāmaina darbs, vai tikai papildus izaicinājums apvienot grūti apvienojamo? |
|
|
| |
[26. Maijs 2009|23:50] |
Šodien es skrēju darbā pa trepēm, nez kuro reizi, un man nāca atklāsme - kāpēc es daru to, kas man riebjas? Man taču ir jāstrādā ar bērniem un jauniešiem, jābūt skolotājai. Vecmeitai. Komplektā. Bet patiešām - jāpamācās pedagoģija un aidā. Līdz nākamai ģeniālai atklāsmei. |
|
|
| |
[28. Jul 2008|12:33] |
Jums nav tā, ka dzīvojot līdzi kādu tuvu cilvēku romāniem, dažreiz arī pašiem vēderā sakņudina par kaut kādiem īpaši romantiskiem izgājieniem, kaut arī tas nekādā veidā nav attiecināms uz pašu? Šodien sapratu, ka man tā ir. Labuma nekāda, tikai smaids sejā un laba sajūta. |
|
|
| |
[14. Maijs 2007|22:05] |
Ir labi satikties ar draugiem - "sirdsapziņām". Šodien nedaudz dabūju ribās par balss pārveidošanu flirtējot. Un es jau varu teikt, ka es pat neesmu gribējusi flirtēt, bet izklausās tas diezgan viennozīmīgi. Ai. Un ja jums liekas, ka es te pēdējās dienās gruzos, tad ļoti iespējams, tā arī ir, vai tomēr - tā galīgi nav un neprotu izteikties. |
|
|
| |
[14. Maijs 2007|12:24] |
Lai saņemtu vēlamo atbildi, ir jāprot uzdot pareizais jautājums. Es šodien nepratu. Un vēl viens bezjēdzīgi izniekots pavasaris. |
|
|
| |
[2. Feb 2007|23:45] |
Šovakar noskatījos Tveici.
Pirms divām nedēļām biju uz Viencīņas pirmizrādi, bet tā neko arī vēl neesmu par to uzrakstījusi.
Un vispār - taisnība tam džekiņam no The Holidays, kas sacīja, ka kādreiz kino bija kaut kas īpašs un jauna filma bija notikums. Tagad katru nedēļu tiek izlaistas tik daudz filmu, ka vismaz man vajadzētu katru vakaru vairākas noskatīties, lai aptvertu daudz maz no visa kinovēsturē. Bet tas ir nereāli. |
|
|
| |
[11. Okt 2006|23:58] |
Es pēdējā laikā fanoju par Veco Derību. Es lasu par praviešiem. Es savā augstprātībā dažreiz iedomājos, ka ir labi, ka es nedzīvoju praviešu laikā un Dievs mani nesūta pie cilvēkiem ar aicinājumu atgriezties no saviem grēkiem, nožēlot tos un sākt dzīvot pēc Bauslības. Es negribu runāt par sabiedrību kopumā, bet kaut vai paskatoties uz ļaudīm, kas sauc sevi par kristiešiem, ir skumji noskatīties, kā viņi iznieko savas dzīves. Nē, nu viņi sasniegs karjeras virsotnes, daudz ko apgūs un augsti kotēsies sabiedrībā. Bet viņi zog savām attiecībām/ laulībai svētību. Ja man prasītu, ko nozīmē 6. un 10. bauslis, es teiktu "Don't fuck around!". Dieva plāns - viens vīrs un viena sieva - uz mūžu. Nekādi izmēģinājumi, seksuālās spriedzes mazināšana ar tiem, kas pagadās. Bet ir taču tik grūti - apprecēties uzreiz nevaram visādu iemeslu dēļ, a kas zina, vai mēs esam īstie utt. Un mums taču sekss tā patīk un tik nāvīgi gribas. Nē, nu viss jau labi, tikai tad nevajag brīnīties par problēmām laulībā, dīvainām un grūti izskaidrojamām veselības problēmām. Nevajag brīnīties, ka vīru vairāk uzbudina žurnālu meitenes nekā paša sieva. Nevajag brīnīties, ka savas garlaikotās dzīves dēļ sieva ieviesusi mazu spēļmantiņu nakts skapītī. Par sānsoļiem nemaz nerunājot.
Nē, viss ir normāli. Es neesmu par matu labāka. Ir tikai labi apzināties, ka uz spēles ir liktas attiecības nākotnē un iespējamā laimīgā ģimenes dzīve.
Zinot, ka pēc nāves laika dimensija neeksistēs, tad būs savādi redzēt visus seksa partnerus vienā gultā. Man tas skats diezgan draudīgs rādās, bet nu - kurš gan zina, kā patiesībā būs pēc nāves un vai pēc nāves vispār kaut kas ir.
Jā, tad, kad pamodīšos, šo ierakstu noteikti slēpšu, jo sapratīšu, ka te kaut kas īsti nav. Bet kas zina, kad pamodīšos. |
|
|
| Filmas |
[11. Okt 2006|23:31] |
Pagājušajā nedēļā noskatījos Interpreter un Thank you for smoking. Tulks baigi iezīmēja lielu starptautisku organizāciju iekšieni, nespēju, pasaules netaisnību un donkihotisku cīņu pret šo netaisnību. Smēķēšana - labi izsmējos, bet galvenā doma, ko paņēmu sev - nafig visus kredītus un kredītprocentus. Īrēt ir forši. Jē. Nu visā pārējā laikā gan es domāju, ka gribu kādu savu nekustamo īpašumu, a varbūt man tas pāries.
Vakar noskatījos Volver. Savāda atgriešanās, bet labi parāda cilvēka grēcīgumu. Doma par tēvu, kurš seksuāli izmanto bērnus, man vēljoprojām ir pretīga līdz fiziskam nelabumam. Nu labi - es iztēlojos, ka saprotu Repšem līdzīgus vīriešus, kuri savā 40 gadnieku krīzē grib sievieti savas meitas vecumā, bet ne taču savu meitu. Un tie slimie norvēģi, kas savus zīdainīšus ņem priekšā. Es nezinu - man tagad vienmēr ar skandināviem tiekoties ir tāds pamatīgs aizdomu bloks. Ok. Es zinu, ka arī Latvijā vecāki seksuāli izmanto savus bērnus un slimnīcā 5 gadīgam puisītim, kurš dzīvo kopā tikai ar tēvu, laiku pa laikam ārsti konstatē taisnās zarnas plīsumu un tam nevar rast nekādu citu medicīnisku skaidrojumu, bet, protams, arī pierādījumi par izvarošanu nav. Ai - nu ir šī pasaule slima.
Tikko noskatījos Click. Esat redzējuši? Es sākumā domāju - nav man dzīvē tik daudz laika, lai skatītos debilu komēdiju. Bet mana sekretāre pārliecināja, ka tomēr vajag. Un ziniet - es beigās raudāju. Nē, tas nav rādītājs par filmas vērtību, bet tā filma labi parāda cilvēku paviršību attiecībās, lai gūtu panākumus karjerā. Un beigās jau tāpat ir bankrots. Cilvēcisko attiecību bankrots. Da labi, forši, ka ir kāda morāle tai filmai, bet rīt jau atkal es uzsākšu savu vāveres riteņa skrējienu un priecāšos, ja ģimenes locekļus satikšu pēc 2 mēnešiem, jo visas nedēļas nogales līdz Z-svētkiem jau ir saplānotas. Saplānotas darbam un izklaidei, bez ģimenes.
Šovakar daudz lasīju. Nē, neko augstvērtīgu - žurnālus. Viens no rakstiem bija par pārmaiņu nepieciešamību dzīvē. Man liekas, ka drīz mans kauss būs pilns un es iesniegšu atlūgumu, lai 3 mēnešus padzīvotu uz bezdarbnieka pabalsta un saprastu, ko tālāk. Diez tajā Sarkanā Krusta māsu skolā stipendijas ir? |
|
|
| Asinis |
[5. Okt 2006|16:41] |
Kā tās asinis atjaunojas?
Kauns. Skolas laikā asinsrites un elpošanas sistēmas man bija mīļākās un par tām es zināju vairāk kā jebkurš klasesbiedrs. Tagad - viss ir aizmirsies. Varbūt vienīgi daži termini noder krustvārdu mīklās, bet nu sistēmas vairs nezinu kā darbojas. Tomēr vēl šodien darba kolēģus mulsinu ar sarkano krāsu salīdzinājumu, kad runa ir par T-kreklu krāsām. Man patīk venozo asiņu krāsa, bet parasti uzvar arteriālās. Bū. |
|
|
| |
[5. Okt 2006|16:39] |
Man rīt ir tjipa darba intervija. Kā es gatavošos? Centīšos tikt uz labu manikīru. |
|
|
| Patiesība/ Īstenība |
[3. Okt 2006|13:06] |
Šorīt aizdomājos par patiesību. Ne gluži absolūtu, bet tomēr patiesību. Par to, kā mēs to redzam, izliekamies neredzam vai slēpjamies no tās. Un tad muļķojam sevi, dzīvojam ilūzijās un cenšamies visu laiku sevi piemānīt. Es tikai ceru, ka es tagad sevi nemānu un ka tas, ko izvēlos redzēt, ir tuvu patiesībai. |
|
|
| |
[19. Sep 2006|15:19] |
Viss ir kaut kā dīvaini. |
|
|
| Tikšanās ar pasaules valdnieku |
[18. Sep 2006|18:12] |
Šodien, kad labākā vietā (pār-)parkoju priekšnieces mašīnu, mani uzrunāja Pasaules un visuma valdnieks ar trešo aci un other stuff. Viņš sacīja, ka es dikti labi to darot un ka es vispār esot labs cilvēks. Un tad vēl sacīja, ka es nonākšot Debesu valstībā, pēc tam piebilstot, ka ar viņu. Tad viņš iedeva savu vizītkarti, ko viņš tikai labiem cilvēkiem dodot un viskaut ko par Saeimu sastāstīja un teicās iet sist prezidenti. Es teicu, ka tā gluži nevajag, un tad viņš solījās tikai pabaidīt. |
|
|
| Par Flashback |
[11. Sep 2006|01:11] |
Baigais malacis tas Hercs Franks. Tāda uzdrīkstēšanās. Nu labi - dzemdības - ir ok - lai gan pa ilgiem laikiem šodien pirmo reizi to redzēju. Nu apgraizīšana - pirmo reizi redzēju. Vīrieši apkārt baigi pārdzīvoja. Diez ko tas uz ēbreju vīriešu psihi atstāj? Sirds aortas operācijas daļas - arī pirmo reizi. Kad redzēju to operēšanu, tad baigi sagribējās būt veselai un iztikt bez operācijām. Varbūt doma par diētu nav vēl galīgi mēslainē jāizmet.
Patika Franka atziņa par vecajiem cilvēkiem un viņu dzīves atspoguļojumu sejā.
"В документальном кино меня всегда привлекали душевная жизнь человека, личность и вечные проблемы - любовь, рождение, смерть, судьба... И всегда мучили сомнения : имеем ли мы, документалисты, право обнажать чужую жизнь? Я сомневался и продолжал снимать."
Jā, šajā filmā tas nebija svešu dzīvju atsegums - te bija paša Herca Franka dzīve - sākot ar ģimeni Ludzā, operatoriem, sievas Iras slimību un nāvi, beidzot ar mazdēla apgraizīšanu un paša režisora sirds operāciju. |
|
|
| Par sevi smaidot |
[4. Sep 2006|23:44] |
Pagājušā mēneša stulbākais gājiens - nopirkt 2 "Rīgas Laikus" - gan jau, ka vienu nopirku mēneša sākumā, nelasīju, nodomāju, ka nava, un nopirku vēl vienu (tik un tā nav lasīts). Publisks fui. |
|
|
| Lost |
[6. Jul 2006|22:59] |
Vakar beidzot noskatījos filmu Lost in Translation. Ļoti patika. Sociālā vientulība, valodas, viesnīcas TV kanāli, jaunie draugi.
Šodien uz ielas par u/v Centrs atrašanos Rīgā man jautāja japāņi savā hiper dīvainajā angļu valodā. Nācās viņus apbēdināt un sūtīt uz Stockmann. |
|
|
| Vēljoprojām ir labi |
[6. Mar 2006|20:22] |
Nu neesmu es rīta cilvēks un viss. Šodien cēlos 6.06 un stiberēju uz darbu, jo mana apburbuļojošā runa vēl nebija gatava. 10.20 bija runas sacīšanas laiks. Bet tāpat līdz 8.00 es nebiju pamodusies un apātiski vēroju monitoru un rullēju SC draugu listi. Nekā jau arī tur nebija.
Šoreiz es 105%-īgi izmantoju man atvēlēto laiku. Tas priecē. Klaji neviens necieņu pret mani neizrādīja.
Šodien 2 cilvēki (vispār jau vairāk, bet par visiem nepastāstīšu) pārsteidza.
Viens cilvēks jautāja, kāda jēga rakstīt bakalaura darbu un nedomāt par zinātnisko pienesumu. Es sacīju, ka mani kolēģi gandrīz visi tā dara (un kāpēc gan man pārpūlēties - to es nodomāju). Un tad tas cilvēks izteica pārliecību, ka viņam liekas, ka es pilnīgi noteikti varu kaut ko vērtīgu pienest. Ja man būtu ūsas, es smīnētu ūsās. A man nav. Ceru, ka pārāk klaji to nedarīju.
Otrs cilvēks man sacīja, ka mans uzdevums esot citus iedvesmot. Un no šī apgalvojumu es nespēju izpīpīpēt, vai tas cilvēks arī domā, ka man ir spēja iedvesmot. Ja man pašai būtu pārliecība, tad jau es to arī darītu.
Anyway. Esmu nogurusi, bet rīt ir tikšanās ar manu zinātnisko konsultantu, kurš šodien iedeva lielisku filozofisku rakstu krājumu (350 lpp), par kuru viņš rīt gribēs runāt. Kādas man ir iespējas?
Jā, un vēl - ir vairāki sveši (citu konfesiju) mācītāji, kas dusmojas uz mani. Nedaudz gribas zināt, kāpēc, bet laikam tomēr pati neuzprasīšos - eņģelis es neesmu.
Neglābjami salauzu datorkrēslu. Tagad domāju, vai man ir kādas patērētājtiesības, jo nepareizi es to krēslu nelietoju un tas salūza pēc pirmo 4 mēnešu lietošanas.
Iepirku 4 grāmatas - sen nebiju tik enerģiski darbojusies pa grāmatu veikalu. Beidzot būs man arī sava Triumfa arka.
Pateicoties labam cibiņam šodien dabūju baltās melleņu šokolādes.
Kopējā dienas bilance: pozitīva. Pat ļoti. |
|
|